Greipfrūts: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Greipfrūts ir koka auglis, kas pieder Citrusaugļu dzimtai. Tā nosaukums ir veidots no diviem angļu vārdiem – ar «fruit» viss ir vairāk vai mazāk skaidrs, tas ir «auglis», bet priedēklis «grape» (tulkojumā «vīnoga») norāda, ka augļi aug zaros ķekaros. Tomēr citu līdzību ar vīnogām greipfrūtam nav. Tas ir daudz līdzīgāks saviem citrusaugļu «radiniekiem».

Ar ko greipfrūts atšķiras no pomelo

No bioloģiskā viedokļa atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša: greipfrūts ir nejaušas (t.i., dabiskas) apelsīna un pomelo krustošanās auglis. Turklāt greipfrūts ir ievērojami mazāks nekā pomelo, tā diametrs ir tikai 10–20 cm, bet tā «priekšteča» diametrs var sasniegt 30 cm.

Greipfrūts izceļas ar skābenu mīkstumu, kas var būt gan gaiši rozā, gan dzeltenā, gan sarkanā nokrāsā. Baltām caurspīdīgām plēvēm tas ir sadalīts daiviņās. Šo daiviņu iekšpusē ir sēklas.

Kas attiecas uz pomelo, tā miza ir biezāka, un mīkstums ir sadalīts daiviņās ar blīvāku un cietāku plēvi. Mīkstuma krāsa var būt gan gaiši zaļa, gan dzeltenīga. Tā garša ir skābeni salda, ar rūgtumu, un mīkstums satur mazāk sulas nekā greipfrūtā (un pat nekā citos citrusaugļos). Toties pomelo augļi ir lielākie – to svars var sasniegt 10 kg.

Kas ir veselīgāks: greipfrūts vai pomelo

Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt viennozīmīgi. Ja skatās no C vitamīna satura viedokļa, tad pomelo tā ir 1,5 reizes vairāk, tāpēc tas ir vairāk piemērots imunitātes stiprināšanai. Turklāt tajā ir vairāk šķiedrvielu, kas ļauj normalizēt gremošanu. Pomelo ir daudz kālija, kas palīdz izvadīt no organisma lieko šķidrumu un veicina sirds un asinsvadu darbības uzlabošanos.

No otras puses, greipfrūts satur vairāk PP vitamīna, kas nepieciešams normālai ogļhidrātu un tauku vielmaiņai. Tas arī normalizē glikozes līmeni asinīs, un šajos augļos esošās organiskās skābes paātrina vielmaiņu. Tāpat greipfrūtā ir daudz magnija, tas novērš spazmas un labvēlīgi ietekmē sirds darbību. Tātad pomelo, iespējams, ir labāks sirdij, bet greipfrūts palīdz zaudēt svaru.

Sastāvs un kaloriju saturs

Enerģētiskā vērtība greipfrūtam ir salīdzinoši zema – 35 kcal uz 100 g. Bet jāsaprot, ka augļi ir diezgan lieli, un viena greipfrūta kaloriju saturs var būt jau 70–100 kcal.

Ķīmiskais sastāvs šiem augļiem ir noteicis to neparastās ārstnieciskās īpašības. Tajā ietilpst:

1. Dažādi cukuri – līdz 7%.
2. Organiskās skābes, ieskaitot citronskābi – līdz 3%.
3. Ēteriskā eļļa, kas pati par sevi ir bagāta ar derīgām vielām. Tā atrodas gan augļa mīkstumā, gan tā mizā.
4. Askorbīnskābe (C vitamīns). Vienā vidēja izmēra greipfrūta pusē ir šīs vielas dienas norma. Vitamīna nozīmi ir grūti pārvērtēt. Tā ir viela, kas nepieciešama normālam asinsradi un audu atjaunošanai, kā arī nodrošina imūnsistēmas darbību un veicina gremošanas procesu normalizēšanos.
5. B grupas vitamīni, ieskaitot riboflavīnu, kurš papildus tam, ka piešķir mīkstumam sarkanīgi dzeltenas nokrāsas, uzlabo redzi un pastiprina smadzeņu darbību.
6. Liels daudzums makro- un mikroelementu, ieskaitot dzelzi, kas novērš anēmiju, sirdij labvēlīgu kāliju, vielmaiņu paātrinošu fosforu, kā arī cinku ar tā pretiekaisuma īpašībām.
7. Pektīnvielas, kas normalizē gremošanu.
8. Glikozīds naringīns, kas piešķir augļiem rūgtenu garšu.

Greipfrūta sastāvā ir arī fitoncīdi, vielas, kuras bieži sauc par dabīgām antibiotikām. Patiešām, tās efektīvi nomāc lielākās daļas slimību izraisošu mikroorganismu attīstību.

Arī greipfrūtā esošās vielas normalizē 'sliktā' holesterīna līmeni asinīs (pilnībā no tā atbrīvoties praktiski nav iespējams, un tomēr tieši tas kļūst par insulta vainīgo).

Ar ko greipfrūts ir noderīgs

Vispārējais ieguvums

Greipfrūts ir auglis, kas ir noderīgs gan bērniem, gan pieaugušajiem. To ieteicams iekļaut uzturā:

• išēmiskās sirds slimības un asinsrites traucējumu gadījumā;
• ādas slimībām, lai mazinātu iekaisumu un dziedētu ādu;
• smaganu patoloģijām;
• lai novērstu holesterīna aplikumu veidošanos un aterosklerozes attīstību;
• aknu funkcijas normalizēšanai;
• tūskas mazināšanai (neatkarīgi no liekā šķidruma uzkrāšanās iemesla);
• kā profilakses līdzeklis pret anēmiju.

Turklāt gan paši augļi, gan sula tiek ieteikta cilvēkiem, kuri atgūstas pēc ilgstošām infekcijas slimībām.

Sievietēm

Sievietēm greipfrūts ir noderīgs, jo satur vielas, kas stabilizē hormonālo fonu. Praksē tas nozīmē, ka regulāra šī augļa lietošana ļauj normalizēt menstruālo ciklu, atvieglo stāvokli 'kritiskajās dienās', palīdz mazināt muguras un vēdera sāpes PMS laikā.

Greipfrūti ir ļoti noderīgi menopauzes laikā, jo tie palīdz samazināt komplikācijas, kas pavada šo procesu. Augļos esošās vielas samazina karstuma viļņu izpausmes.

Vīriešiem

Vīriešiem greipfrūts ir noderīgs, jo satur daudz antioksidantu, likopēna un cinka. Šīm vielām piemīt pretiekaisuma īpašības, kas ļauj novērst prostatīta attīstību, jo īpaši tāpēc, ka šajā auglī ir savienojumi, kas tiek uzskatīti par dabīgiem antibiotiķiem.

Greipfrūts ir svarīgs arī tāpēc, ka palīdz samazināt «sliktā» holesterīna līmeni, un ar šo problēmu vīrieši saskaras biežāk nekā sievietes.

Greipfrūta miza, īpaši kombinācijā ar tādām piedevām kā šokolāde un kanēlis, ir viegls afrodiziaks un palīdz cīnīties ar erektīlo disfunkciju.

Grūtniecības laikā

Greipfrūts ir noderīgs topošajām māmiņām, jo tas ir īsts vitamīnu krājums. Tas palīdz atbrīvoties no tūskas un ir lieliska aptaukošanās profilakse. Greipfrūtu vērts iekļaut uzturā, lai atbrīvotos no tādiem nepatīkamiem grūtniecības sarežģījumiem kā paaugstināts nogurums, uzmanības koncentrēšanās samazināšanās utt.

Tomēr pētījumos nav atklātas kontrindikācijas greipfrūta lietošanai grūtniecības laikā. Bet ir dati, ka lielos daudzumos tas var ietekmēt estrogēna līmeni, tāpēc jāievēro mērenība – dienā pilnīgi pietiks ar pusi augļa, jo īpaši tāpēc, ka tas ir augsti alerģisks produkts.

Zīdīšanas periodā

Pēcdzemdību periodā greipfrūts var būt noderīgs, jo tas ļauj normalizēt svaru, stabilizēt hormonālo fonu, uzlabot matu, ādas un nagu stāvokli. Turklāt tas tiek uzskatīts par lielisku līdzekli pret pēcdzemdību depresiju.

Taču jāievēro piesardzība, jo produkts ir augsti alerģisks. Tas nozīmē, ka pirmajos divos mēnešos tas pilnībā jāizslēdz no uztura, pēc tam var mēģināt to ieviest, bet sākt ar ļoti nelielu daudzumu. Tikai pārbaudot bērna reakciju un pārliecinoties, ka viss ir kārtībā, varēs laiku pa laikam apēst pusi greipfrūta.

Bērniem

Šis auglis var būt ļoti noderīgs bērniem, jo tas ļauj pilnībā apmierināt augošā organisma vajadzības pēc C vitamīna un citiem makro- un mikroelementiem. Greipfrūts palīdz stimulēt gremošanas orgānu darbību (bērniem šī sistēma attīstās diezgan lēni un bieži vien ir nepieciešama palīdzība). Arī šie augļi ir noderīgi, jo veicina smadzeņu un centrālās nervu sistēmas attīstību kopumā. Visbeidzot, greipfrūta lietošana stiprina imūnsistēmu, kas ir īpaši svarīgi aukstajā gadalaikā.

Bet jāatceras, ka greipfrūta lietošana var izraisīt tikpat spēcīgu alerģiju kā apelsīnu iekļaušana uzturā. Tāpēc bērnam līdz trīs gadu vecumam tos vispār nedrīkst dot. Pēc tam ar augļiem iepazīstina pakāpeniski, sākot ar 2–3 pilieniem sulas, un pēc tam pamazām palielina daudzumu līdz vairākām daiviņām.

Kurš greipfrūts ir veselīgāks: baltais vai sarkanais

Greipfrūta derīgums lielā mērā ir atkarīgs no tā šķirnes. Kopumā to ir aptuveni divdesmit, taču orientēties tajās ir viegli, jo tās iedalās divās grupās – baltajās un sarkanajās. Pirmās satur vairāk šķiedrvielu, tāpēc tās ir noderīgākas aizcietējumu ārstēšanā. Sarkanās satur vairāk antioksidantu un likopēna, un tās izmanto iekaisuma un onkoloģisko slimību ārstēšanā.

Greipfrūta mizas (garozas) derīgās īpašības

Greipfrūta miza ir noderīga, jo tajā ir visi tie paši vitamīni, kas ir mīkstumā, kā arī ēteriskā eļļa un fitoncīdi ar antibakteriālām īpašībām. Taču to kā pārtiku vai zāles var lietot tikai tad, ja ir pārliecība, ka augļi nav apstrādāti ar lauksaimniecības ķimikālijām. Tad greipfrūta mizu var sasmalcināt, žāvēt un pēc tam pievienot cepumiem vai tējai, lai iegūtu garšīgu un veselīgu dzērienu, kas paaugstina imunitāti un uzlabo gremošanu.

Greipfrūtu sulas ieguvumi un kaitējums

Greipfrūtu sula satur visas tās pašas vielas, kas ir tā mīkstumā, tikai koncentrētākā veidā. Pateicoties tam, greipfrūtu sula paātrina vielmaiņu, normalizē gremošanu, stiprina imunitāti. Tomēr augstāka visu iepriekš minēto savienojumu, tostarp skābju, koncentrācija nosaka arī tā kaitējumu – piemēram, pastiprināta kuņģa sulas izdale, kuras dēļ produkts ir kontrindicēts kuņģa-zarnu trakta slimību gadījumā. Tajā ir arī vielas, kas samazina dažu medikamentu efektivitāti, kas tiks aplūkotas tālāk.

Ar ko noderīgas ir greipfrūta sēklas

Atkarībā no šķirnes katrā greipfrūta auglī var būt 5–12 baltu kauliņu, kam ir rūgta garša, jo tajos ir daudz glikozīdu. Tā kā tās ir sēklas, ar kurām šie augi vairojas, tām piemīt dabiska antibakteriāla aizsardzība. Kauliņi satur veselu bioloģiski aktīvu vielu kompleksu. Tie ir kvercetīns (viens no flavonoīdiem ar pretiekaisuma īpašībām), rutinozīdi un dažādi vitamīni. Tos nedrīkst ēst, bet no tiem izgatavo ekstraktu, kas ir plaši izmantots gan oficiālajā, gan tautas medicīnā, jo tam piemīt dezinficējoša, pretsēnīšu un pretmikrobu iedarbība.

Parasti ekstraktu izmanto kā ārēju līdzekli. Tam nav kontrindikāciju un tas labi sader ar citiem preparātiem.

Greipfrūta eļļa: īpašības un pielietojums

Papildus minerālvielām un vitamīniem šī eļļa satur arī vielas, kas veido tās smalko aromātisko kompozīciju un vienlaikus piemīt ārstnieciskas īpašības. Piemēram, geraniols, kam piemīt antibakteriāla iedarbība un kas ļauj regulēt asinsspiedienu, kā arī mircēns ar līdzīgām īpašībām.

Aromterapijā greipfrūta eļļu lieto, lai mazinātu galvassāpes un spriedzi, uzlabotu redzi, kā pretsaaukstēšanās līdzekli, bet kosmetoloģijā – lai apkarotu celulītu.

Kā ēst greipfrūtu svara zaudēšanai

Greipfrūts satur vielu, ko sauc par naringīnu. No vienas puses, tas tam piešķir rūgtu garšu, no otras puses – palīdz ātrāk sagremot pārtiku un kavē tauku uzkrāšanos – gluži pretēji, organisms tos izlieto daudz ātrāk. Greipfrūta sastāvā ietilpst arī inozitols, kas pieder pie vitamīnu kategorijas, taču tam piemīt dabīgā tauku dedzinātāja īpašības. Visbeidzot, nedrīkst aizmirst par antioksidantiem, kas arī palīdz dedzināt taukus un normalizēt cukura līmeni, turklāt tie izvada no organisma lieko šķidrumu.

Nav obligāti jāievēro greipfrūtu diēta, lai pārliecinātos par šāda ķīmiskā sastāva efektivitāti. Pietiek atteikties no trekna un cepta ēdiena un pirms ēšanas apēst pusi greipfrūta vai izdzert glāzīti svaigi spiestas sulas no šī augļa. Tad mēneša laikā varēs atbrīvoties no 3–4 kg liekā svara.

Ja rezultāts nepieciešams steidzami, tad jāmēģina ekspresdiēta. Tā paredz visai pieticīgu uzturu. Brokastīs var apēst tostu, pusi greipfrūta un vienu olu, uzdzerot to ar tasi kafijas bez cukura. Pusdienās – vēl pusi greipfrūta, 100 g vārītas gaļas, tasi tējas. Vakariņās – pusi greipfrūta un atkal vienu olu. Tad varēs zaudēt 4–5 kg tikai trīs dienu laikā. Taču iepriekš jākonsultējas ar ārstu, jo šāda diēta ir piemērota tikai ļoti veseliem cilvēkiem.

Greipfrūts medicīnā

Plašais greipfrūta lietojums oficiālajā medicīnā ir saistīts ar tā unikālo sastāvu. Visām šī auga daļām piemīt antioksidanta īpašības, kas ļauj novērst priekšlaicīgu novecošanos. Tām ir arī pretsēnīšu un antibakteriāla iedarbība. Ir dati, ka greipfrūts spēj tikt galā ar simtiem dažādu baktēriju un pat ar dažiem vīrusiem. Turklāt tas pazemina holesterīna līmeni asinīs, samazina cukura daudzumu un palīdz tikt galā ar tūsku.

Cukura diabēta gadījumā

Izraēlā tika veikti pētījumi, kas pierādīja, ka greipfrūts ir svarīgs ārstniecības līdzeklis otrā tipa cukura diabēta gadījumā. Turklāt noderīgi ir gan svaigi augļi, gan dzēriens no sasmalcinātām kaltētām miziņām (1 tējkarote uz glāzi verdoša ūdens). Rūgtajam glikozīdam naringenīnam piemīt antioksidanta īpašības un vienlaikus tas palielina jutību pret insulīnu.

Svarīgi: greipfrūta glikēmiskais indekss — 25 vienības.

Pankreatīta gadījumā

Šis auglis ir kontrindicēts gan akūta, gan hroniska pankreatīta gadījumā. To nedrīkst lietot ne svaigā veidā, ne kā dzērienus un desertus. Bet pulveris no tā mizas var remdēt sāpes, ja to pievieno ēdienam nelielā daudzumā.

Gastrīta gadījumā

Tā kā greipfrūts satur vielas, kas pastiprina kuņģa sulas izdalīšanos, gastrīta gadījumā tas ir aizliegts tāpat kā pankreatīta gadījumā. Izņēmums ir tikai pulveris no mizas.

Zarnām

Čūlas slimības gadījumā greipfrūts ir aizliegts, jo tā sastāvā esošās vielas kairina gļotādu.

Pret aizcietējumiem

Greipfrūts tiek uzskatīts par labu līdzekli pret aizcietējumiem. Vienkāršākais variants – izdzert glāzi greipfrūtu sulas pirms ēšanas, bet ne tukšā dūšā. Tāpat ir lietderīgi pievienot augļus salātiem, lai uzlabotu gremošanu.

Podagras gadījumā

Greipfrūts praktiski nesatur purīnus, tāpēc podagras gadījumā to var lietot un pat vajag, jo tas palīdzēs mazināt sāpju sajūtas. Ir arī pētījumi, kas liecina, ka augstais C vitamīna saturs ļauj izmantot šo augli slimības profilaksei.

Aknām

Aknu slimību gadījumā greipfrūtu uzturā iekļauj piesardzīgi. Tajā pašā laikā ir pētījumi, kas pierāda, ka C hepatīta gadījumā greipfrūtu lietošana paātrina atveseļošanos tieši pateicoties flavonoīdiem un rūgtenajam glikozīdam, kas neļauj vīrusam izplatīties.

Hemoroidu gadījumā

Hemoroīdu gadījumā greipfrūta, kas bagāts ar šķiedrvielām, lietošana ļauj novērst pašu slimības cēloni. Tāpat šis auglis palīdz stiprināt asinsvadu sieniņas, kas samazinās asiņošanas risku.

Holecistīta gadījumā

Šīs slimības ārstēšanā greipfrūtam nav patstāvīgas nozīmes, bet to var iekļaut uzturā, lai uzlabotu vispārējo pašsajūtu.

Tautas medicīnas receptes uz greipfrūta bāzes

Uz greipfrūta bāzes tiek gatavoti visdažādākie tautas medicīnas līdzekļi:

Kompreses pret vēnu mazspēju

Pēc siltas dušas uz kāju ādas uzlieciet plānus greipfrūta šķēlīšus tieši ar mizu un mīkstumu. No augšas kompresi pārklājiet ar pergamenta papīru vai polietilēna plēvi, nostipriniet ar elastīgo saiti un atstājiet uz 30 minūtēm. Komprese palīdzēs mazināt tūsku, stiprināt asinsvadus un novērst varikozu vēnu attīstību.

Greipfrūtu vanna pret saaukstēšanos

Ja ir paaugstināta temperatūra, šāda procedūra nav ieteicama. Bet, ja cilvēks baidās, ka pēc pārdzesēšanas var uzķert vīrusu, tas ir labākais ārstnieciski profilaktiskais līdzeklis. Vannai jāņem 5 sarkani greipfrūti tieši ar mizu, jāsagriež ripiņās, jāaplej ar karstu ūdeni un jāiemērc līdzeklis 2–3 stundas. Pēc tam šo greipfrūtu sula jāizspiež caur marli un kopā ar ūdeni, kurā tie mērcējās, jāizlej vannā. Greipfrūta atliekas jāietīt marlē un arī jāiegremdē ūdenī. Augļos esošie fitoncīdi un ēteriskās eļļas palīdzēs novērst slimību.

Smaganām

Pret smaganu asiņošanu palīdzēs masāža, ko veic ar greipfrūta gabaliņu (lai uz tā būtu gan mīkstums, gan miza). Procedūras ilgums – 10–15 minūtes.

Angīnas gadījumā

Angīnas ārstēšanā pietiek izšķīdināt 3 pilienus ekstrakta vai 5 pilienus eļļas 100 ml silta ūdens, lai iegūtu efektīvu līdzekli rīkles skalošanai.

Pret sinusītu

Kompleksā sinusīta terapijā ieteicams lietot 1 pilienu sēklu ekstrakta uz 30 ml ūdens iepilināšanai degunā.

Pret acu nogurumu

Šis līdzeklis labi palīdz, strādājot pie datora (kā arī tiem, kuru darbs saistīts ar koncentrēšanos uz sīkām detaļām). Darba vietā jāatstāj apakštase ar smalki sagrieztu greipfrūtu. Tajā esošās ēteriskās eļļas mazina nogurumu un veicina uzmanības koncentrāciju.

Pret varžacīm

Lai to izdarītu, problemātiskajā vietā jāpieliek greipfrūta mīkstuma gabaliņš ar miziņu un jānostiprina ar pārsēju uz visu nakti. Organiskās skābes veicina varžacs mīkstināšanu, un pēc tam to varēs nesāpīgi noņemt. Ārstēšanas kurss ilgs nedēļu.

Žāvētu un pulverī saberztu greipfrūta miziņu ieteicams lietot pret sāpēm vēderā, pamazām pievienojot to ēdienam. To dara arī asinsvadu sieniņu nostiprināšanai. Turklāt greipfrūta eļļa tiek uzskatīta par labu vispārējo stiprinošo un pretiekaisuma līdzekli. Ar greipfrūta sulu noslauka ādu, lai mazinātu niezi pēc kukaiņa kodiena.

Greipfrūts kosmetoloģijā

Greipfrūts kosmetoloģijā ir atradis visplašāko pielietojumu. Ar šī augļa sulu, kas sajaukta ar augu eļļu, noslauka sausu ādu uz elkoņiem un ceļiem, lai noņemtu lobīšanos. Tāpat ar to balina nagu plāksnes. To izmanto arī kā līdzekli pigmenta plankumu noņemšanai, problemātiskas un taukainas ādas ārstēšanai.

Sejai

Greipfrūtu var izmantot šādi:

1. Sagriezt šķēlēs, atbrīvot no plēves, sasaldēt saldētavā un lietot sejas masāžai kosmētiskā ledus vietā.
2. 2 ēdamkarotes greipfrūta mīkstuma sajaukt ar 1 ēdamkaroti rīsu miltu un tikpat daudz skābā krējuma. Uzklāt uz sejas 20 minūtes, pēc tam noskalot ar siltu ūdeni. Maska ir ar atjaunojošu efektu, un tajā pašā laikā tā balina ādu.
3. Greipfrūta sulu sajaukt vienādās proporcijās ar treknu skābo krējumu un burkānu sulu, pēc tam pievienot cieti, lai iegūtu biezāku konsistenci. Uzklāt uz 20–25 minūtēm, pēc tam noskalot. Iegūst lielisku barojošu masku.

Tāpat ar greipfrūta sulu var noslaucīt seju, lai neveidotos pinnes.

Matiem

Lai ārstētu bojātus matus, jāņem puse glāzes greipfrūta sulas, jāpievieno 2 ēdamkarotes sodas un 3–4 pilieni salvijas ēteriskās eļļas. Masku uzklāt pēc vispārējiem noteikumiem – uz galvas ādas, viegli masējot, uz 20 minūtēm. Obligāti jāapsedz galva ar plastmasu un virsū jāaptin dvielis. Noskalot ar šampūnu.

Tiek izmantota arī ēteriskā eļļa. Ja 1 ēdamkarotei šampūna pievieno 2–3 pilienus eļļas, iegūst lielisku barojošu līdzekli, kas novērš seboreju.

Kaitējums un kontrindikācijas

Greipfrūta augļi un sula no tā ir kontrindicēti paaugstināta kuņģa skābuma gadījumā. Šo augli nedrīkst lietot arī citrusaugļu alerģijas gadījumā.

Jāņem vērā arī tas, ka greipfrūta sastāvā ir viela furanokumarīns. Tā var gan pastiprināt, gan neitralizēt farmaceitisko preparātu iedarbību. Tāpēc greipfrūts un tā sula ir kontrindicēti antibiotiku, dažu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētu preparātu, kā arī statīnu lietošanas laikā, kuru darbība ir vērsta uz holesterīna līmeņa pazemināšanu un lipīdu metabolisma normalizēšanu.

Greipfrūts ir kontrindicēts cilvēkiem, kuri lieto pretsāpju līdzekļus, antidepresantus, asinsspiedienu pazeminošus medikamentus, hormonālos perorālos kontracepcijas līdzekļus un zāles, ko izmanto ļaundabīgo audzēju ārstēšanai. Šī paša iemesla dēļ uzskaitītos preparātus nedrīkst uzdzert ar greipfrūtu sulu. Jebkurā gadījumā, pirms iekļaut šo augli savā uzturā, cilvēkiem, kuri pastāvīgi lieto kādas tabletes, vajadzētu konsultēties ar ārstu.

Ar ko nedrīkst ēst greipfrūtu

Pastāv vesela virkne ierobežojumu, ar ko tieši nedrīkst vienlaikus lietot uzturā greipfrūtu. Pamatā tas attiecas uz tiem produktiem, kas satur daudz ogļhidrātu un cietes, kā arī olbaltumvielu. Papildus kartupeļiem un banāniem šeit ietilpst arī gandrīz visi pākšaugi, kā arī dateļi, gaļa un zivis. Lieta tāda, ka proteīni, olbaltumvielas un ciete, lietojot tos vienlaikus ar greipfrūtu, var izraisīt nepatīkamas sajūtas kuņģī.

Tāpēc greipfrūtu ieteicams apēst pusstundu pirms ēšanas, tad tas nāks par labu.

Kā izvēlēties un uzglabāt greipfrūtu

Jāizvēlas tikai veseli augļi bez bojājumiem. Pirms pirkšanas ieteicams nosvērt augli rokā – jo vairāk tajā sulas, jo tas ir smagāks.

Uz greipfrūta garšu tieši ietekmē tajā esošā beta-karotīna daudzums. Jo vairāk tā, jo garšīgāks un saldāks ir auglis. Taču beta-karotīns ir arī pigments. Sarkanajos greipfrūtos tā ir vairāk, tāpēc tie ir garšīgāki nekā baltie. Tajā pašā laikā ir zaļas un brūnas krāsas šķirnes, kurām arī ir patīkama garša. Saprast, cik gatavs ir greipfrūts, var arī pēc smaržas. Jo tā ir spēcīgāka, jo saldāks auglis.

Visgaršīgākās sarkanās šķirnes ir Flame, Rio Red, Ruby. Tās visas tika izaudzētas Amerikā 1950. gados. Sarkanās šķirnes tiek uzskatītas arī par veselīgākām, jo tās satur daudz likopēna, un šī viela ir diezgan spēcīgs antioksidants. Tomēr pastāv garšīgi baltie greipfrūti, to mīkstumam ir dzeltenīga nokrāsa. Dažreiz tos jauc ar svīti, bet tas ir pomelo un greipfrūta hibrīds (to pazīst arī kā oroblanco). Pastāv arī diezgan garšīgi greipfrūtu un mandarīnu hibrīdi. Tos sauc par tanželo un mineola.

Svaigus greipfrūtus nevajag ilgi uzglabāt. Maksimālais uzglabāšanas laiks mājas ledusskapī ir 10 dienas. Pat ja augļi formāli nav sabojājušies, to garša būs ievērojami sliktāka nekā svaigiem. Ledusskapī tos ieteicams turēt apakšējā plauktā vai augļiem paredzētā grozā.

Kā pareizi ēst greipfrūtu

Greipfrūts ir ļoti noderīgs produkts, bet tikai tad, ja to pareizi lieto. Šī augļa iekļaušanas uzturā īpatnības tiks aplūkotas zemāk.

Cik daudz var ēst dienā

Šķiet, ka ar tik lielu vitamīnu daudzumu, kas atrodas greipfrūtā, princips var būt tikai viens: jo vairāk, jo labāk. Bet patiesībā tas nav gluži tā, un pārmērīga aizraušanās ar šo augli var novest pie ļoti nepatīkamām sekām. Tās ir saistītas ar to, ka auglis satur diezgan daudz agresīvu augļu skābju. Tas nozīmē, ka pārmērīgi lietojot, tās negatīvi ietekmēs kuņģa gļotādu. Turklāt lielos daudzumos šīs skābes iznīcinoši iedarbojas uz mutes dobumu kopumā un jo īpaši uz zobiem. Ja mutē ir kādas brūcītes, skābes tās kairinās un pasliktinās stāvokli. Tajā pašā laikā zobu emalja tiks iznīcināta skābju iedarbībā, un zobu jutīgums palielināsies. Principā, ja šajā posmā atteiksieties no greipfrūta, pēc kāda laika veselu zobu emalja atjaunosies. Bet, ja sākusi bojāties emalja zobiem, kas jau bija skarti ar kariesu, to stāvoklis tikai pasliktināsies.

Lai greipfrūts nestu tikai labumu, bez jebkādām negatīvām sekām, dienā jāēd ne vairāk kā viens vidēja izmēra auglis. Tas ir tieši divreiz lielāks par C vitamīna dienas nepieciešamību, tāpēc vesels greipfrūts jau ir vitamīnu bumba. Tomēr augli nevar apēst veselu vienā ēdienreizē, tas jāsadala divās porcijās tā, lai starp tām būtu vismaz 6 stundas, lai neitralizētu skābju iedarbību.

Ja tomēr, lietojot greipfrūtu, rodas viegls diskomforts, to var lietot kopā ar citiem necieti saturošiem augļiem salātu veidā.

Vai var ēst naktī un tukšā dūšā

Attiecībā uz to, kā un kad jālieto greipfrūts, ārstiem joprojām nav vienprātības. Ņemot vērā, ka šie augļi satur ļoti daudz C vitamīna, kam ir tonizējoša iedarbība, būtu loģiski pieņemt, ka augļi jālieto tukšā dūšā vai vismaz rīta stundās. Šajos augļos esošās vielas stimulē apetīti, un iet gulēt ar tukšu vēderu ir ļoti grūti. Nemaz nerunājot par to, ka dažiem cilvēkiem var vienkārši pietrūkt pacietības, un viņi noteikti veiks nakts reidu pie ledusskapja, lai «nomāktu tārpu».

Tajā pašā laikā greipfrūts aktivizē vielmaiņas procesus, un miega laikā lipīdu vielmaiņa norit ātrāk. Tiem, kas ievēro diētu, tas ir ļoti svarīgi. Tāpēc ārsti iesaka izvēlēties laiku, pamatojoties uz individuālo panesamību.

Kā nomizot un sagriezt greipfrūtu

No greipfrūta noteikti jānoņem ne tikai miza, bet arī plēve. Tāda ir visiem citrusaugļiem, bet apelsīniem un mandarīniem tā vienkārši paliek bezgaršīga, savukārt greipfrūtiem tā rūgst. Tas izskaidrojams ar to, ka greipfrūta plēvē ir noteikts glikozīds un hinīnskābe. Teorētiski šīs vielas varētu būt pat noderīgas, bet šajā gadījumā tās piešķir auglim nepatīkamu rūgtumu, tāpēc no tām jāatbrīvojas.

Tātad auglis ir jānomazgā tekošā ūdenī. Tas jādara ļoti uzmanīgi, bet rūpīgi. Tā kā mizu apstrādā ar vaska preparātiem, jācenšas notīrīt arī tos.

No mizas var atbrīvoties divos veidos. Vienkāršākajā variantā – auglis jāpārgriež uz pusēm (šķērsām), un pēc tam ar tējkarotes palīdzību jātiek līdz mīkstumam. Tā ļauj atdalīt mīkstumu arī no plēvēm. Vislabāk ir izmantot īpašas karotes ar zobiņiem.

Gadās, ka greipfrūta mīkstums vēlāk tiek izmantots dažādu ēdienu pagatavošanai. Tādā gadījumā labāk sagriezt augli šķēlēs. Tās sanāk diezgan lielas, un tās var viegli notīrīt no plēvēm. Pēc tam tās var vai nu veselas pievienot ēdieniem, vai sasmalcināt.

Vai var ēst mizu

Teorētiski greipfrūta mizu var ēst. Problēma ir citur. Praktiski visos reģionos, kur audzē greipfrūtus, ražotāji cenšas aizsargāt kokus no slimībām un kaitēkļiem. Šim nolūkam tos apstrādā ar dažādiem ķīmiskiem līdzekļiem. Diemžēl lielākā daļa šo savienojumu paliek mizā – tie tur uzkrājas. Turklāt, lai labāk saglabātu augļus transportēšanas laikā, tos pārklāj ar īpašiem vaska preparātiem – tas izskaidro to pievilcīgo izskatu. Notīrīt mizu no šī līdzekļa ir ļoti grūti. Ņemot vērā visu teikto, labāk greipfrūta mizu nelietot uzturā.

Vai pēc treniņa var ēst greipfrūtu

Kā zināms, tikai 20% zaudētā svara ir treniņu rezultāts. Viss pārējais ir atkarīgs no tā, kā cilvēks ēd pirms nodarbības un tūlīt pēc tās. Greipfrūts ir viens no tiem retajiem produktiem, ko var lietot uzturā tūlīt pēc treniņa. Tas satur pietiekami daudz ogļhidrātu, lai papildinātu enerģijas rezerves, bet tajā pašā laikā to nav tik daudz, lai tie nogulsnētos uz vidukļa.

Ko var pagatavot no greipfrūta: receptes

Greipfrūtu izmanto dažādu ēdienu pagatavošanai, tostarp salātiem, desertiem, marmelādei un želejai. Pastāv daudzas receptes, kur šī augļa šķēles pārvērš par piedevu gaļai vai zivīm, taču, kā jau iepriekš minēts, labāk neriskēt un nesavienot greipfrūtu ar šādiem proteīniem. Vienīgais izņēmums ir kombinācija ar jūras veltēm, piemēram, mīdijām un garnelēm. Šajā gadījumā nerodas nekāds diskomforts kuņģī vai zarnās, bet ir augsta alerģijas iespējamība, tāpēc vispirms jāpārliecinās, ka greipfrūts neizraisa šādu reakciju.

Sula

Vislabāk ir izspiest sulu ar rokas sulu spiedi no svaiga greipfrūta. Tādējādi no viena augļa, kas sver 500 g, iegūs 230–250 ml sulas un apmēram 50 g mīkstuma. Bet ar to pilnīgi pietiks, jo sula tik un tā ilgi neuzglabājas.

Salāti

Grepfrūts var būt daudzu salātu sastāvdaļa. Tas labi sader ne tikai ar garnelēm un citām jūras veltēm, bet arī ar dažādiem sieriem, avokado (līdzsvarojot tā eļļaino tekstūru), citiem citrusaugļiem un āboliem. Salātiem greipfrūtu ieteicams sadalīt daiviņās (tautā tās sauc par "filejām") un notīrīt ar asu nazi. Starp citu, ar aukstu augli šo procedūru būs vieglāk veikt.

Piemēram, var pagatavot šādus salātus – uz 2 vidējiem sarkaniem greipfrūtiem ņemt 200 g tomātu, 200 g jebkura mīksta siera, 50 g olīvu, 1 tējkaroti sasmalcinātu oregano (vai majorāna) zaļumu, 3 ēdamkarotes olīveļļas. Greipfrūtu nomizot no mizas un plēvēm, izjaukt šķēlēs. Tomātus sagriezt ripiņās, bet sieru sadrupināt mazos kubiņos. Uz šķīvja izkārtot tomātu ripiņas un greipfrūta šķēles, tās pamīšus. Virsū uzkaisīt siera drupatas un olīvas, apslacīt ar mērci, kas pagatavota no eļļas, oregano un greipfrūtu sulas. Šie salāti piestāvēs vārītām garnelēm vai grilētām jūras veltēm.

Lielākajai daļai salātu ieteicams sajaukt mērci no augu eļļas, pievienojot svaigu greipfrūtu sulu, kas rodas, sadalot augli daiviņās. Ja vēlas, mērcei var pievienot nedaudz piparu vai medus. Arī daži pavāri uz īsu brīdi viegli marinē nomizotu greipfrūtu.

Smūtijs

Dzēriena pagatavošanai būs nepieciešams 1 vidējs sarkans greipfrūts, 3 mazi mandarīni, 3 aprikozes, 10–12 ogas zemeņu un 0,5 l ūdens. Iegūtais daudzums pietiks 2 porcijām.

Izspiest sulu no greipfrūta un sablenderēt ar zemenēm. Iegūto maisījumu pārliet atsevišķā traukā. Aprikozes un mandarīnus sablenderēt līdz viendabīgai masai, atšķaidīt ar vārītu ūdeni, vēlreiz sablenderēt. Glāzēs salikt ledu, vispirms ieliet oranžo mandarīnu-aprikožu maisījumu, bet virsū – greipfrūtu-zemeņu maisījumu, lai iegūtu divfāžu dzērienu. Ja vēlas, pievienot ledu.

Ievārījums

Šis deserts ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā nedaudz pagarināt greipfrūta glabāšanas laiku. Ir vairākas populāras receptes. Viena no tām izskatās šādi: uz 4–5 vidējiem sarkaniem greipfrūtiem (tas ir aptuveni 600–700 g) jāņem viens citrons, 350 g cukura (pusotra glāze) un šķipsniņa kanēļa pulvera.

Citrusaugļi rūpīgi jānomazgā, jānomizo no mizas, jāizņem no tiem mīkstums bez dzīslām un plēvēm, lai ievārījums nebūtu rūgts, jāizmet arī sēkliņas. Teorētiski, ja miziņa ir rūpīgi nomazgāta, to nelielā daudzumā var pievienot ievārījumam aromāta pastiprināšanai.

Mīkstumu un miziņu izlikt katlā, turpat ieliet to sulu, kas rodas, tīrot un griežot greipfrūtu. Pievienot citrona sulu, un, ja vēlas, arī tā mīkstumu. Visu pārkaisīt ar cukuru un nolikt uz plīts, pēc tam uzvārīt, ik pa laikam apmaisot, lai ievārījums nepiedeg. Kad masa uzvārās, to atstāt uz lēnas uguns vēl uz pusotru stundu, līdz tās tilpums katlā samazinās uz pusi. Pēc tam pašā gatavošanas procesa beigās pievienot kanēli.

Kompots

2 litriem kompota vajadzēs 3–4 vidēji lielus sarkanos greipfrūtus, dažus svaigu mētru zariņus, 150 g cukura (vēlams brūnā cukura). Pagatavošanas algoritms ir vienkāršs:

1. Vispirms gatavo sīrupu – katlā ieber cukuru, ielej ūdeni, samaisa un uzvāra.
2. Pēc tam pievieno no plēvēm atbrīvotas greipfrūta šķēlītes, vāra 10–15 minūtes, iemet mētru lapas un atstāj atdzist.
3. Pēc stundas atdzisušo kompotu pārlej caurspīdīgā krūzē un dekorēšanai iemet dažus greipfrūta vai apelsīna ripiņus.

Vasarā šo dzērienu pasniedz ar ledu. Tas lieliski atsvaidzina pat lielā karstumā.

Vai greipfrūtu drīkst dot dzīvniekiem

Greipfrūti žāvētu šķiedru vai ekstraktu veidā ietilpst daudzu mājdzīvnieku barību sastāvā. Tomēr, tāpat kā citus citrusaugļus, tos var dot dzīvniekam arī svaigā veidā. To ieteicams darīt ziemā un rudenī, kad dzīvniekam īpaši nepieciešami vitamīni. Viena porcija greipfrūta nedrīkst pārsniegt 2–3 šķēlītes, ja dzīvniekam nav negatīvas reakcijas. Ja dod vairāk, dzīvnieks uz šādu daudzumu var reaģēt ar vemšanu vai caureju.

Interesanti fakti par greipfrūtu

Citrusaugļi cilvēcei ir pazīstami jau no seniem laikiem. Tomēr greipfrūti tika atklāti salīdzinoši nesen – 1750. gadā. Atklājums piederēja priesterim Grifitsam Hjūdžesam, kurš aizrāvās ar botāniku. Viņš auglim deva nosaukumu «aizliegtais auglis». Bet vēlāk to Lielbritānijā sāka saukt par mazo šedoku, jo tā līdzība ar pomelo bija acīmredzama. Lieta tāda, ka pomelo uz Eiropu nonāca caur Angliju, un to no Barbadosas salas atveda kāds kapteinis Šedoks.

Nosaukums «greipfrūts» parādījās tikai pirms 200 gadiem. Sākumā augli audzēja Jamaikā. Bet šodien tā ražošanas līderi ir ASV, Dienvidāfrikas Republika, Brazīlija un Izraēla.

Greipfrūta foto