Sarkanās pupiņas: derīgās īpašības un pagatavošanas receptes

Pākšaugu produkti tiek uzskatīti par vērtīgu diētisku pārtiku: tie ir bagāti ar augu olbaltumvielām, taču nav tik trekni kā rieksti. Tāpēc tos lieto, lai atbalstītu un piesātinātu organismu pat svara zaudēšanas un aktīvās sportošanas laikā. Sarkanās pupiņas izceļas uz savu radinieku fona ar milzīgu labumu sirds un asinsvadu, reproduktīvajai sistēmai, kā arī nervu veselības uzturēšanai. Lasiet tālāk par ieguvumiem un labākajām receptēm ar sarkanajām pupiņām – viss, ko Jūs vēlējāties uzzināt.

Sarkano pupiņu sastāvs

Burgundijas krāsas pupiņas izceļas ar augstu dzelzs un vara saturu savā sastāvā, kas nodrošina asins veselību un vispārēju organisma stiprināšanu. Tāpēc produktu bieži iesaka iekļaut uzturā pēc ilgstošām saaukstēšanās slimībām, anēmijas, asins zuduma, zema svara un vairākām citām kaitēm.

Turklāt pupiņas satur:

1. Magnijs – ārkārtīgi svarīga sastāvdaļa nervu sistēmas veselībai. Tā lietošana nodrošina atveseļošanos pēc stresa un emocionāliem satricinājumiem, stimulē skaidru domāšanu un atmiņu, pārslēgšanās ātrumu un citas reakcijas; turklāt tas piedalās vielmaiņā.
2. Kālijs – viens no galvenajiem elementiem, kas uztur veselīgu sirds darbību un stimulē nieru darbību. Palīdz izvadīt no organisma lieko šķidrumu.
3. Kalcijs, kas uztur kaulu veselību un normālu asinsspiedienu.
4. Fosfors, kas nepieciešams nervu procesu īstenošanai, stiprina kaulus un zobus.
5. Jods – neaizstājams vairogdziedzera darbības regulators, no kura atkarīgs hormonālais līdzsvars, labsajūta un vielmaiņa.
6. Sērs, kas veicina cīņu pret intoksikāciju un infekcijām, nodrošina dezinfekcijas un pretiekaisuma efektu. Tas arī atbrīvo no blaugznām, lobīšanās un dermatīta, aktīvi cīnoties ar sēnīšu slimībām.
7. Cinks nodrošina veselīgu vielmaiņu, attīra ādu un veicina vīriešu hormonu veidošanos.

Starp pupiņās esošajiem vitamīniem:

1. Karotīns, kas nepieciešams dzīšanas, atjaunošanās procesiem, kā arī redzes asuma uzturēšanai.
2. B grupas vitamīni, kas atbalsta imunitāti un nervu sistēmas veselību, tostarp folijskābe, kas nepieciešama hormonālā līdzsvara normalizēšanai.
3. E, K un C vitamīni, kas izvada toksīnus un nodrošina šūnu un asins veselību.

Turklāt pupiņas satur svarīgu savienojumu diabētiķiem – arginīnu. Šī viela palīdz sadalīt cukuru un uzturēt tā normālu līmeni asinīs, samazinot nepieciešamo insulīna devu.

Pupiņas darbojas kā antioksidants, palīdzot attīrīt organismu un nodrošinot noderīgu vielu krājumus atjaunošanai, tāpēc tām piemīt atjaunojošs efekts. Pupiņas ieteicams lietot jau no agra vecuma, īpaši pieaugušajiem, grūtniecības laikā, sportojot un saaukstēšanās gadījumā, lai paātrinātu atveseļošanās procesus.

Kaloriju saturs un uzturvērtība

Nobriedušas pupiņas uzglabā žāvētā vai konservētā veidā. To kaloriju saturs ir līdz 300 kcal uz 100 gramiem, bet vārītas pupiņas dod tikai 90–120 kcal. Tas ir vidēja kaloriju satura produkts, kas var aizstāt smagākus dzīvnieku proteīnus un papildināt uzturu pie alerģijas pret graudaugiem.

No uzturvērtības viedokļa pupiņas satur aptuveni 8 g olbaltumvielu, 15 g ogļhidrātu un tikai 0,5 g tauku. 7 g ir uztura šķiedrvielas, pārējais – ūdens. Produkts nesatur holesterīnu un var pilnībā aizstāt gaļas un zivju sastāvdaļas uzturā, tāpēc pupiņas izmanto:

• gavēņa laikā;
• veģetāra uztura gadījumā;
• diētās pie sirds un asinsvadu slimībām;
• sporta diētās un svara zaudēšanai;
• bērnu uzturā un gados vecākiem cilvēkiem.

Pupiņu lietošana palīdz saglabāt sāta sajūtu 6–8 stundas, kas ir ļoti noderīgi cilvēkiem ar neregulāru darba grafiku, pārgājienos, pie intensīvas fiziskās slodzes un bērniem intensīvas augšanas periodā.

Pietiek lietot līdz 800 g pupiņu nedēļā, pievienojot tās gan karstajiem pirmajiem un otrajiem ēdieniem, gan aukstajām uzkodām. Pākšaugi vislabāk uzsūcas no rīta un dienas laikā, nodrošinot barojošas brokastis un sātīgas pusdienas. Ēst pupiņas naktī nav ieteicams: olbaltumvielas sagremojas aptuveni 6 stundas, un tam būtu jānotiek nomoda periodā.

Dienā sievietēm jāapēd ne vairāk kā 200 g pupiņu, bet vīriešiem – 250–300 g. Vecumā patēriņš jāsamazina 2–3 reizes un jāseko, vai organisms tiek galā ar pākšaugu komponentiem.

Sarkano pupiņu šķirnes

Visā pasaulē dārzeņa kultivēšanas laikā ir izveidotas vairāk nekā 100 pupiņu šķirnes, kas atšķiras pēc garšas niansēm, uzturvērtības un atsevišķu elementu klātbūtnes to sastāvā. Sarkano pupiņu derīgo vielu saturs kopumā ir stabils, tāpēc nav obligāti jāmeklē specifiskas šķirnes: katra no tām būs vērtīga organismam.

Pupiņu paveidam ir lielāka nozīme dārzniekiem, kuri cenšas iestādīt agrīnās un ražīgās šķirnes.

1. Parastās sarkanās pupiņas izceļas ar diezgan lieliem augļiem un nogatavojas 2 mēnešu laikā. Ražas apjoms – līdz 2,5 kg no kvadrātmetra.
2. Šokoladnica – ļoti garšīgas un maigas lielas pupiņas, kas nogatavojas 100 dienās un dod līdz 3,5 kg ražas no 1 kvadrātmetra.
3. Sarkanās Cepurītes pupiņas ir divkrāsu tips, kas dod apmēram 3 kg blīvu, labi uzglabājamu pupu. Augļi nogatavojas vairāk nekā 3 mēnešos.
4. Ir arī meksikāņu šķirne Pinto – tās ir garšīgas dzeltenas pupiņas ar dzīslām. Tā dod mazāku ražu, bet atšķiras ar pilnīgāku garšu.

Sarkano pupiņu šķirnes ir sausās, kuras jāizloba. No saldajām pupiņām šādu pupu pākstis atšķiras ar raupjumu un nav lietojamas pārtikā. Bet paši graudi vienmēr ir bagāti ar olbaltumvielām un cieti. Pareizi pagatavotas pupiņas izvārās mīkstā un smalkā biezenī, kas kļūst par ļoti vieglu un gardu uzkodu.

Parasti sarkanajām pupām ir blīvākas membrānas, tāpēc pirms vārīšanas tās labi jāmērcē. Bet sarkano pupiņu vākus izmanto ārstnieciskiem uzlējumiem, sirds un urīnceļu sistēmas ārstēšanai. Augļu ārējā miza satur augstu aizsargvielu koncentrāciju, kas nodrošina dezinfekcijas un iekaisuma mazināšanas efektu.

Sarkano pupiņu derīgās īpašības

Vispārējais ieguvums

Ar pilnu vitamīnu un mikroelementu kompleksu bagātās pupiņas var uzskatīt par pilnvērtīgu pamatēdienu uzturā, nodrošinot organismu ar visām nepieciešamajām aminoskābēm un labvēlīgiem savienojumiem.

Tā pilnībā aizstāj gaļu, zivis un olu produktus veģetāriešu uzturā, gavēņa un diētu laikā. Tas palīdz ievērojami atslogot organismu, jo pupu sagremošanai tiek patērēts mazāk enerģijas. Pupiņas viegli uzsūcas un veicina lieko tauku dedzināšanu. Starp sarkano pupiņu šķirņu vērtīgajām īpašībām:

1. Kompleksa organisma attīrīšana, nieru darbības stimulēšana un liekā šķidruma izvadīšana, atbrīvošanās no toksīniem.
2. Sirds darbības stimulēšana, muskuļu audu un asinsvadu sieniņu nostiprināšana, ādas elastības palielināšana un reģenerācijas procesu paātrināšana.
3. Antioksidantu un atjaunojošs efekts, vielmaiņas procesu normalizēšana, apetītes un hormonālā līdzsvara kontrole.
4. Nervu sistēmas stiprināšana, miega cikla normalizēšana, atbrīvošanās no hroniska noguruma un depresijas, paaugstinātas trauksmes un deģeneratīvo traucējumu attīstības palēnināšana.
5. Līdzdalība asinsradē, eritrocītu līmeņa paaugstināšana.
6. Veselīgas imunitātes veidošana un organisma aizsargspēju paaugstināšana.
7. Pretiekaisuma efekts, īpaši attiecībā uz iegurņa orgāniem: izvadīšanas un dzimumorgānu sistēmu – vīriešu slimību profilakse.
8. Holesterīna un cukura līmeņa pazemināšana asinīs, spiediena normalizēšana.
9. Ādas slimību ārstēšana, ieskaitot sēnīšu un baktēriju rakstura, blaugznu un otomikozes novēršana.
10. Organisma atbalsts neauglības ārstēšanā.

Par galvenajām tiek uzskatītas pupiņu īpašības piesātināt asinis, aizsargāt sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī dabiskais nomierinošais efekts. Tāpēc tā ir neaizstājama uzturā vēlā rudenī, iestājoties aukstumam, un pavasarī pēc ilgstoša ziemas stresa. Tā palīdz stiprināt organismu un papildināt derīgo vielu krājumus, turklāt glābj no stresa pārēšanās, piesātinot uz visu dienu un atsitot tieksmi pēc saldumiem.

Sievietēm

Sievietes ļoti novērtē pupiņu atjaunojošās īpašības. Tās spēj attīrīt ādu no izsitumiem, normalizēt sejas krāsu, novērst noguruma pēdas. Turklāt tās uzlabo garastāvokli, stabilizē emocionālo fonu, paaugstina libido, mazina spriedzi. Tas ir īpaši aktuāli kritiskajās dienās un pēc menopauzes.

Arī sarkanās pupiņas stimulē auglību un palielina grūtniecības iespējas cilvēkiem ar problēmām šajā jomā. Pupiņas ne tikai aizsargā no iekaisumiem un normalizē hormonu ražošanu, bet arī sagatavo sievietes ķermeni bērna iznēsāšanai, apgādājot to ar folijskābi.

Pupiņu augļi veicina vieglu svara zudumu, paaugstina ķermeņa tonusu un izturību, tāpēc tie ir noderīgi treniņiem sporta zālē un fitnesa nodarbībām. Pupiņas ātri remdē izsalkumu un ļauj nedomāt par uzkodām, tādējādi kļūst vieglāk ne tikai zaudēt svaru, bet arī atbrīvoties no sliktiem ieradumiem.

Vīriešiem

Stiprajam dzimumam pupiņas palīdzēs aizsargāties pret sirds slimībām, samazinās infarkta vai aterosklerozes attīstības risku. Tās ir labas arī impotences un prostatas slimību profilaksei. Pupiņu sastāvā esošais cinks veicina veselīgas sēklas šķidruma un pietiekama testosterona daudzuma ražošanu. Kalcijs, dzelzs un vitamīni veicina potences un dzimumizturības paaugstināšanos.

Sportistiem pupiņas palīdz uzturēt normālu ūdens līdzsvaru organismā, viegli svīst un papildināt sāļu sastāvu. Sarkanā pupiņu produkta sastāvdaļas paaugstina izturību spēka slodžu laikā un palīdz ātrāk atjaunot spēkus.

Pusaudžiem pupiņas uzturā palīdzēs maigāk pārdzīvot pārejas periodu un pārstrukturēšanos organismā, atbrīvos no pūtītēm un paaugstinātas uzbudināmības, veicinās muskuļu masas veidošanos.

Bērniem

Tā kā nobriedušas pupiņas ir diezgan blīvs produkts, un pākšaugu olbaltumvielas dažkārt izraisa alerģiskas reakcijas, bērna organisms jāpierodina pie jaunās sastāvdaļas pakāpeniski, un jāseko, vai nav izsitumu un zarnu traucējumu.

Pupiņas ievieš pēc 2 gadu vecuma. Kamēr mazulis ēd nepatstāvīgi, tās jāsasmalcina biezenī un jāpievieno pa karotei pie pamatēdieniem. Laika gaitā porciju var palielināt. Pupiņas nedod vienlaikus ar dzīvnieku olbaltumvielām: gaļu, olām – vai maizes izstrādājumiem, putrām. Bērnam pupiņas var dot 2–3 reizes nedēļā.

Pirmsskolas un skolas vecumā bērniem piedāvā pilnvērtīgas "gaļas aizstājēja" porcijas, bet ne biežāk kā 3 reizes nedēļā, mainot ar citiem pārtikas produktiem. Ja bērns labprāt ēd pupiņas un lūdz tās biežāk, ir vērts pārbaudīt bērnu attiecībā uz magnija vai dzelzs deficītu un papildināt uzturu ar zaļumiem: brokoļiem, spinātiem, riekstiem. Anēmijas gadījumā bērnu var barot ar pupiņām regulāri, piemēram, 5 reizes nedēļā, līdz dzelzs līmenis paaugstinās. Pēc tam noteikti jāveic pārtraukums.

Daudz pupiņu bērnu uzturā nedrīkst būt: to sastāvdaļas var kairināt kuņģi, un bērniem gļotāda vēl ir ļoti jutīga. Turklāt bērna vecumā olbaltumvielas un kalcijs no augu izcelsmes pārtikas noteikti jāpapildina ar piena produktiem un jāmaina ar tiem.

Svara samazināšanai

Iemesls zaudēt dažus kilogramus var būt ne tikai tieksme pēc slaiduma, bet arī medicīniskas indikācijas. Piemēram, diabēta vai sirds slimību gadījumā liekais svars ievērojami pārslogo organismu. Šeit palīgā nāk pupiņas, kas spēj pilnībā aizstāt holesterīnu saturošus produktus: gaļu, olas, eļļas.

Pateicoties šķiedrvielu saturam, pupiņas attīra zarnas, izvada toksīnus, tādējādi uzlabojot derīgo vielu uzsūkšanos, vielmaiņas un pašsajūtas normalizēšanu. Pupiņu diētas sākumā var just diskomfortu, kamēr organisms attīrās un pārkārtojas. Tomēr jau pēc 3–5 dienām var sajust vieglumu, izturības un darbaspēju pieaugumu, nervu sistēmas stiprināšanu un iekšējo procesu stabilizāciju: regulāra vēdera izeja, normāla apetīte, ātra aizmigšana, samazināta tieksme pēc saldumiem, nikotīna un alkohola.

Tā kā pākšaugu proteīns var kairināt kuņģi, diētiskajā uzturā to vislabāk kombinēt ar lielu daudzumu vieglas šķiedrvielas: kāpostiem, gurķiem, cukīni, āboliem. Arī ātru sagremošanu veicina bagātīgs silts dzēriens.

Nedrīkst kombinēt pupiņas ar agresīvām skābām sulām, lai neizprovocētu pankreatīta, gastrīta un grēmas lēkmes. Tāpēc pupiņas nesavieno ar greipfrūtu, granātābolu, ķiršiem.

Ja dzīvē ir daudz aktivitātes, fizisku slodžu vai bieži notiek saaukstēšanās, pupiņu patēriņu var palielināt, bet pie zemas aktivitātes produkts neveicinās tauku dedzināšanu, bet tikai palīdzēs uzlabot gremošanu un ilgāk iztikt bez uzkodām.

Pupiņas ir svarīgi garšot ar eļļu; diētām tam labāk derēs delikateses riekstu un graudu eļļas: sezama, kaņepju, linsēklu, ķirbju.

Periodiski jāveic pārtraukumi, izslēdzot pākšaugus no uztura, lai organisms pierastu atkal bez to iedarbības. Tomēr pupiņas var ieviest regulārā ēdienkartē. Pateicoties šādai sastāvdaļai, ir daudz vieglāk iziet no stingrām diētām, lai liekie kilogrami neatgrieztos.

Grūtniecības laikā

Sievietēm, kuras gaida bērnu, pupiņas uzturā ir nepieciešamas. Tās uzturēs normālu hemoglobīna līmeni, imunitāti un organisma spēkus, veicinās pareizu mazuļa skeleta un iekšējo orgānu veidošanos. Pastāvīga pupiņu lietošana pirms grūtniecības un pirmajā trimestrī piesātinās ķermeni ar folijskābi, kas ir svarīga pareizai bērna nervu sistēmas attīstībai.

Ar pupiņām uzturā sieviete mazāk nogurs un jutīsies mierīgāka. Bet šo produktu nedrīkst pārēsties. Pārmērīga lietošana var izraisīt ne tikai aizcietējumus un nevēlamu diurētisku efektu, bet arī alerģiskas reakcijas.

Zīdīšanas periodā

Ar kalciju, fosforu un dzelzi bagātās sarkanās pupiņas ievērojami uzlabo piena kvalitāti, bet tās jālieto piesardzīgi, jo bērnam var sākties aizcietējumi jeb tā sauktās kolikas. Tās var mēģināt ieviest savā uzturā 1 mēnesi pēc dzemdībām. Zīdīšanas laikā vēlams samazināt produkta patēriņu līdz 1–2 reizēm nedēļā un rūpīgi sekot līdzi mazuļa reakcijai.

Sarkanās pupiņas medicīnā

Kardologi iesaka iekļaut pupiņas uzturā sirds slimību gadījumā, bet endokrinologi piedāvā šo produktu aterosklerozes un diabēta gadījumā. Pupiņas diezgan ātri normalizē asins sastāvu, izvada holesterīnu un pazemina cukuru, izslēdzot pēkšņus tā līmeņa svārstības. Arī produktu obligāti iekļauj uzturā pie anēmijas un pēc smagām slimībām, lai atjaunotu organismu.

Pankreatīta gadījumā

Nevajadzētu aizrauties ar produktu pie pankreatīta. Daži sarežģīti pupiņu proteīni var izraisīt slimības saasinājumu, tāpēc pirms tā iekļaušanas uzturā ieteicams konsultēties ar ārstu. Tā kā šāda slimība bieži sastopama vecāka gadagājuma cilvēkiem, ārsti viņiem iesaka atteikties no biežas pākšaugu lietošanas. Tomēr pupiņu mizu uzlējums var pozitīvi iedarboties uz organismu.

Cukura diabēta gadījumā

Pupiņas ir bagātas ar vērtīgo savienojumu arginīnu, kas darbojas līdzīgi insulīnam. Lietojot ēdienus ar sarkanajām pupiņām, cukura līmenis pazeminās gandrīz uz pusi, vienlaikus var samazināt insulīna devas.

Turklāt pupiņas kontrolē apetīti un izsalkuma sajūtu, veicina svara zudumu, kas būs aktuāli cilvēkiem, kuri cieš no aptaukošanās diabēta dēļ. A, E vitamīni un citas vielas veicina redzes uzlabošanos un ādas veselību, kas bieži cieš progresējošās slimības formās.

Pupiņas gatavo ne tikai kā pamatēdienu, bet arī kā desertu, kas palīdzēs diabētiķiem aizstāt kaitīgos produktus, neliedzot sev kārumu.

Svarīgi: Sarkano pupiņu glikēmiskais indekss — 35 vienības. Lielākais GI ir konservētām pupiņām — 74 vienības.

Gremošanas trakta slimībām

Ja ir kuņģa-zarnu trakta bojājumi, ārsti parasti aizliedz lietot pupiņas. Produkta sastāvdaļas var izraisīt hronisku slimību saasinājumu un izjaukt skābju-sārmu līdzsvaru, tāpēc pirms pupiņu iekļaušanas uzturā katrā atsevišķā gadījumā jākonsultējas ar ārstu.

Ja ir urīnakmeņu slimība

Lai gan pupiņas dod diurētisku efektu un veicina liekā ūdens izvadīšanu no organisma, kā arī mazina iekaisuma procesus, tās bez konsultēšanās ar ārstu lietot nav ieteicams. Tādi stāvokļi kā podagra, nefrīts, cistīts nepanes augstu urīnskābes līmeni, bet pupiņas satur savienojumus, kas stimulē tās veidošanos.

Tautas medicīnas receptes uz sarkano pupiņu bāzes

Tautas medicīna piedāvā daudzas receptes, kas balstītas uz sarkano pupiņu labvēlīgajām īpašībām. Ārstniecisku iedarbību piemīt gan kaltētiem pupiņu vākiem, gan uzlietiem ziediem, augļiem. Tās glābj pie gastrīta un pankreatīta, tūskas un bronhīta, artrīta un cukura diabēta, nierakmeņiem un urīnpūšļa akmeņiem.

1. Pankreatīts. Hroniskā gaitā ieteicams lietot pākšu pupiņu sulu piena gatavības stadijā. Uz pusglāzi sulas pievieno pusi ēdamkarotes medus un lieto 3 reizes diennaktī.
2. Cukura diabēts. 2. tipa diabēta gadījumā izmantojiet tvaicētas sarkano pupiņu pākstis, kas satur glikokinīnu. 3 ēdamkarotes samaltu kaltētu pākšu tvaicējiet termosā ar 2 glāzēm verdoša ūdens 6 stundas. Lietojiet pa ēdamkarotei pusstundu pirms ēšanas.
3. Nierakmeņu slimība. Sarkano pupiņu ziedu novārījumu lietojiet, lai izvadītu akmeņus no žultspūšļa un nierēm. 20 g ziedu aplejiet ar glāzi verdoša ūdens 10 minūtes un lietojiet pa pusglāzei līdz 4 reizēm dienā.
4. Brūču dzīšana. Maltām sarkanajām pupiņām piemīt dziedinošas īpašības. Tās sajauc ar ūdeni proporcijā 1:1 un pievieno nedaudz medus. Iegūto plācenīti pieliek pie apdegumu, strutojošu brūču un ekzēmas perēkļu vietām. Šādai kompresei piemīt antibakteriāla iedarbība un iekaisumu izžūstošs efekts.

Sarkano pupiņu izmantošana kosmetoloģijā

No pupiņu pākstīm gatavo uzlējumus, kas stiprina matu un nagu struktūru, kā arī palielina ādas elastību. Matu skalošana ar šādu kondicionieri un sejas tonika lietošana aizsargā epidermu no vides negatīvās ietekmes, palīdz novērst aknes pēdas, mazināt kairinājumus, bet maskas no pupiņu biezeņa labi baro ādu un cirtas, atbrīvo no lobīšanās un blaugznām, mazina iekaisuma reakcijas un veicina mitruma noturēšanu.

Pupiņas ir savdabīgs «jaunības ābols», kas pasargā no grumbām, ļenganuma un nogurušas ādas izskata. Tās uzlabo sejas krāsu un padara ādu svaigu, paātrinot šūnu atjaunošanos. Produkts vairāk piemērots sausai un normālai ādai, kā arī ar vecuma izmaiņām sejā.

Ko var pagatavot no sarkanajām pupiņām

Sarkanās pupiņas ir unikāla izejviela, no kuras var pagatavot aukstos un karstos ēdienus, piedevas, mērces pirmajiem ēdieniem, pildījumus pīrāgiem un pat desertus. Mūsu galdos visbiežāk sastopami Kaukāza virtuves ēdieni uz pupiņu bāzes. Tie ir diezgan sātīgi un viegli. Piemēram, jūs varat pagatavot pupiņas ar koriandru un ķiploku etiķa-eļļas mērcē – tas lieliski derēs kā uzkoda vasaras mazkaloriju salātiem, bet, ceļojot uz šašliku piknikiem, aizstās gaļu vegāniem.

Sarkanās pupiņas diētai

1. Lai iegūtu vieglu uzkodu no dārzeņiem, var sautēt vārītas pupiņas ar seleriju un brokoļiem, pievienojot garšvielas: puravi, koriandru, ķiplokus. Ēdienu var bagātināt ar sasmalcinātiem riekstiem: valriekstiem vai ciedru riekstiem. Šāda piedeva ir laba gan karstā, gan aukstā veidā.
2. Ir lieliska recepte asām pupiņām. Tam vārītu produktu sautē ar papriku, sīpoliem, asajiem pipariem un tomātu pastu. Šādu ēdienu var pasniegt ar rudzu vai baltajiem kliju plācenīšiem.
3. Lai sātīgi paēstu brokastis, pupiņas sautē ar kukurūzu un burkāniem. Var pievienot ķiplokus un sojas mērci. Diētu laikā šādu ēdienu pasniedz ar liesiem rīsiem, bet parastajā uzturā putru var sautēt eļļā kopā ar dārzeņiem.

Sātīgas uzkodas ar pupiņām

Ir ļoti interesanta zivju ēdiena recepte ar sarkanajām pupiņām. Gatavās pupiņas marinē ar sīpoliem (var izvēlēties sarkano šķirni) un pievieno sālītu siļķi šķēlēs. Ēdienu var pārkaisīt ar iecienītākajiem garšaugiem.

Dažiem garšo sarkanās pupiņas ar sēnēm. Šim nolūkam austeru sēnes vai citas sēnes apcep eļļā, uzliek uz pannas pupiņas, beigās pievieno sīpolus, lai tie nepaspēj apcepties, un rozmarīnu. Pirms pasniegšanas var pievienot nedaudz citrona sulas.

Pirmie ēdieni ar pupiņām

Tieši ar sarkanajām pupiņām parasti aizstāj vai papildina gaļas komponentu liesajā soļankā vai zupās ar kūpinājumiem. Var pagatavot arī pupiņu zupu. Šim nolūkam pupiņu buljonam pievieno vistas buljonu (tas nav obligāti), nedaudz kartupeļu, sīpolu cepeti, saldos piparus un pastinaku. Zupa izrādās viegla un sātīga.

Lai pagatavotu gardu krēmzupu, vārītas pupiņas sajauc ar baziliku, ķiploku, burkāniem un sviestu. Cits variants – ar spinātiem un tomātiem.

Svaigi salāti ar vārītām sarkanajām pupiņām

Produkts lieliski papildina zaļos salātus. Piemēram, to var pievienot sēņu vai olīvu vietā „grieķu” sagatavē. Garšīgi ir salāti ar pupiņām, Ķīnas kāpostiem, lapu salātiem un ābolu.

Vēl ir variants:

• Tomāti.
• Sarkanie sīpoli.
• Tumšās vārītās pupiņas.
• Spināti un citi zaļumi.

„Smagajās” uzkodās pupiņas liek „Ķīniešu” salātos no marinētiem burkāniem, olām, vistas filejas un sīpoliem, ko garšo ar majonēzi.

Sasmalcinātas pupiņas ar ķiploku un garšvielām var apviļāt rīvmaizē un apcept dārzeņu kotletes, kas aizstāj gaļas ēdienu. Tās ēd ar piedevām un uzkodās ar lavašu un svaigiem dārzeņiem.

Lai pagatavotu desertu ar pupiņām, tās sautē podiņā krējumā ar cukura un krustnagliņu pievienošanu. Ēdienā var būt rozīnes, aprikozes, žāvētas plūmes un rieksti. Ir arī eksotiska recepte ar apelsīniem. Šim nolūkam pupiņas sautē sīrupā ar citrusaugļu sulu un mīkstumu.

Dārzeņu sautējumus ar pupiņām vai marinētas pupiņas var noslēgt ziemai: mājas sagataves saglabā vairāk derīgo vielu nekā rūpnīcas konservi. Var sagatavot arī pusfabrikātu – sālītas pupiņas, kuras ziemā var pievienot jebkuriem ēdieniem. To visbiežāk dara, ja ir savas svaigas pupiņas no dārza, lai tās nežāvētu.

Sarkano pupiņu izvēle un uzglabāšana

Sarkanās pupiņas virtuvei parasti pērk sausā veidā. Izvēloties, jāpievērš uzmanība pupiņu stāvoklim:

• tām nevajadzētu būt saburzītām un pārkaltētām;
• tiek izslēgta bojājumu un lūzumu esamība;
• graudiņiem jābūt vienāda lieluma, bez aplikuma vai sviedriem;
• sausām pupiņām nav smaržas.

Dažādas šķirnes var uzglabāt kopējā traukā istabas temperatūrā. Vēlams izvēlēties stikla vai keramikas traukus – burkas ar vākiem. Pupiņas var turēt arī maisos, ja telpā nav lieka mitruma.

Kaitējums un kontrindikācijas

Dažas pākšaugu šķirnes var izraisīt alerģiju (individuālas nepanesības gadījumos). Tāpēc, ja Jūs pamanāt diskomfortu zarnās, grēmas, niezi, vispārēju nespēku, ir jāatsakās no produkta. Dažreiz pārmērīga gāzu veidošanās organismā notiek atkritumvielu dēļ. Mērena lietošana parasti neizraisa nekādu diskomfortu.

Atsevišķos gadījumos pupas var izraisīt aizcietējumus vai gremošanas traucējumus. Tad var izmēģināt maigākas šķirnes vai zaļo variantu pākstīs. Pārēšanās ar pupām var izraisīt daļas derīgo vielu uzsūkšanās traucējumus un gļotādu kairinājumu, smaguma sajūtu. Olbaltumvielas organismā neuzkrājas, tāpēc nav ieteicams tās lietot vairāk par normu.

No produkta ieteicams izvairīties nieru un kuņģa-zarnu trakta slimību gadījumā gan akūtā, gan hroniskā stadijā, kā arī tiem, kam ir tendence uz sāls nogulsnēšanos locītavās. Uzmanīgi un normēti pupas jāēd gados vecākiem cilvēkiem, bērniem un grūtniecēm.

Interesanti fakti par pupiņām

1. Pupas tika atrastas visos pasaules kontinentos; tās mīlēja indiāņi, ķīnieši, indieši, kā arī Āfrikas ziemeļu tautas. Jau toreiz bija izplatītas dažādas pākšaugu šķirnes, no kurām dažas izcēlās ar paaugstinātu cukura saturu un tika lietotas kā deserts.
2. Pupas izmanto ne tikai kā patstāvīgu produktu, bet arī kā mitrumu aizturošu līdzekli un atsvaru cepot pīrāgus. Pākšaugu pildījums ļauj izveidot vajadzīgās formas pamatni.
3. Neapstrādāti augļi satur indīgu vielu fenazīnu, kas ir toksīns cilvēka organismam. Šī sastāvdaļa sadalās ilgstošas termiskās apstrādes laikā. Tāpēc pupas jāvāra vismaz 45 minūtes, bet labāk tās iepriekš izmērcēt. Tas ne tikai paātrinās pupiņu gatavošanu, bet arī izvadīs ūdenī lieko cieti, padarot graudiņus mīkstākus.

Pupas ir sastopamas gandrīz visās pasaules virtuvēs un paliek iemīļots dārzenis uz daudziem galdiem. Ja Jums patīk baudīt sātīgu uzkodu ar sarkanajām pupām, dariet to drosmīgi, zinot, cik lielu labumu sniedz barojošie augļi.

Sarkano pupu foto