Tamarinds: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Saka, ka dzīvē jāizmēģina viss. Izsmalcinātās virtuves cienītāji saprot šo izteicienu tiešā nozīmē. Tamarinda augļi ir ierasts ēdiens Āfrikas un Āzijas tautām, bet eiropiešiem šis produkts joprojām ir kulinārijas eksotika.

Kas ir tamarinds

Tamarinds ir koks, kas aug planētas tropu joslā. Botāniskajā katalogā to dēvē par indijas dateli jeb indijas tamarindu. Augs pieder tauriņziežu dzimtai un ir vienīgais savas sugas pārstāvis.

Kā izskatās

Tamarinds ir mūžzaļš koks, kas izaug līdz 20 m. Neparasti izskatās auga koksne: iekšējā stumbra daļa sastāv no cieta tumši sarkanas serdes, bet mīkstā aplieva ir gaiši dzeltenā krāsā.

Nelielas ovālas lapas ir zaļā un vidēji zaļā krāsā, lapu plātnes ir plānas un vidēji cietas. Uz katra zariņa atrodas no 10 līdz 40 lapiņu. Lapu izvietojums ir tāds pats kā papardes vai akācijas.

Reizi gadā tamarinds bagātīgi pārklājas ar kuplām ziedkopām. Ziediem ir neparasta un skaista forma. Iegareni, smaili ziedlapiņas sakopotas vainagā, kura iekšpusē atrodas garas, izliektas putekšņlapiņas un drīksnas. Ziedlapiņu krāsa var būt balta, gaiši rozā un sarkanīga, un apakšējo un augšējo ziedlapiņu krāsa var atšķirties.

Tamarinda augļi ir pāksts (pupa). Pāksts garums ir 18–22 cm, biezums – 2–3 cm. Cietā mizā atrodas sēklas, kuras ieskauj blīvs, 'sulīgs' perikarps, kas pēc izskata un konsistences atgādina dateles mīkstumu. Auga sēklas ir gludas, lielas, ar stūrainu–apaļu formu. Kauliņu izskats atgādina akmentiņus vai noapaļotus kristālus.

Kur aug

Koka dzimtene ir Austrumāfrikas tropi un Madagaskaras sala, kur tamarinds aug sauso lapu koku mežos. Jau pirms mūsu ēras ceļotāji aizveda sēklas un izplatīja augu sugas tālu ārpus dabiskās izplatības zonas. Tagad tamarinds aug ne tikai Āfrikas kontinentā, bet arī Āzijas tropu reģionos un Okeānijas salās.

Jau 16. gadsimtā koks tika ievests Centrālamerikā un Dienvidamerikā, augs lieliski iejutās vietējās augsnēs. Suga tiek kultivēta kā dekoratīvā un lauksaimniecības kultūra.

Sastāvs un kaloriju saturs

100 g neapstrādāta tamarinda satur 239 kcal. Produkta sastāvā ietilpst:

• augu olbaltumvielas – 2,8 g;
• ogļhidrāti – 57,4 g;
• augu tauki – 0,6 g;
• ūdens – 30–31 g;
• šķiedrvielas – 5,1 g;
• pelnu vielas – 2,7 g.
• Enerģētiskā vērtība 100 g augļu – 1000 kJ.

Neapstrādāta tamarinda mīkstums satur lielu daudzumu A vitamīna, beta-karotīnu, visus B grupas vitamīnus (folātus, piridoksīnu, pantotēnskābi, holīnu, tiamīnu un riboflavīnu). Produktā ir daudz C vitamīna (askorbīnskābes), E, PP, K.

Tamarindā ir makro- un mikroelementi. Tur ir daudz kālija, kalcija, magnija, sēra, fosfora, nātrija. Produkts ir bagāts ar dzelzi, cinku, varu un selēnu. Tamarindā ir sarežģītas aminoskābes, kas nepieciešamas vielmaiņas procesiem – lizīns, triptofāns, metionīns. Mīkstums satur taukskābes – stearīnskābi, miristīnskābi, oleīnskābi (omega-9), linolskābi un palmitīnskābi, kā arī omega-6 grupas. Tamarinds ir bagāts ar cukuriem (di- un monosaharīdiem) un pektīnu.

Tamarinda noderīgās īpašības

Vispārējais ieguvums

Lielais vitamīnu saturs un mikroelementu daudzveidība padara tamarindu par veselīgu un barojošu produktu. Tam piemīt arī ārstnieciska iedarbība. Uzskaitīsim svarīgākās auga derīgās īpašības.

1. Produkts satur organiskās skābes, augu šķiedrvielas un eļļas, tāpēc tas uzlabo gremošanu un veicina normālu kuņģa-zarnu trakta darbību.
2. Svaigas tamarinda lapas izmanto ādas izsitumu ārstēšanai, tām piemīt pretiekaisuma iedarbība, tās mazina kairinājumu un niezi.
3. Augļu, mizas un lapu uzlējumiem piemīt nomierinoša un relaksējoša iedarbība.
4. Tamarinds spēj samazināt skābju daudzumu kuņģī, kas ir svarīgi čūlu dzīšanai, kolītu, bakteriālu un nebakteriālu iekaisuma procesu ārstēšanai.
5. Augļu mīkstumam piemīt antiseptiskas un antibakteriālas īpašības.
6. Produkts spēj atjaunot organisma hormonālo līdzsvaru un dzimumsistēmas funkcijas.
7. Augļa sastāvā esošās vielas ir antioksidanti un saista brīvos radikāļus, kas ierosina audzēju veidošanās procesus.
8. Kālija, selēna un nātrija klātbūtne augļos veicina sirds un asinsrites sistēmas darbības uzlabošanos.
9. Produkts ir noderīgs anēmijas slimniekiem, jo satur lielu daudzumu dzelzs.
10. Augļi satur vitamīnus, kas ir svarīgi imunitātes uzturēšanai.
11. Antioksidanti, ar kuriem bagāts ir tamarinds, veicina šūnu atjaunošanos un palēnina organisma novecošanās procesus.
12. Produkts samazina «kaitīgā» holesterīna līmeni un novērš daudzas sirds un asinsvadu sistēmas slimības.
13. Tamarinds ir noderīgs cilvēkiem, kuri cieš no hipertensijas.
14. Subtropu iedzīvotājiem labi zināma tamarinda ietekme uz gremošanu. Cilvēki, kas iekļauj produktu uzturā, ievēro, ka šis auglis uzlabo apetīti.

Saskaņā ar Ājurvēdu (Indijas tradicionālo medicīnu), tamarinds ir efektīvs caurejas ārstēšanai. Dziednieki uzskata, ka caurejas laikā zarnas ātri attīrās no indīgām, slimību izraisošām un kairinošām vielām, pēc tam organisms uzsāk atveseļošanās procesus.

Pēc Āzijas dziednieku tradicionālajām receptēm no mizas un lapām gatavo novārījumus malārijas ārstēšanai. Dzēriens palīdz ārstēt tropu zemju infekcijas slimības un nervu drudzi.

Sievietēm

Tamarinds un ēdieni ar šī augļa piedevām ir noderīgi sievietēm, kuras cieš no hormonāliem traucējumiem. To var ēst, lietot uzlējumu un novārījumu veidā sieviešu slimībām, ko pavada iekaisuma procesi.

Šis augs pieder pie spēcīgiem afrodiziakiem, kas iedarbojas tieši uz sievietēm. Produkts palielina daiļā dzimuma pārstāvju jutīgumu un seksualitāti.

Vīriešiem

Produktam ir dziedinoša iedarbība uz jebkuriem iekaisuma perēkļiem, tāpēc to ir labi iekļaut uzturā akūta prostatas iekaisuma gadījumā. Vīrieši var ēst tamarindu infekcijas slimību gadījumā, lai paaugstinātu imunitāti un uzturētu dzīvības tonusu.

Grūtniecības laikā

Nav viennozīmīga viedokļa, vai tamarinda augļi būtu jāiekļauj grūtnieču uzturā. Daži avoti apgalvo, ka topošajai mātei pilnībā jāizslēdz šādi produkti no savas ēdienkartes. Citi autori uzskata, ka augli var ēst, bet ne bieži un nelielā daudzumā.

Zīdīšanas periodā

Publiskie avoti nesatur nekādu informāciju par tamarinda kaitīgumu barojošām mātēm. Visticamāk, šādi pētījumi nav veikti, tāpēc zīdīšanas laikā labāk izslēgt produktu no ēdienkartes. Jebkurā gadījumā gan grūtniecības laikā, gan barojot bērnu ar krūti, jākonsultējas ar ginekologu un bērnu ārstu.

Bērniem

Tautas dziednieki iesaka lietot tamarinda novārījumu tārpu izdzīšanai, tostarp bērniem. Šim pašam dzērienam ir caureju veicinoša un nomierinoša iedarbība. Ja mātei rodas šaubas par auga lietošanu ārstniecības nolūkos, labāk konsultēties ar pediatru. Ārsts sniegs ieteikumus par to, no kāda vecuma bērnu var ārstēt ar šādiem līdzekļiem un kā tos pagatavot.

Svara samazināšanai

Produkts spēj nomākt izsalkuma sajūtu un pārtraukt vēdera "urkšķēšanu", kas rodas, ieraugot ēdienu. Šo augļa īpašību izmanto cilvēki, kas vēlas zaudēt svaru, un iekļauj to savā uzturā diētas laikā.

Auga augļi satur hidroksicitronskābi, kas mijiedarbojas ar kuņģa fermentiem, saīsinot to mijiedarbības laiku ar pārtiku. Tas novērš pārmērīgu uzturvielu uzkrāšanos.

No augļa iegūtā hidroksicitronskābe ir daļa no uztura bagātinātājiem tiem, kas vēlas samazināt svaru. Šo vielu var atrast arī citos svara zaudēšanas līdzekļos.

Tamarinda pastas derīgās īpašības

Pastāv divi tamarinda augļu veidi. Augļi atšķiras pēc garšas īpašībām. Saldos un saldskābos augļus ēd bez jebkādas apstrādes, dabiskā veidā. Tiem ir raksturīga garša, kas atgādina labu žāvētu plūmju un aprikožu vai ogu marmelādes maisījumu. Pastu gatavo no skābiem veidiem. Abi augļu veidi izstaro spēcīgu, bagātīgu augļu aromātu.

Tamarinda pasta, ko pārdod veikalos, ir bieza, tumša brūna masa. Rūpnīcā ražots produkts atšķiras no pašgatavotas pastas ar lielāku blīvumu un viskozitāti. Pašgatavotu tamarinda pastu var iegādāties Dienvidaustrumāzijas tirgos. Gatavojot ēdienu, tiek ņemta vērā produkta koncentrācija: jo augstāka ir masas viskozitāte, jo mazāk tamarinda būs nepieciešams pavāram. “Pārdozēšanas” gadījumā ēdiens var kļūt pārāk skābs, savelkošs un rūgts.

Pastai ir tāds pats sastāvs kā neapstrādātam auglim. Produkts saglabā visus vitamīnus, organiskās skābes, makro- un mikroelementus, kas ir arī izejvielā. Koncentrētai augļu masai piemīt baktericīda, pretmikrobu un caureju veicinoša iedarbība. Produkts izpauž afrodiziaka īpašības tāpat kā svaigu augļu mīkstums.

Tamarinda pasta tiek pārdota stikla burkās, plastmasas traukos, mīkstā plastmasas iepakojumā un ir šķidrs vai viskozs koncentrāts. Tas var būt bieza, ļoti koncentrēta sula, kas gatava lietošanai.

Tamarinds kosmetoloģijā

Ķīnā, Taizemē un citās Āzijas valstīs tamarindu plaši izmanto kosmētikas salonos. Uzlējumus, novārījumus un kompreses no svaigām lapām lieto, lai ārstētu pūtītes un citas ādas slimības. No augu izejvielām gatavo maskas un vannas. Augļa mīkstumu izmanto kompresēm un ietīšanām.

Koncentrāti un ekstrakti no koka lapām un augļiem ir iekļauti desmitos rūpnīcā ražotu kosmētikas preparātu. Augu izejvielu sastāvdaļas ir svarīga losjonu, balinošo krēmu un masku sastāvdaļa. Tamarinds ir atrodams želejās, tonikos, attīrošos skrubjos. Kosmētikas līdzekļiem piemīt atjaunojoša, baktericīda, pretmikrobu un nomierinoša iedarbība.

Farmakoloģijas uzņēmumi un kosmētikas ražotāji kā izejvielu izmanto ne tikai lapas un mīkstumu, bet arī auga sēklas. Tās sasmalcina līdz putekļveida stāvoklim, izgatavo ekstraktus un pievieno tos pretgrumbu krēmiem, līdzekļiem novecojošas un sausas ādas kopšanai. Regulāri lietojot šos līdzekļus, āda atjaunojas, tiek iedarbināti šūnu atjaunošanās un atjaunināšanās procesi.

Augu izejvielas aktīvā viela ir ksiloglukāns. Šis organiskais savienojums saista ūdens molekulas aktīvāk nekā hialuronskābe. Rezultātā ādas mitrums un svaigums saglabājas pat sausā gaisā, kas ir īpaši svarīgi novecojošai un novecojušai ādai.

Balinošās īpašības ļauj atbrīvoties no vecuma pigmentācijas plankumiem. Krēmus, kas satur augu ekstraktu, izmanto aizsardzībai pret saules ultravioleto starojumu. Tamarinda sēklās esošie antioksidanti veicina kolagēna saglabāšanos un atjaunošanos ādā.

No auga sēklām ar amatniecisku un rūpniecisku metodi ražo tamarinda (dzintara) eļļu, ko izmanto arī kosmetoloģijā un medicīnā. Produktu iegūst ar tiešās presēšanas metodi, kvalitatīva izejviela nesatur citas augu eļļas, svešas piedevas un krāsvielas.

Tamarinda eļļu pievieno sejas un matu maskām vai vienkārši iemasē galvas ādā. Regulāri lietojot, mati kļūst spīdīgi, biezi un gludi. Beidzas nieze, āda tiek mitrināta, un matu kutikulas atjaunojas. Eļļa iznīcina sēnīšu infekcijas un ādas parazītus, tāpēc to izmanto dermatoloģisko slimību gadījumā.

Kaitējums un kontrindikācijas

Tamarinda augļus nedrīkst ēst cilvēki, kuriem diagnosticēta kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla. Auglim ir caurejoša iedarbība, par to jāatceras, ja ir tendence uz caureju. Produktu izslēdz no uztura, ja cilvēks ārstējas ar asinis šķidrinošiem medikamentiem, jo šīs grupas zāļu kombinācija ar eksotisko augli var izraisīt iekšēju asiņošanu.

Diabētiķiem jākonsultējas ar ārstējošo ārstu, jo auga mīkstums satur cukuru. Ja parādās alerģiska reakcija, produktu pilnībā izslēdz no uztura. Augli lieto uzmanīgi un nelielās porcijās, ja ir nieru un aknu slimības. Tas ir aizliegts infekcijas slimību gadījumā, ko pavada caureja – dizentērijas un salmonelozes.

Nedrīkst ēst nenogatavojušos augļus un izmantot to mīkstumu kosmētiskiem nolūkiem. Zaļās pupas satur lielu daudzumu tanīnu un ir rūgtas pat pēc ilgstošas termiskās apstrādes.

Kā izvēlēties un uzglabāt

Svaigus tamarinda augļus var nopirkt valstīs ar tropu klimatu, kur tos audzē. Eiropā un Krievijā šo augli pārdod ļoti reti. Izvēloties preci, pievērš uzmanību augļa mizas stāvoklim. Kvalitatīva augļa miza ir cieta, gluda, ar viendabīgu krāsojumu.

Augļa bojājuma pazīme ir krunkaina, mīksta miza. Ja uz pāksts ir bojājumi, plaisas, mīksti plankumi, var pieņemt, ka augļa iekšpusē iekļuvusi puve. Svaigs, kvalitatīvs auglis pēc tīrīšanas izdala spēcīgu augļu aromātu.

Neattīrītas pākstis uzglabā no 5 līdz 7 dienām, kā uzglabāšanas vietu izmanto ledusskapja apakšējo atvilktni. Ja augļus tur istabā, tie paliks svaigi ne ilgāk kā 1–2 dienas. Žāvēts tamarinds zaudē lielu daudzumu ūdens, un augļos esošais cukurs ir konservants. Tāpēc žāvētu augļu un presēta mīkstuma koncentrāta glabāšanas laiks ir 1,5–2 gadi.

Kā pareizi ēst tamarindu

Pāksti pārgriež ar asu nazi gareniski gar augli, lai atklātu visu mīkstumu. To nav grūti izdarīt, jo augļa miza ir plāna un pietiekami mīksta. Pēc iegriezuma pāksti paņem rokās un ar vieglu spēku pārlauž uz pusēm. Pēc tam augļa mīkstumu izņem un izvelk sēklas. Tāpat noņem pavedienveida šķiedras, kas nav piemērotas ēšanai. Tamarinda sēklas neēd, tās var izmest.

Augli ir labi ēst no rīta, pirms brokastīm vai to vietā. Šis produkts var aizstāt desertu pusdienu un pēcpusdienas uzkodas laikā.

Izmantošana kulinārijā

Tamarinda augļi ir piemēroti sulu, atvēsinošas un tonizējošas tējas, kā arī uzmundrinošu dzērienu pagatavošanai. Augļus izmanto kā konditorejas piedevu cepumiem, kūkām un desertiem. No šī produkta gatavo želeju un ievārījumu, jo pektīns ir dabisks sabiezinātājs. Tamarinds mīkstina gaļu un piešķir tai eksotisku, pikantu garšu. Āzijas virtuvē ir daudz recepšu asiem, skābeniem un saldiem marinādēm, mērcēm un piedevām, ko pasniedz ar suši, ruloniem un jebkura veida gaļas, putnu gaļas un zivju ēdieniem.

Pikantiem ēdieniem bieži gatavo aromātisku ūdeni, kam pievienots tamarinds. Šāds dzēriens mīkstina un papildina austrumu garšvielu garšu.

Salda-skāba mērce no svaigiem augļiem

Lai pagatavotu mērci, nepieciešams:

• saldeni skāba tamarinda augļi;
• dateles;
• sarkanie pipari;
• ķiploki;
• ingvers.

Process:

1. 3–4 tamarinda pākstis nomizo, izņem mīkstumu un izņem sēklas. Pastu aplej ar siltu vārītu ūdeni un atstāj uz 20–30 minūtēm, pēc tam ūdeni nolej.
2. Dateles pārgriež, izņem kauliņus un noņem cieto miziņu. Mīkstumu sagriež mazos gabaliņos.
3. Sastāvdaļas liek nelielā katliņā, pievieno šķipsniņu sarkano aso piparu un nelielu gabaliņu ingvera saknes, kas sarīvēta uz smalkās rīves. Vienu ķiploka daiviņu nomizo, izspiež caur presi (ķiplokspiedi) un arī liek traukā.
4. Mērces sastāvdaļas sajauc ar dakšiņu vai putojamo slotiņu. Ielej 150 ml ūdens, liek katliņu uz uguns, uzvāra un izslēdz plīti. Mērci patur zem vāka 5–8 minūtes un noņem no plīts.

Tonizējošs dzēriens

Dzēriena pagatavošanai būs nepieciešams:

• glāze niedru brūnā cukura;
• 4 zvaigžņu anīsa zvaigznītes (var aizstāt ar tādu pašu daudzumu anīsa);
• glāze šķidras tamarinda pastas;
• 3 kanēļa standziņas;
• 4 glāzes ananāsu sulas;
• glāze ūdens.

Process:

1. Cukuru izšķīdina ūdenī un vāra sīrupu. Pāris minūtes pirms vārīšanas beigām pievieno zvaigžņu anīsu. Gatavo sīrupu noņem no plīts, atdzesē un pārlej lielā traukā (pudelē vai katliņā).
2. Sīrupā liek tamarinda pastu un ielej visu ananāsu sulu. Sastāvdaļas samaisa. Dzērienu var pasniegt.

Pēc šīs receptes tonizējošu dzērienu gatavo visās Dienvidaustrumāzijas valstīs. Vjetnamiešu receptes variantā dzērienam pievieno sasmalcinātus grauzdētus zemesriekstus un šķipsniņu sāls.

Garneles ar tamarinda mērci

Divām porcijām ņem:

• 300 g lielu garneļu;
• 2–2,5 ēdamkarotes tamarinda pastas (bez kaudzes);
• 2 vidējas ķiploka daiviņas;
• čili pipari;
• nelielu koriandra zariņu.

Process:

1. Garneles novāra, attīra no čaumalām un apcep saulespuķu eļļā ne ilgāk kā 2–3 minūtes. Var izmantot olīveļļu vai sinepju eļļu.
2. Piparus attīra no sēkliņām un sablenderē kopā ar ķiploku un koriandru.
3. Iegūto masu liek metāla katliņā, pievieno tamarinda pastu, tējkaroti cukura, pārlej sastāvdaļas ar glāzi ūdens un maisa līdz viendabīgai masai. Trauku liek uz plīts un, nepārtraukti maisot, uzvāra.
4. Mērci ielej pannā, kur cepas garneles, pārklāj ar vāku un sautē 3 minūtes. Tad izklāj uz porciju šķīvjiem un pasniedz.

Mājās gatavota Vusteras mērce

Šī slavenā mērce tika 'izgudrota' Anglijā 19. gadsimtā. Produkts ir piemērots karstām uzkodām, ceptai gaļai un sautētiem dārzeņiem. Mērci masveidā ražo pārtikas rūpniecības uzņēmumos, bet mūsdienu produktu un garšvielu pieejamības apstākļos to var pagatavot mājas virtuvē. Pavāram būs nepieciešams:

• 1 vidēja lieluma sīpola galviņa;
• 2 daiviņas ķiploka;
• 25 g svaiga ingvera sakneņa;
• 2 mazi anšovi;
• 2–3 melno piparu graudi;
• 3 ēdamkarotes sauso sinepju;
• pa 0,5 ēdamkarotes karija, malti sarkanie pipari, cukurs;
• 2 kanēļa standziņas;
• 3–4 krustnagliņas;
• 2 tējkarotes kardamona;
• 30 ml galda etiķa;
• 0,5 tējkarotes tamarinda pastas;
• glāze sojas mērces;
• 100 ml ūdens.

Process:

1. Sīpolu, ķiploku un ingvera sakni sagriež mazos gabaliņos un liek bļodā. Pievieno sinepju pulveri, sarkanos piparus, kardamonu, kanēli un melnos piparus. Sastāvdaļas samaisa un pārliek trīsslāņu marles maisiņā.
2. Maisiņu sasien mezglā un ievieto katlā. Virsū uzber cukuru un liek tamarinda mīkstumu, pievieno galda etiķi un sojas mērci. Katlu liek uz plīts, uzkarsē un vāra saturu 40 minūtes uz lēnas uguns.
3. Atsevišķā traukā sajauc sagrieztus anšovus, kariju, ūdeni un sāli, samaisa sastāvdaļas un pievieno maisījumu katlā.
4. Nobeigumā mērci noņem no plīts un pārlej stikla burkā ar atbilstošu tilpumu (kopā ar marles maisiņu). Tvertni aizver ar hermētisku vāku un liek ledusskapī.
5. Trauku pēc dienas atver, izvelk maisiņu ar garšvielām un izspiež to šķidrumā, bet burku atkal aizver. Pēc 2 nedēļām maisiņu izmet.
6. Mērce ir gatava, to pilda pudelēs un liek ledusskapī uzglabāt. Pirms lietošanas šķidrumu sakrata.

Pikanta zupa ar cūkas ribiņām

Šis pirmais ēdiens tiek gatavots bez kartupeļiem. Pagatavošanai būs nepieciešams:

• vidēja lieluma sīpols;
• 5 ķiploka daiviņas;
• sarkans gatavs tomāts;
• trešdaļa glāzes olīveļļas;
• pusglāze zivju mērces;
• 1 baltais redīss;
• 2,5 ēdamkarotes tamarinda pastas;
• 0,6 glāzes ūdens;
• 2–3 spinātu zariņi;
• sāls.

Process:

1. Sīpolu sagriež kubiņos. Ķiplokus sarīvē uz smalkas rīves. Šīs sastāvdaļas apcep dziļā pannā augu eļļā līdz zeltainai krāsai (3–4 minūtes).
2. Cūkas ribiņas rūpīgi nomazgā. Nomizo redīsu un sagriež lielos kubiņos.
3. Gaļu un sagriezto dārzeni liek pannā (pie sīpola un ķiploka), pielej zivju mērci. Pannas saturu samaisa, cieši aizver ar vāku, uzvāra un sautē 10–12 minūtes.
4. Tad ielej ūdeni, lai dārzeņi un gaļa gandrīz pilnībā pārklātos ar buljonu. Zupu vāra 10 minūtes, periodiski noņemot putas.
5. Tad pievieno tamarinda pastu un sāli, aizver katlu ar vāku un turpina vārīt līdz gaļa ir gatava (30–35 minūtes).
6. Pēc tam pievieno tomātu, sagrieztu ripiņās, un smalki sagrieztus spinātus. Vāra zupu uz nelielas uguns vēl 5–6 minūtes. Ēdiens ir gatavs.

Vistas šašliks

Tā ir ļoti garšīga un oriģināla maltīte svinīgam piknikam svaigā gaisā. Pagatavošanai būs nepieciešami šādi produkti:

• 0,6 kg vistas filejas vai krūtiņas;
• vidēja lieluma sīpols;
• 2 daiviņas ķiploka;
• 1 ass zaļš pipars;
• puse tējkarotes maltas ķimenes;
• glāze tamarinda sulas (pasta, atšķaidīta ūdenī pēc garšas);
• 150 g zaļo sīpolu spalvu.

Process:

1. Vispirms sagatavo dārzeņus. Ķiploku un sīpolu notīra un smalki sagriež uz dēlīša. Piparu pārgriež, notīra no sēklām un sagriež mazos gabaliņos.
2. Pannā ar uzkarsētu augu eļļu liek sīpolu, piparu un ķiploku un pievieno ķimenes. Maisījuma sastāvdaļas samaisa un cep, līdz sīpols kļūst mīksts.
3. Uzceptajiem dārzeņiem pielej tamarinda sulu un uzkarsē pannas saturu līdz vārīšanās temperatūrai. Pēc tam plīts temperatūru samazina līdz minimumam un vāra mērci 5–6 minūtes.
4. Pannu noņem no plīts un tās saturu sablendē, lai dārzeņus sasmalcinātu viendabīgā masā. Mērci pārlej katliņā un sāk gatavot gaļu.
5. Vistas krūtiņas (vai filejas) sagriež gabaliņos un uzliek uz iepriekš sagatavotiem koka iesmiem. Gaļu apsmērē ar olīveļļu, sālī un liek uz grila. Gaļas kociņus apcep līdz vieglai garoziņai, apmēram 6–7 minūtes no katras puses. Cepšanas laikā gabaliņus apsmērē ar mērci un apgriež, līdz gaļa ir gatava. Pirms pasniegšanas gaļas kociņus liek uz liela trauka un pārkaisa ar zaļajiem sīpoliem. Atlikušo mērci pasniedz katliņā.

Veģetārs plovs ar tamarindu

Plovs ātri pagatavojas un tam ir neparasts aromāts, savukārt galvenās sastāvdaļas – rīsu – asā un skābenā garša patīkami pārsteigs veģetārās virtuves cienītājus. Pavāram būs nepieciešami:

• 300 g tvaicētu garengraudu rīsu;
• 2 ēdamkarotes biezas tamarinda pastas;
• pusstopiņš olīveļļas;
• 1 vidēja izmēra sīpols;
• kaltēts čili pipariņš;
• 6 kaltētas krustnagliņas;
• pusglāze kokosriekstu skaidiņu.

Process:

1. Rīsus nomazgā, liek platā katlā un ielej ūdeni (0,6 l). Ieslēdz plīti un novāra rīsus līdz gatavībai.
2. Mazā pannā nedaudz apcep kokosriekstu skaidiņas, līdz tās iegūst zeltainu nokrāsu, un pārber produktu bļodā. Atkal liek pannu uz uguns, olīveļļā apcep sīpolu, tam pievienojot sasmalcinātu čili, krustnagliņas un sāli.
3. Traukā pievieno tamarinda pastu. Pēc 5–7 minūtēm ieliek vārītos rīsus un visu samaisa. Ēdiens ir gatavs. Plovu pasniedz porciju bļodiņās vai šķīvjos un pārkaisa ar kokosriekstu skaidiņām.

Ķīniešu zemesriekstu mērce

Šim produktam ir asa riekstu garša, ko rada zemesriekstu un dedzīgo piparu kombinācija. Gatavajā mērcē ir pikanta asums, neuzbāzīga skābenība, tajā jūtama sāls un saldums. Mērce tiek gatavota pie vārītiem rīsiem, vārītai un ceptai gaļai. Pavāram ir nepieciešami šādi produkti:

• 300 g zemesriekstu;
• 3 daiviņas ķiploka;
• neliels čili pipars;
• 2 šalotes sīpoli;
• trešdaļa glāzes brūnā cukura;
• puse ēdamkarotes tamarinda pastas;
• ingvera sakne;
• puse neliela laima;
• trešdaļa glāzes augu eļļas;
• 400 ml ūdens;
• sāls.

Process:

1. Zemesriekstus notīra no mizas un plēves, kas klāj kodolus. Ja sarkanīgā miziņa slikti atdalās, riekstus applaucē ar karstu ūdeni. Pēc tīrīšanas riekstus ieber blenderī un sasmalcina.
2. Caur sietu vai rīvi berzē ingvera gabalu, lai iegūtu pusi ēdamkarotes pastas, un liek to krūzē. Laimu pārgriež un atsevišķā traukā izspiež sulu. Čili piparu sagriež sīkos gabaliņos. Ķiplokus sarīvē uz smalkās rīves vai izspiež caur presi (ķiploku spiedi).
3. Atsevišķā traukā sajauc sagatavotās sastāvdaļas – ķiploku biezputru, sarīvētu ingveru, sasmalcinātu čili piparu un laima sulu. Šalotes sīpolu noloba no miziņas un smalki sagriež.
4. Biezu sienu pannā ielej saulespuķu eļļu un uzkarsē to. Ieber šalotes sīpolu un cep līdz zeltainam krāsai, bet ne ilgāk. Tad pannā liek ķiplokus, čili, ingveru un sāli. Mērci vāra 15–20 minūtes, nepārtraukti maisot.
5. Sastāvdaļām pievieno sasmalcinātus zemesriekstus, cukuru un ūdeni un maisa mērci viendabīgā masā. Masai labi jāuzvārās, nepārtraukti maisot, lai nepiedeg. Vāra, līdz mērce sabiezē; tas notiks pēc aptuveni 20 minūtēm. Pirms noņemšanas no plīts pievieno tamarinda pastu.

Saldētavā riekstu mērci var uzglabāt līdz pusgadam. Ledusskapja plauktā produkts saglabā garšas īpašības līdz 5–6 dienām.

Interesanti fakti par tamarindu

1. Tamarindu audzē mājās kā istabas augu. Stādīšanai izmanto sēklas vai spraudeņus. Lai paātrinātu dīgšanu, sēklu cieto apvalku bieži iegriež.
2. Augu nereti audzē kā bonsaju. Šis koks labi panes apgriešanu un sakņu sistēmas veidošanu. Daudzgadīgs bonsajs izskatās ļoti skaisti; mazs koks izaudzē resnu stumbru un kuplu vainagu.
3. Sudānā Indijas datele ir invazīva suga. Koks lieliski jūtas tropu mežos.
4. Āzijā ar tamarinda augļu mīkstumu tīra dievu statujas, misiņa un bronzas elementus tempļos. Skābes labi attīra metāla virsmas no taukiem un oksīdu plēves (patīnas).
5. Tamarinds ir attēlots uz vienas Taizemes karalistes provinces ģerboņa. Šis augs kļuvis par Kubas pilsētas Santaklāras simbolu.
6. No tamarinda sarkanās koksnes izgatavo grīdas dēļus, parketu un mēbeles. Iepriekšējos gadsimtos no auga lokaniem zariem izgatavoja rīkstes.
7. Eļļu, kas iegūta no augļa kauliņiem, izmanto mēbeļu lakas ražošanai. Pārklājums ir izturīgs un ilgmūžīgs.
8. Pieaugušu koku platie vainagi veido blīvu lapotni, caur kuru neiekļūst karstās saules stari. To izmanto Dienvidindijā. Kokus stāda gar ceļiem, lai radītu ēnu.
9. Dažās Āzijas valstīs uzskata, ka tamarinda kauliņi pastāvīgi jānēsā līdzi. Tie aizsargā pret laupītāju uzbrukumiem, nepatīkamiem notikumiem un ievainojumiem, piesaista panākumus un veiksmi.

Tamarinda augļa foto