Zivs meņoks: foto, apraksts, derīgās īpašības un receptes

Mēnēks, mēns vai jūras vēdzele (lat. Brosme brosme) — zivs, kas ir pazīstama gan ar savu patīkamo garšu, gan interesanto izskatu, unikālo dzīvesveidu un savdabīgajiem paradumiem. Šī suga ir ļoti vērtīga cilvēkiem, tāpēc to aktīvi iegūst un pēta.

Mēnēks: kas tā par zivi, kā izskatās un kur mitinās

Kā izskatās

Ķermenis ir apklāts ar mazām zvīņām, kam ir gaiša, dzeltenīga krāsa. Vēdera daļa ir gaišāka, muguras daļa — tumšāka. Jūras vēdzelei ir tikai viena muguras spura, kas izvietota gar muguras līniju un vienmērīgi pāriet apalā astes spurā.

Mēnēks ir starspuraiņu zivs. Šāds nosaukums ir saistīts ar tā saukto 'staru' klātbūtni zivs spurās. Pēc iegarenās un izstieptās ķermeņa formas mēnēku bieži salīdzina ar zušiem, tomēr jūras vēdzelei ir mazāk gara un šaura forma.

Mēnēka ķermenis ir ķīļveida, tāpēc galva ir ievērojami platāka nekā ķermeņa aizmugurējā daļa. Papildus muguras un astes spurām, vēdzelei ir vairākas platas vēdera spuras (arī ar stariem) un anālā spura, kas ir atdalīta no muguras spuras.

Kur dzīvo

Mēnēka galvenā izplatības zona ir Atlantijas okeāna ziemeļu un ziemeļrietumu daļa. Jūras vēdzele ir sastopama pie dažu Eiropas valstu piekrastes, galvenokārt Norvēģijas un Anglijas. Šī suga ir sastopama arī Īrijas, Islandes un dažkārt pat Grenlandes piekrastē. Tomēr pārāk aukstā ūdenī mēnēku nevar atrast, jo tam ērtā temperatūra ir no 0 līdz 10 grādiem. Jūras vēdzele arī reti peld tuvu krastam, galvenokārt dzīvo lielos dziļumos. Šīs sugas zivis nemēdz bieži pārvietoties un mainīt vietas, tām ir raksturīgs mazkustīgs dzīvesveids.

Ar ko barojas

Jūras vēdzele galvenokārt barojas ar mazākām zivīm, kā arī citiem neplēsīgiem jūras pasaules pārstāvjiem. Tie ir, piemēram, mīkstmieši, vēžveidīgie. Diezgan bieži mēnēks ēd arī jaunākas savas sugas zivis.

Vairošanās process

Tā kā jūras vēdzele attīstās nedaudz lēnāk un aug daudz ilgāk nekā citas zivis, tai piemērots nārsta periods iestājas vēlāk — aptuveni 7–8 gadu vecumā. Galvenais nārsta periods ir pavasara beigās un vasarā. Pēcnācēju vairošana ir viens no retajiem iemesliem, kāpēc mēnēki migrē.

Vēdzeļu mātītes ir ļoti auglīgas — viena nārsta laikā tās var izdēt vairāk nekā miljonu olu. Tēviņi šajā laikā izrāda 'uzmanību' pret mātītēm, 'pieskata' tās, un pēc tam apaugļo ikrus.

Pirmās dzīves dienas mazuļi pavada seklūdens teritorijās, pēc tam pārceļas uz lielāku dziļumu. Par pieaugušu tiek uzskatīta zivs, kas sasniegusi 5, dažreiz 6 gadu vecumu. Parasti vēdzeles dzīvo ne ilgāk par 18 gadiem.

Kā noķert jūras vēdzeli: kad, kur un ar ko?

Kad ķert

Vislabvēlīgākais laiks jūras vēdzele ķeršanai ir no vēla rudens līdz pavasara vidum. Runājot par diennakts laiku, lai noķertu vēdzele, vislabāk makšķerēt vēlu vakarā vai agri no rīta. Jāatzīmē arī, ka vēdzele uzturas tuvāk dibenam, tāpēc makšķeri ar ēsmu vajadzētu nolaist pēc iespējas zemāk.

Kur ķert

Visbiežāk vēdzeles tiek ķertas pie Norvēģijas krastiem, dažreiz pie Barenca jūras krastiem, retāk — Baltijas jūrā (tur šī zivs parādās vēlā pavasarī).

Uz ko ķert

Jūras vēdzeli ieteicams ķert uz tādām mazām zivtiņām kā, piemēram, buļļzivs vai grundulis, kā arī asarītis, spriņģis utt. Daži makšķernieki kā ēsmu izmanto voblerus vai mānekļus.

Sastāvs un kaloriju saturs

No taukos šķīstošajiem vitamīniem vēdzeles zivī ir tikai A vitamīns. No ūdenī šķīstošajiem — B1, B2, B3 (PP), B5, B6, B9 un B12 vitamīni.

Makroelementi:

• Kālijs — 392 mg.
• Kalcijs — 10 mg.
• Magnijs — 31 mg.
• Nātrijs — 31 mg.
• Sērs — 189.9 mg.
• Fosfors — 204 mg.

Mikroelementi:

• Dzelzs — 0.83 mg.
• Mangāns — 0.015 mg.
• Varš — 18 µg.
• Selēns — 36.5 µg.
• Cinks — 0.38 mg.

Olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti uz 100 g produkta — 19, 0.7, 0 g attiecīgi. Enerģētiskā vērtība — 87 kcal.

Ar ko ir noderīga mēnēka zivs?

Vēdzele ir zivju suga, kas ir pazīstama ne tikai ar diezgan labām garšas īpašībām, bet arī ar pozitīvu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību. Ir izcelti šādi cilvēka stāvokļa uzlabošanās gadījumi, pateicoties šai zivij:

1. Uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību, novērš tās slimību un defektu attīstību (piemēram, infarktu vai insultu).
2. Novērš redzes kvalitātes pasliktināšanos.
3. Veicina imunitātes stiprināšanu un produktivitātes un enerģētiskās spējas palielināšanu.
4. Pozitīvi ietekmē smadzeņu darbību.
5. Uzlabo vielmaiņu un barības vielu uzsūkšanos organismā.
6. Piesātina organismu ar vitamīniem, kas nepieciešami veselīgai nagu un matu augšanai, kā arī ādas stāvokļa uzlabošanai.

Kaitējums un kontrindikācijas

Vēdzele ir diezgan noderīga zivs, kurai praktiski nav piemēru par kaitīgu ietekmi uz cilvēka organismu. Tomēr, lai sevi pasargātu, jāievēro šādi ieteikumi:

1. Kategoriski aizliegts lietot uzturā jūras vēdzeli cilvēkiem ar alerģiju pret mencu zivīm vai jūras produktiem kopumā.
2. Nav ieteicams ēst kuņģa-zarnu trakta slimību saasinājuma laikā.
3. Jāuzrauga iegādātās zivs kvalitāte, kā arī jāapstrādā un jāsagriež tā saskaņā ar visiem spēkā esošajiem noteikumiem, lai izvairītos no smagu slimību rašanās un parazītu attīstības cilvēka ķermenī.

Svarīgi! Ikdienas vēdzeles patēriņš, tāpat kā jebkuras citas jūras zivs, var izraisīt nepatīkamas sekas (piemēram, slikta dūša, vemšana, galvassāpes utt.).

Kur iegādāties un cik tā maksā

Jūras vēdzele ir nopērkama gandrīz jebkurā lielākā lielveikalā, tirgū vai interneta veikalā. Cena svārstās no 1,50 līdz 2,50 €/kg.

Kā garšīgi pagatavot mēnēku: receptes

Kā jau minēts iepriekš, jūras vēdzelei ir lieliskas garšas īpašības, kas izpaužas jebkāda veida gatavošanā.

Cepeškrāsnī

Visbiežāk vēdzele tiek cepta cepeškrāsnī, proti, cepot zivi cepamajā piedurknē ar dārzeņiem.

Sastāvdaļu saraksts, kas nepieciešams šī ēdiena pagatavošanai lielam porciju skaitam (5-6):

• jūras vēdzele — 1500 g;
• 2 burkāni;
• 3 saldie pipari;
• sīpola galviņa;
• ķiploka daiviņa;
• puse citrona;
• zaļumi — dilles, petērsīļi un baziliks;
• olīveļļa (var aizstāt ar saulespuķu eļļu).

Gatavošanai būs nepieciešama arī cepammaisa, ko var iegādāties gandrīz jebkurā lielveikalā.

Tātad, lai pagatavotu šo ēdienu:

1. Vispirms jāsagatavo zivs gatavošanai: jānomazgā, jānotīra un jāaplej ar citrona sulu. Tālāk, pirms vēdzele cepšanas, tā jāmarinē.
2. Sekojošais solis – sagriezt dārzeņus: sīpolus 4 daļās, bet burkānus un piparus – šķēlēs. Pēc tam zivis kopā ar sagrieztiem dārzeņiem un zaļumiem jāievieto cepammaisā, pievienojot arī nedaudz eļļas. Obligāti maisā jāiedur daži nelieli caurumi, lai gatavošanas procesā tas neplīstu un nepārplīstu.
3. Cept zivis 60 minūtes cepeškrāsnī, kas uzkarsēta līdz 180 grādiem. Pēc aptuveni 45 minūtēm jāpārgriež cepammaisa no augšas – tad zivs iegūs skaistu zeltainu krāsu un veidosies garoziņa.
4. Cepto zivs jāizliek veselu uz garas šķīvja, jāizgrezno ar atlikušajiem dārzeņiem un, sagaidot, kamēr ēdiens atdziest, jāuzsāk maltīti.

Zaļumi kopā ar iemīļotām garšvielām dos patīkamu aromātu, bet pipari un burkāni piešķirs ēdienam saldenu garšu.

Uz pannas

Pastāv daudzas variācijas, kā pagatavot vēdzele uz pannas, bet viena no vienkāršākajām un gardākajām metodēm ir klasiska zivs cepšana panējumā.

Lai pagatavotu šo ēdienu, būs nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

• Vēdzeles fileja — 500 g.
• Milti — 3-4 ēdamkarotes.
• 1 ola.
• Panējuma rīvmaize — 3-4 ēdamkarotes.
• Augu eļļa cepšanai.
• Sāls, pipari pēc garšas.

Darbību secība ir ģeniāli vienkārša. Sākumā jāsagatavo panējums no olām, miltiem, panējuma rīvmaizes un garšvielām, sajaucot šīs sastāvdaļas kopā. Zivis pēc vēlēšanās var apslacīt ar citrona sulu – tas piešķirs aromātu un nelielu skābumu garšā. Pēc tam jāņem filejas mazos gabaliņos, jāiemērc panējumā un jācep uz pannas līdz zeltainai garoziņai.

Jautājumi un atbildes

Kāda ir jūras vēdzele garšā?

To raksturo kā zivi ar maigu gaļu un saldenu piegaršu.

Taukains vai nē?

100 g diētiskā produkta satur tikai 0,7 g tauku, kas padara zivi piemērotu iekļaušanai ēdienkartē svara samazināšanas laikā.

Vai zivī ir daudz kaulu?

Viena no galvenajām šīs zivju sugas priekšrocībām ir tā, ka tai praktiski nav kaulu, izņemot mugurkaula kaulu, kas viegli atdalās, tāpēc jūras vēdzele ir vienkārši pagatavojama un labi piemērota daudziem zivju ēdieniem.

Interesanti fakti

1. Atšķirībā no lielākās daļas citu zivju, Meneks vasarā iegūst ziemas guļu, bet ziemā dzīvo diezgan aktīvu dzīvi. Tāpēc dažos Krievijas reģionos to sauc par "vilkaču".
2. Šīs zivs redzi daudzi cilvēki apskaustu: tā var redzēt medījumu vairāk nekā desmit metru attālumā pat duļķainā vai netīrā ūdenī.
3. Vēdzelēm ir izvēlīgas attiecībā uz ūdenskrātuves kvalitāti: ūdenim obligāti jābūt tīram.
4. Meneks spēj atpazīt skaņas un reaģēt uz tām.
5. Jūras vēdzes aknas ir ļoti veselīgas, jo satur lielu daudzumu cilvēka organismam nepieciešamo vitamīnu.