Zaļās pupiņas: derīgās īpašības un pagatavošanas receptes

Vieglā un garšīgā uzkoda no zaļajām pupiņām ir kļuvusi ļoti populāra pareiza uztura un veselīga dzīvesveida piekritēju vidū. Jaunās pupiņas ir derīgo vielu krātuve un gandrīz nav kontrindikāciju, tāpēc tās iekļauj pat bērnu un diētas ēdienkartē. Kādas vērtīgas īpašības piemīt šim produktam un kā to lietot, pastāstīsim sīkāk.

Zaļo pupiņu ķīmiskais sastāvs

Augstā diētiskā vērtība sparģeļpupiņām slēpjas vērtīgās dabīgās sastāvdaļās, ar kurām tās ir bagātas.

1. Tās sastāvā ir derīgi augu olbaltumvielas, kas nepieciešamas veselīgai organisma darbībai.
2. Augsts šķiedrvielu saturs nodrošina zarnu tīrīšanu un peristaltikas normalizēšanu.
3. Sarežģītie ogļhidrāti nodrošina enerģiju visai dienai.

Bagātīgais vitamīnu sastāvs ļauj uzturēt organismu un imunitāti formā. Pupiņās ir:

1. B grupas vitamīni, nepieciešami nervu regulācijai un labai vielmaiņai.
2. K vitamīns, kas nodrošina normālu asins recēšanu.
3. A vitamīns un beta-karotīns, kas veicina šūnu atjaunošanos, uztur izcilu redzi un novērš iekaisuma procesu attīstību.
4. Spēcīgākais antioksidants – C vitamīns, kas stiprina un attīra šūnas.
5. E vitamīns, kas ietekmē reproduktīvo spēju un uztur ādu skaistu un elastīgu.

Jauno pupiņu minerālvielu sastāvs ir:

1. Magnijs, kas uztur nervu sistēmas veselību.
2. Kalcijs, nepieciešams pareizai sirds darbībai un kaulu un ragaudu stipruma uzturēšanai.
3. Kālijs, kas stimulē nieres un normālu sirds ritmu.
4. Dzelzs un varš, kas piedalās asinsrades procesos un uztur normālu gremošanu.
5. Cinks, nepieciešams ādas veselībai un hormonu līdzsvaram.
6. Sērs, kas aizsargā organismu no saindēšanās.
7. Fosfors, kas piedalās nervu regulācijā, kā arī mangāns un citas derīgas sastāvdaļas.

Svarīgi zināt, ka zaļās pupiņas ir bagātas ar antioksidantiem, kā arī arginīnu – fermentu, kas veicina cukura līmeņa samazināšanos asinīs, tāpēc tās var lietot diabēta gadījumā.

Uzturvērtība un kaloritāte

Zaļās pupiņas, proti, jaunās, vēl nenogatavojušās pākstis, ir ar ļoti zemu kaloriju saturu – tikai 25–30 kcal uz 100 gramiem. Tajās gandrīz nav tauku, bet ir pietiekami daudz olbaltumvielu un komplekso ogļhidrātu. Nogatavojoties, kā arī termiskās apstrādes laikā, graudi iegūst kalorijas, tas jāņem vērā, sastādot diētisko ēdienkarti.

Ja sparģeļpupas gatavojat ar eļļu, to enerģētiskā vērtība ievērojami palielināsies: ceptā veidā līdz 170 kcal, bet sautētā – līdz 130 kcal. Pareiza produktu kombinācija nāks par labu: pateicoties eļļām, labāk uzsūksies taukos šķīstošie vitamīni, tāpēc pupiņas var droši gatavot krējuma mērcē vai ar augu eļļu.

Ir svarīgi zināt, ka pupiņās ir specifiski indīgi savienojumi: tāpat kā visi augi, pākšaugi aizsargā savus augļus. Šīs indes sadalās termiskās apstrādes laikā, tāpēc neapstrādātā veidā pupiņas lietot uzturā nedrīkst, bet tās jāvāra vai jātvaicē vismaz 15–20 minūtes.

Zaļo pupiņu derīgās īpašības

Vispārējais ieguvums

Zaļās pupiņas ir noderīgas vispārējai veselības uzlabošanai un organisma attīrīšanai. Regulāra to lietošana uzturā ļaus izjust vieglumu, mazāk novērsties no izsalkuma sajūtas un papildināt minerālvielu krājumus organismā.

1. Tām piemīt pretiekaisuma iedarbība, tās palīdz mazināt caurejas, zarnu traucējumu un saindēšanās simptomus.
2. Veicina cīņu pret saaukstēšanos un paaugstina organisma izturību.
3. Stiprina orgānu veselību, stimulē audu atjaunošanos, izvada no organisma toksīnus, atbalstot nieru darbību.
4. Stiprina nervus, palīdz atjaunot organismu pēc stresa, smaga darba un emocionāliem satricinājumiem.
5. Atbalsta sirds darbību un asinsvadu sistēmu.
6. Paātrina vielmaiņu un palīdz sadedzināt liekos nogulsnējumus.
7. Paaugstina ādas un muskuļu elastību, paātrina reģenerācijas procesus.
8. Atbalsta veselīgu asins sastāvu.

Sparģeļpupu sastāvdaļas ir dabiskas organismam, tāpēc tās viegli uzsūcas. Tomēr šī produkta pārēšanās var palēnināt dažu derīgo vielu uzsūkšanos.

Pievērsiet uzmanību! Pateicoties šķiedrvielām, zaļās pupiņas veicina veselīgu gremošanu, tāpēc tās ir noderīgas uzturā jebkurā vecumā.

Sievietēm

Sievietes tiecas pēc slaida auguma, tāpēc biežāk interesējas par diētām svara zaudēšanai. Pākšu pupiņas ir lielisks līdzeklis, lai zaudētu dažus kilogramus, paliekot enerģiskai un možai. Sievietes, kas dzīvo aktīvā ritmā, novērtēs sparģeļpākšu spēju piesātināt organismu, nomācot izsalkuma sajūtu un ļaujot nodarboties ar savām lietām, aizmirstot par stresa ēšanu.

Sievietēm ir svarīga arī pākšaugu spēja līdzsvarot emocionālo stāvokli un uzturēt hormonālo līdzsvaru. Regulāri lietojot pākšaugus, meitenes izjūt mazāk garastāvokļa svārstību menstruāciju un menopauzes laikā, kā arī grūtniecības periodā.

Vīriešiem

Vīriešiem, lai novērstu impotenci un uzturētu prostatas veselību, nepieciešams cinks, ar ko bagāta ir zaļā pupiņa. Regulāra produkta iekļaušana uzturā stiprina sirdi un asinsvadus, kas ir ļoti svarīgi arī vīriešiem, kuri biežāk cieš no sirds slimībām. Pupiņas palīdz uzturēt veselīgu vielmaiņu un just vairāk spēka treniņos.

Grūtniecēm un barojošām mātēm

Grūtniecēm un barojošām māmiņām zaļās pākšu pupiņas ir īsts dārgums uzturā. Tās ir ļoti viegli sagremojamas, nenoslogojot organismu, satur daudz barības vielu, kas nepieciešamas augļa attīstībai un piena kvalitātes uzlabošanai, kā arī samazina kaitīgo holesterīnu, kas nedrīkst nonākt bērna organismā.

Pupiņas palīdz tikt galā ar garastāvokļa svārstībām, sliktu dūšu grūtniecības laikā, samazina aizcietējumu un hemoroīdu risku, palīdz izvairīties no pigmenta plankumu veidošanās uz ādas. Tomēr jābūt uzmanīgam: dažreiz pākšaugu olbaltumvielas izraisa alerģiskas reakcijas, kuru dēļ nāksies atteikties no produkta.

Kādā vecumā bērniem var dot zaļās pupiņas

Tieši zaļās pākšu pupiņas, kas praktiski neizraisa alerģiju un gremošanas traucējumus, mazuļiem var dot biezenī jau no 8–10 mēnešu vecuma. Galvenais – labi izvārīt pākstis un samalt tās putriņā. Bērnam pietiks ar 1 tējkaroti pākšaugu biezeņa kopā ar citiem dārzeņiem. Pupiņas var dot 2 reizes nedēļā.

Obligāti sekojiet līdzi bērna organisma reakcijai. Ja parādīsies alerģija, atlieciet iepazīšanos ar šo dārzeni.

Zaļās pupiņas medicīnā

Oficiālā medicīna iesaka iekļaut zaļās pākšu pupiņas uzturā veselības uzlabošanai un brīdina, pie kādām slimībām tās nevar lietot. Tā, pupiņas ieteicams ēst pie sirds un asinsvadu slimībām, kā arī pie iekaisuma procesiem.

Cukura diabēta gadījumā

Jaunās šķiedrainās pupiņas palīdz sadedzināt liekos taukus, kā arī samazina cukura līmeni asinīs līdz 40%, tāpēc tās ieteicamas diabēta pacientiem kā labs pamatprodukts. Tās ne tikai palīdz mazināt galvenos slimības simptomus, bet arī uzlabo ādas stāvokli, palielinot tās elastību, kā arī uztur normālu redzi un asinsspiedienu.

Svarīgi: glikēmiskais indekss zaļajām pākšu pupiņām — 30 vienības.

Pankreatīta gadījumā

Pie aizkuņģa dziedzera un citu gremošanas orgānu iekaisumiem pupiņas neiesaka lietot uzturā. Tomēr ir noderīga recepte – uzlējums no pupiņu pākstīm: 50 gramu sausu izejvielu aplej ar 0,5 litriem verdoša ūdens un atstāj ievilkties 10–12 stundas termosā. Devu aprēķina individuāli, tāpēc nepieciešama ārsta konsultācija.

Gastrīta gadījumā

Tiem, kam ir akūtas kuņģa-zarnu trakta slimības, nav ieteicams aizrauties ar ēdieniem, kas satur zaļās pupiņas. Nelielos daudzumos produkts nekaitēs, bet tas var kairināt jutīgas gļotādas, tāpēc pirms iekļaušanas uzturā jāapspriež uzturs ar ārstu.

Tautas medicīnas receptes, kuru pamatā ir zaļās pupiņas

Nobriedušas pupiņu pākstis netradicionālā medicīnā tiek atzītas par efektīviem līdzekļiem daudzu slimību ārstēšanā. Tās var palīdzēt pie kuņģa-zarnu trakta slimībām: gastrīta ar pazeminātu skābumu, žultspūšļa un aknu iekaisuma slimībām. Pupiņas palīdz pie paaugstināta asinsspiediena, sirds muskuļa vājuma, reimatisma. Tiek izmantoti ne tikai pupiņu augļi, bet arī pākstis, kurās uzkrāts daudz derīgu vielu.

Pankreatīts
Pie problēmām ar aizkuņģa dziedzeri efektīvs ir novārījums no pupiņu pākstīm, kas mazina iekaisuma procesu, uzlabo pacienta pašsajūtu. Īpašu labumu novārījums var dot cilvēkiem, kuri vienlaikus cieš no pankreatīta un cukura diabēta.

Recepte:

1. Paņemiet 50 g sausu pākstu (no nobriedušām pupiņām), ieberiet tās termosā.
2. Uzvāriet 0,5 l ūdens, ielejiet to termosā.
3. Maisījumu jāatstāj ievilkties 10 stundas.
4. Izkāšiet, pirms lietošanas sakratiet.

Devu jāapspriež ar ārstējošo ārstu, kurš nosaka galveno ārstēšanu.

Cukura diabēts
Ne tikai netradicionālā, bet arī oficiālā medicīna atzīst pupiņu pākstis par efektīvām cukura diabēta gadījumā. Tās tiek izmantotas kā papildu ārstēšanas metode pamata – medikamentozajai. Ir pierādīts, ka jau pēc 10 stundām pēc uzlējuma vai sulas lietošanas cukura līmenis asinīs samazinās līdz 40%. Pupiņu derīgo vielu ietekmē organisms ražo insulīnu, bet cukurs pārvēršas par glikogēnu.

Dziedināšanai izmanto šķīdumu ar augstu aktīvo komponentu koncentrāciju:

1. Ņemt 3 glāzes sausu pākšu, tās sasmalcināt.
2. Sauso pamatu aplej ar 3 glāzēm ūdens.
3. Uzkarsēt līdz vārīšanās temperatūrai, vārīt uz lēnas uguns 15 minūtes.
4. Novārījumu izkāst, lietot pa 100 g četras reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.

Lai lietotu šo līdzekli, nepieciešama ārsta konsultācija.

Sirds un asinsvadu sistēmas slimībām
Pākšu uzlējumu ieteicams lietot, lai atjaunotu normālu asinsrites sistēmas darbību. Šim nolūkam jāņem 1 ēdamkarote sausu pākšu un jāpievieno tai glāze karsta ūdens. Jāļauj līdzeklim nostāvēties pusstundu un jālieto viena trešdaļa glāzes pirms ēšanas.

Pupiņu sula pret bursītu vai mastopātiju
Zaļās pupiņas lieliski cīnās ar šīm slimībām, īpaši agrīnās stadijās. Tās novērš apsārtumu un iekaisumus. Pupiņu sula jālieto 2 reizes dienā pa 100 ml 2 nedēļas. Šī līdzekļa dziedinošā iedarbība neliks ilgi gaidīt.

Zaļās pupiņas svara samazināšanai: ieguvumi un lietojums

Pateicoties tam, ka pupiņas pākstīs ir bagātas ar vērtīgiem augu olbaltumvielām un šķiedrvielām, produktu aktīvi izmanto diētiskajā uzturā. Tas veicina zarnu tīrīšanu un atjauno veselīgu vielmaiņu. Turklāt tas palīdz ātrāk paēst ēdienreizes laikā un justies možam visas dienas garumā.

Pākšaugi ir viegli sagremojami un ļauj atbrīvoties no smaguma sajūtas vai grēmas, kas daudziem rodas, ēdot gaļas produktus. Pupiņas stingri iesaka veselības diētās:

1. Diabētiķiem un cilvēkiem ar aptaukošanos, lai normalizētu asins sastāvu un vielmaiņu, kā arī kā barojošs aizstājējs kalorijām bagātai pārtikai.
2. Cilvēkiem, kas pārcietuši sirdslēkmes, un sirds un asinsvadu sistēmas slimību gadījumā, lai aizstātu holesterīna pārtiku un samazinātu slodzi uz organismu.
3. Kuņģa-zarnu trakta slimību gadījumā, lai normalizētu peristaltiku un uzturētu normālu skābumu.
4. Veģetāriešiem, kas brīvprātīgi atsakās no gaļas, olu, piena produktiem.
5. Bērniem augšanai un organisma attīstībai.
6. Svara samazināšanas laikā, īpaši zemu ogļhidrātu diētās, lai uzturētu enerģiskumu.
7. Sporta uzturā žāvēšanai un veselīgas muskuļu masas pieaugumam – daudzi treneri iesaka lietot šo produktu.

Zaļo pupiņu lietošana palīdz attīrīt organismu, nodrošina antioksidantu iedarbību un līdz ar to arī atjaunotnes efektu. Pupiņas aktīvi izmanto diētās organisma izkraušanai, pārejot uz veselīgu dzīvesveidu un svara zaudēšanai.

Parasti šo produktu izmanto, lai aizstātu trekno gaļu un daļu olu sastāvdaļu, jo pupiņas, tāpat kā tās, satur pilnu vitamīnu un minerālvielu spektru ķermeņa veselības uzturēšanai, turklāt pupiņām ir ievērojami mazāk kaloriju.

Pateicoties pupiņām, normalizējas apetīte, izzūd organisma noguruma pazīmes, uzlabojas ādas stāvoklis, vispārējā pašsajūta un garastāvoklis, stiprinās nervu sistēma. Tieši tāpēc zaļās pupiņas ir neaizstājamas pēc ziemas depresijas.

Augu proteīna pārtiku ieteicams lietot dienas pirmajā pusē, pirmās ēdienreizes laikā vai pusdienās, pretējā gadījumā derīgie proteīni uzsūksies sliktāk. Brokastis ar pupiņām ļauj ilgi palikt paēdušam un palielina produktivitāti darba dienas laikā, bet treniņos paaugstina izturību.

Ko var pagatavot no zaļajām pupiņām

Kā diētisku produktu zaļās pupiņas gatavo tvaicējot: tādējādi tās saglabā visas derīgās sastāvdaļas un sasniedz optimālu gremošanai piemērotu stāvokli. Vārot produkts zaudē daļu vērtīgo vielu, tāpēc zaļās pupiņas parasti tikai īslaicīgi applaucē verdošā ūdenī. Tvaicētās pupiņas satur minimālu kaloriju daudzumu, taču tās parasti pasniedz ar eļļas un garšvielu piedevu.

Lai pagatavotu gardus ēdienus no pupiņām, tās var sautēt ar citiem dārzeņiem mērcē. Pupiņas lieliski sader ar brokoļiem, papriku, tomātiem, salātiem, burkāniem, seleriju, kukurūzu un citām sastāvdaļām. Turklāt garšīgie gabaliņi tiek pievienoti pirmajiem ēdieniem: dārzeņu zupām ar kūpinājumiem un soļankai.

Pupiņu recepte indiešu gaumē

Pākstis sagriež šķēlītēs un sautē ar mājas panīra gabaliņiem un burkāniem. Ēdienam pievieno kurkumu, ķiplokus un nedaudz ingvera.

Omlete ar zaļajām pupiņām

Pākstis sagriež ļoti smalki pa diagonāli, tāpat rīkojas ar puraviem, sakapā diļļu zaļumus. Dārzeņus apcep eļļā un pārlej ar sakultām olām. Ēdienu pārkaisa ar zaļumiem un pēc vēlēšanās rotā ar tomātiem.

Sātīgas pupiņas ar sēnēm

Sparģeļpupiņu gabaliņus sautē ar sīpoliem, atsevišķi apcep sēnes un sajauc tās ar dārzeņiem. Ēdienu garšo ar rozmarīnu un citronu sulu.

Kā sagatavot zaļās pupiņas ziemai

Viena no papildu vērtīgajām īpašībām, kas tiek piedēvēta sparģeļu zaļajām pupiņām, ir to sagatavošanas ērtums. Produktu var ilgi uzglabāt, lai visu gadu baudītu derīgās pupiņas. Lai saglabātu maksimāli daudz derīgo īpašību un vitamīnu, ražu sasaldē, bet pupiņas var arī konservēt mājas apstākļos bez liekām pūlēm.

Saldēšana

Lai ilgstoši saglabātu produkta svaigumu, pākstis var uzglabāt saldētavā. Lai to izdarītu, pupiņas šķiro un nomazgā no aplikuma. Vislabāk pākstis sasaldēt veselas: tad tās noteikti nenovītīs, nezaudēs krāsu un paliks derīgas. Ja jums patīk sagatavot dārzeņus sautējumiem, pākstis var sagriezt 2–3 cm gabaliņos.

Izejvielu ievieto traukā vai izklāj uz plēves atvērtā veidā un ievieto saldētavā uz vairākām stundām. Pēc pilnīgas sasaldēšanas pupiņas var savākt maisā vai aizvērt traukā un uzglabāt aptuveni -18 °C temperatūrā. Pēc atkausēšanas pupiņas būs kā svaigas.

Konservēšana

Sparģeļpupiņas var sagatavot ziemai, lai uzglabātu istabas temperatūrā. To var sālīt vai pagatavot mērcē. Pirmajā gadījumā iegūst pusfabrikātu. Nepieciešams pārlūkot un nomazgāt pupiņas, sagriezt 2–3 cm gabaliņos un pagatavot sālījumu, tāpat kā zirņiem: tikai sāls un ūdens. Dažas saimnieces pievieno šķipsniņu cukura, lai pilnveidotu garšu. Šajā gadījumā nav vajadzīgas ne garšvielas, ne skābe. Pupiņas aplej ar sālījumu un uzripina sterilos burkās.

Cits variants – marinēšana korejiešu stilā. Lai to izdarītu, sagrieztas pākstis bagātīgi pārkaisa ar garšvielām un etiķi, pēc tam aizvāko burkās. Pupiņas var kombinēt ar burkāniem, kviešu dīgstiem un sojas produktiem.

Trešais veids – sautējums. Pupiņas sautē saldā tomātu mērcē, pievienojot ķiplokus, sīpolus un garšvielas. Rezultātā tiek iegūta aromātiska uzkoda lečo, lobio vai sotē garā. Šādu gardumu uzripina ziemai: tas lieliski papildina svētku galdu un ir piemērots ikdienai.

Kaitējums un kontrindikācijas

Neskatoties uz to, ka zaļās pupiņas satur daudz derīgu īpašību, dažkārt tās izraisa individuālu diskomfortu. Ja jums ir tendence uz alerģiju pret pākšaugu olbaltumvielām, produkts jāizmēģina piesardzīgi. Arī izsārņotā zarnā pupiņas bieži izraisa uzpūšanos un gāzes.

Pākšu šķirnes ir ievērojamas ar paaugstinātu diezgan rupju šķiedrvielu saturu, kas var izraisīt smaguma sajūtu. Turklāt pākšaugus neiesaka kombinēt ar citiem cieti saturošiem produktiem: miltu un kartupeļu ēdieniem, – kā arī ar gaļu, tad gremošanas process noritēs daudz vieglāk.

Tiešās kontrindikācijas attiecas uz cilvēkiem ar nieru mazspēju, nefrītiem, cistītu un kuņģa-zarnu trakta slimībām – šādos gadījumos jākonsultējas ar ārstu. Bet kopumā produkts tiek uzskatīts par drošu un diētisku, tāpēc tas ir tik populārs veselīgas ēšanas programmās visā pasaulē.

Kā izvēlēties un uzglabāt zaļās pupiņas

Lai uz jūsu galda nenonāktu produkts, kas audzēts ar smagajiem mēslojumiem, iegādājieties sparģeļpupiņas tikai vasaras periodā – dabīgās ražas sezonā. Ja iespējams, protams, labāk iestādīt savas zaļās dobes ar derīgajām pupiņām.

Izvēloties, noteikti pievērsiet uzmanību pākšu stāvoklim:

1. Uz pupiņām nedrīkst būt tumšu plankumu un bojājumu, kā arī raksturīga sēnīšu tīklveida aplikuma.
2. Pākstīm jābūt svaigām un sulīgām, vienmērīgi zaļā krāsā (vai dzeltenā – atkarībā no šķirnes).
3. Zaļās pupiņas pārdod jaunas, tāpēc to miza ir diezgan gaļīga, bet ir šķirnes, kuras pārdod kaltētas. Izžuvušās pākstis būs jāizmet, atbrīvojot graudus.
4. Uz pākstīm obligāti jābūt kātiņiem, bez spraugām un lūzumiem.

Svaigas pākstis glabā ledusskapī, dārzeņu traukā maisiņā, atsevišķi no citiem dārzeņiem. Ir pieļaujams glabāt pupiņas kopā ar tomātiem, gurķiem, cukini, bet ne ar zemes sakņaugiem. Zaļais produkts var nogulēt 5–7 dienas, pēc tam pupiņas izžūs un kļūs cietas, tāpēc, ja neplānojat pagatavot dārzeni tuvākajā laikā, to labāk sasaldēt.

Sausās šķirnes var glabāt lina maisiņos vai burkā sausumā. Savukārt ēdieni no pupiņām diezgan ilgi nebojājas, tāpēc tos var gatavot, rēķinot uz vairākām porcijām.

Interesanti fakti par zaļajām pupiņām

Senajā pasaulē pupiņas kultivēja vairākos kontinentos: Ēģiptē, Ķīnā, Amerikā. Uz Eiropu tās ieveda kā dārza dekoratīvo augu un tikai 18. gadsimtā sāka lietot tās pupas pārtikā. Zaļās pupiņas pākstīs pirmie mēģināja pagatavot itāļi, kas vienmēr ir slaveni ar līdzsvarotu virtuvi.

Jo jaunākas pākstis, jo gaļīgākas un sulīgākas ir to čaulu sienas, bet, kad ar laiku šajā barības vidē uzbriest pupas, miza izžūst un kļūst plānāka. Graudu pupiņas ir bagātas ar cieti un kalorijām, kamēr svaigi jaunie "galiņi" satur tīrus olbaltumvielas, derīgus savienojumus un ūdeni.

Vieglu ēdienu var izmantot monodiētās, jo zaļās pākstis satur pamata vitamīnu un minerālvielu kompleksu, turklāt tās nekļūst garlaicīgas uzturā un ir viegli sagremojamas.

Ja vēl neesat iekļāvis sparģeļpupiņu ēdienus savā uzturā, noteikti izmēģiniet tos dažādībai, un, iespējams, tie kļūs par jūsu iecienītāko cienastu.

Pākšu pupiņu foto