Zivs barabuļka: foto, apraksts, derīgās īpašības un receptes

Barbale jeb sultānzivs (Mullus barbatus) — neliela izmēra zivs ar diētisku, mazkaloriju gaļu, kas bagāta ar olbaltumvielām, antioksidantiem, Omega-3 taukskābēm. Zivs fileja ar izcilām garšas īpašībām ir noderīga bērniem, grūtniecēm, zīdītājām sievietēm un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Pazinēji apgalvo, ka ēdieni no sultānzivs aizdzen miegainību, uzlabo garastāvokli un sniedz patiesu gastronomisku baudījumu.

Barbale: kāda ir šī zivs, kā tā izskatās un kur tā sastopama

Parastā sultānzivs (barbale) no Barbaļu dzimtas (Mullidae), Asarveidīgo kārtas — bara zivs ar vidējo ķermeņa garumu 10–20 cm, maksimālo — 30 cm. Jūras barbale dzīvo piekrastes piegrunts slāņos 3–30 m dziļumā. Tā dod priekšroku dubļainai, smilšainai vai smalkas grants gultnei.

Mazuļi barojas pie akmeņainiem krastiem ar bagātīgu ūdensaugāju. Iestājoties aukstumam, bari atiet atklātā jūrā, nolaižoties līdz trīssimt metru dziļumam.

Kā izskatās

Nepretencioza izskata zivtiņai ir iegarens, no sāniem saplacināts ķermenis ar īsām gaiši dzeltenām spurām un šķeltu asti.

Uz nesamērīgi lielas galvas ar augstu novietotām acīm izceļas neparasts, gandrīz vertikāls purns. Sultānzivs mute ir maza ar sarveida zobiem, no apakšējā žokļa nokarājas divas resnas taustekļu ūsas. Krāsojums ir nevienmērīgs — vēders sudrabains, ķermenis, klāts ar lielām zvīņām, ir sarkani dzelteni oranžs.

Kur dzīvo

Barbaļu dzimtas pārstāvji mīt Atlantijas austrumu daļā, Klusā okeāna rietumu piekrastē, Indijas okeāna ūdeņos.

Krievijā barbale ir izplatīta Melnajā un Azovas jūrā. Sultānzivs zveja galvenokārt notiek pie Krimas pussalas un Kerčas šaurumā.

Ar ko barojas

Dibena zivs, izmantojot savas taustekļu ūsas, meklē un apēd sīkus bezmugurkaulniekus. Sultānzivs uzturā ietilpst sānpeldes, gliemji, krabīši, jūras tārpi, retāk — mazuļi.

Vairošanās process

Barbales kļūst gatavas vairoties otrajā–trešajā dzīves gadā. Nārsts, kas notiek 15–50 m dziļumā, sākas maijā un ilgst līdz vasaras beigām.

Mātīšu auglība ir atkarīga no to vecuma un svara, un tā ir 4–88 tūkstoši ikru. Pa porcijām nērsti ikri paceļas uz ūdens virsmu. Pēc dažām dienām notiek kāpuru izšķilšanās.

Pirmajos divos mēnešos mazuļi uzturas virsējos slāņos, barojoties ar planktonu. To sudrabaini zaigojošā krāsa labi maskē tos no plēsējiem. Kad ķermeņa garums sasniedz 4 cm, jūrasgrunduļi dodas uz piekrasti, kur nolaižas uz grunts. Līdz šim laikam to krāsa kļūst līdzīga pieaugušo krāsai. Pēc ziemas pārcietušos jaunos zivtiņus pavasarī ir grūti atšķirt no pieaugušiem īpatņiem.

Šķirnes

Ihtiologi izšķir 4 barabuļkas sugas:

Parastais jūrasgrundulis
Melnās jūras un Eiropas pasugas atšķiras tikai izplatības apgabalā. Šīs sugas pārstāvji ir izplatīti Vidusjūrā, Melnajā jūrā, Azovas jūrā un Atlantijas okeāna austrumu daļā. No citām šķirnēm parastais jūrasgrundulis atšķiras ar krāsu – sudrabainu vēderu, dzeltenām spurām un sarkanīgu ķermeni.

Zelta jūrasgrundulis
Otrs nosaukums – zobainais jūrasgrundulis. Mīt Indijas un Klusajā okeānā. Ķermenis, kura garums reti pārsniedz 20 cm, ir nokrāsots pelēkdzeltenā krāsā, klāts ar zilganām zvīņām.

Argentīnas jūrasgrundulis
Jūrasgrundulis, kas izplatīts Ziemeļargentīnas, Brazīlijas piekrastē, pēc ķermeņa formas līdzīgs parastajam, bet atšķiras krāsā. Sugas raksturīgās pazīmes – dzeltenas starainas spuras, rozā vēders, sarkana mugura.

Svītrainais jūrasgrundulis
Areāls – Atlantijas okeāna ziemeļaustrumi, Vidusjūra, Melnā jūra, Baltijas jūra. Šīs sugas pārstāvjiem ir slīpāks purns, gareniskas sarkanas vai dzeltenas svītras uz ķermeņa, gari taustekļi zem apakšžokļa.

Populācija un sugas statuss

Neskatoties uz nelielo nozveju ekonomiskā neizdevīguma dēļ, populācijas skaits ar katru gadu samazinās.

Šo faktu ihtiologi skaidro ar vairākiem iemesliem:

1. Jūras ekosistēmas traucējums. Pieaug lielāku plēsīgo zivju sugu skaits, kuras barojas ar jūrasgrunduļu ikriem un mazuļiem.
2. Dzīvotņu ekoloģiskā nelabvēlība. Melnās, Azovas un Vidusjūras ūdeņos, kuros masveidā mīt jūrasgrunduļi, tiek novadīti ražošanas atkritumi. Piekrastē tiek celts arvien vairāk viesnīcu, iekārtotas jaunas pludmales, kūrortu zonas, nepārtraukti kursē jūras transports, kas piesārņo jūras akvatoriju.
3. Neefektīva cīņa ar malumedniekiem. Neskatoties uz vājo zveju, interese par jūrasgrunduli no makšķernieku amatieru puses nesamazinās. Ne vienmēr viņi izmanto atļautos rīkus un termiņus. Biežāk nozveja notiek nārsta periodā, kad zivs iet bojā, neiznārstojot ikrus.

Zinātnieki vairākus gadus pēc kārtas ierosina izskatīt jautājumu par pasākumu izstrādi, kas vērsti uz sugas atjaunošanu un pilnīgu zivju nozvejas aizliegumu. Bet līdz šim neviena valsts nav iekļāvusi jūrasgrunduli Sarkanajā grāmatā.

Valstu valdības uzskata, ka bailes par sugas izzušanu ir nepamatotas, kardināli pasākumi ir nevietā. Tas izskaidrojams ar nevēlēšanos zaudēt peļņu no tūrisma un restorānu biznesa, kura pamatā, cita starpā, ir amatieru makšķerēšana, jūrasgrunduļa degustācija.

Kā noķert barbales zivi: kad, kur un ar ko?

Lai atgrieztos mājās ar lomu, vispirms jānosaka laiks un vieta, kur makšķerēt. Atbilstoši dziļumam un zivju barības izvēlēm izvēlas makšķeri un ēsmu. Jāņem vērā, ka amatieru makšķerēšanai ir noteikti ierobežojumi. Ir atļauts iegūt zivis, kuru garums nav mazāks par 8,5 cm.

Kad ķert

Masveida knābieni notiek pavasara beigās, vasaras sākumā un pirms zivju došanās ziemošanā (septembrī, oktobrī), pirms kuras barbunes intensīvi pieņemas svarā. Labākais diennakts laiks makšķerēšanai ir no 4 līdz 9 rītā.

Barbune labprāt norij ēsmu, ja ūdens temperatūra ir no 15°C, skaidrā laikā ar vāju vēju un lietus miglā.

Kur ķert

Ja jūra pēc spēcīgas vētras strauji atdziest, barbuni meklējami seklā ūdenī, kur ūdens paliek silts. Vasarā karstumā zivis tiek iegūtas no piestātnēm, ostas moliem, kur ir ērti veikt tālus metienus. Izvēloties vietu, pievērsiet uzmanību piekrastes zonām ar dubļainu, akmeņainu vai smilšainu dibenu, kas apaudzis ar ūdensaugiem.

Uz ko ķert

Barbuni tiek makšķerēti ar peldvielas un grunts makšķerēm. Tāliem metieniem izmantojiet peldvielas makšķeri ar piecu metru kātu, makšķerauklu ar diametru 0,12–0,15 mm, nelielu šāvienu svina vietā. Īpašu uzmanību pievērsiet pludinātājam. Tas var būt kustīgs vai fiksēts, bet noteikti ar garu antenu, lai pamanītu vājākos knābienus.

Nepieredzējušiem makšķerniekiem labi piemērotas grunts makšķeres, tostarp pikeris, fīderis ar barotavu-svaru un maināmiem galiem uz kāta. Tās ļauj makšķerniekam būt mobilākam uz ūdens.

Uz mākslīgajām ēsmām zivis nereaģē. Kā ēsmu izmantojiet garneles, mīkstmiešu gaļu, jūras tārpus, zivju fileju. Tā kā barbunei ir maza mute, ēsma iepriekš jāsagriež mazos gabaliņos. Pretējā gadījumā zivs to vienkārši nespēs norīt.

Sastāvs un kaloriju saturs

Barbune ir bagāta ar olbaltumvielām, vitamīniem, minerālvielām, nepiesātinātām taukskābēm un ekstrakcijas vielām, kas aktivizē kuņģa sulas izdalīšanos.

Zivs sastāvā ietilpst:

1. Vitamīni — B, A, D grupas, tokoferols, askorbīnskābe, nikotīnskābe.
2. Mikroelementi — selēns, dzelzs, varš, cinks, mangāns.
3. Makroelementi — fosfors, sērs, kālijs, magnijs, nātrijs, kalcijs.
4. Piesātinātās taukskābes — palmitīnskābe, miristīnskābe, stearīnskābe, laurīnskābe.
5. Omega 3 — DPK, DGK, EPK.
6. Omega 6, 9 nepiesātinātās taukskābes.

Olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti uz 100 g barbunes ēdamās daļas — attiecīgi 19,4 g, 3,8 g, 0 g. Enerģētiskā vērtība — 117 kcal.

Kā barbale ir labvēlīga cilvēka organismam

Polinepiesātinātās taukskābes barbunes sastāvā atbrīvo no ādas izsitumiem, regulē nervu sistēmas funkcijas, profilaktē sirds un asinsvadu slimības.

Citas zivs derīgās īpašības:

1. Stimulē tauku vielmaiņu, novērš to uzkrāšanos.
2. Piedalās hemoglobīna, vairāku hormonu sintēzē.
3. Atbalsta ādas, gļotādu, virsnieru garozas veselību.
4. Paaugstina imūno statusu.
5. Piedalās asinsradē.
6. Novērš anēmijas, anoreksijas, rahīta, osteoporozes attīstību.
7. Ātri atjauno iztērēto enerģiju.
8. Samazina atveseļošanās laiku pēc slimības, traumas, operācijas.
9. Mineralizē kaulu audus, zobu emalju.
10. Regulē ūdens, skābju un elektrolītu līdzsvaru.
11. Normalizē kuņģa-zarnu trakta darbu.
12. Pastiprina kuņģa sulu izdalīšanos, uzlabo apetīti.
13. Samazina paaugstinātu asinsspiedienu.

Zivju lietošana ir noderīga aptaukošanās, vairogdziedzera problēmu gadījumā. Sultānzivs ne tikai uzlabo pašsajūtu, bet arī atbalsta sieviešu skaistumu, stiprinot matus, nagus, padarot ādu tīru un jauneklīgu.

100 g sultānzivs satur 66% no diennaktī nepieciešamā antioksidanta selēna, kas samazina aterosklerozes, vīrusu mutāciju risku, saista un izvada toksiskās vielas, palēnina organisma novecošanos.

Kaitējums un kontrindikācijas

Vienīgā kontrindikācija sultānzivs lietošanai ir alerģija pret zivīm un jūras veltēm.

Uzglabāšanas noteikumi

Atdzesētu sultānzivi liek uz ledus ledusskapī, kur tā saglabā patērētāja īpašības 48 stundas. Saldētava pagarina derīguma termiņu līdz trim mēnešiem.

Žāvēta sultānzivs nebojājas līdz pusgadam stikla burkā, vakuuma iepakojumā ledusskapī, kā arī pakārtā stāvoklī, ja katra zivtiņa ir ietīta pergamentā. Saldētavā žāvēta sultānzivs bez izmaiņām glabājas līdz vienam gadam.

Optimāli žāvētu zivju uzglabāšanas apstākļi – tumša, vēdināma telpa ar temperatūru 3–10 grādi, mitrumu 60–70%.

Rūpīgi iepakotu aukstās kūpināšanas sultānzivi ledusskapī glabā nedēļu, saldētavā līdz trim mēnešiem. Auksti kūpināta zivs saglabā gastronomiskās īpašības 2–8°C trīs diennaktis, saldētavā 1,5–2 mēnešus.

Visnoderīgākā zivs ir svaiga, laika gaitā tā zaudē daļu no gastronomiskajām, ārstnieciskajām īpašībām.

Kur iegādāties un cik tā maksā

Svaigi saldētu sultānzivi var iegādāties lielos tīkla lielveikalos, specializētos zivju veikalos un interneta tirdzniecības platformās par vidējo cenu 5,70–7,00 € par 1 kg. Karsti kūpinātu zivi pārdod par 15,00 € par 1 kg.

Kā garšīgi pagatavot barbales zivi: receptes

Melnās jūras sultānzives cienītāji to gatavo pannā panējumā, uz grila, cep cepeškrāsnī ar garšaugiem, sautē tomātu sulā vai vīnā, sāla, marinē, kaltē un kūpina. No sultānzives sanāk aromātiska zivju zupa, garšīgs galerts.

Zivs sader ar balto vīnu, rīsiem, makaroniem, krējumu, jūras veltēm, sparģeļiem, tomātiem, cukini, bulgāru pipariem. Maigo garšu izceļ laims, citrons, timiāns, oregano, baziliks.

Cepeškrāsnī

Uz sīpolu spilvena cepta zivs sanāk sulīga, nepielīp pie formas.

Produkti:

• 3 sultānzivs liemeņi;
• viens citrons;
• 50 ml augu eļļas;
• 4 vidēja lieluma sīpoli;
• divi rozmarīna zariņi;
• sāls, pipari.

Pagatavošana:

1. Notīriet un izķidājiet zivi. Noskalojiet zem tekoša ūdens, nosusiniet.
2. Pagatavojiet maisījumu no sāls, pipariem, sasmalcinātām rozmarīna lapiņām.
3. Liemeņus ieziediet ar daļu eļļas, ierīvējiet ar garšvielām. Atstājiet marinēties uz 20 minūtēm.
4. Ieslēdziet cepeškrāsni uzkarst līdz 200 grādiem.
5. Notīriet sīpolus, sagrieziet lielos riņķos. Sajauciet dārzeņus ar eļļu, sāliet.
6. Izklājiet cepešpannā, kas izklāta ar pergamentu, vispirms sīpolus, virsū sultānzivi.
7. Cepiet cepeškrāsnī 20 minūtes, līdz zivs ir apbrūnējusi.

Pirms pasniegšanas pārkaisiet trauku ar sasmalcinātiem valriekstiem, izrotājiet ar rozmarīna zariņu vai mētru lapiņām.

Uz pannas

Cepta sultānzivs ir garšīgs un kalorijām bagāts ēdiens. Tās enerģētiskā vērtība palielinās vairāk nekā 2 reizes.

Sastāvdaļas 3 porcijām:

• 0,5 kg zivju;
• 200 g kviešu miltu;
• 50 g kukurūzas cietes;
• 50 ml rafinētas saulespuķu eļļas;
• malti pipari, sāls;
• citrons, zaļumi pasniegšanai.

Kā pagatavot:

1. Noņemiet no zivīm zvīņas ar karoti, naža asmens aizmuguri zem tekoša ūdens vai bļodā. Atveriet vēderiņus, izņemiet iekšas, rūpīgi noskalojiet, nosusiniet ar papīra dvieļiem.
2. Savienojiet un samaisiet miltus ar cieti. Sāliet, pipariet.
3. Aptiniet katru zivi panējumā, izlieciet uz sakarsētas pannas.
4. Cepiet zivis no abām pusēm līdz zeltaini brūnai garoziņai.

Ceptai sultānzivij pasniedziet citrona šķēlītes, zaļumus. Piedāvājiet dārzeņu salātus vai dārzeņu griezumu ar eļļas mērci, sālītas sēnes, piedevu no kartupeļiem, rīsiem.

Zivju zupa no barbales

Lai pagatavotu vieglu, bet ļoti garšīgu zupu no 3 sultānzivīm, būs nepieciešams produktu komplekts:

• pa 1 burkānam, sīpolam;
• 50 g rīsu;
• 40 ml olīveļļas;
• 2 kartupeļu bumbuļi;
• 10 g zaļo sīpolu spalvu;
• lauru lapa, sāls, melnie pipari graudiņos.

Pagatavošanas soļi:

1. Noņemiet no sultānzivs zvīņas. Izņemiet iekšas, noskalojiet.
2. Novietojiet katlu ar 1,5 l auksta ūdens uz plīts.
3. Notīriet dārzeņus. Kartupeļus un burkānus sagrieziet stienīšos, sīpolu mazos kubiņos.
4. Ielieciet katlā ar verdošu ūdeni kartupeļus, rīsus.
5. Sīpolu, burkānus pasējiet uz pannas ar eļļu līdz mīkstumam.
6. Kad ūdens ar rīsiem un kartupeļiem uzvārīsies, buljonu sāliet, pievienojiet lauru lapu, piparus graudiņos.
7. Pēc 10 minūtēm ielieciet katlā sultānzivis. Pēc uzvārīšanās noņemiet putas, lai buljons būtu dzidrs.
8. Turpiniet vārīt vēl ceturtdaļstundu.
9. Izņemiet lauru lapu.

Pasniedziet zivju zupu, pārkaisot ar zaļumiem. Katrā šķīvī ielieciet pa vienai zivij.

Jautājumi un atbildes

Veselīga uztura piekritēju un vienkārši zivju ēdienu mīļotāju jautājumi attiecas uz sultānzivs gastronomiskajām īpašībām.

Kāda garša ir barbalei?

Gaļa izceļas ar saldenu garšu, kaltētā veidā atgādina taranu. Smalkāks mīkstums ir mazām sultānzivīm līdz 25 cm garumā. Īpaši novērtētas šajā produktā ir krēmveida aknas, kas tiek uzskatītas par delikatesi.

Trekna vai nē?

Sultānzivs gaļa ir diētisks produkts ar zemu tauku saturu (mazāk par 4%), tāpēc pavāri neiesaka gatavot zivi tvaikā. Tā sanāk bezgaršīga.

Vai tajā ir daudz kaulu?

Papildus mugurkaulam un ribu kauliem sultānzivs gaļā ir sīki kauliņi, kas jāizņem ar pinceti filejot.

Interesanti fakti

Pārsteidzoši fakti par sultānzivi:

1. Zivs, pazīstama kopš seniem laikiem, bija populāra Senajā Romā, kur par to maksāja ne tikai ar sudrabu, bet arī ar vergiem.
2. Zivi nav obligāti ķidāt, jo tajā nav žults.
3. Pirms pagatavošanas patricijiem rīkoja izrādi, kur viņi vēroja, kā sultānzivs mainīja krāsu no sudrabainas līdz purpursarkanai.

Sultānzivs ir garšīga dažādos veidos – cepta, cepeškrāsnī gatavota, kaltēta, sālīta. Zivju mīļotāji no sultānzivs ēdieniem gūst ne tikai gastronomisku sajūsmu. Produkts spēj uzlabot emocionālo stāvokli, atbalstīt daudzu ķermeņa sistēmu veselību.

Barabuļkas foto