Alyča: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Ikvienam ir pazīstams alyčas augļu izskats un garša, bet ne visi zina, cik tā ir noderīga un neaizstājama. Tās pielietojuma sfēras cilvēka dzīvē ir ļoti daudzpusīgas – kulinārija, medicīna, kosmetoloģija.

Ar ko alyča atšķiras no plūmes

Ja kādam pajautātu par plūmes un alyčas saistību, visbiežāk var saņemt atbildi, ka alyča ir tas pats, kas plūme. Un šis apgalvojums ir pareizs tikai tad, ja ar terminu «plūme» saprot ģinti, nevis augļu koku. Apskatīsim to sīkāk.

Botānikā ir augu ģints no Rožu dzimtas, ko sauc par «Plūmi». Šajā ģintī ietilpst tādi augļu koki kā aprikoze, ķirsis, mandele, ķiršplūme, plūme utt. Tāpēc ķiršplūme ir «Plūme» tikai tad, ja ar to saprot ģinti. Ja runa ir par augļu koka sugu, tad plūme un ķiršplūme ir pilnīgi atšķirīgi augi. Pamatojoties uz to, jāsecina, ka ķiršplūme un «mājas plūme» ir sava veida māsas, kas pieder pie «Plūmju» ģints.

Pastāv arī šādas būtiskas atšķirības starp plūmi un alyču:

1. Izcelsme. Plūme tika ievesta postpadomju valstu teritorijā no Rietumeiropas, bet alyča – no Mazāzijas.
2. Krāsa. Plūmju augļiem ir zila, violeta vai aveņu krāsa, alyčām – dzeltena vai dzeltenīgi sarkana.
3. Kauliņš. Plūmei to viegli izņemt no augļa, bet alyčai to grūti atdalīt no augļa mīkstuma.
4. Ražas nogatavošanās un tās uzglabāšanas ilgums. Alyčas augļu novākšana notiek augusta beigās un rudens sākumā. Plūme nogatavojas līdz vasaras vidum. Novāktie alyčas augļi uzglabājas labāk un ilgāk, tie ir izturīgāki pret kaitēkļiem un slimībām, atšķirībā no plūmes. To izskaidro samazināts cukura līmenis tās sastāvā.
5. Garša. Alyča ir jūtami skābāka. Plūme vairāk piemērota deserta augļa lomai. Pateicoties alyčas savdabīgajai garšai un pārlieku salduma trūkumam, tā ir galvenā sastāvdaļa tradicionālās gruzīnu mērces tkemali pagatavošanā. Savukārt, piemēram, paaugstināts cukuru saturs plūmē ļauj no tās pagatavot žāvētas plūmes.

Sastāvs un kaloriju saturs

Nobriedušu aļču augļu uzturvērtība uz 100 g ir šāda:

• olbaltumvielas – 0,2 g;
• tauki – 0,1 g;
• ogļhidrāti (ieskaitot cukuru) – 8 g;
• šķiedrvielas – 1,9 g;
• ūdens – 89 g;
• ciete – 0,1 g.

Lai gan aļču sastāvā dominē ogļhidrāti, to drīkst lietot cilvēki, kas ievēro diētu, jo to kaloriju saturs ir tikai 34 kcal uz 100 g.

Aļču ķīmiskais sastāvs ir bagāts ar vitamīniem, makro- un mikroelementiem, piemēram: B grupas vitamīniem, C, E, PP, beta-karotīnu, kāliju, kalciju, magniju un dzelzi.

Alyčas derīgās īpašības

Attiecībā uz ietekmi uz cilvēka organismu aļča ir līdzīga plūmei. Tam nevajag brīnīties, jo, kā minēts iepriekš, šie koki ir cieši saistīti. Tomēr tās derīgās īpašības ir daudz vērtīgākas un tām ir plašāks ietekmes spektrs uz cilvēka veselību.

Sievietēm

Dažos avotos norādīts, ka aļčai ir pozitīva ietekme uz sieviešu veselību. Ar to nevar pilnībā piekrist, jo ar tās augļiem nav iespējams ārstēt ginekoloģiskās slimības vai tās novērst. Bet jāpiemin, ka šis auglis savā ķīmiskajā sastāvā satur paaugstinātu magnija daudzumu. Šī minerāla trūkuma pazīmes ir spēku izsīkums, nomākts garastāvoklis, aizkaitināmība. Saikne starp aļčā esošo magniju un sieviešu veselību ir skaidrojama ar tā tiešu ietekmi uz regulāru menstruālo ciklu un savlaicīgu ovulācijas iestāšanos, kā arī menopauzes sākuma perioda atvieglošanu.

Vīriešiem

Attiecībā uz saikni starp aļču augļiem un vīriešu veselību, auglim ir līdzīga ietekme kā pētersīļiem. Ķiršplūmes augļi, kā mēdz saukt aļču, ir bagāti ar beta-karotīnu, kas labvēlīgi ietekmē veselīgu potenci vīriešiem un pastiprina testosterona hormona ražošanu. Regulāra svaigu aļču augļu vai tās ziedu tinktūras lietošana palīdz saglabāt vai pat atgūt potenci.

Grūtniecības laikā

Aļča ir derīgo vitamīnu krātuve, kas ir ļoti nepieciešami sievietei un mazulim grūtniecības laikā.

1. Auglī esošais E vitamīns palīdz placentas veidošanā un samazina tās atslāņošanās risku.
2. B grupas vitamīni mazina toksikozi, uzlabo dzemdes tonusa līmeni un labvēlīgi ietekmē bērna orgānu un audu augšanu, īpaši sirds un asinsvadu un nervu sistēmas.
3. Aļču grūtniecēm vajadzētu lietot arī paaugstinātā magnija satura dēļ, kas ietekmē augļa balsta un kustību aparāta attīstību un mazina topošās māmiņas nervu spriedzi.
4. Ķiršplūmes uzturvērtību veido arī dzelzs, kas novērš anēmijas attīstību bērnam un līdz minimumam samazina augļa hipoksijas iespējamību.

Jāatceras, ka pārmērīga jebkura produkta lietošana grūtniecības laikā var izraisīt alerģisku reakciju, grēmas vai caureju. Ieteicamā dienas deva grūtniecēm nedrīkst pārsniegt 5 svaigus augļus.

Zīdīšanas periodā

Barojošām mātēm ieteicams pievienot savā uzturā ķiršplūmi pēc tādiem pašiem kritērijiem kā grūtniecēm. Pēc dzemdībām jaunās mātes organisms ir novājināts un neaizsargātāks, tāpēc šī augļa vitamīni un minerālvielas palīdzēs normalizēt veselību.

Jāpiebilst arī, ka visi mātes uzņemtie labvēlīgie mikroelementi caur pienu nonāk jaundzimušajam bērnam.

Bērniem

Bērnu imunitāte ir vājāka nekā pieaugušam cilvēkam, tāpēc tā ir uzņēmīgāka pret vīrusiem. Šajā skābeni saldajā auglī esošais C vitamīns ir mikroelements, kas palīdz cīnīties ar pirmajām saaukstēšanās pazīmēm un veic profilaktisku funkciju pret lielāko daļu vīrusu slimību. Arī ķiršplūmju biezenis ir lielisks ēdiens, ar kuru var sākt mazuļu piebarošanu. Ja Jūs nolemjat iekļaut biezeni maza bērna uzturā, tas jāgatavo tikai no dzelteniem augļiem. Noteikti novērojiet bērna organisma reakciju uz augli, lai izvairītos no iespējamām alerģiskām reakcijām.

Ir vērts pieminēt, ka bērniem šis auglis ir savdabīgs augšanas stimulators.

Svara samazināšanai

Kā jau minēts iepriekš, ķiršplūme ir mazkaloriju auglis ar minimālu tauku un ogļhidrātu saturu, tāpēc cilvēkiem, kuri vēlas zaudēt svaru, ir atļauts to iekļaut savā uzturā.

Ķiršplūmei piemīt viegla caureju veicinoša iedarbība, kā rezultātā organisms bez lieka diskomforta pats attīrās no toksīniem un atkritumvielām. Ķiršplūmes sastāvā ir daudz šķiedrvielu, kas labi veic vielmaiņas paātrināšanas funkciju, kā arī rada ilgstošāku sāta sajūtu kuņģī, salīdzinot ar citiem augļiem. Ķiršplūme ir dabisks urīndzenošs līdzeklis, kas izvada no organisma lieko šķidrumu un novērš tūsku.

Diētas laikā ķiršplūmes augļus ieteicams lietot brokastīs kā piedevu un saldinātāju auzu pārslu putrai, kā arī to vērts apsvērt kā uzkodu starp galvenajām ēdienreizēm.

Ar ko noderīga zaļā alyča

No lielākās daļas citu augļu ķiršplūme atšķiras ar to, ka tās negatavs auglis ir ļoti noderīgs un popularitātes ziņā neatpaliek no jau nogatavojušiem.

Zaļajai ķiršplūmei raksturīgs paaugstināts C vitamīna līmenis, tāpēc to aktīvi izmanto rūpnieciskiem nolūkiem citronskābes ražošanā.

Ēdieni ar negatavas ķiršplūmes piedevu labi ietekmē gremošanu. Pateicoties tās īpašībām un paaugstinātajam skābumam, pēc sātīgas maltītes nav smaguma sajūtas.

Starp citu, zaļajai ķiršplūmei ir apbrīnojama īpašība – tā strauji pazemina arteriālo asinsspiedienu. Ja cilvēkam atbilstoši organisma īpatnībām spiediens bieži atrodas zemāko robežu tuvumā, tad šo augli labāk nelietot pārmērīgi. Tāpat ar negataviem augļiem jābūt uzmanīgiem tiem, kam ir paaugstināts kuņģa skābums vai čūla.

Vai sarkanā alyča ir noderīga

Salīdzinot sarkano un dzelteno aliču augļu derīgās īpašības, tās savā starpā neatšķiras. Sarkanā ķiršplūme ir tikpat noderīga un tai nav nekādu specifisku īpatnību. Vērts atzīmēt, ka tā ir saldāka, jo satur vairāk cukura. Tās ķīmiskajā sastāvā ir augstāks pektīnu līmenis, kas no organisma izvada radionuklīdu vielas.

Ne mazāk svarīga sarkanās aličas priekšrocība ir tā, ka tieši tajā ir visvairāk polifenolu. Šīs vielas aktīvi veicina asinsvadu tīrīšanu un novērš holesterīna līmeņa paaugstināšanos asinīs.

Alyčas kauliņu labums

Ražošanā un cilvēka dzīves darbībā tiek izmantota ne tikai augļa mīkstums. Aliču var klasificēt kā bezatkritumu (zero waste) produktu kategoriju. Piemēram, no ķiršplūmes kauliņiem izgatavo aktivēto ogli, iegūst augu eļļu, kas pēc savām vērtībām neatpaliek no mandeļu eļļas. Kosmetoloģijā augļu kauliņi ir atraduši pielietojumu kā sastāvdaļas atjaunojošos un attīrošos skrubjos.

Alyčas lapu derīgās īpašības

Ķiršplūmes lapu bioķīmiskais sastāvs ietver A, PP vitamīnus, fosforu, kāliju un nātriju. Tās žāvē un pārstrādā garšvielās vai zāļu tējā. Sausu aličas lapu pievienošana ēdienam labvēlīgi ietekmē derīgo tauku uzsūkšanos no citiem produktiem.

Tēja uz ķiršplūmes lapu bāzes labi tonizē organismu un nomierina nervu sistēmu, to gatavo arī saaukstēšanās slimībām, avitaminozes, nieru un aknu slimībām.

No aličas lapām un ziediem gatavo uzlējumus vai novārījumus vīriešu potencei. Jāuzsver, ka šādu uzlējumu izmanto arī ārīgi, lai berzētu ādu pret varikozām vēnām un iekaisuma izsitumiem uz sejas.

Alyča medicīnā

Tradicionālajā medicīnā aličas koka augļus izmanto tikai aktivētās ogles ražošanā, ko nevar teikt par tautas līdzekļiem. Apskatīsim šādus ķiršplūmes lietošanas variantus cilvēkiem ar noteiktām slimībām, kādos gadījumos ir vērts to iekļaut savā uzturā, bet kādās situācijās labāk izvairīties.

Cukura diabēta gadījumā

Izvēloties pārtikas produktus, diabētiķi pievērš uzmanību glikēmiskā indeksa līmenim, kas nedrīkst pārsniegt 70 vienības. Attiecībā uz aličas augļiem šis rādītājs sasniedz 25 vienības, kas ļauj ar simtprocentīgu pārliecību apgalvot, ka cukura diabēta gadījumā šo augli var lietot uzturā.

Ārsti ne tikai atļauj pacientiem iekļaut aliču savā ikdienas uzturā, bet arī stingri iesaka. Tas izskaidrojams ar to, ka ķiršplūmes augļi ir bagāti ar vitamīniem un aminoskābēm, kas normalizē vielmaiņas darbību un piesātina diabētiķu organismu ar visiem nepieciešamajiem mikroelementiem bez neparedzētu cukura līmeņa svārstību riska asinīs.

Slimojot ar 2. tipa cukura diabētu, cilvēki bieži cieš no liekā svara, un regulāra ķiršplūmju lietošana palīdz bez kaitējuma veselībai atbrīvoties no dažiem liekiem kilogramiem mēnesī.

Pankreatīta gadījumā

Pankreatīta gadījumā atļauto augļu un dārzeņu saraksts ir ļoti neliels. Visa problēma ir tā, ka šķiedrvielas ļoti negatīvi ietekmē slimo un kairināto aizkuņģa dziedzeri.

Ķiršplūmes drīkst lietot tikai pēc konsultācijas ar ārstu, kurš uzrauga pacientu un ir dziļi informēts par slimības smagumu un gaitu.

Ja pacientam nav aizliegts lietot šos augļus, ir jāievēro vairāki noteikumi:

1. Atļautais daudzums ir viens auglis dienā.
2. Stingri aizliegts lietot zaļus, nenogatavojušos ķiršplūmju augļus.
3. Auglis jāpakļauj termiskai apstrādei tvaika katlā vai cepeškrāsnī.

Ķiršplūme ir ļoti noderīgs auglis, tāpēc pietiekams daudzums vitamīnu un labvēlīgo elementu saglabājas pat pēc tās pārstrādes.

Gastrīta gadījumā

Medicīnas speciālisti apgalvo, ka ķiršplūme cilvēkiem, kuri cieš no gastrīta, būs tikpat noderīga kā plūme. Jāpievērš uzmanība, ka jālieto tikai nogatavojušies augļi, iepriekš tos nomizojot. Stingri aizliegti nenogatavojušies vai pārgatavojušies augļi paaugstināta skābuma līmeņa dēļ, kas kaitīgi ietekmē kairināto kuņģa gļotādu. Nevajadzētu pārmērīgi lietot ķiršplūmes, dienas norma nedrīkst pārsniegt trīs gabalus dienā.

Gastrīta gadījumā ļoti noderīgi ir ēdieni, kuru pagatavošanā izmanto ķiršplūmes. Tas tiek pamatots ar to, ka slimam kuņģa-zarnu traktam tā ļoti labi palīdz uzsūkt un sagremot “smagu” pārtiku, kas ir tās neapstrīdams pluss salīdzinājumā ar citiem augļiem un dārzeņiem.

Pret aizcietējumiem

Ķiršplūme, tāpat kā visi pārējie Plūmju ģints koku augļi, iedarbojas kā viegls caurejas līdzeklis uz cilvēka zarnām. Hronisku aizcietējumu gadījumā ikdienas uzturā jālieto ne tikai svaigi augļi, bet arī ieteicams dzert novārījumus no ķiršplūmju augļiem un lapām. Šādu dzērienu pagatavot ir ļoti vienkārši. Tam būs nepieciešams:

• 50 g ķiršplūmju;
• 10–20 g ķiršplūmju lapu;
• 250 ml verdoša ūdens.

Lapiņas sākotnēji jāmīkstina plaukstā, uzsitot tās. Tas nepieciešams, lai novārījums iegūtu pēc iespējas vairāk labvēlīgo vielu. No augļiem jāizņem kauliņš un jāsagriež mazos gabaliņos. Lapas un augļus aplej ar verdošu ūdeni un ļauj ievilkties apmēram 4–5 stundas. Izkāš un lieto novārījumu pa 80 ml 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Podagras gadījumā

Podagras un reimatisma gadījumā ķiršplūmju lietošana diemžēl tā vietā, lai nāktu par labu, var kaitēt organismam. Ārsti iesaka to izslēgt no slimnieku uztura.

Lietojums kosmetoloģijā

Aličas auglis ir ārkārtīgi populārs kosmetoloģijā - ne tikai tautas kosmētikas līdzekļu pagatavošanā, bet arī profesionālā masveida ražošanā.

No aličas kauliņiem iegūst eļļu, ko izmanto vai nu kā patstāvīgu līdzekli ikdienas ādas kopšanas rutīnā, vai kā palīgsastāvdaļu maskās un krēmos. Šo eļļu arī iesaka izmantot kā masku matu barošanai un šķelto galu novēršanai. Vienkārši sadaliet eļļu visā matu garumā, izņemot sakņu zonu, un dodieties gulēt; no rīta nomazgājiet galvu ar jums ierastajiem līdzekļiem. Pēc pirmās procedūras jūs sajūsminās matu maigums, paklausīgums un zīdainums.

Vēl viens iespējamais veids, kā kosmētikas zīmoli pārstrādā kauliņus, ir tos sasmalcināt un nopulēt, pēc tam pievienot skrubim. Šādi pīlingi tiek augstu vērtēti patērētāju vidū, jo tie maigi noloba atmirušās ādas daļiņas, vienlaikus neievainojot veselo epidermas slāni.

Pieskaroties tēmai par tautas līdzekļiem uz aličas bāzes, jāatzīmē, ka katra sieviete izvēlas sev labāko veidu, kā saglabāt jaunību, izmantojot eksperimentu un izmēģinājumu metodi. Ja jūsu dārzā aug šis brīnumkoks, mēs iesakām izmēģināt uz sevis dažas populāras mājas receptes:

1. Augļu ledus mazgāšanai. Pagatavojiet novārījumu no aličas augļiem un tās lapām, atdzesējiet, izkāš un ielejiet ledus formiņās. Katrā kubiņā pievienojiet pāris pilienu augu eļļas un ievietojiet saldētavā. Katru rītu mazgājiet seju ar šādu ledu – tas labi sašaurinā poras un tonizē ādu, savukārt askorbīnskābe veicina tās balināšanu.
2. Aličas maska. Tai būs nepieciešami pāris gatavu ogu un pusglāze attīrīta ūdens. Sasmalciniet aliču biezenī, aplejiet ar ūdeni, pievienojiet ēdamkaroti olīveļļas un ievietojiet uz diennakti ledusskapī. Pēc uzstāšanas maska ir gatava lietošanai. Vienmērīgi izklājiet to uz sejas, pēc 20 minūtēm noskalojiet ar siltu ūdeni. Āda iegūs gludumu, svaigumu un dabisku mirdzumu. Turklāt maska ir ieteicama lietošanai ādas izsitumu gadījumā.
3. Matu novārījums. Lai stiprinātu saknes un novērstu matu izkrišanu, uzvāriet aliču vairākas minūtes ūdenī. Ieteicamās proporcijas: 400 g augļu uz 1 litru ūdens. Katru matu mazgāšanu pabeidziet, noskalojot ar šo novārījumu. Pēc dažām regulāras lietošanas nedēļām mati kļūs ievērojami stiprāki, paklausīgāki un mīkstāki.

Kaitējums un kontrindikācijas

Lai cik daudz vitaminu un noderīgu īpašību būtu aličā, tai, tāpat kā jebkuram citam produktam, ir virkne kontrindikāciju:

1. Alerģisku reakciju gadījumā gan uz augli kopumā, gan uz tā atsevišķiem mikroelementiem. Cilvēkiem ar C vitamīna nepanesību jālieto aliča piesardzīgi un jāseko līdzi organisma vispārējai reakcijai.
2. Podagras un reimatisma slimību gadījumā.
3. Akūta gastrīta un kuņģa‑zarnu trakta slimību gadījumā – aliču ieteicams lietot tikai pēc konsultācijas ar ārstu.
4. Nosliece uz caureju.
5. Bērniem, kuri nav sasnieguši 12 gadu vecumu, nevajadzētu lietot žāvētus ķiršplūmju augļus lielā daudzumā.

Nevajadzētu pārmērīgi lietot šo augli. Tas var izraisīt negatīvas sekas, piemēram, grēmas un caureju.

Kā izvēlēties un uzglabāt alyču

Salīdzinot ar citiem augļiem, ķiršplūmes nav izvēlīgas, tāpēc to svaigā veidā var uzglabāt diezgan ilgi. Lai pēc ražas novākšanas pēc iespējas ilgāk saglabātu svaigus augļus, būs nepieciešams vēss pagrabs un koka kastes. Obligāti jāpārlasa visi augļi un jāsašķiro pēc gatavības pakāpes un mizas bojājumu esamības. Zaļgani augļi uzglabāsies ilgāk, jo tiem vēl nepieciešams laiks pilnīgai nogatavošanai. Pagrabā svaigi augļi var uzglabāties apmēram mēnesi.

Arī ilgstošai ogu uzglabāšanai var izmantot ledusskapi. Ievietojiet veselas ogas (bez bojājumiem) polietilēna maisiņā, piepildot to par 2/3, un ievietojiet ledusskapī.

Istabas temperatūrā ķiršplūmes vidēji uzglabājas ne ilgāk par nedēļu.

Izveloties augļus, iesakām pievērst uzmanību dažām īpatnībām:

1. Gatavi augļi ir mēreni cieti. Tas nozīmē, ka pēc nospiešanas uz ogas paliek nedaudz pamanāms iespiedums.
2. Balts pārklājums uz augļa ir normāli, no tā nevajag baidīties.
3. Ja ķiršplūmju augļi ir lipīgi un ar plaisām, tad, visticamāk, tie ir pārgatavojušies vai ir bijuši pakļauti nepareizai transportēšanai un uzglabāšanai. Šādi augļi ir ļoti ātri bojājošies un nav piemēroti uzglabāšanai pat dažas dienas.

Vai var sasaldēt?

Tāpat kā jebkuru citu augli vai dārzeni, ķiršplūmes var sasaldēt. Tajā pašā laikā visi derīgie vitamīni un elementi saglabā savas īpašības. Ir vairāki šīs sagataves varianti.

1. Pirmais un vienkāršākais – ogu sasaldēšana kopā ar kauliņu. Lai to izdarītu, nomazgājiet augļus, rūpīgi nožāvējiet un atlasiet sasaldēšanai tikai veselus un nebojātus augļus. Lai sagatave būtu ērta turpmākā lietošanā, ieteicams pirms ogu ievietošanas kopējā maisiņā sasaldēšanai un uzglabāšanai katru augli sasaldēt atsevišķi. Izklājiet ķiršplūmes uz cepešpannas vai paplātes rindā un ievietojiet uz dažām stundām saldētavā. Tiklīdz augļi sasalst no ārpuses, varat droši iepakot tos kopējā maisā.
2. Otrais veids ir laika ziņā dārgāks, jo tas paredz sasaldēt tikai ogu mīkstumu. Zināms, ka ķiršplūmju kauliņš grūti atdalās no augļa, bet turpmākajā lietošanā tieši šāds augļu sagataves variants atvieglos saimnieces dzīvi. Ja esat cepšanas cienītājs, iesakām veltīt papildu stundu un izņemt kauliņus no ķiršplūmēm. Sasaldēšanas tehnoloģija ir tieši tāda pati kā veselu ogu sagataves gadījumā.
3. Vēl viens interesants veids, kā pagatavot ķiršplūmju sagataves ziemai, ir ogu sasaldēšana kopā ar cukuru. Tiem, kam nav laika vai vēlēšanās vārīt ievārījumu, un mājās plauktā bez darba atpūšas blenderis, mēs iesakām izmantot šo variantu. Atdaliet ogas no kauliņiem, sasmalciniet tās ar blenderi un pievienojiet cukuru pēc garšas. Iegūto ievārījumu (šo produktu var saukt arī tā) sadaliet trauciņos vai hermētiskos maisiņos un sasaldējiet. Iedomājieties tikai, kā aukstā ziemas rītā Jūs pievienosiet karotīti ķiršplūmju tējai vai pārlisiet ar šo ievārījumu vēl siltas pankūkas.

Atcerieties, ka, izmantojot hermētisku iepakojumu, vitamīni un visas garšas īpašības ķiršplūmēs sasaldēšanas laikā saglabājas 10–12 mēnešus.

Vai var žāvēt

Ķiršplūmju augļu žāvēšana ir vēl viens veids, kā sagatavot augļus ziemai. Žāvētus augļus no šīs ogas var pagatavot, izmantojot šādas metodes:

• elektriskajā žāvētājā;
• dabiskā veidā saulē;
• cepeškrāsnī.

Žāvēšanas veids elektriskajā žāvētājā ir visvienkāršākais un neprasa īpašas pūles un pastāvīgu uzraudzību. Ja šīs ierīces nav jūsu mājas palīgu arsenālā, varat izmantot autentiskākas metodes.

Ķiršplūmju augļu žāvēšanas variants saulē neprasa nekādus finansiālus ieguldījumus, šajā jums palīdzēs saules enerģija. Tomēr sagatavojieties pastāvīgi aizdzīt mušas, ik pa laikam apgriezt ogas, pārvietot tās no vienas vietas uz otru atbilstoši diennakts laikam un saules staru virzienam.

Ja Jūs dzīvojat dzīvoklī, pamēģiniet žāvēt augļus cepeškrāsnī. Šāda žāvētu augļu pagatavošanas metode aizņem vidēji apmēram 6–8 stundas 40–45 grādu temperatūrā. Jāatzīmē, ka ne katra mājas cepeškrāsns vienmēr uztur precīzu un nepieciešamo temperatūru, tāpēc, ja Jūs žāvējat ķiršplūmes pirmo reizi, neatstājiet augļus ilgstoši bez uzraudzības, lai tos nesadedzinātu.

Ko var pagatavot no alyčas: receptes

Piekritiet, ka jebkura svaiga augļa vai dārzeņa lietošana ātri apnīk. Ķiršplūme ir laba ne tikai saldumos un ievārījumā, bet ir ļoti interesanta arī sāļajos ēdienos. Tā ir ļoti populāra Aizkaukāza un Āzijas valstīs un plaši tiek izmantota pavāru virtuvē, radot kulinārijas šedevru. Vīns, marmelāde, saldskābas mērces gaļai, adžika – tas ir nepilnīgs saraksts ar to, ko var pagatavot no ķiršplūmēm.

Lai dažādotu savas gastronomiskās zināšanas un prasmes, kā arī atklātu sev jaunas garšas, apskatīsim interesantākās receptes.

Ievārījums

Ķiršplūmju ievārījumu gatavo uz sīrupa bāzes ar nelielu cukura saturu attiecībā pret augļiem. Tas izskaidrojams ar to, ka augļos ir pietiekams daudzums pektīna, kas pats sabiezina produktu.

Gatavošana sākas ar augļu sagatavošanu, kauliņu izņemšanu un sīrupa vārīšanu. Cukura sīrupam uz 1 kg svaigu augļu izmanto 200 ml ūdens un 120 g cukura.

Uz katlu ar biezu dibenu ielieciet cukuru ar ūdeni. Sīrupa gatavošanas laikā to nedrīkst maisīt, lai izvairītos no cukura kristalizācijas procesa. Kad sīrups kļūst tumšāks un iegūst vieglu dzintara nokrāsu, pievienojiet plūmjukas. Rūpīgi samaisiet ar koka lāpstiņu un vāriet 5 minūtes. Šādu īsu vārīšanu atkārtojiet vēl divu dienu laikā.

Želeja

Lai pagatavotu želeju no plūmjukām, izmantojiet to pašu metodi un tehnoloģiju kā ievārījuma vārīšanai. Vienīgi jāpalielina cukura daudzums (uz 1 kg augļu 750 g cukura) un jāpagarina vārīšanas laiks līdz 40 minūtēm. Jo ilgāk masa tiks vārīta, jo biezāka būs želeja. Beigās atliek tikai pievienot vienu paciņu želatīna un pēc atdzišanas ievietot trauku ledusskapī.

Tkemali

Ikvēns gruzīnu virtuves cienītājs ir pazīstams ar šo mērci. Tā lieliski papildina jebkura pamatēdiena garšu, īpaši putnu gaļas, jēra un zivju. Pagatavošana ir ļoti vienkārša, un tam būs nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

• alyča – 1 kg;
• svaigu diļļu un kinzas ķekari;
• ķiploki – 5 lielas daiviņas;
• sāls – 1 tējk. ar kaudzīti;
• malta asā sarkanā paprika – 1/3 tējk.;
• hmeli-suneli – 1 tējk.;
• uco-suneli – 1/2 tējk.;
• kaltēts ombalo – 1/4 tējk.;
• malts koriandrs – 1/4 tējk.

Pagatavošana:

1. Plūmjkas nomazgājiet, iznņemiet kauļiņus un liciet uz uguns. Lai ogas nepiedegtu pie dibena, pievienojiet nedaudz ūdens. Uz lēnas uguns uzkarsējiet augļus līdz vārīšanās un turpiniet tos gatavot, ik pa laikam maisot, 10 minūtes. Nolieciet ogu masu līdz rītam.
2. Zaļumus kopā ar ķiplokiem izlaidiet caur gaļas maļamo mašīnu un samaisiet ar garšvielām. Sāli nepievienojiet.
3. Nākamajā dienā no plūmjukām nokāšojiet lieko šķidrumu, bet pašas ogas izberziet caur smalku sietu.
4. Ielieciet masu atpakaļ katlā, pievienojiet garšvielu maisījumu ar ķiplokiem un sāli.
5. Vāriet 7–10 minūtes. Mērce ir gatava.

Vīns

Lai pagatavotu alyčas vīnu, būs nepieciešams:

• nogatavojušies alyčas augļi – 3 kg;
• ūdens – 4 l;
• cukurs – 300–350 g (uz 1 litru sulas pēc rūgšanas).

Pagatavošana:

1. Ķiršplūmju ogas nemazgājam (lai nenomazgātu augļu raugu) un samīcām ar rokām vai veltni biezenim līdzīgā masā.
2. Speciālā rūgšanas traukā ieliekam augļu biezeni un ūdeni. Kaklu aizsienam ar marli un nolieciet uz glabāšanu tumšā siltā vietā uz 2–3 dienām.
3. Tiklīdz masā parādās rauga reakcijas pazīmes, to nokāšojiet citā traukā, piepildot to aptuveni par 2/3. Turpat pievienojiet pirmo cukura porciju (100 g uz 1 litru).
4. Uz trauka kakliņa uzstādiet īpašu hidrozlēgu vai uzvelciet lateksa cimdu, ar adatu iedurot tajā vairākus caurumus. Atgrieziet topošo vīnu atpakaļ tumšā un siltā vietā.
5. Pēc 4 dienām pievienojiet nākamo cukura porciju (100 g uz 1 litru), iepriekš to izšķīdinot nelielā daudzumā misas.
6. Pēc 5 dienām pievienojiet pēdējo cukuru pēc tās pašas tehnoloģijas. Galīgais rūgšanas periods ilgst 25–50 dienas.
7. Pēc rūgšanas procedūras uzmanīgi pārleijiet vīnu, atstājot nogulsnes pudeles dibenā.
8. Izlejiet pudelēs un novietojiet tumšā vietā. Pēc 2–3 mēnešiem vīns būs nostāvējies, tā garša atklāsies, un tas būs pilnībā gatavs lietošanai.

Adžika

Lai pagatavotu adžiku no ķiršplūmēm, būs nepieciešams:

• ķiršplūmes – 0,5 kg;
• čili pipars – puse no viena pākšļa;
• kinza un svaigi pētersīļi;
• ķiploki – 4 lielas daiviņas;
• sāls un cukurs – pēc garšas.

Pagatavošana:

1. Ķiršplūmes novāriet ar nelielu ūdens daudzumu, izberziet caur sietu.
2. Atgrieziet augļu biezeni uz uguns un pievienojiet visas pārējās sastāvdaļas, iepriekš tās sasmalcinot.
3. Vāriet 10 minūtes. Noņemiet no uguns, ļaujiet atdzist un atstājiet uz vairākām stundām ievilkties. Adžika ir gatava!

Kečups

Sastāvdaļas:

• sarkanās ķiršplūmes – 2 kg;
• tomāti – 350 g;
• sāls – 1 ēd.k.;
• cukurs – 1 ēd.k.;
• ķiploki – 150 g;
• bulgāru pipari – 2 gab.;
• rūgtie pipari – pēc garšas;
• garšvielas – pēc izvēles.

Pagatavošana:

1. Ķiršplūmes kopā ar tomātiem novāriet un izberziet caur sietu.
2. Piparus un ķiplokus izlaistiet caur gaļas mašīnu. Savienojiet ar augļu-tomātu pastu.
3. Vāriet apmēram 20 minūtes. Pievienojiet sāli, cukuru un garšvielas.

Kompots

Dzērieni uz ķiršplūmju bāzes lieliski veldzē slāpes vasarā un novērš šķidruma aizturi organismā. Kompots no tikko no koka noplūktām ogām ir ļoti garšīgs un neparasti veselīgs.

Lai sagatavotu kompotu ziemai, iesakām izmantot sastāvdaļas vienai trīslitru burkai šādās proporcijās:

• nogatavojušās dzeltenās ķiršplūmes – 300 g;
• ūdens – 300 ml;
• cukurs – 200 g.

Nomazgājiet burkas ar sodu un sterilizējiet. Ogas nomazgājiet, pārlasiet un ievietojiet burkās. Ūdeni novietojiet uz uguns un gaidiet, kamēr tas gandrīz uzvārās. Pēc tam ūdeni ielejiet burkās un atstājiet augļus ūdenī uz pusstundu. Tad ūdeni atlejiet atpakaļ katlā un tagad uzvāriet līdz pilnīgai vārīšanai. Kamēr ūdens tiek sagatavots augļiem, ieberiet cukuru. Verdošo ūdeni uzmanīgi ielejiet burkās, aizskrūvējiet tās, apgrieziet otrādi un ietiniet dvielī.

Šādu sagatavi glabā vietā, kas nepieļauj tiešu saules staru iekļūšanu.

Pastila

Lai pagatavotu pastilu, būs nepieciešams elektriskais žāvētājs.

Sastāvdaļas:

• sarkanās ķiršplūmes – 1 kg;
• cukurs – 150 g;
• ūdens – 25 ml.

Pagatavošana:

1. Ogas kopā ar ūdeni novāriet 5 minūtes.
2. Gatavos augļus izberziet caur sietu un atgrieziet uz uguns, pievienojot cukuru.
3. Vāriet vēl 7–10 minūtes.
4. Uz elektriskā žāvētāja dibena izklājiet pergamentu, izlejiet biezeni plānā kārtā un žāvējiet līdz nepieciešamajai konsistencei.

Marmelāde

Sagatavojiet šādas sastāvdaļas:

• nogatavojušās ķiršplūmju ogas – 1 kg;
• cukurs – 600 g;
• agars – 25 g.

Process:

1. Pagatavojiet ķiršplūmju biezeni pēc tāda paša principa kā pastilas receptē.
2. Atgrieziet biezeni uz uguns, uzvāriet un pievienojiet cukuru ar agaru. Turpiniet vārīt vēl 5 minūtes.
3. Ielejiet biezeni cietēšanas formā, iepriekš izklājot to ar pārtikas plēvi. Tas palīdzēs viegli iegūt marmelādi no trauka.
4. Ievietojiet ledusskapī uz 4 stundām.
5. Izņemiet marmelādi, sagrieziet vēlamajos gabaliņos un apviļājiet tos no visām pusēm cukurā.

Šāda marmelāde var glabāties divas nedēļas.

Sula

Alīčas sulu var pagatavot, izmantojot sulu spiedi vai ar šādu tehnoloģiju: iepriekš sagatavot augļu biezeni no alīčas, atšķaidīt to ar ūdeni līdz vajadzīgajai konsistencei un vārīt. Gatavo sulu ieliet sterilizētās burkās.

Marinēta alyča

Marinētas alīčas ogas ir lielisks un neparasts tapas pie vīna, kura pagatavošanai jums būs nepieciešams:

• alīča – tik daudz, cik ietilps burkā;
• lauru lapa – 1 gab.;
• smaržīgie pipari – 3 graudi;
• Krustnagliņas – 4 gab.;
• koriandrs – 1/2 tējk.;
• sāls – 1/2 tējk.;
• cukurs – 1 ēd.k.;
• ūdens – 300–400 ml;
• ābolu etiķis – 25 ml.

Pagatavošana:

1. Nomazgātas, veselas ogas ievietot sterilizētā burkā līdz pašam kakliņam.
2. Ūdeni uzvārīt, pārliet alīču, pārklāt ar vāku un ļaut pastāvēt 5 minūtes.
3. Izliet ūdeni atpakaļ katlā, vēlreiz uzvārīt. Pievienot visas garšvielas. Noņemt no uguns un ieliet etiķi.
4. Pārliet augļus ar marinādi, aizskrūvēt burku un apgriezt to otrādi.

Interesanti fakti par alyču

Noslēgumā gribas pieminēt dažus maz zināmus, bet interesantus faktus par alīču, par kuriem jūs nenojaustāt:

1. Alīčas koks ir diezgan ilgmūžīgs. Tas var dzīvot līdz 35 gadiem, bet augļus dot pārstāj vidēji pēc 15 gadiem.
2. Sakrustojot alīču un dzeloņplūmi, iegūst parasto plūmi.
3. Ķīnā alīčas koku uzskata par ziemas simbolu.
4. Alīčas stādus vislabāk stādīt vai nu agrā pavasarī, vai agrā rudenī.
5. Zinātnieki joprojām strīdas par alīčas izcelsmi. Daži uzskata, ka tā radusies, sakrustojot aprikozi ar ķirsi, bet citi ir viedoklī, ka šis koks, kā plūmju ģints suga, parādījies patstāvīgi.

Alīčas foto