Bumbieris: labvēlīgās īpašības un kontrindikācijas

Maigais, sulīgais un saldais bumbieris tiek aktīvi izmantots kulinārijā – tas ir izsmalcināts un patīkams ikdienas ēdiens. Auglis ir ļoti veselīgs un jau no tā atklāšanas brīža tika aktīvi izmantots medicīnā. Tā brīnišķīgās garšas dēļ pat Homērs savā lieliskajā darbā «Odiseja» nosauca bumbieri par dievu dāvanu. Sākotnēji augļi nāca no Āzijas, taču tie bija zināmi jau senākajās Divupes civilizācijās, un līdz Senās Grieķijas laikiem tos kultivēja Eiropā. Bumbieri var lietot svaigu, konservēt, gatavot sulu, vārīt kompotus, cept vai veikt citu termisku apstrādi.

Kas ir veselīgāks: bumbieris vai ābols

Tie ir divi līdzīgi augļi, kuri bieži tiek izmantoti vienās receptēs. Tomēr viennozīmīgu līderi vienkārši nav iespējams izvēlēties. Ideāli uzturā izmantot gan ābolus, gan bumbierus, turklāt no garšas viedokļa tie lieliski papildina viens otru.

Vidējs ābols (atkarībā no šķirnes vitamīnu un minerālvielu sadalījums ievērojami atšķiras) ir nedaudz vairāk vitamīnu, īpaši A, E, B5 un B6. Ja skatās uz kalorijām, tad atšķirība ir minimāla – 52 pret 57 bumbierim uz 100 g. Tomēr gatavam ābolam ir vairāk organismam piemērotu šķiedrvielu nekā līdzīgam bumbierim. Arī jāņem vērā, ka visnoderīgākās skābās šķirnes var provocēt apetīti, ja tās lieto svaiģas.

Bumbierim ir baģāts minerālvielu sastāvs, proti, dzelzs, kalcijs, kālijs, varš, cinks. Turklāt priekšrocība ir ļoti ievērojama. Starp vitamīniem ievērojama priekšrocība ir K vitamīnam – vairāk nekā 100% salīdzinājumā ar ābolu, un B3. Ja skatās uz pārējo sastāvu, tad, ņemot vērā kaitīgo tauku vienādu daudzumu, bumbierim ir ievērojams daudzums mono- un polinepiesātināto taukskābju, kas ir ārkārtīgi noderīgas.

Ābolam neapšaubāmi ir vairāk vitamīnu un noderīgu šķiedrvielu. Savukārt bumbierim ir daudz mikro- un makroelementu, tas ir nozīmīgs K vitamīna, kā arī poli- un mononepiesātināto taukskābju piegādātājs.

Sastāvs un kaloriju saturs

Jāsaprot, ka nepastāv universāls sastāvs bumbierim. Vitamīnu un minerālvielu klātbūtni ietekmē augšanas vieta, augsnes piesātinātība, konkrētā šķirne. Vidēji 100 g bumbiera satur:

• kalorijas – 57 kcal;
• ogļhidrāti – 15,22 g;
• tauki – 0,14 g;
• olbaltumvielas – 0,36 g;
• pelni – 0,32 g;
• ūdens – 83,86 g.

Atsevišķi jāizceļ aptuveni 9 g augļu cukuru un 3 g šķiedrvielu saturs. No vitamīniem, mikro- un makroelementiem ir pieejami:

• K vitamīns – 4,4 µg jeb 3,9% no ikdienas nepieciešamības;
• B3 vitamīns – 0,2 mg;
• C vitamīns – 4,3 mg;
• E vitamīns – 0,1 mg;
• kalcijs – 9 mg;
• kālijs – 116 mg jeb 3% no ikdienas normas;
• varš – 0,1 mg jeb 9% no ikdienas nepieciešamības;
• mangāns – 0,2 mg;
• magnijs – 7 mg;
• dzelzs – 0,2 mg;
• fosfors – 12 mg;
• cinks – 0,1 mg.

Kā bumbieris ir noderīgs

Vispārējais ieguvums

Bumbieris tiek aktīvi izmantots arī diētās. Tas ir mazkaloriju un vienlaikus ļoti garšīgs, organismu vispārēji stiprinošs produkts. Daudzu elementu, poli- un mononepiesātināto taukskābju, kā arī K vitamīna klātbūtne padara bumbieri par universālu līdzekli, kas apmierina organisma vajadzības.

Īpašā viela – arbutīns – ir viegla antibaktiāla iedarbība, tāpēc bumbieri ir labi iekļaut diētās dažādu tieši bakteriālas dabas slimību gadījumā.

Labā vielu un cukuru kombinācija atbrīvo no gremas. Dietologi iesaka ēst bumbieri no rīta aknu slimību un gastrītu gadījumos.

Kālijs kopā ar vitamīniem labvēlīgi ietekē sirds un asinsvadu sistēmu. Ir atzīmēta arī pozitīva loma kuņģa-zarnu traka darbības normalizēšanā, stagnējošo prosecu novēršanā zarnās un normālas izkārījumu atjaunošanā.

Sievietēm

Bumbieris ir ārkārtīgi viegli sagremojams, barojošs auglis. Tas lieliski iekļaujas jebkurā diētā, novēršot pārrāvuma risku, lieliski remdē vēlmi apēst kaut ko saldu un kaitīgu. Īpašās vielas – kvercetīni – ir izcili antioksidanti, taču šim nolūkam bumbieris jālieto ar mizu, tieši tur ir 82% šīs vielas.

Auglis ir hipoalerģisks, sieviete var to bez bailēm lietot pat grūtniecības un zīdīšanas laikā.

Vīriešiem

Senajā Ķīnā bumbieris tika uzskatīts par ilgmūžības simbolu. Un tas nav nepamatoti. Lielais kālija un minerālvielu daudzums lieliski atbalsta sirds un asinsvadu sistēmu, kas ir īpaši neaizsargāta vīriešiem.

Ēteriskās eļļas un šķiedrvielas palīdz atbrīvoties no vakardienas svinību sekām. Tās stimulē gremošanas procesus, novērš stagnācijas parādības. Dietologi iesaka lietot 1 bumbieri no rīta pēc svētkiem.

Vīriešiem, kuri vēlas saglabāt savu figūru, ieteicams rīkot bumbieru dienas reizi divās nedēļās. Šādā dienā jālieto tikai bumbieri un produkti ar dominējošu šī augļa saturu.

Grūtniecības laikā

Bumbieris ir ieteicams grūtniecības laikā, bet ne tukšā dūšā. Tajā pašā laikā samazinās toksikozes izpausmes, tiek atzīmēta sūdzību par aizcietējumiem un kuņģa darbības traucējumiem mazināšanās.

Vitamīnu komplekss labvēlīgi ietekmē asins kvalitāti, īpaši B3 un B9 vitamīni. Tas ir īpaši svarīgi grūtnieces organismam. Auglis ir pilnīgi hipoalerģisks un nerada nekādus draudus auglim.

Zīdīšanas periodā

Zīdītājai mātei ieteicams lietot no 1 līdz 3 augļiem dienā, ar ikdienas intervāliem nedēļas laikā. Bumbieris lieliski iekļaujas diētā, tas nodrošina organismu un pienu ar nepieciešamajiem minerāliem.

Būtisks ir vispārējā stiprinošā faktora un gremošanas darba normālizēšanas iespaids, kas uzlabo dzīves kvalitāti un samazina dažādus riskus laktācijai. Tomēr pētījumi nav apstiprinājuši piena izdales palielināšanos bumbieru diētu laikā.

Bērniem

Bumbieris ir vēlams auglis jebkuram bērnam. To var dot jau no 8 mēnešu vecuma, sākotnēji biezeņa veidā un ne vairāk kā 20–30 g. Pēc gada vecuma var pagatavot ceptus bumbierus gabaliņos.

Kālijs, B grupas vitamīni stiprina bērna sirds un asinsvadu sistēmu, pasargā no riska saslimt ar bērnu anēmiju. Tāpat bumbierus ieteicams dot biezeņa, silta sulas vai kompota veidā kā atbalstošu terapiju akūtu elpceļu vīrusu infekciju gadījumā.

Svara samazināšanai

Tas ir neaizstājams produkts tiem, kas vēlas zaudēt svaru. Bumbieris labi iekļaujas jebkurā diētā, turklāt produkts ir mazkaloriju un ārkārtīgi noderīgs kopumā organismam.

Pastāv arī īpaši pielietojumi organisma attīrīšanai. Piemēram, tiek ieviestas īpašas bumbieru dienas vienu vai divas reizes nedēļā, kad tiek patērēts tikai bumbieris dažādās formās. Pārējās dienās augļa lietošana naktī ļaus noslogot kuņģa-zarnu traktu ar darbu un novērst tauku uzkrāšanos. Bumbieris brokastīs stimulē gremošanu visai dienai, nodrošinot labāku visu turpmāko produktu uzsūkšanos.

Žāvētu bumbieru ieguvumi

Svaigi augļi ir sezonāli, tie slikti uzglabājas un prasa konservēšanu vai žāvēšanu. Žāvēšana un kaltēšana praktiski nemaina sākotnējo sastāvu. Zūd tikai nedaudz B grupas vitamīnu. Toties šādu produktu var izmantot visu gadu, mērcēt dzērienos, vārīt kompotus vai pievienot citiem ēdieniem.

Pateicoties kopējās koncentrācijas palielinājumam uz 100 g, kaltētam un žāvētam bumbierim ir izteiktāks urīndzenošs, atkrēpošanas un drudzi mazinošs efekts. Arī šādi augļi, lai gan stimulē gremošanas sistēmu, nedaudz paaugstina sulas skābumu un tiem ir neliela fiksējoša īpašība. Tāpēc tos vajadzētu piesardzīgi lietot cilvēkiem, kas cieš no aizcietējumiem.

Novārījumi no žāvēta bumbiera jau izsenis tika izmantoti cīņai ar pārmērīgu nervozitāti un bezmiegu. Tomēr konkrētie darbības mehānismi pašlaik vēl nav noskaidroti.

Kā kaltēt

Bumbieru žāvēšana ir diezgan vienkārša, jo miza nav jānoņem. Jāizvēlas gatavi, bet ne pārgatavojušies augļi, bez īpašiem bojājumiem un puves perēkļiem. Mazos bumbierus atļauts žāvēt veselus. Tomēr sasmalcināšanas veids ir patvaļīgs. Var griezt uz pusēm, trīs daļās, šķēlēs vai ripiņās.

Žāvēšana notiek cepeškrāsnī 55–60 grādu temperatūrā. Uz cepešpannas jāizklāj šķēles vai veseli bumbieri vienā kārtā vienmērīgi. Laika ziņā tas aizņems 12–18 stundas. Lielāka temperatūra ir pieļaujama, bet tikai pēdējās stadijās. Citādi sula vienkārši sāks vārīties, šķēles zaudēs savu izskātu, saks plaisāt.

Iespējams klasiskais žāvēšanas veids saulē. Jāizklāj bumbieri vai šķēles uz režģa un jānovieto labi vēdināmā saulainā vietā. Dzīvoklī var izmantot balkonu. Žāvēšana ilgst divas saulainas dienas un vēl divas dienas labi vēdināmā, bet jau tumšā vai ēnainā vietā.

Bumbiera lapu ieguvumi

Bieži vien viss koncentrējas ap augļiem, bet pārējais nepelnīti tiek aizmirsts. Tomēr bumbieres lapas ir ļoti noderīgas. Tās satur ievērojami vairāk vitamīnu, ieskaitot C vitamīnu, un piemīt antiseptiskas īpašības, tāpēc agrāk ieteica dzert tēju no bumbieres lapām pret saaukstēšanos un kakla iekaisumu.

Jaunām lapām ir daudz fungicīdu, tās ir lielisks dabisks pretsēnīšu līdzeklis. Tieši to pievieno daudzām ziedēm. No šādām lapām var pagatavot putriņu un uzsmērēt uz skartajām ķermeņa zonām.

Vai bumbieru sula ir veselīga

Jau senais diženais romiešu ārsts Galēns izrakstīja bumbieru sulu pret drudzi. To dzēra patriciji dzīrēs. Tā ir ārkārtīgi patīkama garšā, nedaudz uzmundrina un atsvaidzina, viegli uzsūcas organismā, tāpēc tā ir ieteicama dažādām kuņģa un zarnu trakta slimībām.

Bumbieru sula apgādā organismu ar vitamīniem, polinepiesātinātajām un mononepiesātinātajām taukskābēm, kā arī minerālvielām. Ēteriskās eļļas palīdz cīnīties ar infekcijām, samazina iekaisuma intensitāti. Sula arī stimulē gremošanas sistēmu, atbrīvojot no stagnācijas efektiem un mīkstinot toksikozes.

Kā pagatavot

Izspiest sulu no bumbieres ir diezgan sarežģīts uzdevums. Ideālā gadījumā būs nepieciešama sulu spiede. Ar to viss ir vienkārši – pietiek sasmalcināt augļus, ievietot tos iekārtā un iegūt svaigu, aromātisku sulu. No 1 kg bumbieru ar mājas spiedi iegūst apmēram 600 ml šķidruma. Tomēr svaigu sulu nepieciešams izdzert uzreiz. Ja nepieciešama uzglabāšana, tad jāveic sterilizācija 20 minūtes – to var izdarīt tieši burkā.

Ja nav sulu spiedes, var izmantot blenderi vai gaļas mašīnu, bet būs nepieciešams vairāk pūļu, un sulas daudzums būs mazāks. Auglis jāsasmalcina viendabīgā biezenī. Pēc tam biezeni pārlej marlē, salocītā 6–8 kārtās, un, apakšā novietojot sietu, izspiež sulu. Vislabāko rezultātu dod savīšanas metode – tā var panākt maksimālu spēku. Sulas daudzums parasti svārstās ap 500 ml no 1 kg.

Bumbieris medicīnā

Mūsdienu medicīna viennozīmīgi iesaka iekļaut bumbieri ieteicamo produktu sarakstā. Tomēr auglis tiek uzskatīts tikai par noderīgu diētās, nevis ārstniecisku.

Tautas medicīna izmanto saberztas bumbieres sēklas cīņā pret tārpiem. Sasmalcinātām lapām var ārstēt dermatītus un sēnīšu slimības. Īpašs kompots atviegloja prostatīta un urīnakmeņu slimības simptomus. Cepti augļi tika izmantoti pret tuberkulozi.

Cukura diabēta gadījumā

Bumbiere vienmēr tiek iekļauta jebkura tipa diabēta slimnieku uzturā. Produkta uzsūkšanai nav nepieciešams insulīns, tāpēc tas ir ļoti viegls organismam. Turklāt auglim ir daudz derīgu vielu un vitamīnu.

Cīņā ar lieko svaru un tūsku ieteicams dzert bumbieru sulu pa 70–100 ml pusstundu pirms ēšanas. Tas stimulē gremošanas sistēmu un rada vieglu diurētisku efektu.

Svarīgi: bumbiera glikēmiskais indekss — 38 vienības.

Pankreatīta gadījumā

Ir atļauts iekļaut bumbieri uzturā. Tas ļauj dažādot diētu, vienlaikus nenoslogojot aizkuņģa dziedzeri, jo svaigs auglis uzsūcas tikai 40 minūtēs.

Tomēr ir arī nopietnas kontrindikācijas. Bumbieris satur kalcija karbonātu, kutīnu un silīcija dioksīdu, un noteiktas slimības gaitā šie elementi var nopietni pasliktināt stāvokli. Tāpēc bumbieri pankreatīta diētā iekļauj tikai ārsta uzraudzībā.

Gastrīta gadījumā

Slimība prasa diagnozi. Bumbierim piemīt spēja paaugstināt skābumu un pasliktināt stāvokli noteiktas gastrīta formas gadījumā. Ja ārsts apstiprina iekļaušanu uzturā (parasti hroniskas vai hipacīdas slimības gaitā), bumbieri jālieto ceptā veidā un bez mizas.

Zarnām

Bumbierim ir stimulējoša ietekme uz visu zarnu traktu. Sulām un kompotiem ir savelkoša iedarbība, tie nedaudz aizcietē, un regulāri lietojot, var izraisīt aizcietējumus.

Svaigiem vai ceptiem bumbieriem ir viegli caureju veicinoša iedarbība. Tie arī piegādā organismam nepieciešamās uztura šķiedras, kas normalizē izkārnījumus.

Pret aizcietējumiem

Nav ieteicams lietot sulas un jebkādas bumbieru formas bez mīkstuma. Tas ir vājš, tomēr aizcietējošs līdzeklis, kas tikai pasliktinās situāciju.

Svaiga vai cepta bumbiera lietošana ir atļauta, bet vēlams nelielā daudzumā un kopā ar acīmredzami caureju veicinošiem augļiem vai ogām, piemēram, žāvētām plūmēm.

Mūsdienu pētījumi liecina, ka sistemātiska bumbieru mīkstuma lietošana normalizē zarnu darbību un atbrīvo no hroniskiem aizcietējumiem, ko izraisa sastrēguma procesi un vāja peristaltika.

Podagras gadījumā

Bumbieris ir iekļauts klasiskajā diētā Nr. 6, ko izraksta pret podagru. Tas ir viegls un noderīgs produkts, kas dažādo uzturu un sniedz vispārēju stiprinošu iedarbību. Tomēr, kā liecina mūsdienu medicīniskie pētījumi, regulāra un sistemātiska bumbieru lietošana dažādās formās neietekmēja sūdzību karti un vispārējo pacientu dzīves kvalitāti.

Kolīta gadījumā

Aizliegts lietot bumbieri neapstrādātā veidā. Rupjās šķiedras kairinās zarnu sienas un pasliktinās stāvokli. Ārsts, pamatojoties uz objektīvu diagnozi, var iekļaut diētā nelielos daudzumos ceptus, vārītus vai sautētus bumbierus. Sulas un kompoti nesatur šķiedras, tāpēc tos var brīvi pievienot uzturam.

Aknām

Organiskās skābes viegli stimulē nieres un aknas. Tāpēc bumbieri var iekļaut diētās pie dažām aknu slimībām. Tas arī labi mazina iepriekšējās dienas uzdzīves sekas. Tomēr pie nopietnām slimībām lēmumu par bumbiera formu, daudzumu un iekļaušanu uzturā jāpieņem ārstam.

Hemoroidu gadījumā

Nav ieteicams lietot sulas un kompotus, jo tie sablīvēs fekāliju masas, līdz ar to hemoroīda mezgli tiks vairāk traumēti.

Svaiga vai cepta mīkstums ir indicēts sistemātiskai lietošanai, tam ir uztura šķiedras un kopumā normalizējoša iedarbība. Tomēr dietologi sastāda īpašas ēdienkartes hemoroīda gadījumā, kur šis auglis tiek kombinēts ar acīmredzami caureju veicinošiem augļiem vai ogām.

Holecistīta gadījumā

Obligāta diagnostika. Kopumā bumbiera stimulējošais efekts ir neliels, tomēr iespējams, ka tieši tā pietrūkst, lai izraisītu strauju stāvokļa pasliktināšanos un neatliekamu operāciju. Hroniskas un mērenas norises gadījumā bumbieris ir ieteicams jebkurā veidā. Tas palīdzēs atbrīvoties no grēmas un uzlabot vispārējo stāvokli.

Bumbieris kosmetoloģijā

Mūsdienu kosmetoloģija aktīvi izmanto bumbieri ādas piesātināšanai un vizuālai atsvaidzināšanai. Īpašās vielas augļos dod izcilus rezultātus pusaudžu problēmādai. Lapas tiek izmantotas kā līdzeklis, kas mazina iekaisumu un taukainas ādas kairinājumu. Bumbieru aktīvo vielu ekstrakti ietilpst pretnovecošanas, barojošo krēmu un pretsēnīšu līdzekļu sastāvā.

Sejai

Pamatā tiek izmantotas maskas, turklāt pat vienkomponenta. Visvienkāršākā normālai ādai, kas to baros, vizuāli atjaunos un paātrinās pūtīšu dzīšanu, sastāv no sasmalcinātas bumbieres biezeņa bez mizas. Maisījums jāuzklāj uz marles salvetes ar izgriezumiem acīm un jānovieto uz sejas 20 minūtes.

1. Mūsdienās populārā atjaunojošā procedūra tiek veikta ar šādu sastāvu: divas ēdamkarotes bumbieres biezeņa, tējkarote mandeļu eļļas, nedaudz skābā krējuma. Visu samaisīt un uzklāt uz ādas, turklāt ne tikai sejas, bet arī dekoltē zonas vai roku. Atstāt 25 minūtes, pēc tam nomazgāt ar kumelīšu, bezdelīgzāles un trejžubu novārījumu.
2. Pretiekaisuma un atjaunojošā maska tiek gatavota uz tējkarotes sīpolu sulas, trīs ēdamkarotes bumbieres biezeņa un tāda paša daudzuma piena bāzes. Maisījumam pievienot smalki saberztu aspirīna tableti un samaisīt līdz viendabīgai masai. Uzklāt uz problemātiskajiem ādas laukumiem, turēt 15 minūtes, pēc tam nomazgāt ar siltu ūdeni.

Matiem

1. Kosmetologi aktīvi izmanto maskas uz bumbieres bāzes matu stiprināšanai un trausluma novēršanai. Arī pateicoties piesātinājumam ar vitamīniem un derīgām vielām, parādās apjoms, mati kļūst dzīvīgāki. Veselu bumbieri nepieciešams iegremdēt verdošā ūdenī uz 30–40 sekundēm, pēc tam nomizot, izņemt sēklas un sasmalcināt biezenī. Lai maisījums netecētu, tas jābiezina ar tējkaroti želatīna un pēc tam jāuzklāj uz matiem no saknēm līdz galiem uz 15 minūtēm.
2. Lai pagatavotu atjaunojošu masku, jāsasmalcina viens bumbieris biezenī, jāpievieno olas dzeltenums un ēdamkarote medus. Visu samaisīt un uzklāt uz tikko izmazgātiem matiem. Maskas iedarbības laiks ir 20 minūtes, pēc tam nomazgāt ar siltu ūdeni.
3. Matu stiprinošā maska tiek gatavota uz sasmalcinātas bumbieres (bez mizas), vienas vistas olas, ēdamkarotes dadžu eļļas un citrona sulas bāzes. Visu kārtīgi samaisīt un uzklāt uz matiem, turklāt daļu masas ieteicams ierīvēt galvas ādā. Pēc 20 minūtēm masku nomazgāt ar siltu ūdeni.

Kaitējums un kontrindikācijas

Bumbierus nav ieteicams lietot uzreiz pēc trekna vai kūpināta ēdiena, tie šajā gadījumā nopietni sarežģīs gremošanu. Labāk pagaidīt 2–3 stundas, šāda stimulācija nodrošinās labu smagas pārtikas sagremošanu un stagnācijas procesu neesamību.

Pārgatavojušies augļi var uzkrāt etiķskābi, bet tās koncentrācija ir neliela un nebūtiska veselam cilvēkam.

Kontrindikācijas attiecas tikai uz atsevišķām lietošanas formām. Piemēram, čūlas, gastrītu un kolītu gadījumā nevar ēst neapstrādātus augļus. Aizcietējuma gadījumā nav ieteicams dzert bumbieru sulu vai kompotu.

Vai var būt alerģija pret bumbieri

Bumbieris pieder pie hipoalergēnu augļu grupas. Tomēr tas nenozīmē pilnīgu risku neesamību. Dažreiz tiek reģistrēti patiesas alerģijas gadījumi. Tāpēc jāievēro piesardzības pasākumi un vispirms jādod nedaudz bumbieru biezeņa, pēc tam jāvēro bērna stāvoklis.

Kā izvēlēties un uzglabāt bumbieri

Garumīgākie, aromātiskākie un veselīgākie ir gatavi bumbieri. Taču ražas novākšanas periods ir diezgan īss un tiek mērīts tikai dažās nedēļās. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties tieši labu un sulīgu bumbieri.

1. Vispirms ir jāpatausta auglis, tam nevajadzētu būt cietam vai pārlieku mīkstam.
2. Jāpievērš uzmanība tekstūrai: ja uz mizas parādās jūtama graudainība, tas liecina par dabisku briedumu, proti, auglis ir nogatavojies kokā.
3. Ja pie kātiņa sāk parādīties brūni plankumi, tas nozīmē, ka šis bumbieris jau sācis bojāties.
4. Diemžēl nevar orientēties pēc krāsas, tas ir atkarīgs no šķirnes, nevis brieduma. Vēlams palūgt gabaliņu nogaršot vai apskatīt griezumu. Auglim jābūt vienmērīgi cietam, bez acīmredzamām mīkstām vietām. Saldums ir arī rādītājs – jo gatavāks bumbieris, jo saldāks.

Gatavs bumbieris glabājas ļoti īsu laiku – dažas dienas. Var iegādāties negatavus augļus, tie nav ananasi, tie nogatavosies tumšā vēsā vietā, lai gan būs mazāk aromātiski nekā tie, kas nogatavojušies kokā. Negatavs bumbieris ledusskapī var nogatavoties līdz diviem mēnešiem.

Labākais veids, kā saglabāt lielisko garšu, aromātu un derīgās vielas ziemai, ir konservēšana.

Vai var sasaldēt?

Bumbieris labi panes sasaldēšanu jebkurā veidā – veselu, sagrieztu šķēlēs, pildītu ar ogām, sīrupā un ar cukuru. Pietiek nomazgāt augli, noslaucīt un nosusināt ar dvieli, pēc tam sasaldēt ērtā formā. Vienīgā nianse – tagad ieteicams izmantot hermētiskus traukus vai vakuuma maisiņus, lai citu produktu smakas neiekļūtu bumbierī. Šādu izejvielu var uzglabāt līdz gadam.

Vissvarīgākais – pareizi atkausēt. Ir pat noteikums «Sasaldē ātri, atkausē lēni». Nevar atkārtoti sasaldēt produktu, tāpēc labāk uzreiz veidot nelielas porcijas. Sagatavi izlikt uz šķīvja, uz ledusskapja apakšējā plaukta. Tai jāatkūst lēnām – pusotras līdz divas dienas. Tad saglabāsies augļa forma un tekstūra.

Ko var pagatavot no bumbieriem: receptes

Bumbierus aktīvi izmanto kulinārijā, turklāt ne tikai desertu, bet arī pamatēdienu gatavošanā. No tiem ražo daudz interesantu ēdienu, gatavo tinktūras, sidru un pat vīnu. Bumbieru unikalitāte slēpjas tajā, ka uz to bāzes var radīt īstu kulinārijas šedevru, turklāt pusstundas laikā ar minimālu piepūli. Šeit ir vienkāršs piemērs, kuram būs nepieciešams:

• trīs bumbieri;
• sasmalcināti rieksti;
• medus;
• kanēlis;
• kārtainā mīkla no veikala.

Jānomazgā bumbieri un jāpārgriež tos uz pusēm. Jāizņem serde un kātiņš. Mīkstumu jāapkaisa ar kanēli, pēc tam jāliek uz cepešpannas. No augšas cieši jāapklāj ar veikalā nopērkamo kārtaino mīklu, jācaurdur to ar zobu bakstāmo un jāliek cepeškrāsnī uz 180 grādiem. Pēc 15–20 minūtēm gardums gatavs. Jāapgriež, jāapkaisa ar riekstiņiem un tējkaroti medus. Vienkārši, ātri, skaisti un ļoti garšīgi!

Ievārījums

No bumbieriem var pagatavot pārsteidzoši garšīgu ievārījumu. Tas nemaz nav grūti, auglis lieliski kombinējas ar dažādām saldām garšvielām, āboliem, citrusaugļiem un daudzām ogām. Klasiskā un visvienkāršākā recepte sastāv no šādām sastāvdaļām:

• bumbieri – 2 kg;
• cukurs – 2 kg;
• kanēļa standziņa, bet var izmantot arī maltu;
• divi citroni;
• 200 ml ūdens.

Svarīgi izvēlēties labus un garšīgus bumbierus, tie nedrīkst būt pārgatavojušies vai bojāti. Tos var sagriezt kubiņos vai mazās daiviņās, tieši ar mizu. Ievietot tos katlā vai bļodā un pārkaisīt ar 1,5 kg cukura, pēc tam pārklāt un ļaut ievilkties divas stundas.

No citrona norīvē miziņu, pēc tam noņem balto mizu un sagriež augļus ripiņās, izņemot sēkliņas. Ievietot bļodiņā, pārkaisīt ar atlikušo cukuru un atstāt uz 2–3 stundām. Pēc tam likt uz uguns, ieliet 200 ml ūdens un uzvārīt, pēc tam uzturēt vārīšanos 10 minūtes. Tieši karstā veidā izliet visu bļodā vai katlā ar bumbieriem un atstāt vēl uz 4–5 stundām, var atstāt līdz rītam.

Tagad ir laiks likt visu sastāvu uz uguns, uzvārīt un atstāt vārīties uz 10–12 minūtēm, uzmanīgi maisot. Pēc tam atkal ieturēt pauzi uz 4–5 stundām. Ideālā gadījumā veikt 4 vārīšanas reizes pēc šīs shēmas, tad ievārījums būs bagātīgs un lieliski saglabāsies. Trešās vārīšanas laikā pievienot standziņu vai maltu kanēli.

Ievietot var tikai sterilizētās burkās, turklāt ievārījumam jābūt karstam, tikko no katla.

Kompots

Tas ir vienkāršs un ļoti garšīgs pagatavojums ziemai. Kompotu var dzert, bet mīkstumu pievienot cepumiem, pankūkām, izmantot saldajās mērcēs. Pagatavošanai nepieciešamās sastāvdaļas:

• bumbieri – 10 gabali;
• cukurs – 200 g;
• ūdens – 2,5 l.

Var pievienot nedaudz vaniļas, kanēļa, citu augļu. Arī svarīgi izvēlēties tikai veselus un nebojātus augļus. Viens sapuvis bumbieris viegli sabojās visu burku.

Bumbierus nomazgāt un sagriezt porcijas gabaliņos, pēc tam pārlikt tos katlā un apliet ar ūdeni ar cukuru. Uzvārīt, pēc tam, samazinot siltumu, vārīt 20 minūtes. Pietiek vienreiz apmaisīt, tā augļi nesadalīsies.

Kompotu uzglabāšanai var ievietot tikai sterilizētās burkās. Pildīšanu veic karstu, turklāt šķidrumam jāsniedzas līdz pašam kakliņam, pēc tam hermētiski aizvērt ar vāku. Atdzisušais kompots ir gatavs lietošanai.

Vīns

Mājas bumbieru vīns apvieno izcilu garšu ar mērenu stiprumu, tas viegli dzeras un tiks uzņemts ar lielu interesi svētku galdā. Pagatavošanai būs nepieciešams:

• skābi vai saldskābi bumbieri – 10 kg;
• cukurs – 5 kg;
• ūdens – 10 l.

Var pievienot dažādas sastāvdaļas, pīlādžu un citronu sulu, ābolus, vaniļu, medu. Pagatavošanas shēma būs nemainīga.

Lai pagatavotu, labāk ir izmantot īpašu trauku – fermentācijas tvertni. Šādam produktu daudzumam būs nepieciešama 20 litru pudele. Ūdenim jābūt tīram, filtrētam, bet ne vārītam; to sajauc ar cukuru un ielej traukā. Bumbierus sagriež šķēlītēs un ievieto sīrupā. Visu vēlreiz samaisa. Klasisks fermentācijas indikators – parasts medicīnisks cimds ar caurdurtu pirkstiņu. To uzliek uz trauka kakliņa, tāpēc labāk izmantot lielas pudeles.

Svarīgākie ir ārējie apstākļi. Lai nesabojātu masu, temperatūra jāsaglabā 19–24 grādu robežās. Fermentācijas process ilgs no mēneša un ilgāk. Kad viss norims, cimds izpūtīsies. Tas nozīmē, ka var filtrēt šķidrumu vīna pudelēs ilgstošai uzglabāšanai. Jaunu bumbieru vīnu var lietot uzreiz, bet pazinēji iesaka to izturēt vēl 2–3 mēnešus pagrabā.

Sidrs

Mīkstu, ļoti aromātisku, mazalkoholisku dzērienu var pagatavot no bumbieriem tieši mājās. Būs nepieciešams laiks dabīgai fermentācijai, taču visas darbības ir elementāras. Nepieciešami tikai pamata produkti:

• bumbieri – 8 kg;
• cukurs – 1,3 kg;
• rozīnes – 50 g.

Var eksperimentēt ar receptēm, pievienojot dažādas garšvielas un sastāvdaļas.

Bumbierus labāk izvēlēties skābu vai saldskābu šķirņu ar mīkstu augļu struktūru. Noņemt sēklu daļu un kātiņu, sagriezt ceturtdaļās gaļas maļamajai mašīnai vai blenderim un iegūt viendabīgu biezeni.

Masai pievienot cukuru un rūpīgi samaisīt līdz viendabīgumam. Tagad var pārlikt pudelēs vai burkās, tur pievienot sauju rozīņu un bumbieru biezeni ar cukuru. Maisījums fermentēsies, tāpēc jāatstāj vismaz trešdaļa trauka tukša.

Burkas vai pudeles jāaizver ar marli, kas salocīta 4–5 kārtās. Jāgaida, līdz fermentācija notiek. Jāfiltrē šķidrums citās burkās vai pudelēs. Visu mīkstumu savākt marles maisiņā un rūpīgi izspiest līdz pēdējam pilienam. Pēc tam strādāt tikai ar šķidrumu – nākamo sidru. Trauku novietot tumšā un vēsā vietā, piemēram, pagrabā, un atstāt ievilkties līdz pusotram mēnesim.

Kad visi procesi šķidrumā ir beigušies, jāfiltrē vēlreiz nogulsnes un jāpārlej viss pudelēs. Aromātisks bumbieru sidrs ir gatavs.

Povidlo

Garšīgs un bagātīgs bumbieru ievārījums – lielisks sagataves uz ziemu. Tas ir universāls deserts, ar to var papildināt pankūkas, uzziest uz maizītes vai izmantot kā pildījumu cepumos. Tradicionālā bumbieru ievārījuma pagatavošanai nepieciešams:

• piemērotas šķirnes bumbieri – 2 kg;
• cukurs – 1 kg;
• citrons;
• glāze ūdens.

Bumbierus sagriezt trešdaļās vai ceturtdaļās, izņemot serdi. Ja plānots izmantot blenderi vai gaļas maļamo mašīnu sasmalcināšanai, tad labāk nomizot mizu, ja izvēlēta metode berzēt caur sietu, tad to var atstāt.

Sasmalcinātos augļus pārliek katlā, ielej ūdeni un ieslēdz sildīšanu. Jāvāra, līdz augļi kļūst mīksti. Pēc tam izņem un sasmalcina biezenī. Var izmantot blenderi, mikseri, gaļas maļamo mašīnu vai izberzt caur dzelzs sietu. Turpināt vārīt bumbierus vēl apmēram stundu, līdz masa samazinās uz pusi. Pievienot citronskābi un cukuru, samaisīt un turēt uz uguns vēl pusstundu. Pēc tam ieliet sterilizētās burkās vai pasniegt aukstā veidā.

Salāti

Bumbieris ir sastāvdaļa daudzos gan vienkāršos, gan izsmalcinātos salātos. Turklāt augli var izmantot ceptā vai cepeškrāsnī gatavotā veidā. Tomēr itāļu salāti ar rukolu, bumbieri un valriekstiem ir visinteresantākie, veselīgākie un viegli pagatavojami. Nepieciešams:

• trīs diezgan sulīgi bumbieri;
• valrieksti – 180 g;
• Parmezāna vai Dorblū siers – 100 g;
• svaiga rukola – 100 g;
• tējkarote franču sinepju;
• divas tējkarotes medus;
• sula no trešdaļas citrona;
• trīs ēdamkarotes olīveļļas.

Var pievienot ceptas sēkliņas, baziliku, spinātus, smaržīgos piparus. Sākumā jānomazgā, jāizžāvē un jāsaplēš rukola mazos gabaliņos.

Bumbierus sagriezt porciju šķēlītēs, turklāt mizu labāk nenoņemt. Daļu valriekstu vienkārši sadalīt lielākos gabalos, apmēram trešdaļu saberzt.

Pagatavot mērci atsevišķā bļodiņā, tur pievienot sinepes, medu, eļļu un izspiest sulu no trešdaļas citrona. Visu samaisīt līdz viendabīgai konsistencei, var nogaršot un pievienot jebkuras garšvielas.

Salātu salikšana notiek bļodā: apakšā izlikt rukolas lapas, tad bumbieri un saberztus riekstus. Ieliet mērci un viegli samaisīt. Virsū pārkaisīt ar lielākiem riekstu gabaliņiem un pasniegt.

Smūtijs

Pagatavot smūtiju no bumbiera ir ļoti viegli, pietiek tikai to sasmalcināt blenderī. Tas būs garšīgs pat bērniem. Tomēr īstu veselības un labuma eliksīru gatavo ar jogurtu un riekstiem. Tam nepieciešami šādi produkti:

• viens vidējs bumbieris;
• 20 g valriekstu;
• ēdamkarote medus;
• 250 ml baltā jogurta.

Noderīgo pamatu, proti, jogurtu, var aizstāt ar kefīru vai rūgušpienu. Rieksti jāsasmalcina blenderī, kafijas dzirnaviņās vai javā. Tagad ieliet jogurtu blenderī un pievienot bumbieri bez mizas, sagrieztu gabaliņos. Pāris kustībām sablendējot, iebērt riekstus un medu, blendēt līdz vēlamajai smūtija konsistencei. Var ieliet glāzēs vai kokteiļglāzēs, pievienot piparmētru lapiņu. Tas ir lielisks rīta kokteilis, lai sāktu labu dienu.

Bumbieru biezenis ziemai

Gardu, aromātisku un maigu bumbieru biezeni var sagatavot visai ziemai. Tas būs lielisks deserts, ar to var bagātināt klaipiņu vai izmantot kā pildījumu pankūkām. Pagatavošanai nepieciešams:

• 7 vidēja izmēra bumbieri;
• 50 ml ūdens vai ābolu sulas;
• puse citrona;
• glāze cukura;
• nedaudz vaniļas.

Ilgstošai uzglabāšanai obligāta termiskā apstrāde, tāpēc bumbieri jāsagriež bez mizas blenderim piemērotos gabaliņos un jāievieto katlā. Tur ieliet puses citrona sulu, lai augļi netumšotu, kā arī ūdeni vai ābolu sulu. To visu uzkarsēt un vārīt uz lēnas uguns 20 minūtes.

Pirms sasmalcināšanas bumbieriem jāatdziest, pēc tam tie vienkārši jāieliek blenderī un jāsasmalcina viendabīgā biezenī. Pēc tam masa jāatgriež katlā, jāpievieno cukurs un vaniļas cukurs, jāvāra, līdz tiek sasniegta vēlamā konsistence, regulāri maisot.

Uzglabāšanai masa jāieliek tikai sterilizētās burkās ar hermētiskiem vākiem. Jāuzglabā vēsā, tumšā vietā līdz 8 mēnešiem.

Bumbieru tarte Tatin

No bumbiera var pagatavot izcilu kūku, kas ieņems goda vietu svētku galdā. Šodien tas ir īpaši vienkārši, jo var iegādāties labu saldētu kārtaino mīklu (400 g). Atliek tikai sagatavot pildījumu, proti:

• seši bumbieri;
• viens citrons;
• valrieksti – 100 g;
• sviests – 50 g;
• cukurs – 100 g.

Pie tart-tatēna lieliski sader vaniļas cukurs un kanēlis, var izmantot dažus žāvētus augļus un dažas saldā ābola šķēles.

No bumbieriem noņemt mizu un izgriezt serdes. Sagriezt šķēlītēs, bet var izmantot lielus kubiņus. Noņemt vesela citrona miziņu, pēc tam nogriezt trešdaļu un izspiest sulu uz sasmalcinātajiem bumbieriem – tas saglabās to gaišo un dabisko krāsu.

Katliņā iebērt cukuru, izkausēt to un pagatavot karameli. Pēc tam pievienot sviestu, miziņu un paskābināt ar atlikušā citrona sulu. Pēc samaisīšanas pievienot sasmalcinātos bumbierus un vārīt 5–7 minūtes.

Izmantojot rievkaroti, izņemt šķēles vai lielos kubiņus un izlikt tos cepamtraukā, kas iepriekš ieziests ar eļļu. Karameli vārīt vēl 5 minūtes, pēc tam izliet uz bumbieriem. Virsū pārkaisīt ar rīvētiem valriekstiem, kanēli un vaniļas cukuru. Pēc tam pārklāt ar kārtaino mīklu, aizlocot malas uz iekšu, izveidot maliņu un likt cepties pusstundu 180 grādos.

Tart-tatēns pirms pasniegšanas ir jāapgriež; to var izdarīt tieši ar cepešpannas palīdzību, turot pamatni ar šķīvi.

Konfitīrs

Ļoti veselīgu un garšīgu bumbieru konfitūru var pagatavot pat mājās. Ir pieļaujams pievienot dažādas sastāvdaļas, piemēram, kafijas pupiņas vai karameļu. Garša var būtiski atšķirties atkarībā no receptes veida. Starp citiem jāizceļ superveselīgais bumbieris ar ingveru, kuram būs nepieciešami šādi produkti:

• saldais bumbieris – 1,5 kg;
• cukurs, var brūnais, – 800 g;
• svaiga ingvera sakne – 30 g;
• puse citrona.

Bumbieris jānomazgā un jāsagriež kubiņos. Lai tas nekļūtu tumšs, visu apslacīt ar citrona sulu, pietiks tikai dažiem pilieniem.

Tagad jāvāra karamele – cukuru iebērt katlā, pievienot atlikušo citrona sulu un ieliet 150 ml ūdens. Karamele jāgatavo uz vidējas uguns, līdz tā ir pilnībā gatava. Pievienot smalki sarīvētu ingveru, pēc tam bumbieru kubiņus. Visu maisīt, neņemot nost no uguns. Auglis ļoti ātri izdalīs sulu un pat šķitīs pārāk ūdeņains, bet pēc stundas vārīšanas konsistence normalizēsies.

Izlielt sterilizētās burkās karsto konfitūru un nekavējoties hermētiski aizvākot. Pasniegt ēdienu aukstā veidā.

Kā cept

Bumbieri ir diezgan vienkārši cept – vienkārši ievietojiet augļus cepeškrāsnī, kas uzkarsēta līdz 180–200 grādiem. Vidējais gatavošanas laiks ir 20 minūtes, bet to var variēt, cepot ilgāk, lai iegūtu mīkstumu. Vislabāk ir pagatavot gardu un veselīgu desertu:

• no viena liela bumbiera;
• viena ēdamkarote valriekstu;
• divas ēdamkarotes medus;
• šķipsniņa maltā kanēļa;
• tējkarote citrona sulas.

Sagrieziet bumbieri uz pusēm, ar tējkaroti izskrāpējiet serdi, lai izveidotu glītu padziļinājumu. Cieto kātiņu var nogriezt ar nazi.

Padziļinājumā ievietojiet valriekstus, pārlejiet visu bumbieri ar medu, pārkaisiet ar kanēli. Cepešpannu nedaudz ieeļļojiet un izklājiet augļus. Cepiet cepeškrāsnī uz lielas uguns (180–200 grādi). Pēc 15 minūtēm izņemiet, pārlejiet ar citrona sulu un atlikušo medu. Nosūtiet cepties vēl 5 minūtes. Gatavību var noteikt ar zobu bakstāmo.

Pasniedziet karstu. Restorāna līmenis – cepiet ar kanēļa standziņu. Bumbierim labi piestāvēs karote saldējuma vai trekna skābā krējuma.

Kā pareizi ēst bumbieri

Bumbieri var lietot uzturā jebkurā formā un bez īpašiem ierobežojumiem. Vienīgais sarežģījums gremošanai ir īpašās šūnas ar blīvu struktūru, kas pat ir jūtamas mutē kā akmeņaini veidojumi. Tāpēc bumbieri nav ieteicams ēst uzreiz pēc smagas un cietas pārtikas. Labāk nogaidīt 2–3 stundas, jo tad tas nepārslogos gremošanas sistēmu, bet gluži pretēji – turpinās stimulāciju.

Ceptu bumbieri var lietot uzturā atveseļošanās periodā pēc operācijām vai traumām, pat visstingrāko diētu laikā. Turklāt nav nozīmes – tukšā dūšā vai kopā ar citu pārtiku.

Cik daudz var apēst dienā

Ieteicamā norma pieaugušam cilvēkam ir 1–2 bumbieri dienā vai līdzvērtīgs sulas, kompota, pārstrādes produktu apjoms. Var ēst vairāk, taču, organismam piesātinoties ar vitamīniem un minerālvielām, lietderība samazināsies.

Bērniem no 8–10 mēnešiem labāk sākt ar vārītu vai ceptu biezeni 30–50 g apjomā. No pusotra gada var dot līdz 1 bumbierim dienas laikā. Tas būs vislietderīgāk.

Vai var ēst naktī un tukšā dūšā

Nav ieteicams ēst cieto šķirņu bumbierus, jo tiem ir pārāk stingras šķiedras, kas nopietni kairinās zarnas un radīs diskomfortu.

Ēst bumbieri tukšā dūšā un naktī – tas ir noteiktu diētu nosacījums, kas patiešām atbrīvos no sastrēguma procesiem un palīdzēs zaudēt svaru.

Dietologi iesaka ēst vienu bumbieri no rīta tukšā dūšā, īpaši pēc vakara mielasta ar smagu pārtiku. Tas ļaus atbrīvoties no smaguma sajūtas, grēmām un noskaņot gremošanas sistēmu jaunai dienai.

Vai drīkst dot bumbieri dzīvniekiem

Iekļaut nelielu augļu šķīvi kaķu un suņu nedēļas uzturā ir ļoti ieteicams – tas palīdzēs gremošanai un organisma piesātināšanai ar nepieciešamajām vielām. Auglis ir jāpārgriež un jāizņem serde. Normāls uzturs ir 1–2 bumbieri nedēļā, vairāk nevajag.

Kāmīši un citi mazie dzīvnieki arī var baudīt bumbieri, taču labāk pārāk neizdabāt viņu vēlmēm. Svarīgs moments: vidējs kāmis dienā var apēst veselu augli. Tomēr tas novedīs pie nopietnām gremošanas problēmām, pat nāve nav izslēgta. Tāpēc nedrīkst atstāt dzīvnieku ar bumbieri bez uzraudzības. Optimāli dot porcijās mazus gabaliņus, aprēķinot ceturtdaļu bumbiera nedēļā.

Papagaiļi arī mīl šo kārumu, īpaši kauliņus. Nav vērts tos dot pārāk daudz, bet noteikti ir vērts tos iekļaut uzturā.

Interesanti fakti par bumbieriem

1. Pirms tabakas parādīšanās Eiropā smēķēja tieši bumbieru lapas. Tās žāvēja, sasmalcināja un smēķēja.
2. Bumbieris jau no senlaikiem tika vērtēts ne tikai pēc augļiem, bet arī pēc koksnes – tā ir ārkārtīgi izturīga un fakturāla. No tā izgatavoja mūzikas instrumentus, sarežģītas zinātniskas ierīces, precīzus lineālus un karalisko mēbeli.
3. Pirmo reizi bumbieri sāka kultivēt senajā Ķīnā ap 1100. gadiem p.m.ē. Auglis Eiropā nonāca ļoti agri, taču dārzus sāka veidot tikai 200. gados p.m.ē. Amerika vispār nepazina bumbierus līdz 1620. gadam, bet, tiklīdz koks tur nonāca, tas lieliski iesakņojās un kļuva par vairāk nekā 500 amerikāņu šķirņu priekšteci.
4. Senie grieķi upurēja bumbieri dievietēm Hērai un Afrodītei, bet Romā – Jūnonai un Venerai. Homērs savā darbā "Odiseja" nosauca tās augļus par dievu dāvanām.

Bumbieru foto