Pieneņu ievārījums: 13 receptes

Nepārtrauktais progress un civilizācija ir dāvājuši cilvēcei ne vienu desmitu dzīves gadu. Tomēr vēl pavisam nesen aptiekas un slimnīcas izskatījās pavisam citādi. Satrauktās mātes ar slimiem bērniem nāca pie zintniecēm pēc dažādiem augiem un receptēm. Tautas medicīna glāba cilvēku dzīvības, lai gan tagad to ir aizstājušas tabletes jebkurai ķermeņa daļai. Bet tautas ārstniecības metodes joprojām ir vislētākās un uzticamākās! Šajā publikācijā runa būs par pieneņu ievārījumu.

Sastāvs un kaloriju saturs

Šie dzeltenie ziediņi vēlā pavasarī klāj visu apkārtni, un papildus acīm tīkamajam skatam, tiem piemīt dziedinošas īpašības. Šī kāruma izskats ir identisks medum, bet garša tomēr nav tik salda.

Produkta uzturvērtība ir 191 kcal uz 100 g. Šādi skaitļi rodas tāpēc, ka pienene pati par sevi ir rūgta, tāpēc nepieciešams liels cukura daudzums. Kopumā sastāvs ir tāds pats kā jebkuram citam ievārījumam: ūdens, pienenes (šajā gadījumā), cukurs un citronskābe.

Ar ko ir noderīgs pieneņu ievārījums

Šī auga derīgo īpašību saraksts ir patiesi iespaidīgs:

1. Pirmkārt, uzmanību piesaista auga dzeltenā krāsa, kas liecina par bagātīgu C vitamīna krājumu. Starp citu, hepatīta gadījumā iesaka ievārījumu tieši no šī auga.
2. Papildus tam augā ir A un B grupas vitamīni, kā arī nātrijs, varš, dzelzs, magnijs un kālijs. Daudzi no šiem minerāliem spēj ne tikai uzlabot fizisko veselību, bet arī garīgās spējas.
3. Visbiežāk pēc pienēnēm vēršas cilvēki ar slimiem nerviem un kuņģa-zarnu trakta problēmām. Tēja ar šādu ievārījumu nomierinoši iedarbojas uz nervu sistēmu, palīdz cīnīties ar trauksmi un bezmiegu.
4. Augs palēnina žults veidošanos, ir noderīgs hemoroīdu gadījumā.
5. Paši ārsti iesaka pieneņu ievārījumu locītavu ārstēšanai. Un tā nav izdoma – tautas medicīna spēj uzveikt artrītu, podagru un reimatismu.
6. Arī ievārījums normalizē skābumu gastrīta un pankreatīta gadījumā, tiek lietots kā viegls caurejas līdzeklis. Tas veicina labu vielmaiņu, tīru ādu un izcilu apetīti. Rezultātā ievārījums var kļūt par kaitīgā cukura aizstājēju un palīdzēt zaudēt svaru visiem, kas vēlas.
7. Cikla traucējumu un sāpīgu menstruāciju gadījumā ievārījums tiek izmantots kā dabisks pretsāpju līdzeklis.
8. Produkts stiprina sirdi un asinsvadus. Anēmijas un durošu sāpju krūtīs gadījumā karsta tēja ar ievārījumu ir daudz patīkamāka dzeršanai nekā rūgtas tabletes. Pienene spēj nomākt iekaisuma procesus organismā.
9. Šāds ievārījums ir noderīgs infekcijas slimību un disbakteriozes gadījumā.
10. Nereti ievārījumu izmanto kā pretalerģiskas zāles. Pieaugušajiem pietiek ar vienu ēdamkaroti tukšā dūšā katru rītu, lai alerģijas it kā nebūtu. Taču galvenos saldummīļus – bērnus – labāk pasargāt no kariesa un dot pa tējkarotei, atšķaidot līdzekli ar ūdeni.

Kā vākt pienenes ievārījumam

Pieneņu ziedēšanas maksimums ir no aprīļa līdz oktobrim. Tomēr pat šim darbam ir savi smalkumi un noslēpumi. Vislabāk doties vākšanā maijā, kad ziedu ir daudz un tie ir pilnībā nogatavojušies.

Lieliski, ja iepriekšējā dienā nav bijis lietus, un diena ir saulaina. Nav vērts celties pirms saules lēkta, šajā laikā ziedi noteikti vēl būs aizvērti.

Pienenes jāizvēlas ar lielu cepurīti, spilgtas krāsas, bez kukaiņiem, kas var pārnēsāt infekcijas, un redzamām puves pazīmēm. Tāpat jāpievērš uzmanība pļavas izskatam (tikai no tās var vākt pienenes, bet nekādā gadījumā no ceļiem vai industriālu uzņēmumu tuvumā). Ja apkārt ir izmētāti atkritumi, bet zāle ir sausa, gaiši zaļā krāsā, tad augsne šajās vietās var būt saindēta ar plastmasas indīgajām ķīmiskajām vielām vai vienkārši stipri piesārņota un nabadzīga. Šādā gadījumā šīs vietas pienenes zaudē visu vērtību, un laiks tiks izšķiests veltīgi.

Pamatnoteikumi vākšanai un žāvēšanai
Ievārījumam būs nepieciešamas tikai ziedkopas, bez stublāja un lapām. Pats svarīgākais – tieši nogriezt ziedu, nevis noraut ar rokām. Neuzmanīga apiešanās ar pienenēm var nokratīt no tām visus putekšņus, kuros glabājas dziednieciskums. Cepurītes vislabāk salikt groziņā, lai tās nesaspiežas un nedeformējas.

Pagatavošanai būs nepieciešami apmēram 400 veseli ziedi. Pirms žāvēšanas tie jāpārbauda, vai nav svešu augu. Tā, piemēram, bieži vien pienes atdarina kazbārdis, māllēpe un rudens cūkpiene. Visus šos ziedus var atšķirt pēc stublāja un izmēra.

Žāvēšanas gadījumā jārīkojas ātri, jo nogrieztie ziedi ļoti ātri sapūst. Pienenes nav jāmazgā, bet vienkārši jāizklāj uz elektriskās žāvētāja vai vietā zem karstas saules (pēdējā gadījumā savāktajiem ziediem jāatrodas zem saules vismaz nedēļu).

Lai pareizi izžāvētu, nepieciešama temperatūra no 42 līdz 55 grādiem pēc Celsija. Pēc izžūšanas ziedi kļūst trausli. Tomēr ir iespējams saprast, vai viss ir izdarīts pareizi. Ja saspiests rokās zieds uzreiz sabirst, tad temperatūra bija pārāk augsta, un augs ir zaudējis barības vielas. Nevajag krist izmisumā – tas ne vienmēr nozīmē neveiksmi. Rūpīga samitrināšana ar smidzinātāju spēj atdzīvināt lielāko daļu ziedkopu ievārījumam.

Žāvētās cepurītes uzmanīgi jāpārnes stikla vai papīra hermētiskā traukā un jāuzglabā vēsā, tumšā vietā. Uzglabāšanas termiņš – līdz trim gadiem.

Kā pagatavot pieneņu ievārījumu: receptes

Tradicionālā pagatavošanas metode

Sastāvdaļas:

• Pieneņu ziedi (no 400 gab.)
• 1,5 litri ūdens.
• Cukurs – 1,5 kilogrami.
• Viena citrona sula vai 2 ēd.k. citronskābes.
• Pektīns (parasts sabiezinātājs jebkurā veikalā) – 1 ēd.k.

Nomazgājiet pienenes ar vēsu ūdeni un ļaujiet notecināt liekajam mitrumam. Pēc tam apskatiet, vai nav lieku daļu (lapu, kātu), un nogrieziet. Ziedus lieciet katlā un vāriet 5–10 minūtes līdz vārīšanās. Pēc tam novārījumu atdzesējiet un atstājiet uz vienu dienu. Tālāk izkāšiet šķidrumu un sāciet vārīt ievārījumu. Kad uzlējums uzvārās, pievienojiet cukuru un rūpīgi samaisiet. Vislabāk ir pagaršot. Noņemiet putas. Atkal ļaujiet atdzist līdz istabas temperatūrai un pievienojiet pektīnu. Samaisiet, vienlaikus karsējot uz lēnas uguns. Gaidiet, kamēr kļūst biezs, un ielejiet citrona sulu.

Pirms burku aizvākšanas tās jāapstrādā ar verdošu ūdeni sterilizēšanai. Vākus arī iegremdējiet karstā ūdenī uz pāris minūtēm, lai vieglāk savērptu.

Pieneņu ievārījums ar citroniem un apelsīniem

Sastāvdaļas:

• 250–300 pieneņu ziedi.
• 1,5 l ūdens.
• 1 citrons.
• 2 apelsīni.
• 750 g cukura uz katru burku.

Apelsīnus un citronus atdaliet no mizas un nomazgājiet. Pienenes arī nomazgājiet un ļaujiet nožūt. Salieciet visas sastāvdaļas bļodā, pārlejiet ar ūdeni un vāriet stundu. Pēc tam izkāš. Iegūtajam novārījumam pievienojiet cukuru (obligāti pagaršojiet), ielejiet citrona sulu un vāriet vēl vienu stundu uz lēnas uguns, laiku pa laikam apmaisot. Atdzesējiet un izlejiet burkās.

Ievārījums ar ķiršu lapām

Sastāvdaļas:

• Pienenes – 500 gab.
• 1,5 l vārīta ūdens.
• 2 citroni.
• 12–15 ķiršu lapas.
• Cukurs – 1,5 kg.

Iepriekš izžāvētajiem ziediem pievienojiet ķiršu lapas un šķēlēs sagrieztu citronu (nemizotu). Katlu ar sastāvdaļām lieciet uz vidējas uguns un vāriet stundu. Pēc tam atdzesējiet un ļaujiet ievilkties vienu dienu. Izkāš caur marli un atkal vāriet, pakāpeniski pievienojot cukuru. Obligāti pagaršojiet. Pēc uzvārīšanās samaziniet uguni un vāriet vēl stundu. Konsistencei jābūt viskozai. Atdzesējiet un izlejiet burkās.

Recepte bez vārīšanas

Sastāvdaļas:

• Pienenes (ar kātiem) – 400 gab.
• 50 grami medus.

Šī metode ir visnoderīgākā, jo visi vitamīni paliek ziedos. Pienenes ar kātiem jāiemērc ūdenī uz vienu dienu. Pēc tam jāizspiež un jāsasmalcina gaļas mašīnā. Tad maisījums jāpārliek traukā un jāpārlej ar medu. Zem slēgta vāka to jātur 12–24 stundas. Ik pa laikam ievārījums jāmaisa. Pēc tam gardumu var uzglabāt ledusskapī un mierīgi pievienot tējai vai lietot tīrā veidā.

Pieneņu ievārījums ar garšvielām

Sastāvdaļas:

• Pienenes – 400–500 gab.
• 1 litrs vārīta ūdens.
• 1 citrons.
• Ingvera sakne.
• 2 badijāna zvaigznītes.
• 1,5 kilogrami cukura.

Pienenes, ingveru, badijānu un citronu ar mizu jāpārlej ar ūdeni. Jāliek uz plīts un jāuzvāra, tad jāvāra vēl desmit minūtes. Pēc tam novārījums jāatdzesē un jāatstāj uz vienu nakti. Jānokāš un jāizspiež ziedi. Atkal jāliek uz uguns un jāpievieno cukurs, vienlaikus maisot. Iegūtais sīrups jāvāra līdz vārīšanās uz vidējas uguns, pēc tam vēl pusstundu uz lēnas uguns. Tad jālej sagatavotās burkās, ievērojot noteikumus.

Pieneņu ievārījums multivārāmajā katlā

Sastāvdaļas:

• 100–200 pieneņu.
• 300 gramu cukura.
• Glāze ūdens.
• Puse citrona.

Multivarkas traukā jāielej ūdens un cukurs, jāsamaisa. Jāieslēdz programma ievārījuma gatavošanai un jāgaida, līdz cukurs pilnībā izšķīst. Šajā laikā jāatdala ziedi no kātiem un jānoskalo. Jāļauj notecēt liekajam mitrumam. Jāpievieno pienenes sīrupam un jāvāra multivarkā vēl 20 minūtes. Pēc tam jāatstāj uz vienu nakti. Nākamajā dienā ievārījums sabiezēs, tas jānokāš caur marli. Tad atkal jāielej multivarkas traukā un jāvāra 15 minūtes, pievienojot citrona sulu. Karstais gardums jālej burkās un jāļauj atdzist.

Pieneņu ievārījums bez cukura un vārīšanas

Sastāvdaļas:

• Pienenes – 300–400 gab. (var būt ar lapām un kātiem).
• Šķidrs medus.
• Ingvera sakne – 2 centimetri.
• Viena citrona miziņa.
• Puses citrona sula.

Savāktie ziedi jāattīra no atkritumiem un kukaiņiem. Jāieliek burkā, atstājot vietu medum. Burkā jāpievieno citrona miziņa, sula un smalki sagriezts ingvers. Pēc tam jāpārlej ar medu, līdz visas sastāvdaļas pilnībā pārklātas. Jāsakrata, lai produkti sajauktos, un jāatstāj uz vienu dienu. Jātur tumšā vietā trīs nedēļas. Pēc termiņa beigām jānokāš un jālej burkās.

Pieneņu ievārījums ar piparmētru un skuju

Sastāvdaļas:

• 500 pieneņu.
• 25 piparmētru zariņi.
• Sauja jaunu skuju.
• Cukurs – 1,5 kilogrami.
• 2,5 litri dzeramā ūdens.
• Liels citrons un laims.

Atlasītās pienenes jāizliek katlā, turpat jāpievieno piparmētru lapas (bez kātiem), smalki sagriezts laims un skujas. Jāvāra uz lēnas uguns līdz vārīšanās. Jānoņem putas. Jāatstāj ievilkties diennakti. Pēc tam šķidrums vairākas reizes jānokāš un atkal jāliek uz uguns. Jāpievieno cukurs un jāvāra vēl stundu, ik pa laikam maisot. Jāvāra vismaz divas stundas. Konsistencei jābūt ļoti biezai. Jāpārlej apstrādātā burkā.

Pieneņu un rabarberu ievārījums

Sastāvdaļas:

• Kilograms rabarberu kātu.
• 300–500 pieneņu.
• 1,5 kilogrami cukura.
• Litrs ūdens.

Rabarberus sagriež mazos gabaliņos un vāra tieši 1 minūti verdošā ūdenī. Pēc tam strauji atdzesē ar aukstu ūdeni. Atsevišķi pagatavo sīrupu no cukura un ūdens (vāra apmēram stundu, līdz uzvārās). Atsevišķā katlā sajauc rabarberus, pienenes un sīrupu. Vāra vēlreiz līdz vārīšanās. Šī ievārījuma garša ir neparasta skābā rabarbera dēļ. Šāda recepte vienmēr noderēs cilvēkiem ar kuņģa-zarnu trakta problēmām.

Pieneņu un rožu ziedlapu ievārījums

Sastāvdaļas:

• 100 (kaltētu vai svaigu) rožu ziedlapu.
• 400 (kaltētu vai svaigu) pieneņu ziedu.
• 1 kilograms cukura.
• Liels citrons.
• Glāze ūdens.

Atsevišķi pagatavo cukura sīrupu: ūdeni un cukuru samaisa un uzvāra. Pievieno ziedlapiņas un pienenes, samaisa. Pēc tam maisījumu atstāj uz nakti. Pēc termiņa beigām katlu atkal uzsilda un pievieno citrona sulu. Vāra līdz vārīšanās, izkāš 2–3 reizes un izlej burkās.

Pieneņu un riekstu ievārījums

Sastāvdaļas:

• 500 ziedu.
• 2 lieli citroni.
• Ingvera sakne.
• 1,5 glāzes sasmalcinātu valriekstu vai mandeļu.
• 2 kg cukura.
• Zvaigžņu anīss – 2–3 zvaigznītes.
• 2 litri ūdens.

Notīriet ziedus no zemes iemītniekiem un netīrumiem. Sajauc ar sasmalcinātu ingveru, zvaigžņu anīsu un citronu. Pārlej ar ūdeni un uzvāra. Ļauj ievilkties vienu nakti. No rīta izkāš un labi izspiež visas sastāvdaļas. Pievieno riekstus un cukuru. Iegūto maisījumu atkal uzvāra un izlej burkās.

Ātrais pieneņu ievārījums

Sastāvdaļas:

• 400 pieneņu galviņu.
• 1 kilograms cukura.
• 1 litrs ūdens.

Pāršķirojiet ziediņus, bet nemazgājiet, ielieciet katlā ar ūdeni. Pamazām ieberiet cukuru, ļaujiet uzvārīties. Labi samaisiet un vāriet vēl 20 minūtes. Pēc vēlēšanās izkāš un izlej sterilizētās burciņās.

Pieneņu un pektīna ievārījums (profesionāļiem)

Šī recepte ir sarežģīta procesa ilgtermiņa dēļ, kā arī vairāku gatavošanas posmu dēļ. Bet tieši šis variants vislabāk der ārstēšanai!

Sastāvdaļas:

• 400 pieneņu ziedu.
• 3–4 paciņas pektīna.
• 1,5 kilogrami cukura.
• 2 litri ūdens.
• 1 neliels citrons.

1. Savāciet ziedus, atdaliet no liekajām zaļajām daļām, nomazgājiet. Ievietojiet katlā un pārlejiet ar atdzesētu, vārītu ūdeni. Iegūto maisījumu uzvāra un vāra uz lēnas uguns vēl 10 minūtes. Pārklājiet ar dvieli un atstājiet uz 12 stundām.
2. Izkāš šķidrumu 2–3 reizes. Atkal uzkarsē iegūto ūdeni un pievieno cukuru, rūpīgi samaisa. Pēc pilnīgas izšķīšanas vāra vēl 15 minūtes. Pēc tam ļauj atdzist.
3. Atkal liek uz plīts un pievieno pektīnu, uzmanīgi maisa līdz sabiezē. Izspiediet sulu no citrona. Izlejiet burkās. Uzglabājiet vēsā vietā.

Pamatnoteikumi satīšanai

Pirms ievārījuma ieliešanas burkā, sterilizējiet to, aplejot ar verdošu ūdeni vai applaucējot. Tomēr trauks nekādā gadījumā nedrīkst būt mitrs! Pirms aizvēršanas novietojiet burkas otrādi uz papīra un pagaidiet, līdz tās pilnībā izžūst. Varat, protams, izmantot mikroviļņu krāsni, fēnu un cepeškrāsni, lai paātrinātu procesu.

Arī vāki var radīt daudz neskaidrību. Vecmāmiņas recepte saka, ka jāizmanto tikai skārda vāki. Tagad ir populāri vakuuma vāki. Atklāsim pāris noslēpumus. Labāk ņemt «baltos» vākus, tiem ir mazāks oksidēšanās risks (tie nedrīkst būt deformēti), vai arī speciālos skrūvējamos vākus. Veikalā var ieteikt vakuuma vākus, tie kalpos ilgi un uzticami, un tos ir viegli aizskrūvēt.

Ja ievārījums nav paredzēts ilgstošai uzglabāšanai, derēs arī plastmasas vāki. Bet arī šeit slēpjas briesmas. No liela cukura daudzuma šie vāki ātri uzpūšas, tāpēc pirms aizskrūvēšanas uz burkas jāuzliek pāris papīra kārtas (bet ne avīzes).

Bet citronu sula vai citronskābe tiek pievienota nemaz ne pikantuma dēļ. Skābā vide pasargās saldos aizvākojumus no pelējuma. Liela nozīme ir arī ievārījuma biezumam. Jo tas biezāks, jo ilgāk tas stāvēs plauktā.

Ko darīt ar sabojātu ievārījumu

Ievārījums, visticamāk, var sākt rūgt cukura trūkuma dēļ, kas darbojas kā dabīgs konservants. Bet nav vērts satraukties pirms laika! Smago darbu vēl var glābt.

1. Sabojāto gardumu jāliek uz vidējas uguns un jāuzvāra. Pakāpeniski jāpievieno aptuveni 50–100 grami cukura uz kilogramu ievārījuma. Noņemt putas, atkārtot aizvākošanas procesu.
2. Ja ievārījums, gluži pretēji, ir pārāk salds, jāievieto burkas siltā ūdenī un jāuzvāra, kad cukurs pilnībā izkusis, jāpievieno tējkarote citronu sulas.
3. Vēl daudz nepatikšanu sagādā pelējums. No tā atbrīvoties ir grūtāk. Visbiežāk sabojāta ievārījuma cēlonis ir aizvākošanas tehnoloģiskā procesa pārkāpumi (mitrums, līdz galam neaizvērtas burkas un gaiss iekšā) un vārīšanas pārkāpumi (nepietiekami vārīts sīrups, neizšķīdis cukurs). Šajā gadījumā jāatver burka un uzmanīgi jānoņem sapelējušais slānis. Pēc tam jānoslauka burkas kakliņš un atkal jāaizver. Tas jālieto nekavējoties, bet labāk to izmantot cepumos vai kā cukura aizstājēju.

Kur uzglabāt ievārījumu

Ideāla vieta, protams, ir pagrabs, kur burkas ir ietītas vilnas segā. Bet ne katrai saimniecei ir tāda vieta! Ievārījumu var uzglabāt arī ledusskapī, pašā apakšējā plauktā, tālāk no saldētavas.

Svarīgi, lai temperatūra nepārsniegtu 10–12 grādus pēc Celsija. Ja aizvākošanas process veikts pareizi, ievārījums pilnīgi mierīgi nostāvēs arī pieliekamajā.

Saldā produkta derīguma termiņš parasti ir trīs gadi. Tikai pēc tam sākas rūgšanas procesi. Bet, ja tas ir ievārījums ar kauliņiem, tad tas jāizlieto pusgada laikā. Briesmas slēpjas ciānūdeņražskābē, kas pēc 5–7 mēnešiem sāk spēcīgi izplatīties.

Kā lietot pieneņu ievārījumu

1. Cilvēkiem ar diagnosticētu aknu cirozi jāizdzer vismaz piecas glāzes silta ūdens vai tējas ar trim karotēm pieneņu ievārījuma. Labāka efekta sasniegšanai var pievienot arī kumelītes, jasmīnu un piena dadzi.
2. Ja sirdij ir problēmas un asinsvadi vājina, Jums vajadzētu ēst vienu tējkaroti ievārījuma tukšā dūšā divu nedēļu garumā. Pēc mēneša nostipriniet rezultātu ar vēl vienu kursu.
3. Pie bronhīta un pneimonijas pieneņu ievārījums ir vienkārši neaizstājams. Tas jālieto pa vienai ēdamkarotei pēc katras ēdienreizes, kā arī jāpievieno tējai cukura vietā desmit dienu garumā.
4. Grūtniecēm šis ievārījums ir obligāti lietojams. Bagāts ar minerālvielām un vitamīniem, tas labvēlīgi ietekmē augli un māti. Ievārījumu ieteicams lietot pa tējkarotei tējā. Maksimālā deva – ne vairāk kā trīs karotes tīrā veidā.

Kontrindikācijas

Kopumā pieneņu ievārījums ir nekaitīgs, jautājums ir tikai daudzumos. Ja apēd pārāk daudz, var viegli iegūt problēmas ar zobiem, izsitumus un diatēzi no saldā. No cienasta būs jāatturas cilvēkiem ar cukura diabētu un lieko svaru.

Cilvēkiem ar endokrīnās sistēmas problēmām arī vajadzētu būt piesardzīgiem. Lielais joda saturs ievārījumā var slikti ietekmēt veselību. Alerģija pret ziedputekšņiem var sabojāt dzīvi, tas pats attiecas uz individuālu nepanesību pret ievārījuma sastāvdaļām. Nepaveicas arī cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu.

Interesanti fakti par pienenēm

1. Vēsturē bija periods, kad uzņēmēji nezināja par gumijas koku un īpaši izaudzēja pienenes, kuru saknēs bija kaučuks, lai ražotu gumiju.
2. Reja Bredberija slavenā grāmata "Pieneņu vīns", kā nav pārsteidzoši, ir veltīta tieši šiem ziediem, no kuriem vēl pavisam nesen visur vārīja veselības vīnu.
3. Pienene – apbrīnojama nezāle, no kuras grūti atbrīvoties. Pat no bojātas sakņu sistēmas var atkal izaugt vesela populācija.
4. Otrā pasaules kara laikā vācieši grauzdēja pieneņu saknes un vārīja "kafiju". Garša bija ne sliktāka kā dabīgajam dzērienam!
5. Pienenēm ir precīzi bioloģiskie pulksteņi. Tās atveras sešos no rīta un aizveras trijos pēcpusdienā.
6. Kaukāzā aug unikāla pieneņu suga ar violetām ziedlapiņām.
7. Beļģijā jums var piedāvāt pieneņu pastēti vai pat alu.
8. Pieneņu atklājēji bija ķīnieši. Viņi izmantoja ziedu medicīnā, bet lapas un stublājus – salātos un zupās. Joprojām Debesu impērijā tas nav augs, bet dārzenis.
9. Krievzemē jaunas meitenes lika ziedus zem spilvena, lai aizdzītu ļaunos garus un sliktas ziņas. Iespējams, maģisku lomu spēlēja spilgtā, vasaras krāsa.
10. Pastāv īpaša balti-dzeltenu pieneņu suga, kas aug tikai Koļas pussalas teritorijā. Šī suga ir ierakstīta Sarkanajā grāmatā.
11. Senie grieķi uzskatīja, ka ar pieneņu palīdzību var atbrīvoties no vasaras raibumiem un pigmenta plankumiem.

Mūsdienās pienene ir netaisnīgi aizmirsta. Šis augs ir izglābis ne vienu vien dzīvību vēsturē un izglābs vēl daudzas nākotnē! Cilvēkiem vajadzētu ņemt piemēru no ķīniešiem, kuri joprojām godā senču tradīcijas un līdzās rūpnieciskās sabiedrības sasniegumiem neatteicas no pagātnes zināšanām, bet pareizi apvieno abas ārstēšanas metodes.