Dilles: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Dilles ir viengadīgs lakstaugs, kas pieder pie monotipiskās ģints un Čemurziežu dzimtas. Krūma augstums svārstās no 45 līdz 125 cm. Dillei ir viens zarojošs stublājs, uz kura atrodas 3–4 daļās sadalītas olveida lapas. Ziediem ir dzeltenas ziedlapiņas lietussargu veidā, to diametrs ir 2–9 cm; tie veido lietussargveida ziedkopas, kuru diametrs svārstās no 15 līdz 20 cm.

Augļi ir dubultsēklenes. Plati eliptiskas vai olveida formas sēklas var sasniegt 5 mm garumā un 3,5 mm biezumā. Zāles ziedēšana notiek jūnijā–jūlijā, jūlijā–septembrī nogatavojas augļi. Savvaļas diļļu sugas ir izplatītas Āzijas valstīs, dārzaugi – visā pasaulē.

Nosaukums «dilles» cēlies no grieķu «anethon» un latīņu vārda «graveolens», kas tulkojumā nozīmē «spēcīgi smaržojošs». Nezināmu iemeslu dēļ daudzi senatnē dzīvojušie dziednieki uzskatīja, ka pārmērīga un ilgstoša diļļu lietošana bojā smadzenes. Viņi arī domāja, ka augs var izraisīt redzes pasliktināšanos; iespējams, šī iemesla dēļ viduslaiku raganas izmantoja dilles kā līdzekli pret ļaunu aci, kā arī tās bija sastāvdaļa daudzās mīlas burvībās.

Dilles pie mums nāca no Dienvideiropas, Ēģiptes, Mazāzijas. Turklāt jāatzīmē, ka Eiropā tās sāka izmantot kā sastāvdaļu mērcēs, marinādēs, sālījumos un skābējumos tikai 16.–17. gadsimtā. Tajā laikā vēl pastāvēja aizspriedumi par šīs kultūras blakusefektiem. Patiesībā lielas auga devas izraisa asinsspiediena pazemināšanos, kas var izraisīt ģīboni vai vispārēju spēku izsīkumu. Senie dziednieki ieteica lietot medu vai krustnagliņas kopā ar dillēm, jo uzskatīja, ka šie produkti novērš auga negatīvās sekas.

Diļļu veidi

Dilles parasti iedala 3 veidos – agrās, vidēji agras un vēlīnās šķirnēs.

Šeit ir dažas agrās šķirnes:

1. Reduts. Augam ir īpašs aromāts. Šķirne ir nepretencioza un visbiežāk izmantota dārznieku vidū. Ražas novākšana tiek veikta pēc mēneša. Augstums – līdz 30 cm.
2. Dalnijs. Šķirne viegli panes temperatūras svārstības un kaitēkļu uzbrukumus. Augam ir tumši zaļa krāsa ar vaska pārklājuma efektu. Augstums – līdz 25 cm.

Vidējā nogatavošanās laika šķirnes:

1. Aligators. Augam ir bagātīgs aromāts un zili zaļa krāsa. Zaļumu novākšana notiek 45 dienas pēc stādīšanas, garšvielām savāc vēlāk – pēc 115 dienām. Augstums – līdz pusotram metram.
2. Ambrela. Zaļumu novākšana notiek pēc 45 dienām, garšvielu vākšanai gaida apmēram 90 dienas. Zālei ir spilgti zaļa krāsa un garas lapas. Šķirne ir ļoti ražīga. Augstums – līdz 2 m.

Vēlā tipa šķirnes:

1. Kutuzovskis. Augam ir zaļgana nokrāsa, lielas lapas un plaši krūmi. Sēklas novāc pēc 45 dienām no dīgšanas. Augstums – līdz 170 cm.
2. Inejs. Tam ir pelēkzaļas, augstas un gaļīgas lapas. Krūmi ir diezgan blīvi. Šķirne ir ļoti ražīga, labi iztur zemas temperatūras, tai ir bagātīgs aromāts. Augstums – līdz 170 cm.

Kā dilles atšķiras no fenheļa

Dilles un fenhelis patiešām ir ļoti līdzīgi: abi augi ir diezgan augsti, abiem ir spalvaini sadalītas lapas, augu ziedi ir dzelteni. Neskatoties uz visām šīm līdzībām, pēc rūpīgas apraksta izpētes jau varēs viegli atšķirt vienu kultūru no otras.

Visraksturīgākā augu atšķirība ir smarža. Fenhelim ir svaigs, patīkams, nedaudz saldens aromāts. Dillēm smarža ir piesātinātāka, pikanta, to grūti ar kaut ko sajaukt. Fenhelis no ārpuses izskatās augstāks un kuplāks. Ir atšķirības arī sēklu formā. Dillēm ir sīkas sēklas, fenhelim – nedaudz lielākas, nedaudz iegarenas. Dillēm ir neliela, cieta sakne, fenhelim – gaļīga un lielāka.

Sastāvs un kaloriju saturs

100 g produkta satur:

• kalorijas – 40 kcal;
• olbaltumvielas – 2,5 g;
• tauki – 0,5 g;
• ogļhidrāti – 6,3 g.

Augs ir bagāts ar ēterisko eļļu, taukskābēm, šķiedrvielām, vitamīniem A, C, E, PP un makroelementiem – kalciju, kāliju, fosforu un nātriju. Tajā ir arī ūdens un mikroelementi – mangāns, varš un cinks.

Diļļu derīgās īpašības

Vispārējais ieguvums

1. Aizsargā kuņģa gļotādu. Dillēm ir aizsargājoša iedarbība uz kuņģi. Tās palīdz samazināt skābumu un novērš čūlu veidošanos. Dillēs esošie terpēni un flavonoīdi cīnās ar brīvajiem radikāļiem un aizsargā kuņģa gļotādu no bojājumiem. Dilles arī atvieglo stāvokli Helicobacter pylori infekcijas gadījumā – tā ir zarnu baktērija, kas var saasināt gastrītu un pat izraisīt kuņģa vēzi. Pateicoties to nomierinošajai īpašībai, diļļu lapu un stublāju pulveri var izmantot arī kairinātās zarnas sindroma simptomu mazināšanai, turklāt līdzeklis nerada nekādas blakusparādības.
2. Samazina dzemdību sāpes. Pateicoties tā pretsāpju īpašībai, dilles var arī mazināt dzemdību sāpes. Šo augu dažās valstīs izmanto dzemdību veicināšanai. Par šo tēmu pat tika veikts pētījums. Izrādījās, ka sievietēm, kuras lietoja diļļu tēju, dzemdības noritēja ātrāk un mazāk sāpīgi. Dažos gadījumos diļļu tēja var būt efektīvāka par oksitocīnu – standarta medikamentu dzemdību ierosināšanai.
3. Cīnās ar brīvajiem radikāļiem. Diļļu sastāvā ir antioksidanti, C vitamīns, beta-karotīns, kvercetīns un kempferols, kas palīdz organismam cīnīties ar brīvajiem radikāļiem. Brīvie radikāļi ir vielas, kas izdalās organismā dabiskās vielmaiņas procesos, kā arī vides toksīnu ietekmes rezultātā. Tie oksidē šūnu sienas, bojā DNS un šūnu olbaltumvielas, izraisot vairākas slimības – diabētu, Alcheimera slimību un onkoloģiju. Dilles spēj absorbēt radikāļus. Šo zaļumu monoterpēni aktivizē antioksidantu enzīmus, kas ietekmē brīvos radikāļus un padara tos neaktīvus. Karvons un anetofurāns – vielas, kas atrodas dillēs, palīdz izvadīt toksīnus no organisma, veicina enzīma glutationa S-transferāzes veidošanos. Šī viela ir galvenais detoksikācijas enzīms. Tā kā glutationam ir vitāla nozīme šūnu aizsardzībā no brīvo radikāļu bojājumiem, tā paaugstināts līmenis nozīmē spēcīgāku aizsardzību pret toksīniem.
4. Palīdz cīnīties ar infekcijām. Diļļu lapas izmanto giardiozes ārstēšanai bērniem. Augs var būt ne mazāk efektīvs kā standarta antibakteriāls medikaments – metronidazols. Diļļu pretmikrobu īpašības izpaužas pateicoties vielai, ko sauc par furanokumarīnu. Ēteriskās eļļas, kas iegūtas no šī auga, var efektīvi cīnīties ar Escherichia coli, Staphylococcus aureus un salmonellām. Ēteriskā eļļa ir īpaši efektīva cīņā pret piena sēnīti.
5. Samazina kopējo holesterīna līmeni. Starp daudzajiem diļļu izmantošanas veidiem viens no svarīgākajiem ir to lietošana holesterīna līmeņa samazināšanai. Dažās valstīs šī auga lapas izmanto kā līdzekli pret hiperholesterinēmiju. Dilles veicina triglicerīdu un holesterīna līmeņa samazināšanos aknās, vienlaikus palielinot orgāna vispārējo antioksidantu spēju. Veselīgas aknas veicina līdzsvarotu holesterīna līmeni.
6. Novērš un cīnās ar 2. tipa diabētu. Dilles aktīvi izmanto Āzijas tradicionālajā medicīnā, jo tās veicina glikozes līmeņa samazināšanos asinīs. Tas darbojas, palielinot organisma antioksidantu spēju un modificējot gēnus, kas iesaistīti glikozes un tauku vielmaiņā. Pētījumā pacienti ar 2. tipa cukura diabētu, kuriem katru dienu 8 nedēļas deva 3,3 g diļļu pulvera (iegūta, žāvējot svaigus zaļumus), uzrādīja pazeminātu glikozes līmeni asinīs, kopējo holesterīnu, kā arī ZBL holesterīnu. Regulāra diļļu lietošana var novērst insulīna rezistenci, kas bieži vien ir pirms pilnvērtīga diabēta.
7. Palīdz cīnīties ar depresiju. Pateicoties antioksidantajiem flavonoīdiem un miecvielām, dillēm piemīt nomierinoša iedarbība. Augs var palīdzēt depresijas apkarošanā. Dažos gadījumos diļļu ekstrakti depresijas apkarošanā ir ne mazāk efektīvi kā specializētie preparāti – sertralīns un tramadols, turklāt augam nav blakusparādību.
8. Atvieglo epilepsijas lēkmes. Diļļu lapu ekstrakts veicina epilepsijas lēkmju aizkavēšanos un katra epizodes ilguma samazināšanu. Terpenoīdi – karvons un limonēns, kas atrodas dillēs, bloķē mediatorus, kas izraisa lēkmes. Daži pētījumi ir parādījuši, ka dilles var izmantot arī kā alternatīvu standarta pretkrampju preparātiem.
9. Uzlabo miega kvalitāti. Tradicionāli dažās valstīs dilles izmanto kā nomierinošu līdzekli. Lai gan nav veikti nekādi pētījumi par diļļu ietekmi uz miegu, šis augs ir un paliek daļa no tautas līdzekļiem pret bezmiegu. Dažās kultūrās diļļu lapas liek tieši spilvenā mierīgākam miegam. Holandē dilles lieto kopā ar pienu, jo šo produktu savienībai ir nomierinoša iedarbība un tā uzlabo miegu. Arī diļļu ēteriskajai eļļai ir nomierinoša iedarbība. Šo produktu bieži lieto kopā ar citām ēteriskajām eļļām – lavandas un baldriāna.
10. Cīnās ar vēzi. Dillēs ir vielas, kas ietekmē vēža šūnas tā, ka tās palēnina to dalīšanos vai pilnībā pārtrauc to. Tas neļauj slimībai izplatīties uz veselajām šūnām un būtībā aptur vēža progresēšanu. Glaziovianīns A – savienojums, kas atrodas dillēs, piedalās cīņā ar onkoloģiju. Pētījumi ir parādījuši, ka vēzis ievērojami palēninājās katrā testa eksperimentā un ka glaziovianīns A ir tieši tā viela, kas aptur tā izplatīšanos. Tāpēc regulāra diļļu lietošana palīdzēs organismam novērst vēzi, bet slimības gadījumā – palēnināt tās norisi.
11. Aizsargā pret kukaiņiem. Dillēm piemīt īpašības, kas palīdz tām atbaidīt dažādus kukaiņus. Augu var izmantot kā līdzekli, kas palīdz aizsargāt graudus no kaitēkļu kukaiņiem, īpaši no ērcēm. Turklāt dilles neapšaubāmi ir daudz drošāks līdzeklis nekā ķīmiskās vielas, ko parasti izmanto aizsardzībai pret kaitēkļiem.
12. Noderīgs mutes dobuma veselībai. Dilles jau ilgu laiku tiek izmantotas kā līdzeklis elpas atsvaidzināšanai. Turklāt svaigām sasmalcinātām dillēm ir patīkama smarža, tās arī iznīcina mikrobus mutes dobumā. Dilles ēteriskā eļļa ir dabisks dezinfekcijas līdzeklis. Iepriekšminētās īpašības neitralizē nepatīkamo elpu un veicina mutes dobuma veselību, aizsargājot smaganas un zobus no brīvajiem radikāļiem un citām potenciāli bīstamām vielām. Pateicoties kalcija saturam, dilles palīdz saglabāt zobus stiprus un veselīgus.

Sievietēm

Dilles ir noderīgas sievietēm. Šo augu var izmantot sieviešu veselības problēmu gadījumā – dismenorejas vai sāpīgu menstruāciju ārstēšanā. Vienā pētījumā sieviešu grupai vecumā no 18 līdz 28 gadiem piecas dienas deva 1000 mg diļļu sēklu pulvera. Citai grupai deva 250 mg mefenamīnskābes – parastu medikamentu menstruālo sāpju mazināšanai. Pateicoties tanīna un anetola klātbūtnei, kas atslābina asinsvadus, dilles spēja uzrādīt izcilus rezultātus. Izrādījās, ka augam ir salīdzināma iedarbība ar medikamentiem, un tas palīdz mazināt sāpes un diskomfortu ne sliktāk kā zāles.

Dilles var arī regulēt sieviešu menstruālos ciklus, pateicoties flavonoīdiem, kas stimulē sieviešu hormonus, kuri regulē menstruālo ciklu.

Vīriešiem

Tā kā vīrieši biežāk cieš no sirds slimībām, viņu standarta uzturā jābūt produktiem, kas samazina šo kaišu risku, un dilles ir viens no tiem. Augs ir noderīgs arī tāpēc, ka tam ir asinsvadus paplašinoša iedarbība, tādējādi veicinot potences uzlabošanos un atjaunošanos. Garšaugu ieteicams iekļaut savā uzturā ne tikai tiem, kas jau saskārušies ar šo problēmu, bet arī tiem, kas vēlas to izvairīties nākotnē.

Produkts ir noderīgs arī tiem vīriešiem, kuri piekopj aktīvu dzīvesveidu, nodarbojas ar sportu un izjūt regulāras intensīvas fiziskās slodzes, jo tas palīdz organismam ātrāk atgūties un normalizē visu sistēmu darbību. Neraugoties uz visām tā priekšrocībām, dilles ir kontrindicētas cilvēkiem ar nepanesību un alerģiskām reakcijām pret šo produktu.

Grūtniecības laikā

Dilles ir noderīgas grūtniecēm, jo tās bagātina organismu ar elementiem, kas nepieciešami bērna normālai attīstībai un topošās mātes veselības uzturēšanai. Augs palīdz mazināt spriedzi un atbrīvo no trauksmes stāvokļiem. Grūtniecības laikā sievietēm samazinās gremošanas trakta muskuļu tonuss. Lai atrisinātu šo problēmu, pietiks iekļaut dilles savā uzturā. Tās palīdzēs atbrīvoties no aizcietējumiem un novērst vēdera uzpūšanos.

Katra otrā grūtniece cieš no toksikozes, ar ko dilles var palīdzēt tikt galā. Tās atbrīvos no sliktas dūšas un uzlabos apetīti. Zaļumi arī palīdzēs atbrīvoties no tūskas – problēmas, ar ko bieži saskaras grūtnieces. Dilles stimulēs nieru darbību un palīdzēs izvadīt lieko šķidrumu no organisma.

Neskatoties uz to, ka augs satur lielu daudzumu derīgo vielu, tas var kaitēt sievietes un viņas bērna veselībai. Nav ieteicams iekļaut dilles hipotensijas gadījumā. Turklāt svarīgi ievērot patēriņa normu (līdz 1 ķekaram dienā), kā arī uzraudzīt produkta tīrību, lai tajā nebūtu toksisku vielu vai parazītu. Tāpat jāatzīmē, ka dilles stimulē muskuļu kontrakciju, kas var ietekmēt dzemdes tonusu. Sievietēm, kurām ir hipertonuss (īpaši trešajā trimestrī), šos zaļumus nevajadzētu lietot.

Zīdīšanas periodā

Dilles kopā ar ķimenēm, fenheli un anīsu dažreiz izmanto, lai palielinātu mātes piena ražošanu. Ir veikti pētījumi, kuros dzīvniekus baroja ar diļļu lapu un sēklu ekstraktu. Rezultātā zinātnieki konstatēja, ka šīs piedevas veicināja piena dziedzeru izmēra palielināšanos dzīvniekiem. Tomēr pirms šī produkta iekļaušanas uzturā ieteicams konsultēties ar ārstu, jo sievietēm, kurām ir paaugstināts krūts vēža vai citu estrogēn-atkarīgu vēža slimību risks, dilles var atstāt negatīvu ietekmi, izjaucot estrogēnu līdzsvaru.

Bērniem

Maziem bērniem ir tendence uz pārmērīgu gāzu veidošanos, ar šādu problēmu lieliski tiks galā dilles. Zaļumi nesāpīgi atbrīvos organismu no gāzēm un normalizēs zarnu darbību.

Dilles satur arī vielas, kas veicina imunitātes stiprināšanu. Tās var novērst ādas izsitumus un samazināt nātrenes rašanās iespējamību.

Diļļu iekļaušanu bērna uzturā var sākt no 8–9 mēnešiem. Līdz šim periodam iekšējie orgāni jau varēs normāli uztvert zaļumus. Vislabāk dilles pievienot zupai pēdējā vārīšanas posmā, tas ļaus saglabāt vairāk derīgo īpašību. Pirmajā reizē pietiks ar nelielu šķipsniņu sasmalcinātu zaļumu. Ja vairāku dienu laikā pēc produkta lietošanas mazuļa stāvoklis nav pasliktinājies, tad var pakāpeniski palielināt patēriņa apjomu līdz 5 g dienā. Ja bērnam parādījās uzvedības izmaiņas, tika traucēta gremošana, tad dilles jāizslēdz no uztura, nopietnu problēmu gadījumā – nekavējoties jāvēršas pie speciālista. Laika gaitā zaļumus varēs pievienot arī pamatēdieniem. Kad bērns būs pusotru gadu vecs, viņam jau varēs dot dilles svaigā veidā, bet ne vairāk kā 10 g dienā.

Svara samazināšanai

Dillēm piemīt derīgas īpašības, kas palīdz atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Novārījumi uz šī auga bāzes veicina liekā šķidruma izvadīšanu no organisma. Tas palīdz mazināt tūsku, uzlabo figūras kontūras un pastiprina limfas plūsmu. Tāpat novārījumi palīdz atbrīvoties no pārmērīgas gāzu veidošanās, kas ir ļoti noderīgi augļu un dārzeņu diētu periodā.

Dilles normalizē nervu sistēmas darbību, kas palīdzēs atbrīvoties no spriedzes, ko izraisa badošanās. Svara zaudēšanas periodā zaļumus vajadzētu lietot svaigā vai kaltētā veidā. Vēlams, protams, svaigas dilles. Zaļumus var pievienot zupām, borščam un salātiem vai pagatavot uz to bāzes novārījumus. Diļļu kombinācija ar kefīru veicinās kuņģa-zarnu trakta darbības normalizēšanu un paātrinās vielmaiņu, kas būtiski ietekmēs svaru.

Svara zaudēšanai derēs arī diļļu sēklas, jo tajās ir viss labvēlīgo īpašību komplekts, kas piemīt pašiem zaļumiem. Sausās sēklas parasti aplej ar verdošu ūdeni, kuru pēc tam izkāš un lieto pamazām dienas laikā. Jau pēc nedēļas var pamanīt svara zaudēšanas rezultātus.

Diļļu sēklu ieguvumi veselībai

Diļļu sēklām ir diezgan plašas ārstnieciskas īpašības. Šeit ir dažas no tām:

• pretmikrobu;
• antioksidantu;
• antiholesterīna;
• spazmolītiskas, gāzes mazinošas;
• stimulējošas progesterona ražošanu;
• pretvēža;
• pretreimatiskas;
• nomierinošas.

Kā uzvārīt diļļu sēklas

1. Diļļu sēklas (1 ēdamk.) aplej ar verdošu ūdeni (250 ml).
2. Liek uz nelielas uguns uz 10 minūtēm.
3. Atdzesē un izkāš.

Lietot dienas laikā vienādās porcijās (dzērienu ieteicams lietot siltu, var pievienot medu).

Šādu dzērienu daudzi lieto stresa vai pārpūles gadījumā.

Kaltētu diļļu ieguvumi

Kaltētu diļļu galvenās ārstnieciskās īpašības:

• uzlabo gremošanu un veicina apetīti;
• normalizē vielmaiņu;
• atbrīvo no aizcietējumiem un vēdera uzpūšanās;
• regulē menstruālo ciklu;
• atjauno miegu, nervu sistēmu;
• uzlabo laktāciju;
• samazina asinsspiedienu, paplašina asinsvadus;
• paātrina atveseļošanos no bronhīta, klepus.

Diļļu eļļa: īpašības un pielietojums

Diļļu eļļai, tāpat kā pašiem zaļumiem, piemīt virkne labvēlīgu īpašību. Tā veicina apetīti, atbrīvo no spazmām un gremošanas orgānu darbības traucējumiem, mazina diskomfortu un sāpes vēderā, novērš pārmērīgu gāzu veidošanos un rūgšanu zarnās. Eļļai ir arī izteiktas urīndzenošas īpašības. Tā palīdz sirdsdarbības traucējumu un paaugstināta asinsspiediena gadījumā.

Eļļu izmanto kosmetoloģijā, parasti kā līdzekli sausas ādas kopšanai. Dažreiz to pievieno mutes skalojamajiem līdzekļiem un skūšanās losjoniem. Produktam piemīt dezinficējoša iedarbība, tāpēc to var izmantot kā brūču dzīšanas līdzekli. Eļļu var arī aromatizēt pirmos ēdienus vai izmantot dārzeņu konservēšanā.

Dilles medicīnā

Pamatojoties uz vēstures datiem, dilles aktīvi tika izmantotas medicīnā jau Avicennas laikos. Zaļumus lietoja, lai palielinātu mātes piena ražošanu, ārstētu urīnizvades sistēmu un zarnas, un pat kā līdzekli pret žagas. Mūsdienās jau zinātniski ir pierādīts, ka dilles palīdz samazināt asinsspiedienu, aizsargā organismu no vēža un normalizē nervu sistēmas darbību.

Cukura diabēta gadījumā

Dilles ir noderīgas cukura diabēta gadījumā. Zaļumi uzlabos dzīves kvalitāti cilvēkiem, kuri cieš no diabēta, mīkstinās slimības simptomus un palīdzēs atbrīvoties no pacienta lietoto medikamentu blakusparādībām. Diabēta gadījumā no dillēm būs lietderīgi pagatavot novārījumu. Lai to izdarītu, sēklas (30 g) aplej ar tīru ūdeni (1 l), liek uz uguns uz 3 minūtēm, pēc tam ļauj dzērienam ievilkties 8–10 minūtes. Lietot līdzekli (1 tasi) līdz 3 reizēm dienā.

Svarīgi: diļļu glikēmiskais indekss — 15 vienības.

Pankreatīta gadījumā

Slimības saasinājuma periodā dilles nav ieteicams lietot uzturā. Noturīgas remisijas fāzē ir atļauts apēst līdz 7 ēdamkarotes zaļumu dienā (vairākās reizēs). Tajā pašā laikā dilles var vārīt, cept, sautēt vai ēst dabiskā veidā.

Akūta pankreatīta gadījumā dilles labāk nelietot.

Gastrīta gadījumā

Dilles gastrīta gadījumā ir atļauts lietot. Zaļumi uzlabos vispārējo stāvokli, samazinās sāpes un diskomfortu. Tomēr jāievēro mērenība patēriņā, jo produkts var palielināt kuņģa sekrēciju, kas negatīvi ietekmēs stāvokli, īpaši paaugstināta kuņģa skābuma gadījumā.

Zarnām

Dilles var mazināt spazmas gremošanas trakta gludajos muskuļos. Dillēs esošās ēteriskās eļļas stimulē gremošanas sistēmu. Dažreiz, lai uzlabotu gremošanu, zupām pievieno dažus pilienus dilļu ēteriskās eļļas. Zaļumus dažreiz dod arī maziem bērniem, lai atvieglotu sāpes koliku un vēdera uzpūšanās gadījumā.

Pret aizcietējumiem

Dilles var palīdzēt mazināt aizcietējumu. Zaļumi palīdz pārtikai pārvietoties pa kuņģa-zarnu traktu. Īpaši noderīgas ir diļļu sēklas, jo tās ir bagātas ar kalciju, fosforu, kāliju un dzelzi – vielām, kas uzlabo gremošanas trakta darbību un palīdz izvadīt no organisma kaitīgos uzkrājumus.

Podagras gadījumā

Dilles podagras gadījumā ir aizliegts lietot, jo tām piemīt diurētiska (urīndzenoša) iedarbība.

Kolīta gadījumā

Kolīta gadījumā uzturā var iekļaut arī dilles. Par efektīvu līdzekli kolīta gadījumā tiek uzskatīta diļļu sēklu tēja.

Aknām

Dilles ir ļoti noderīgas aknām. Zaļumi ir bagāti ar C vitamīnu – vielu, kas pozitīvi ietekmē aknu darbību. Dilles palīdz attīrīt organismu un normalizē šī orgāna darbu. Garšvielu var lietot pat aknu slimību gadījumā.

Hemoroidu gadījumā

Hemoroīdu gadījumā ieteicams lietot produktus, kam ir caureju veicinoša iedarbība, jo tas novērš taisnās zarnas bojājumus iztukšošanās laikā. Dilles ir šajā produktu sarakstā, tāpēc tās ir noderīgas hemoroīdu gadījumā.

Holecistīta gadījumā

Lai gan holecistīta gadījumā dilles ieteicams izslēgt no uztura, daži cilvēki šo ierobežojumu neievēro un tomēr pievieno zaļumus (nelielā daudzumā) saviem ēdieniem. Speciālisti to aizliedz, lai lieku reizi neapdraudētu veselību.

Tautas medicīnas receptes uz diļļu bāzes

Pret meteorismu

1. Diļļu sēklas (1 ēdamkaroti) aplej ar verdošu ūdeni (1 glāzi) un ļauj ievilkties 10 minūtes.
2. Izkāš dzērienu.
3. Lietot pusglāzi līdz 3 reizēm dienā 20 minūtes pirms ēdienreizes.

Pret sāpēm vēderā

1. Traukā ieber 1 tējkaroti diļļu sēklu, aplej ar 1 glāzi ļoti karsta verdoša ūdens. Pārklāj ar vāku un ietin segā.
2. Novieto dzērienu siltā vietā uz pāris stundām.
3. Lietot pa pusglāzei pirms ēdienreizes 3 reizes dienā.

Pret stenokardiju

1. Sasmalcinātas sausās sēklas (1 tējkaroti) aplej ar karstu ūdeni (300 ml) un ļauj ievilkties 60 minūtes.
2. Lietot 75–100 ml līdz 3 reizēm dienā.

Pret klepu

1. Diļļu sēklas (1 ēdamkaroti) aplej ar verdošu ūdeni (300 ml).
2. Novietojiet uz ūdens vannas uz 10 minūtēm.
3. Pēc atdzišanas dzērienu izkāš un pievieno medu (1 ēdamkarote) un alojas sulu (10 ml).
4. Lietojiet pa 50 ml līdz 3 reizēm dienā.

Laktācijas uzlabošanai

1. Diļļu sēklas (1 ēdamkarote) aplej ar verdošu ūdeni (1 glāze) un ļauj ievilkties apmēram 60 minūtes.
2. Novārījums jāizkāš.
3. Lietojiet pa 1 ēdamkarotei 30 minūtes pirms ēšanas līdz 5 reizēm dienā.

Dilles kosmetoloģijā

Diļļus var izmantot skrubju un losjonu pagatavošanā. Šī auga līdzekļi ir vienlīdz derīgi jebkura tipa ādai. Piemēram, ar tā palīdzību var atbrīvoties no pinnēm un novērst priekšlaicīgas novecošanās pazīmes. Zaļumi ir noderīgi arī galvas ādai, kas tieši ietekmē matu veselību un skaistumu.

Sejai

Taukainai ādai

1. Sasmalciniet svaigus diļļus (2 ēdamkarotes), aplejiet tos ar 1 glāzi verdoša ūdens un lieciet uz uguns uz 10 minūtēm.
2. Pēc atdzišanas izkāš.
3. Izmantojiet kā mazgāšanās līdzekli.

Pret vasaras raibumiem

1. Sasmalciniet svaigus diļļus (1 ēdamkarote), pētersīļus (1 ēdamkarote) un samaisiet.
2. Aplejiet zaļumus ar glāzi verdoša ūdens un ļaujiet ievilkties 3 stundas.
3. Izkāš.
4. Izmantojiet kā losjonu.

Pretpinnes maska

1. Sasmalciniet svaigus diļļus (1 ēdamkarote), sausus kumelīšu ziedus (1 ēdamkarote) un samaisiet.
2. Aplejiet ar glāzi verdoša ūdens un lieciet uz uguns uz 10 minūtēm.
3. Pēc atdzišanas ar novārījumu noslaukiet ādu, bet biezeni izmantojiet kā sejas masku.

Matiem

Taukainiem matiem

Sastāvdaļas:

• Diļļu zari – 1 ķekars;
• asinszāle – 2 ēdamkarotes.

Kā pagatavot:

1. Diļļus, asinszāli aplejiet ar verdošu ūdeni (1 l) un novietojiet uz ūdens vannas.
2. Pēc atdzišanas izkāš.
3. Katru dienu izskalojiet matus, atstājot līdzekli matos līdz pilnīgai izžūšanai, neizmantojot fēnu.

Matu atjaunošanai
Sastāvdaļas:

• Diļļu zari – 1 ķekars;
• medus – 2 ēdamkarotes;
• olīveļļa – 1 ēdamkarote.

Kā pagatavot:

1. Novietojiet samaisītās sastāvdaļas uz ūdens vannas, lai tās uzsiltu (diļļus nesmalcināt).
2. Pēc pusstundas diļļus izņemiet.
3. Ierīvējiet atlikušo biezeni matos un uzvelciet cepurīti.
4. Atstājiet 40 minūtes.

Pret matu izkrišanu

1. Saberziet diļļu sēklas (1 ēdamkarote) un aplejiet ar degvīnu (1 ēdamkarote).
2. Pēc 30 minūtēm pievienojiet dadžu eļļu (2 ēdamkarotes).
3. Ierīvējiet masku galvas ādā un aptiniet to ar maisiņu vai uzvelciet speciālu cepurīti.
4. Turiet 60 minūtes.
5. Nomazgājiet matus ar šampūnu.

Diļļu pielietojums kulinārijā

Diļļus izmanto salātu, zupu, dārzeņu ēdienu un omlešu pagatavošanā. Zaļumus var iekļaut arī mērču sastāvā. Izsmalcinātu garšu diļļi piešķir sieriem, biezpienam un sviestam.

Diļļus var uzkaisīt uz jauniem kartupeļiem un pievienot to vārītām pupiņām. Parasti zaļumus pievieno ēdienam dažas minūtes pirms gatavības.

Stublājus un lapas izmanto dārzeņu konservēšanā. Diļļus var arī izmantot pīrāgu pildījumam un pievienot tos žāvētā veidā maizei, bulciņām, plāceņiem un pankūkām. Sēklas parasti apcep, kā arī iekļauj aromātisko etiķu un eļļu sastāvā.

Kaitējums un kontrindikācijas

1. Pārmērīgi lietojot zaļumus, var rasties reibonis, dažos gadījumos novērojama īslaicīga redzes pasliktināšanās.
2. Grūtniecības laikā nevajadzētu lietot diļļus biežāk kā 1 reizi nedēļā.
3. Diļļi ir kontrindicēti hipotonijas un atonijas gadījumā.
4. Pārāk bieži lietojot zaļumus, organisms var ātri nogurt, var pat rasties ģībonis.
5. Papildus tam, dilles var izraisīt alerģiskas reakcijas.

Kā pareizi uzglabāt dilles

Lai labāk saglabātos, dilles rūpīgi jānomazgā, jāsasmalcina un jāizžāvē. Pēc tam zaļumi jāievieto tīrā, sausā burkā un jāaizver ar vāku. Dilles ledusskapī var uzglabāt līdz 2 mēnešiem. Uzglabāšanai var izmantot arī parasto sīpolu. Lai to izdarītu, dilles jāpārlāšķo, bet nevis jāmazgā. Ievietojiet tās plastmasas maisiņā kopā ar ceturtdaļās sagrieztu sīpolu. Aizsieniet maisiņu un ievietojiet ledusskapī. Ik pēc 5 dienām tas ir jāizvēdina un jāmaina sīpols.

Vai var sasaldēt

Dilles var sasaldēt. Lai to izdarītu, zaļumi jāsagriež un jāizklāj ledus veidnēs, tad jāpārlej ar ūdeni un jāievieto saldētavā. Pēc tam izņemiet kubiņus no veidnēm, ievietojiet tos plastmasas maisiņā un ievietojiet saldētavā.

Kā kaltēt

Zaļumus var kaltēt sasmalcinātā vai veselā veidā. Kātus un lapas jākaltē atsevišķi. Dilles vispirms jāpārlāšķo, saknītes jāatdala un jāizmet. Zaļumus labi nomazgājiet vēsā ūdenī. Pēc tam augi jāsasien ķekaros un jāizkar uz auklas vēsā telpā (labi vēdināmā).

Vai var dot dzīvniekiem dilles

Suņiem dilles drīkst dot. Zaļumus var izmantot kā vitamīnu piedevu pamatbarībai. Kaķiem arī ir atļauts ēst dilles, daži iesaka dot mājdzīvniekiem zaļumus gandrīz katru dienu.

Kā izaudzēt dilles uz palodzes

Lai izaudzētu zaļumus uz palodzes, ir nepieciešams:

• diļļu sēklas (šķirnei jābūt ražīgai un nepretenciozai);
• speciāla augsne istabas augiem;
• zemi;
• vairāki podi vai konteineri;
• minerālmēsli;
• vairākas luminiscences spuldzes.

Vispirms jāsagatavo augsne, turklāt to dara jau rudenī. Pirms sēšanas irdena dārza augsne jāsamaisa ar veikalā nopērkamo augsni. Tvertnei jābūt piemērota izmēra, tās apakšā jāieber drenāžas slānis. Sēklas jāizmērcē siltā ūdenī. Procedūrai vajadzētu ilgt apmēram diennakti, turklāt ūdenī jābūt skābeklim. Lai to nodrošinātu, var izmantot akvārija kompresoru.

Izsešanas procedūra jāveic samitrinātā augsnē, turklāt bedrītes nav obligāti jāveido. Tās vienkārši jāpārkaisa ar trūdvielas un kūdras maisījumu (proporcijā 300 mg uz 1 kv. dm). Bet augsnē var izveidot arī centimetru dziļas rievas, tās aplaistīt un tajās izlikt sēklas. Pa virsu pārkaisīt ar sausu augsni no bedrīšu malām – tas novērsīs blīvas garozas veidošanos, kas traucētu dīgstu parādīšanos. Tvertne jāpārklāj ar plēvi (no celofāna) un jānovieto vietā bez gaismas piekļuves uz 7 dienām (temperatūrā +20°C). Pēc nogriešanas stublāji un lapas vairs neataug, tāpēc ik pēc 3 nedēļām ir jāpiesēj jauna sēklu partija uz brīvās platības.

Augiem nepieciešams apgaismojums, tāpēc sējumi jānovieto uz apgaismotas palodzes. Ziemas periodā zaļumiem jānodrošina papildu apgaismojums. Pietiks, ja uzstādīsiet lampas pusmetru virs zaļumiem. Tās jāieslēdz vakarā (apmēram uz 5 stundām). Ja dilles atrodas tumšā vietā, tās jāapgaismo vismaz 15 stundas.

Zaļumu kopšanas noteikumi:

1. Jānodrošina regulāra laistīšana.
2. Mēslošana jāveic reizi 14 dienās.
3. Temperatūrai jābūt ap +18°C (stiklotā balkona apstākļos ir atļauts audzēt temperatūrā līdz +8°C),
   temperatūrā virs +20°C augam nepieciešams vairāk gaismas.
4. Pirmajā nedēļā pēc dīgstu parādīšanās naktī temperatūra telpā jāpazemina.

Interesanti fakti par dillēm

1. Viduslaikos cilvēki pie ieejas durvīm karināja dilles. Viņi uzskatīja, ka tas palīdzēs aizsargāt māju no raganu uzbrukumiem.
2. Senos laikos dilles izmantoja dažādu dziru pagatavošanai.
3. Senie grieķi izmantoja šo augu smaržu ražošanai.
4. Grieķu sportisti izmantoja dillu toniku kā līdzekli muskuļu tonusa uzlabošanai.
5. Senie romieši deva dilles gladiatoriem. Tika uzskatīts, ka zāle dod spēku un izturību.

Dillu foto