Ananāss: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Eksotiskais tropu auglis ir stingri nostiprinājies vietējos veikalos un tirgos. Tas nav pārsteidzoši, jo ananāss ir ļoti garšīgs, aktīvi tiek izmantots kulinārijā, un galvenais – tas ir ārkārtīgi noderīgs. Pašlaik starp visiem tropu augļiem ananāsi ieņem trešo vietu pasaulē pēc audzēšanas apjoma. Pavāri to novērtē par izcilo spēju mīkstināt gaļu, tas arī piešķir ēdieniem saldskābu garšu un unikālu aromātu, kā arī labi izskatās pasniegšanas laikā. Sievietes mīl ananāsu ne tikai izsmalcināto garšas īpašību dēļ, bet arī iespējas to izmantot kā diētas sastāvdaļu, kļūt skaistākām un atjaunoties.

Kas ir ananāss un kur tas aug

Šis tropiskais un ļoti siltummīlošais auglis cēlies no apvidus starp Peru un Brazīliju. Eiropieši pirmo reizi uzzināja par ananāsu 16. gadsimtā, un pirmā dokumentālā pieminēšana attiecas uz 1553. gadu. Zīmīgi, ka pārtikā tiek izmantota tikai viena šķirne – Ananas comosus.

Daudzgadīgs augs izaug līdz 60 cm un tam ir bagātīga lapu bāze. Auglis var sasniegt divus kilogramus. Tas sastāv no cietas, zvīņveida mizas un mīksta, dzeltena mīkstuma, ko izmanto pārtikā. Starp citu, vietējās tautas izmantoja ne tikai sulīgo un garšīgo mīkstumu, bet arī garās, smailās lapas. No tām auda paklājiņus, nelielus sadzīves priekšmetus un pat dekoratīvus elementus, piemēram, galda groziņus vai rotaļlietas.

Ilgu laiku ananāss auga tikai Brazīlijā un Peru. Mēģinājumi audzēt augļus siltajās Eiropas valstīs nedeva vēlamos rezultātus, neskatoties uz pirmo ražu 1658. gadā un daudzu galma siltumnīcu būvniecību. Daudz labākus rezultātus deva audzēšana Karību baseinā un Centrālajā Amerikā, īpaši Kostarikā. Taču īstā revolūcija notika jau 19. gadsimtā, kad ananāss nokļuva Āzijā, kur parādījās pašu šķirnes, kas dod labas ražas. Indija, Filipīnas un Taizlande šodien ir vadošie šī augļa ražotāji visā pasaulē.

Sastāvs un kaloriju saturs

Ananāss ir ļoti noderīgs auglis, turklāt pavisam nekalorisks. To pievieno daudzās, pat visstingrākajās diētās. Daudz noderīgu vielu labi atbalsta organismu. 100 g ananāsa satur šādas vielas:

• kalorijas – 52;
• olbaltumvielas – 0,3 g;
• tauki – 0,1 g;
• ogļhidrāti – 11,8 g;
• šķiedrvielas – 1 g;
• organiskās skābes – 1 g;
• ūdens – 85,5 g;
• pelni – 0,3 g.

Auglis satur noderīgas piesātinātās taukskābes, kā arī omega-3 un omega-6. 100 g produkta ir šādi vitamīni, mikro- un makroelementi:

• C vitamīns – 11 mg jeb 12,2% no dienas normas;
• piridoksīns B6 – 0,1 mg jeb 5% no dienas normas;
• tiamīns B1 – 0,06 mg jeb 4% no dienas normas;
• B5 vitamīns – 0,16 mg;
• alfa tokoferols E – 0,2 mg;
• PP vitamīns – 0,4 mg;
• kālijs – 134 mg jeb 5,4% no dienas normas;
• silīcijs – 93 mg jeb nedaudz vairāk par 100% no dienas normas;
• magnijs – 13 mg;
• kalcijs – 17 mg;
• fosfors – 8 mg;
• hlors – 47 mg;
• hroms – 10 μg jeb 20% no dienas normas;
• mangāns – 0,8 mg jeb 40% no dienas normas;
• kobalts – 2,5 μg jeb 25% no dienas normas;
• fluors – 4,2 μg;
• cinks – 0,12 mg;
• molibdēns – 9,9 μg jeb 14% no dienas normas;
• varš – 113 μg jeb 11% no dienas normas.

Ar ko ananāss ir noderīgs

Vispārējais ieguvums

Pārsteidzoši noderīgu tropisko augli var droši ieteikt ikvienam. Tas satur īpašu fermentu bromelaīnu, kas sadala taukus un palīdz uzņemt olbaltumvielas. Šī ir lieliska kombinācija, kas derēs svara zaudētājiem un tiem, kas nodarbojas ar treniņiem. Lielākā daļa tauku izdeg kuņģa-zarnu traktā, bet olbaltumvielas nonāk organismā un piedalās muskuļu masas veidošanā.

Ananāsa aktīvo vielu komplekss ļauj samazināt asins viskozitāti, stiprina asinsvadu sienas, stimulē gremošanas sistēmas darbu, atvieglo simptomus aizkuņģa dziedzera slimībās.

Ekstraktus, sulas un mīkstumu aktīvi izmanto kosmetoloģijā ādas mīkstināšanai, zemādas slāņa piesātināšanai ar nepieciešamajiem vitamīniem.

Sievietēm

Ananāss ir labākais palīgs diētās. Tam praktiski nav kaloriju, bet tas piesātina organismu ar noderīgām vielām un īpašo fermentu bromelaīnu. Tomēr nevajadzētu domāt, ka var ēst saldumus, taukainu pārtiku un pēc tam visu salabot ar ananāsa gabaliņu. Diētas speciālisti iekļauj ananāsa sulu un mīkstumu praktiski visos uztura ieteikumos – tas nav brīnumlīdzeklis, bet ļoti noderīgs.

Statistika liecina, ka sievietes ir vairāk pakļautas osteoporozei. Regulāra ananāsa lietošana jebkurā veidā bez termiskās apstrādes būs lieliska šīs slimības profilakse.

Ananāss ir ļoti noderīgs sieviešu veselībai. Tas samazina menstruālo sāpju intensitāti, uzlabo reproduktīvo funkciju un piesātina organismu ar nepieciešamajām vielām grūtniecības laikā.

Vīriešiem

Jau indieši sāka izmantot ananāsu rituālos, kas veltīti ieņemšanai. Mūsdienu pētījumi apstiprinājuši, ka augļa lietošana jau pēc 3 stundām labvēlīgi ietekmē vīriešu dzimumorgānu sistēmu, palielina spermatozoīdu kustīgumu. Augstais mangāna saturs arī uzlabo vīriešu spēku, stimulē libido.

Īpašu enzīmu klātbūtne ļauj uzņemt par 3,8% vairāk olbaltumvielu no pārtikas. Šī iemesla dēļ ananāss ir iemīļots visiem sportistiem, jo tas aktivizē muskuļu masas augšanu un palielina treniņu efektivitāti.

Saskaņā ar Indijas pētījumu regulāra ananāsu sulas lietošana ļauj samazināt zema blīvuma lipoproteīnu jeb sliktā holesterīna līmeni. Asins viskozitātes samazināšana sniedz papildu aizsardzību pret daudzām sirds un asinsvadu problēmām.

Grūtniecības laikā

Mūsdienu medicīna iesaka izslēgt vai samazināt ananāsa lietošanu grūtniecības 1. trimestrī. Tas saistīts ar aktīvo vielu klātbūtni, kas noteiktos apstākļos var kļūt par spontāna aborta faktoru agrīnā stadijā. Attīstoties auglim, risks samazinās. Vienīgā kontrindikācija ir alerģija.

Ananāss ļauj piesātināt organismu ar visām nepieciešamajām vielām, īpaši grūtniecības laikā, normalizēt gremošanu un atvieglot tualetes apmeklējumus.

Zīdīšanas periodā

Ananāsa lietošana barojošas mātes uzturā ļaus bagātināt pienu ar visām nepieciešamajām vielām, nostiprināt organismu, uzlabot gremošanu. Tas nozīmē, ka vairāk noderīgo minerālvielu un vitamīnu tiks uzsūkti un pēc tam nonāks pienā.

Tomēr ir arī kontrindikācija – ananāss ir diezgan spēcīgs alergēns, kas var izraisīt reakciju mazulim. Tāpēc to vajadzētu uzmanīgi un pakāpeniski ieviest savā uzturā, novērojot bērna uzvedību un stāvokli.

Bērniem

Garšīgs un veselīgs tropu auglis vienmēr ir bērnu iemīļots. To var dot jebkurā veidā – svaigu vai konservētu, sulu vai ievārījumu. Augošam bērna organismam ir nepieciešami daudzi makro- un mikroelementi, kas atrodami ananāsā.

Tradicionālajās valstīs, kur šis auglis aug, to bērniem dod jau no 7–8 mēnešu vecuma. Tomēr mūsu valstī labāk pagaidīt līdz 1,5–2 gadiem. Pastāv vecs, vēl padomju laika ieteikums par aizliegumu lietot ananāsus līdz 3 gadu vecumam. Agrāk tika uzskatīts, ka aktīvās vielas var nopietni kaitēt pat gandrīz izveidojušās bērna gremošanas sistēmai, taču tagad Eiropas un Amerikas pētījumi apstiprina pakāpenisku ananāsu ieviešanu uzturā no 20 mēnešu vecuma.

Svara samazināšanai

Ananāss tiek iekļauts praktiski visās diētās. Tas spēj mazināt izsalkuma sajūtu, vienlaikus aktivizējot gremošanu un tauku šķelšanu, pateicoties bromelīnam. Lietojot augļa mīkstumu un tā sulu, var ērti un kontrolēti samazināt līdz 20% no diennakts kaloriju daudzuma, būtiski ierobežot saldumus un miltu izstrādājumus, vienlaikus neriskējot pārtraukt diētu.

Kaltēts un žāvēts ananāss: ieguvumi un kaitējums

Kaltēti un žāvēti augļi ir unikāli, pateicoties paaugstinātai aktīvo vielu koncentrācijai un īpašajiem procesiem, kas notiek tajos žūšanas laikā.

Tomēr jābūt uzmanīgiem, jo ir diezgan viegli nekontrolējami apēst pāris augļa gabaliņus, kas atbilst vairākiem kilogramiem svaiga ananāsa. Tas var izraisīt hipervitaminozi un saindēšanās stāvokli. Tāpat kaltēti un žāvēti augļi piesardzīgi jāēd cilvēkiem ar diabētu, kā arī gastrītu vai čūlu.

Starp jaunajām žāvēta un kaltēta ananāsa iespējām jāmin cīņa ar smēķēšanu. Šāda forma ļauj efektīvi veikt aizvietošanas terapiju – pietiek vienkārši apēst dažus gabaliņus, un vēlme smēķēt uz laiku pazūd. Līdzīgs augļa mērķis diētās – tas palīdz novērst pārtraukumu. Kad vēlme apēst kaut ko saldu kļūst spēcīgāka, pietiek apēst dažus žāvēta vai kaltēta ananāsa gabaliņus.

Ananāsu eļļa: īpašības un pielietojums

Ananāsa eļļas ražošanas process ir ļoti sarežģīts, tas prasa augstas precizitātes destilāciju, kā arī īpašu nesēju. Parasti to veido jojobas, kokosriekstu vai mandeļu eļļa. Tehnoloģiskajā procesā nesējs specifiski bagātina ananāsa eļļu, tāpēc preparātos tiek norādīts, uz kādas bāzes produkts ir izgatavots.

Tas ir unikāls kosmētikas un masāžas līdzeklis, kam ir viegla sildoša iedarbība, labas pretsēnīšu un pretmikrobu spējas. Tas bagātina ādu ar noderīgiem vitamīniem un nepieciešamajām vielām. Āda kļūst elastīgāka, tiek panākts vizuālas atjaunošanās efekts.

Ādu var apstrādāt ar ananāsa eļļu pēc epilācijas vai skūšanās. To var lietot pat ļoti taukainai ādai, un tā uzsūcas ļoti ātri, turklāt nav plēves efekta.

Masāžas praksēs ananāsa eļļu izmanto kā aromātisku un efektīvu līdzekli ādas ieeļļošanai. Sildošais efekts izceļ masāžas terapeita centienus. Tajā pašā laikā tā ir ārkārtīgi labvēlīga ādai, barojot to ar derīgām vielām un vitamīniem.

Ananāsu sukāžu ieguvumi

Sukāžu derīgums pilnībā ir atkarīgs no izejvielu veida. Tās tiek izgatavotas no svaigiem vai konservētiem ananāsiem. Tās nedaudz atšķiras pēc pamata vitamīnu satura. Nedaudz veselīgāk ir ēst sukādes no svaiga augļa.

Sukādes dod daudz enerģijas, uzlabo garastāvokli. Tomēr šo ēdienu vairs nevar saukt par pilnīgi diētisku, jo tajā ir diezgan daudz cukura. Un tas jāņem vērā cilvēkiem ar diabētu.

Vai konservēti ananāsi ir noderīgi

Veikalu plauktos vienmēr var atrast bundžas ar konservētiem ananasiem. Tie ir ne tikai ļoti garšīgi, aromātiski un pieejami, bet arī veselīgi. Tomēr konservēšanas procesā tiek zaudēti aptuveni 20% derīgo vielu un lielākā daļa C vitamīna. Tas jāņem vērā, ja plānojat izmantot šādus ananasus cīņai pret hipovitaminozi.

Pārējās derīgās īpašības tiek saglabātas. Konservēti ananasi labi stimulē gremošanas sistēmu, pateicoties enzīma bromelīna un citu makro- un mikroelementu klātbūtnei. Starp citu, izvēloties patiešām labus konservus, jāskatās ne tik daudz uz cenu, cik uz pašu sagriešanas formātu. Uzņēmumā visvienmērīgākos un nebojātos augļus šķiro konserviem, kas sagriezti ripiņās. Bojātie augļi, ar izgrieztiem puves plankumiem vai citām atšķirībām no standarta, nonāk līnijā, kur tos sagriež kubiņos.

Kā konservēt ananāsu mājās

Var konservēt ananasus mājās, tāpat kā jebkurus citus dārzeņus un augļus. Process ir diezgan vienkāršs. Nepieciešamas tikai visvienkāršākās sastāvdaļas:

• cukurs – 3 glāzes;
• viens vidējs ananass – apmēram 500 g;
• ūdens.

Ananass jānomizo no mizas un jāsasmalcina ērtā veidā. Rūpnieciskā konservēšana notiek līdzīgi, bet tur tiek veikta augļu šķirošana. Labākie ananasi vienmēr tiek izmantoti šķēlītēm un rīpiņām.

Sasmalcināto ananasu jāpārkaisa ar cukuru, trauks jāievieto ledusskapī uz nakti. Pēc 10 stundām augļi izdalīs pietiekami daudz sulas konservēšanai. Tagad nepieciešama termiskā apstrāde – sīrups ar ananasiem jāuzvāra, pēc tam jāvāra 5 minūtes. Ja procesā veidojas putas, tās jānoņem. Atdzisušos ananasus sīrupā var pārlikt sterilizētā traukā un hermētiski noslēgt uzglabāšanai. Atkal – mājas process ir pilnīgi identisks rūpnieciskajam.

Ananāsu sulas ieguvumi un kaitējums

Ananasu sula ir īsts vitamīnu izspiedums, bagātināts ar noderīgām skābēm un vielām. Tieši sulu ieteicams lietot vieglas jūras slimības gadījumā, tā atvieglo stāvokli šūpošanās laikā. To vajadzētu dzert arī pie saaukstēšanās – tajā ir daudz C vitamīna un tā stiprina vispārējo imunitāti.

Ananasu sulāsamērcētus kompreses jāpieliek sāpīgajai vietai izmežģījumu vai artrīta lēkmju gadījumā. Tieši sulu aktīvi izmanto kosmetologi visā pasaulē. Tā piesātina ādu, izlīdzina mikrogrumbas, samazina maisiņus zem acīm, novērš dermatītu, aknes un pūtīšu rašanos.

Pavāri izmanto sulu, lai ēdieniem piešķirtu skābainu garšu, pievieno to mērcēm, marinādēm, želejām un mērcītēm. Tā ir galvenā sastāvdaļa daudzos liķieros, kokteiļos, konditorejas krēmos un musos.

Ananasu sula satur diezgan daudz dažādu organisko skābju. Skalojot muti vai lietojot to lielos daudzumos, tās var sākt bojāt emalju, it īpaši, ja jau ir vājas vietas, bojāti zobi. Tāpat no sulas lietošanas jāatturas cilvēkiem ar čūlas slimību un gastrīta komplikācijām.

Ananāss medicīnā

Ananāsu medicīniskā izmantošana sākas jau pirmskolumba Amerikas laikos. Tos izmantoja dažādu kuņģa-zarnu trakta problēmu un saindēšanas ārstēšanai.

Mūsdienu medicīna iesaka lietot ananāsu cukura diabēta, dažādu zarnu traucējumu, hronisku aizcietējumu gadījumā, kā arī trombozu un tromboflebīta profilaksei riska grupās kompleksās terapijas ietvaros. Īpaši jāizceļ enzīms bromelīns – tas šķeļ taukus, padarot to noderīgu, lietojot treknu un smagu pārtiku. Tas ļauj mazināt smaguma sajūtu vēderā un uzlabot pašsajūtu.

Cukura diabēta gadījumā

Ananāsam ir pieļaujamais glikēmiskais indekss – 66. Lielais mangāna daudzums padara augli īpaši noderīgu diabētiķiem. Sulas lietošana ļauj nedaudz samazināt apakšējo ekstremitāšu tūsku un uzlabot vispārējo stāvokli. Tomēr jāsaprot, ka ieteicams ēst tikai svaigus, kaltētus vai žāvētus augļus. Sīrupā konservētas šķēles un sukādes satur lielu daudzumu cukura un nav piemērotas diabētiķiem.

Pankreatīta gadījumā

Akūts pankreatīts nepieļauj nekādu produktu lietošanu, kas satur aktīvās skābes. Tas izraisīs stipras spazmas un krasu stāvokļa pasliktināšanos.

Hroniska pankreatīta gadījumā kopumā ir atļauts lietot ananāsus, tomēr saskaņā ar noteiktiem noteikumiem. Augļus drīkst ēst tikai pēc blīvas ēdienreizes, nekādā gadījumā nedrīkst lietot sulu vai mīkstumu tukšā dūšā. Ir atļauts pievienot ananāsu produktiem svaigā, sautētā, ceptā vai vārītā veidā. Sula jāatšķaida ar ūdeni vai šķidrumu ar neitrālu skābumu proporcijā 1:1.

Gastrīta gadījumā

Gastrīti prasa precīzu diagnostiku. Ananass ir ārkārtīgi noderīgs, tomēr tas paaugstina kopējo skābumu, un, ja gastrīts rodas tieši šī iemesla dēļ, stāvokļa pasliktināšanās ir garantēta.

Pēc diagnozes noteikšanas ananāsus un citus augļus var pievienot diētai, tomēr saskaņā ar noteiktiem noteikumiem. Parasti ir aizliegts tos ēst tukšā dūšā, tikai ar citiem ēdieniem vai pēc ēšanas. Ananass šeit kalpo kā papildu pastiprinošs līdzeklis pārtikas sagremošanai.

Zarnām

Jau senie Brazīlijas un Peru tautas izmantoja ananāsu tieši kā universālu līdzekli pret zarnu traucējumiem. Ananāsa aktīvās vielas uzlabo gremošanas sistēmas darbu, stimulē zarnu peristaltiku. Enzīms bromelīns aktivizē tauku šķelšanu, palielina derīgo vielu un olbaltumvielu sagremojamību. Tas viss vislabvēlīgāk ietekmē kopējo zarnu darbu.

Pret aizcietējumiem

Ananāsam ir izteikta, bet maiga caureju veicinoša iedarbība. Tas attiecas tieši uz pašu augli – to var ēst svaigā, konservētā, žāvētā vai termiski apstrādātā veidā. Ananāss darbojas ļoti maigi, bet kompleksi. Šķiedrvielas ir nepieciešamas labai un ērtai tualetes apmeklēšanai. Gremošanas stimulēšana novērš stagnācijas efektus un aktivizē peristaltiku. Tas viss noved pie būtiskas atvieglošanas un tualetes apmeklējuma kvalitātes uzlabošanas.

Svarīgi atzīmēt, ka ananāss dod labu un statistiski apstiprinātu efektu tieši hronisku aizcietējumu apkarošanā, jo novērš to rašanās cēloni.

Podagras gadījumā

Lai atvieglotu stāvokli podagras gadījumā, ir jāievēro stingra diēta. Ananāss ir viens no produktiem, ko noteikti iesaka šīs kaites gadījumā. To var ēst jebkurā veidā. Pats par sevi tas tieši neiedarbojas uz podagru, bet tam ir vispārēji stiprinoša ietekme.

Tomēr ir arī kokteiļi, kas atvieglo stāvokli. Piemēram, jāsasmalcina viena vidēja ananāsa mīkstums blenderī, jāielej glāze ķiršu sulas (vēlams svaigi spiestas), jāpievieno tējkarote kurkumas, divas tējkarotes maltas ingvera un medus. Visu sajauc viendabīgā masā un pārlej stikla slēgtā burkā. Kokteilis jāuzstāj ledusskapī veselu nedēļu. Pēc tam jālieto pa pusglāzei katru dienu.

Ananāss kosmetoloģijā

Sastāvdaļas mīkstuma, sulas, eļļas vai ekstraktu veidā ir iekļautas daudzos profesionālos kosmētikas krēmos, maskās un šampūnos. Galvenie uzdevumi, ko ananāss risina saskarē ar ādu, nagiem vai matiem, ir šādi:

• maiga tīrīšana;
• taukainas ādas un matu kopšana;
• vitamīnu piesātināšana;
• eksfoliācija.

Šobrīd populāras ir savelkošās sejas maskas. Tās ir ļoti vienkārši pagatavojamas: jāņem viena ēdamkarote ar kaudzīti ananāsa mīkstuma, vienas olas baltums un tējkarote medus. Augļa mīkstums jāsasmalcina smalki, izmantojot rīvi vai blenderi. Ja medus ir pārāk ciets, tas jākausē ūdens peldē līdz tekošai konsistencei. Sajauc visas sastāvdaļas viendabīgā masā un uzklāj uz sejas, izvairoties no zonas ap acīm un lūpām. Darbības laiks – 15 minūtes, pēc tam noskalo ar siltu ūdeni.

Cilvēkiem ar taukainu ādu iesaka vienkārši reizi divās dienās noslaucīt seju ar ananāsa gabaliņu. Tas ļauj normalizēt ādas stāvokli un novērst pinnes.

Kutikulas mīkstināšanai labi izmantot siltas vannas ar ananāsu sulu; šķīdumam jābūt ar 35% koncentrāciju. Mīkstināšanas efekts iestāsies pēc 10 minūtēm. Tas arī piesātinās nagu plāksnes un zem nagu esošo slāni ar nepieciešamajiem vitamīniem.

Ananass ir sastopams daudzos šampūnos un profesionālās daudzkomponentu matu maskās. Taču pastāv efektīva un vienkārša kombinācija, kas piešķir matiem zīdainumu, spīdumu un piesātina tos ar dzīvību līdz pat galiem. Tiek izmantoti ananasi un banāni proporcijā 1,5 pret 1. Produkti jāsaputo blenderī un jāuzklāj no saknēm līdz matu galiem. Maskas darbības laiks ir 30 minūtes, pēc tam atlikumus noskalojiet ar siltu ūdeni.

Kaitējums un kontrindikācijas

Svaigs vai konservēts ananass neradīs nekādu kaitējumu veselam cilvēkam. Toksisko vielu koncentrācija daudzkārt pārsniedz faktisko patēriņa apjomu. Ja vienā reizē neapēd 4 kg augļu, nekāda kaitējuma nebūs.

Nedaudz citāda situācija ir ar kaltētiem un žāvētiem ananasiem. Tajos ir lielāka aktīvo vielu koncentrācija, un tos ir vieglāk apēst lielos daudzumos. Tomēr, ja ievēro normu – 300 g kaltēta produkta vienā ēdienreizē dienā, problēmu nebūs. Sukādes un ievārījums ir kaitīgi cukura dēļ.

Acīmredzama kontrindikācija lietošanai ir alerģija. Tā var būt jebkuram, it īpaši mūsu valstī, kur šis tropiskais auglis nevarēja rasties dabiski. Tāpēc pirmā iepazīšanās jāsāk ar dažiem gabaliņiem vai malkiem sulas.

Ananasu nedrīkst lietot čūlas slimības, akūta pankreatīta vai nediagnosticēta gastrīta gadījumā. Tas var pasliktināt stāvokli. Mūsdienu mediķi neiesaka ēst ananasus pirmajā grūtniecības trimestrī, lai gan statistikas par spontāno abortu pieaugumu saistībā ar šo augļu lietošanu nav.

Kā veikalā izvēlēties gatavu ananāsu

Mūsu valstī ananasi nokļūst tūkstošiem kilometru attālumā ar kuģiem. Tāpēc neizbēgami rodas bojāti augļi – daži pārgatavojas, daži, gluži pretēji, paliek negatavi un sāk pūt. Auglis ir dārgs, un bieži vien plauktos var sastapt ne pārāk kvalitatīvus īpatņus, pat acīmredzami bojātus. Tāpēc ir svarīgi iemācīties pareizi izvēlēties labu un veselīgu ananasu – tas nav grūti. Ir četri galvenie aspekti, kuriem jāpievērš uzmanība.

1. Smarža. Gatavam ananasam ir maiga un smalka smarža, kas ir gandrīz nejūtama. Ja smaržas nav vispār – auglis nav nogatavojies. Asa, sitiena degunā smarža – skaidrs pārgatavojušos vai, iespējams, jau sākušu bojāties augļu signāls.
2. Lapojums. Sulīgs lapojums ir gatava ananasa pazīme. Nokaltušas un sākušas dzeltēt lapas liecina par nepareizu uzglabāšanu vai augļa bojāšanās sākumu. Ja atsevišķa lapiņa ir pārāk grūti atdalāma no pamatnes – ananass ir zaļš.
3. Miza. Jāaptausta miza – gataviem augļiem tā ir nedaudz mīksta un elastīga. Nenogatavojies ananass ir ar cietu un grūti padodamu mizu. Ja uz mizas ir tumši plankumi – tas nozīmē, ka auglis jau ir sabojājies. Starp citu, zaļa miza nenozīmē, ka ananass vēl nav nogatavojies – tā var būt konkrētās šķirnes īpatnība.
4. Mīkstuma stāvoklis. Mīkstuma kvalitāti var pārbaudīt uz letes (līdzīgi kā arbūzam). Nepieciešams nedaudz uzsist pa mizu ar plaukstu. Ja skaņa ir dobja – tad viss ir lieliski, mīkstums ir vajadzīgajā stāvoklī. Tukša skaņa – pārgatavojuša augļa pazīme.

Kā pareizi uzglabāt ananāsu

Ar tropiskā augļa uzglabāšanu var rasties problēmas. Vislabāk visa garša saglabājas veselam, nemizotam ananāsam istabas temperatūrā ap 20 grādiem. Tomēr atkarībā no gatavības tas saglabāsies pienācīgā stāvoklī no 2 dienām līdz nedēļai.

Rūpnieciskā uzglabāšana tiek veikta pie fiksētas temperatūras 7 grādiem, labas ventilācijas un zema mitruma.

Ledusskapis pagarina uzglabāšanu līdz divām līdz trim nedēļām. Nepieciešams tikai ietīt augli papīra salvetē ar caurumiem elpošanai. Tomēr tas kļūs ūdeņaināks un nedaudz mainīs garšu stabilā zemā temperatūrā.

Sagrieztu augli var uzglabāt tikai ledusskapī ne ilgāk par 72 stundām. Pagarināt derīguma termiņu var tikai konservējot, pārvēršot ievārījumā vai sukādēs, sasaldējot vai žāvējot.

Vai var sasaldēt?

Ananāss vesels nav piemērots sasaldēšanai, tomēr iespēja saglabāt aromātisku, veselīgu un garšīgu augli ilgu laiku paliek. Nepieciešams nomizot augli un sasmalcināt porciju gabaliņos. Visvieglāk uzglabāt kubiņos, bet var veidot pusaplīšus vai riņķus. Tie jāsaliek maisiņā un jāizsūc gaiss ar vakuumētāju, pēc tam jāievieto saldētavā.

Var iztikt tikai ar sterilizētu un hermētiski noslēgtu trauku, bet tas ir mazāk ērti. Sasaldētus ananāsa gabaliņus var uzglabāt līdz trim mēnešiem. Tie labi saglabā garšu, aromātu, praktiski nezaudējot C vitamīnu.

Kā mizot ananāsu mājas apstākļos

Var šķist, ka ananāsu mizot ir sarežģīti, jo negribas zaudēt mīkstumu, noņemot blīvo ādu. Tomēr restorāna līmeņa mizošana ir sasniedzama pat mājās, un tas patiešām nav grūti.

Augli nepieciešams nolikt horizontāli, nogriezt galotni un apakšējo daļu. Pēc tam novietot ananāsu stāvus un uzmanīgi nogriezt mizu, paņemot pēc iespējas mazāk mīkstuma. Paliks neēdamas acis, kuras jānoņem. Augļa struktūra ir tāda, ka acis izkārtojas paralēlās diagonālās rindās. Šī iemesla dēļ ar diviem griezumiem 45 grādu leņķī var noņemt uzreiz visu rindu un ietaupīt daudz noderīga augļa mīkstuma.

Tālāk jāizlemj par griešanas veidu. Visvienkāršāk ir sagriezt augli kubiņos vai šķēlēs. Pietiek pārgriezt to uz pusēm, un tad katru daļu vēl uz pusēm. Tas ļaus noņemt cietās serdes ar parasto nazi, vienkārši nogriežot tās leņķī. Pēc tam sasmalcināt parastajā veidā.

Griezt šķēlēs ir grūtāk tieši serdes dēļ. Tās jāgriež uzreiz porcijas biezumā. Tālāk ar vertikāli novietotu nazi uzmanīgi izgriezt serdi, ideālā gadījumā jāiegūst izcils augļa virtulis. Restorānā izmanto īpašu formu serdes izgriešanai, tur aplis iznāk vienkārši ideāls minimālā laikā. To var iegādāties specializētajos veikalos.

Kā pareizi ēst ananāsu

Tropiskais auglis ir pareizi jātīra. Miza nav ēdama, bet serdi var ierobežoti izmantot sulas spiešanai. Viss pārējais auglis ir ēdams un piemērots dažādiem apstrādes veidiem.

1. Svaigu ananasu var sagriezt gabaliņos un ēst atsevišķi vai kā cita ēdiena daļu, piemēram, saldējuma, putras vai salāta sastāvdaļu.
2. Sulu var dzert aukstu, siltu vai karstu. To pievieno arī marinādēm, mērcēm, krējuma desertiem, saldējumam un kokteiļiem.
3. Saldēts auglis pirms lietošanas ir pilnībā jāatkausē. Ananasus var pakļaut termiskai apstrādei, cept, sautēt, cept cepeškrāsnī un vārīt, procesā tie ievērojami mīkstinās.

Cik daudz var apēst dienā

Ananasu var uzskatīt par nekaitīgu produktu. Tomēr pārmērīga pastāvīga lietošana var paaugstināt kuņģa skābumu, izraisīt hipervitaminozi un dažu makro- un mikroelementu pārpalikumu, kas sāks uzkrāties organismā.

Veselam pieaugušam cilvēkam ikdienas lietošanas apstākļos dienā jāapēd ne vairāk kā puse ananasa vai jāizdzer apmēram glāze sulas. Tomēr pat ievērojams vienreizējs uztura palielinājums (līdz 2 augļiem dienā) neizraisīs nopietnas sekas, lai gan var rasties īslaicīgs diskomforts. Protams, noderīgā deva ir aptuveni 200 g ananasa dienā.

Vai var ēst naktī un tukšā dūšā

Veselam cilvēkam ananasus ēst naktī un tukšā dūšā pat ir derīgi, it īpaši, samazinot svaru. Ferments bromelains efektīvi darbosies, izkausējot atlikušos taukus. Tas īsā laika periodā uzlabos figūru un samazinās svaru.

Tomēr pastāv arī kontrindikācijas. Tā ir diezgan stresa procedūra organismam, jo tiek stimulēta tukšā gremošanas sistēma. Ilgstoša ananasu vai sulas lietošana tukšā dūšā pirms miega var izraisīt gastrītu un grēmas.

Ja diagnosticētas noteiktas slimības, piemēram, gastrīts vai pankreatīts, tad ananasu var lietot tikai ar ēdienu vai pusstundu pēc ēšanas.

Vai drīkst ēst ananāsa serdi

Ananasa serde nesatur nekādas kaitīgas ķīmiskas vai indīgas vielas. To izņem rupjās šķiedrainās struktūras dēļ, jo to ir diezgan grūti sakošļāt. Turklāt slikti sakošļāta cietā mīkstums var bojāt barības vada sienas. Tomēr rūpniecībā bieži vien sulu spiež pilnībā kopā ar serdi. To var lietot arī pēc sasmalcināšanas blenderī.

Starp citu, tieši ananasa serdē ir vislielākā fermenta bromelaina koncentrācija. Tāpēc dietologi un sporta treneri var ieteikt no tās spiest sulu vai lietot to sasmalcinātā veidā.

Kāpēc no ananāsa kniebj mēli un lūpas

Augļa sastāvā ir diezgan aktīvas organiskās skābes un ferments bromelains. Tāpēc īpaši maigas ādas un gļotādu vietās novērojams neliels diskomforts. Tas nerada nekādu kaitējumu organismam un ir pilnīgi normāla reakcija uz ananasa aktīvajām sastāvdaļām.

Tomēr nevajadzētu jaukt vieglu tirpšanu ar dedzināšanu mutē. Tā jau ir nopietnāka problēma, parasti tā rodas, ja ananass ir bijis negatavs vai jau bojāts. Tajā ir vairākas citas vielas, tās aktīvi kairina mēli un gļotādu. Stāvokli atvieglos rūpīga mutes un rīkles skalošana ar siltu ūdeni.

Ko var pagatavot no ananāsa: receptes

Ananass ir ārkārtīgi pieprasīts auglis jebkurā virtuvē. Tas ir universāls un pielietojams praktiski visur.

Havajiešu kanapē 5 minūtēs

Šīs ir ideālas uzkodas jebkuram gadījumam, it īpaši, kad laika vairs nav, un viesi jau tuvojas mājai. Tās ir gardas maltītes, kuras var salikt no tā, kas ir ledusskapī. Tomēr galvenā būs svaiga vai konservēta ananasa pievienošana. Tas dos vajadzīgo garšu, aromātu un eksotikas pieskaņu. Smagajiem kanapē būs nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

• šķiņķis, cepeša vai citas gatavas gaļas šķēles;
• ananāsa šķēles;
• siers.

Papildus var izmantot marinētus sīpolus vai ķiplokus, zaļumus, jebkuras garšvielas. Ananasu sagriezt pusgredzenos, pie tā pielīdzināt līdzīgu siera gabaliņu un visu ietīt šķiņķī – kanapē gatavs. Tas prasīs tikai pāris minūtes.

Vieglie kanapē prasa jebkādus pieejamus augļus vai ogas, kur atkal ananass dos nepieciešamo garšu. Sastāvdaļas:

• svaiga vai konservēta ananāsa gabaliņi;
• zemene vai jebkura liela un salda oga;
• bumbieris vai mīksts ābols;
• mango, apelsīns vai banāns.

Pietiek tikai sagriezt augļus un sasēt tos uz iesmiem. Šāda kombinācija dos optimālu garšu un aromātu līdzsvaru. Tam var pasniegt medu, šokolādes pastu vai skābo krējumu kā mērci.

Havaju sviestmaize tiek pagatavota 5 minūtēs un tai ir lielisks izskats un aromāts. Sarežģītā garšu kombinācija padara to par īstu gardumu. Pagatavošanai būs nepieciešami šādi produkti:

• baltmaize;
• svaigs tomāts;
• cietais siers;
• konservēts ananāss gredzenos.

Maizes šķēles uzreiz likt uz pannas, lai iegūtu garoziņu. Tomātu un sieru sagriezt šķēlēs. Uz kraukšķīgas maizes likt tomātu, pēc tam ananasu un siera šķēli. Visu cept mikroviļņu krāsnī 20–30 sekundes, līdz siers izkusis.

Kesadilja ar ananāsu un vistu

Šis ir izcils ēdiens, kuru var pagatavot pusstundas laikā. Ananass šeit ne tikai dos aromātu un garšu, bet arī mīkstinās vistu, padarīs pildījumu patiešām maigu. Pagatavošanai nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

• tortilja;
• viena vistas krūtiņa;
• 200 g ananāsa;
• nedaudz cieta siera;
• sviests – 40 g;
• malti melnie pipari;
• sāls;
• dilles, pētersīļi, baziliks vai koriandrs.

Var izmantot jebkādus zaļumus, arī pievienot vairāk garšvielu vai siera. Mūsdienās lielākajā daļā veikalu pārdod diezgan labas tortiljas, tāpēc nav nepieciešamības tās cept pašam.

Uz pannas lieciet smalki sagrieztu vistas fileju. Kamēr tā cepas, varat nedaudz sagriezt ananāsa šķēles un pēc 5 minūtēm pievienot vistas gaļai. Augļu sulas mīkstinās gaļu, padarot to ļoti maigu. Pēc gatavības notīriet pannu, ielieciet tajā sviestu un apcepiet tortilju no abām pusēm līdz zeltaini brūnai krāsai. Tagad varat salikt kesadilju – uz tortiljas uzlieciet ceptu ananāsu, vistu, pievienojiet zaļumus un piparus, virsū uzkaisiet sieru un pārklājiet ar otru tortilju. Saliktās tortiljas atkal lieciet uz pannas uz 2–3 minūtēm, lai siers izkūst. Pēc tam varat pasniegt uz galda.

Gards ananāsu kēkss bez cepšanas

Cepšana atbaida daudzus tāpēc, ka jāņemas ar mīklu. Šo recepti varat īstenot ar minimālu piepūli bez cepšanas. Sanāk garšīgi un veselīgi. Būs nepieciešami šādi produkti:

• biezpiens – 400 g;
• kārba konservēta ananāsa;
• iebiezināts piens;
• želatīns – 20 g.

Biezpienu labāk ņemt veikalā pirktu ar noteiktu tauku saturu. Vispirms sagatavojiet želejas pamatu – ielejiet katliņā glāzi auksta vārīta ūdens un izšķīdiniet tajā želatīnu, karsējot uz lēnas uguns. Biezpienu, iebiezināto pienu un sagrieztus ananāsus samaisiet līdz viendabīgai masai. Atdzisušo želatīna šķīdumu ielejiet pamatnē un visu samaisiet. Piepildiet formu vai trauku ar topošo kēksu un ievietojiet ledusskapī uz 5 stundām. Pēc tam varat pasniegt galā elastīgu, skaistu, ļoti biezpienīgu saldu kēksu ar izteiktu ananāsu garšu.

Sula

Ananāsu sula ir īsts vitamīnu un derīgo vielu koncentrāts. Tomēr ir svarīgi, lai tā būtu svaigi spiesta. Veikalā nopērkamie produkti ir ievērojami nabadzīgāki tieši no organisma labvēlīguma viedokļa.

Lai pagatavotu, notīriet augli un sagrieziet to. Serdi varat neizgriezt, tur ir visvairāk derīgo enzīmu, kas sadala taukus. Optimālākais un ātrākais veids ir izmantot blenderi. Ir atļauts pievienot vienu vai divas tējkarotes cukura maisījuma saldināšanai. Pēc tam rūpīgi sasmalciniet masu, tas aizņems 2–3 minūtes.

Ja nepieciešama sula ar mīkstumu, pietiek vienkārši izlaist to caur rupju sietu, filtrējot ārā pavisam lielās daļiņas. Tīra sula jāfiltrē, izmantojot 7–8 kārtās salocītu marli. Dzērienu labāk pasniegt ar ledus gabaliņu.

Sukādes

Ananāsu sukādes ir īsts gardums, tās ir ilgi un sarežģīti pagatavojamas, bet rezultāts attaisnos katru pavadīto minūti. Pagatavošanā tiks izmantotas šādas sastāvdaļas:

• viens vidējs ananāss;
• cukurs – 800 g.

Papildus varat izmantot pārtikas krāsvielas, lai piešķirtu auglim dažādas spilgtas krāsas. Pašu ananāsu nepieciešams sagriezt mazos kubiņos, pusgredzenos vai šķēlēs.

Cukurs un ūdens jāsajauc katlā un jāuzvāra. Pēc tam jāpievieno jau sagatavoti ananāsa gabaliņi. Vārīt uz nelielas uguns 10 minūtes. Noņemt katlu no uguns un atstāt ievilkties apmēram 3 stundas. Samaisīt un atkal uzvārīt, vārīt vēl 10 minūtes. Procedūra jāatkārto 4–5 reizes, augļiem jākļūst caurspīdīgiem un jāpiesūcas ar cukuru. Ja izmanto ripiņas, tās jāmaisa ļoti uzmanīgi. Pēc 2–3 vārīšanas reizēm ananāss kļūs diezgan maigs, tāpēc var nejauši sabojāt šķēlīšu izskatu.

Pēc procesa beigām masa jāievieto caurdurī un jāļauj sīrupam notecēt. Tas ir ilgstošs process, tāpēc ananāsus var atstāt uz 2–3 stundām. Pēdējā pagatavošanas posmā augļi jāizžāvē: uz pergamenta jāizklāj šķēlītes vai kubiņi vienā rindā un jāliek cepeškrāsnī 50 grādu temperatūrā uz 6 stundām. Ananāsu sukādes ir gatavas, tās var pasniegt uz galda.

Kompots

Veselīgu, ļoti garšīgu un aromātisku kompotu no ananāsa pagatavot nemaz nav grūti. Nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

• viens ananāss;
• cukurs – 80 g;
• ūdens – 500 ml.

Ananāss jānomizo, jāizņem serde un jāsagriež porcijās. Labāk orientēties uz tējkaroti, lai augļa gabaliņš tajā viegli ietilptu, bet var griezt arī lielākus.

Ūdeni uzvārīt, pievienot cukuru un visu samaisīt līdz izšķīšanai. Tad pievienot ananāsa gabaliņus un vārīt vēl 15 minūtes pēc uzvārīšanās. Svarīgi: kompotam jāatdziest un jāievilkties. Visbagātīgākā garša atnāks pēc 2–3 stundām pēc vārīšanas beigām. Pasniegt var ar mīkstumu vai bez tā.

Ievārījums

Vislabāk kombinēt ananāsu ar kaut ko izteikti skābu, vārot ievārījumu. Lieliska izvēle – citrons vai mandarīns, turklāt var izmantot tikai to sulu vai arī mīkstumu. Klasiskajai ievārījuma receptei nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

• ananāss – 1 kg mīkstuma;
• 400 g cukura;
• puse citrona.

Citrona vietā var izmantot 2–3 mandarīnus. Sākumā jāsagriež nomizots ananāss bez serdes mazos kubiņos. Lai mīkstums izdalītu sulu, vajadzēs apmēram pusstundu.

Tagad iegūtā masa jāpārvieto katlā un jāpārlej ar litru ūdens. Pēc uzvārīšanās vārīt apmēram 15 minūtes, laiku pa laikam apmaisot. Šajā posmā var pievienot citrona vai mandarīna sulu. Pēc vēlamās konsistences sasniegšanas noņemt no plīts, atdzesēt un var izkārtot sterilizētās burkās uzglabāšanai.

Smūtijs

Tas ir ārkārtīgi veselīgs dzēriens, ko var bagātināt ar greipfrūtu, ingveru, banānu, beztauku jogurtu. Tikai ananāsu smūziju pagatavot ir ļoti vienkārši: jāsagriež nomizots auglis blenderim, pat neizņemot serdi, visu kārtīgi jāsablendē līdz viendabīgam biezenim un jāliek uz galda.

Vislabākās kombinācijas ananāsu smūzijam ir šādas:

• 200 g ananāsa;
• glāze baltā jogurta;
• viens banāns;
• šķipsniņa vanilīna.

Augļi jāsasmalcina biezenī ar blendera palīdzību, tad jāpievieno vanilīns, jogurts un vēlreiz jāsablendē.

Tas ir atsvaidzinošs, ļoti maigs un garšīgs dzēriens, vislabākais dienas sākumam.

Produkti:

• 100 g ananāsa;
• puse greipfrūta mīkstuma;
• viens neliels svaigs gurķis;
• pāris centimetru garš ingvera saknes gabals;
• pusglāze ūdens.

Nomizojiet augļus un dārzeņus, sarīvējiet ingvera sakni, visu ievietojiet blenderī, pielejiet ūdeni un sablendējiet biezenī. Iegūsiet nedaudz neparastas garšas, bet ļoti atsvaidzinošu smūtiju, kas remdēs slāpes un mazinās izsalkumu.

Salāti

Ananāss ir galvenā sastāvdaļa daudzos salātos ar gaļu un dārzeņiem. Vislabāk augli kombinēt ar majonēzes mērci un vistu. Kopā rodas sarežģīta un ļoti patīkama garša. Pagatavošanai būs nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

• vistas fileja – 1 gab.
• konservēta kukurūza – 300 g;
• ananāss – 400 g;
• viens neliels sīpols (sarkanais vai salātu sīpols);
• ķiploka daiviņa;
• majonēze.

Var pievienot nedaudz cieta siera ar spēcīgu garšu, ceptus šampinjonus, jebkādas garšvielas un zaļumus. Sākumā fileja ir jācep. To var cept veselu vai iepriekš sasmalcinātu – tā pagatavošanās būs ātrāka. Sasmalcinātu sīpolu pievienojiet gaļai 3–5 minūtes pirms gatavības. Jāpanāk neliels asuma mīkstinājums un caurspīdīgums. Pēc gatavības novietojiet gaļu un sīpolu atdzist ledusskapī.

Ananāsus sagrieziet porciju gabaliņos, pievienojiet konservētu kukurūzu, atdzisušo gaļu un sīpolu, kā arī ķiploku, kas izspiests caur spiedi vai rīvi. Visu samaisiet un garšojiet ar majonēzi. Izsmalcināti salāti ar vilinošu izskatu un sarežģītu, bet ļoti patīkamu garšu ir gatavi.

Vai ananāsu drīkst dot dzīvniekiem

Kaķi un suņi var saņemt kārumu ierobežotā daudzumā. Pat mājas papagailītis priecātos par šādu ēdienu. Galvenais – nedot pārāk daudz, pat ja mīlulis ļoti prasa vēl vienu gabaliņu.

Auglī esošie B6 vitamīns, magnijs un dzelzs ir nepieciešami daudziem dzīvniekiem. Bromelaīns kaķu un suņu organismā piedalās olbaltumvielu uzsūkšanā, palīdzot sagremot barību. Tāpēc labāk dot gardā augļa gabaliņu 15–20 minūtes pēc ēdienreizes.

Pārmērīga sistemātiska barošana ar ananāsu izraisīs smagus gremošanas traucējumus dzīvniekam – sāksies vemšana, caureja, un uz ilgu laiku tiks traucēta dabiskā tauku sadalīšanās sistēma. Tāpat toksiskā deva kaķim vai sunim ir diezgan maza – saindēšanās simptomi parādīsies jau pēc 80–100 g augļa patērēšanas.

Interesanti fakti par ananāsu

1. Daudzgadīgs bromēliju dzimtas augs dod augļus tikai vienu reizi mūžā. Tā ir ārkārtīgi darbietilpīga kultūra – ja tā nebūtu ieviesusies Āzijā, ananāss šodien būtu palicis karaļu gardums (kā 16. gadsimtā). No stādīšanas līdz ziedēšanai nepieciešami 12–16 mēneši. Vēl 3–5 mēnešus nobriest auglis, pēc tam augs atmirst, dodot jaunus dzinumus, kas atsāk ciklu no jauna.
2. Ievērības cienīgi, ka no botāniskā viedokļa ananāss nav auglis un pat ne parasta oga. Vālīte sastāv no atsevišķām ziedkopām, kas saaugušas kopā. Tāpēc tas ir vairāki desmiti ogu, kas veido vienu augli.
3. Gandrīz visi tropiskie augļi spēj nogatavoties pēc novākšanas, bet ne ananasi. Ja auglis ir noplūkts zaļš, tas paliks nenobriedis, pat ja sāks pūt.
4. Pirmskolumba Amerikas indiāņi augstu vērtēja augļu lapas. No izturīgām, nodilumizturīgām šķiedrām tika austi paklāji, apģērba un dekoru elementi, dažādas rotaļlietas un sadzīves priekšmeti. Mūsdienās pārsteidzoši izturīgās ananasa šķiedras tiek izmantotas arī ražošanā, piemēram, ir patentēts un tiek ražots īpašs audums Pinatex. No tā tiek izgatavotas sieviešu somiņas, maki, apavi un dažādi nodilumizturīgi pārvalki.

Ananasa foto