Konservēti zirnīši: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Konservēšanas metode tiek atzīta par vienu no ērtākajām un uzticamākajām produktu saglabāšanai. Uzkrāt pākšaugus piena gatavības pakāpē šādi ir ļoti ērti. Konservēti zaļie zirnīši vienmēr ir pieprasīti, tos pievieno zupām, salātiem un citiem ēdieniem, un tos izmanto Eiropas un citās pasaules virtuvēs.

Nedaudz vēstures

Zirņu audzēšana rūpnieciskā mērogā sākās aptuveni 15. gadsimtā, bet konservēšanu sāka izmantot 19. gadsimtā. Tas pavēra plašas iespējas tos izmantot kulinārijā visu gadu, ne tikai ražas novākšanas laikā. Pirmie mēģinājumi konservēt produktu tika veikti Nīderlandē. Krievijā līdz 20. gadsimta sākumam darbojās tikai 1 rūpnīca šādā virzienā, un gandrīz visa produkcija tika eksportēta. Mūsdienās kā taru izmanto skārda un stikla burkas, un abiem variantiem ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Neapšaubāmi, stiklā ir daudz vairāk iespēju redzēt preces kvalitāti, bet zirnīši ir pakļauti saules gaismas ietekmei un var sabojāties ātrāk, nekā beidzas derīguma termiņš. Skārda burkā tos uzglabāt ir ērti, bet līdz atvēršanas brīdim nav iespējams novērtēt kvalitāti. Ir tikai viena izeja — atrast godīgu ražotāju ar pieredzi un iegādāties tikai viņa produkciju.

Sastāvs

Visa pākšaugu rinda ir ļoti labvēlīga organismam un bagāta sastāvā. Piena un pilnā gatavībā zirņi daudz neatšķiras pēc derīgo vielu daudzuma un satur:

• A, C, E, K, PP vitamīnus, B grupu;
• ciete;
• šķiedrvielas;
• kalcijs;
• fosfors;
• cinks;
• selēns;
• kālijs;
• dzelzs;
• karotīnu;
• varš;
• mangāns;
• luteīns;
• kumestrols.

Produkta kaloritāte nepārsniedz 55 kcal uz 100 g, tas tiek uzskatīts par diētisku, bet diezgan smagu sagremošanai.

Konservētu zirnīšu derīgās īpašības

Konservēti zirnīši ir ne tikai garšīgi, bet arī ļoti noderīgi, un to lietošana pozitīvi ietekmē gandrīz visas iekšējās sistēmas. Nelielas produkta porcijas:

• uzlabo kuņģa-zarnu trakta darbību;
• atbalsta sirds un asinsvadu sistēmu;
• novērš aizcietējumus;
• izvada toksīnus un smago metālu sāļus;
• samazina vēža slimību rašanās iespējamību;
• atbrīvo no tūskas;
• samazina cukura un holesterīna līmeni;
• stiprina nervu sistēmu.

Lielais šķiedrvielu un olbaltumvielu daudzums šīs kultūras sastāvā veicina vielmaiņas procesu normalizēšanos, uzlabo zarnu peristaltiku, stimulē tauku sadalīšanos. A vitamīns kopā ar luteīnu aizsargā tīkleni no distrofijas, uztur redzes asumu, samazina kataraktas attīstības risku. Konservēti zaļie zirnīši tiek uzskatīti par diētisku produktu. Ātri piesātinot, tie uz ilgu laiku atbrīvo no izsalkuma sajūtas. Tie ir noderīgi arī cilvēkiem pēc 40 gadiem, jo šajā laikā sākas aktīva kalcija izskalošanās no organisma, bet pākšaugi palīdz aizturēt šo nepieciešamo elementu organismā.

Interesanti: konservēti zaļie zirnīši saglabā spēcīgas antioksidanta īpašības, mazina emocionālo spriedzi un stresa sekas.

Pateicoties īpašajam sastāvam, produkts tiek uzskatīts par pretnovecošanās līdzekli un palēnina novecošanās procesus. Tam ir interesanta īpašība izvadīt no aknām toksīnus, tādējādi samazinot to slodzi. Tas arī uzlabo ādas stāvokli, saglabā tās elastību, pasargā no apkārtējo faktoru kaitīgās ietekmes.

Iespējamais kaitējums

Galvenās briesmas, kas sagaida konservētu zaļo zirnīšu cienītājus — nekvalitatīvs iepakojums vai beidzies derīguma termiņš. Pie mazākajām šaubām par produkta kvalitāti tas nežēlīgi jāiznīcina, pretējā gadījumā var iegūt smagu saindēšanos ar pārtiku. Bet tas ir vispārējs noteikums, kas attiecas uz jebkāda veida konserviem.

Ja ņem vērā veselības stāvokli, tad pākšaugus nevajadzētu iekļaut uzturā, ja ir meteorisms, kuņģa-zarnu trakta slimību saasinājumi, alerģija, individuāla nepanesība. Podagras gadījumā bīstami ir zirnīšos esošie purīni. Pārāk liels daudzums palēnina enzīmu ražošanu, kas ir atbildīgi par tauku sadalīšanos, kā arī izraisa smaguma sajūtu kuņģī. Nav ieteicams ēst zirņus jebkādā veidā, ja ir nieru problēmas.

Citādi produkts ir ļoti noderīgs, ārkārtīgi reti izraisa alerģiju un lieliski uzsūcas organismā.

Pirkšana vai pagatavošana mājas apstākļos

Iegādātajam variantam ir viena neapstrīdama priekšrocība — var vienkārši atvērt burku un sākt degustāciju. Taču nav pārliecības par kvalitāti, jo tikai tie zirnīši, kas konservēti ražas novākšanas laikā, var tikt uzskatīti par svaigiem. Pārējā laikā mērcē sausos vai izmanto saldētu produktu konservēšanai, kas daudzkārt samazina to labvēlīgās īpašības. Iespējama konservantu un stabilizatoru pievienošana, par ko, ja arī raksta uz iepakojuma, tad ar ļoti mazu fontu un neērtā lasīšanas vietā.

Mājas apstākļos pagatavotu zirnīšu kaloriju saturs ir vēl mazāks – tikai 40 kcal, turklāt ir precīzi zināms sastāvs un tiek ievērotas izejvielu kvalitātes prasības. Konservētu zaļo zirnīšu pagatavošana ir ļoti vienkārša. Uz 1 kg nomazgātu izejvielu ņem 1 ēdamkaroti sāls, visu liek katlā, aplej ar ūdeni un vāra uz vidējas uguns 7 minūtes no vārīšanās sākuma. Pēc tam zirnīšus ātri izvieto mazās, sterilizētās (sausā veidā) burciņās un pārlej ar karstu sālījumu. Tā pagatavošanai vajadzēs pa 1 ēdamkarotei (bez kaudzītes) sāls un cukura uz 1 litru ūdens. Burkas hermētiski aizvāko, atstāj uz diennakti zem siltinājuma. Krājumus uzglabā tumšā, vēsā vietā.

Konservētus zirnīšus pievieno klasisko un autoru recepšu salātiem, ar tiem gatavo zupas, izmanto kā piedevu garnīram un vienkārši ēd ar karoti, baudot maigo garšu.

Konservētu zaļo zirnīšu foto