Redīss: kaloriju saturs, derīgās īpašības un kontrindikācijas

Redīss pieder kāpostu dzimtai. Savu nosaukumu augs ieguvis no latīņu «radix», kas tulkojas kā «sakne». Tā sakņaugu diametrs ir lielāks par 2,5 centimetriem. Ārējā miza ir diezgan plāna, tai ir sarkana, rozā vai balti rozā nokrāsa. Ņemot vērā ievērojamo sinepju eļļas daudzumu redīsa sastāvā, tā garša ir raksturīgi asa.

Ar ko atšķiras rutks no redīsa

Var izcelt šādas būtiskas atšķirīgās pazīmes:

1. Izmērs. Redīsa sakņaugu diametrs parasti ir ne vairāk kā 3 cm, bet rutkam šis rādītājs ir principiāli lielāks.
2. Garša. Redīsam tā ir nedaudz maigāka un pikantāka, lai gan asums un rūgtums ir raksturīgs abiem dārzeņiem.
3. Krāsa. Rutka nokrāsa parasti ir balta vai zaļa, savukārt redīsam ir plašākas krāsu variācijas – tas var būt sarkans, pelēks, violets, brūns, retāk dzeltens.
4. Sējas periods. Redīsam tas ir pavasaris–vasara. Rutku parasti sēj jūnija vidū, lai ražu novāktu rudenī.

Attiecībā uz nogatavošanās laiku redīsam termiņi ir daudz īsāki. Jau pēc 10–12 dienām sakņaugam attīstās ziedu stublājs. Un aptuveni pēc 1 mēneša var novākt pilnvērtīgu ražu.

Sastāvs un kaloriju saturs

Redīsa sastāvā ir liels daudzums ķīmisko elementu. Tie ir vitamīni A, B1, B2, B6, C, PP. Tāpat augs satur:

• cukurs;
• šķiedrvielas;
• fermenti;
• tauki;
• kālijs;
• nātrijs;
• fluors;
• fosfors;
• hroms;
• cinks;
• sēru;
• olbaltumvielas;
• citus elementus.

Ievērības cienīgi, ka 100–120 g šī auga satur cilvēka diennakts normu vitamīna C.

Attiecībā uz kaloriju saturu – 100 g svaigu dārzeņu šis rādītājs ir tikai 14 kcal. Pateicoties tam, tos bez sekām veselībai var lietot cilvēki ar lieko svaru, cukura diabētu, aknu un žultspūšļa problēmām.

Kā redīss ir noderīgs

Vispārējais ieguvums

Redīss labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Tas ietekmē visu organismu kopumā, piemīt tonizējoša iedarbība, piešķir mundrumu uz ilgu laiku. Var izcelt arī šādas auga derīgās īpašības:

1. Redīsu sastāvā ir antioksidanti. Tos bieži var atrast zālēs, kas paredzētas cīņai ar vēža audzējiem. Speciālisti ziņo, ka šo vielu lietošana apgrūtina asins piegādi vēža šūnām, kā rezultātā tās tiek iznīcinātas. Ja regulāri lieto šo augu, risks saslimt samazinās par 65 procentiem.
2. Viena no redīsu galvenajām īpašībām ir labvēlīgā ietekme uz cilvēka imunitāti, pateicoties lielajam C vitamīna saturam. Neliela daudzuma dārzeņu lietošana spēj nodrošināt organismu ar nepieciešamo kalciju, svarīgām skābēm un daudziem citiem elementiem. Ārsti iesaka lietot tieši redīsus, nevis vitamīnus no aptiekas.
3. B grupas vitamīni labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu. Periodiska šī dārzeņa lietošana uzturā palīdz justies mierīgākam, uzlabo miegu un novērš pārmērīgu nogurumu.
4. Redīsi satur fitoncīdus – dabiskās antibiotikas. Tie cīnās ar baktērijām mutes dobumā, novēršot sliktu smaku. Lai panāktu vēl lielāku efektu, ieteicams lietot redīsus kopā ar citiem dārzeņiem.
5. Augu izmanto profilakses nolūkos gripas sezonā. Tas spēj nostiprināt imunitāti, padarīt to izturīgāku pret vīrusiem. Savukārt slimības laikā ārstniecisku iedarbību sniedz sakņauga sula (pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā).
6. Šķiedrvielu klātbūtne (2,5 reizes vairāk nekā ābolā) veicina gremošanas sistēmas darbības uzlabošanos, paaugstina vielmaiņu, nodrošina šūnas ar nepieciešamo skābekli, pastiprina asinsriti, tādējādi šķeļot taukus, kas palīdz zaudēt liekos kilogramus.
7. Asinis šķidrinošā īpašība veicina tādu slimību profilaksi kā ateroskleroze, insults, miokarda infarkts un citas sirds un asinsvadu slimības. Redīsi palīdz pie varikozām vēnām un jebkuras citas trombu veidošanās.
8. Redīsi palīdz kontrolēt glikozes līmeni asinīs, samazina tās svārstību skaitu, kas nepieciešams cilvēkiem ar otrā tipa cukura diabētu. Augs ir noderīgs pie podagras un aptaukošanās.
9. Sinepju eļļa, kas piešķir dārzeņam rūgtu garšu, darbojas kā dabīgs antiseptisks līdzeklis. Tā dezinficē iekšējo orgānu dobumu un novērš iekaisumu.
10. Redīsu sakņaugu sula attīra un dezinficē brūces un nobrāzumus, uzlabojot ādas reģenerācijas spējas. Tā pat palīdz pret galvassāpēm – pietiek vienkārši ierīvēt deniņus ar sulu. Redīsu lietošana kopā ar saberztām žāvētām plūmēm var samazināt tieksmi pēc alkoholiskiem dzērieniem un viegli pārvarēt paģiras.
11. Redīsi plaši tiek izmantoti kosmētikas nolūkos. Tie palīdz balināt ādu, izlīdzināt reljefu, attīrīt poras. Lai panāktu šādu efektu, nepieciešams sajaukt redīsus, iepriekš tos saberžot, ar citronu sulu un izmantot kā masku 20 minūtes.

Kā redzams, šī dārzeņa derīgo īpašību saraksts ir diezgan iespaidīgs.

Sievietēm

Redīsi pozitīvi ietekmē sievietes organismu.

1. Periodiska dārzeņa lietošana būtiski samazina vēža šūnu parādīšanās iespējamību piena dziedzeros.
2. Tiek uzlaboti arī gremošanas procesi un ādas stāvoklis.
3. Redīss regulē ūdens un sāls līdzsvaru, izvada lieko šķidrumu. Augam ir atjaunojoša ietekme.
4. Liels daudzums šķiedrvielu palīdz cīņā ar lieko svaru.

Vīriešiem

1. Salāti ar redīsiem labvēlīgi ietekmē vīrieša organisma sirds un asinsvadu sistēmu, kas ievērojami samazina sirds slimību risku.
2. Periodiska auga lietošana veicina nevajadzīgā holesterīna izvadīšanu. Dārzenis uzlabo visa organisma darbību, labvēlīgi ietekmējot kuņģa un zarnu trakta funkcionēšanu.
3. Redīss ir sevi pierādījis kā lielisks līdzeklis cīņā pret aptaukošanos, podagru un diabētu. Tas piesātina organismu ar enerģiju, cīnās ar hronisku nogurumu un ilgus gadus uztur potenci normālā stāvoklī.

Grūtniecības laikā

Grūtniecības laikā redīss ir ļoti noderīgs produkts, galvenokārt lielā šķiedrvielu satura dēļ, kas uzlabo zarnu darbību. Ar šādu slimību saskaras lielākā daļa grūtnieču. Tāda problēma kā aizcietējums nav retums, un caurejas līdzekļi var kaitēt bērnam.

Ievērojams dažādu vitamīnu daudzums padara redīsu grūtniecēm par neaizstājamu uztura sastāvdaļu. Tomēr ir arī negatīvās puses. Lai redīss atstātu tikai labvēlīgu ietekmi, ieteicams to lietot tikai sautētā vai termiski apstrādātā veidā. Tikai šajā gadījumā var nebaidīties no blakusreakcijām.

Neapstrādātā veidā redīss var izraisīt gāzu veidošanos. Tas satur arī lielu daudzumu patogēno baktēriju, tāpēc pirms lietošanas rūpīgi jānomazgā sakne. Ieteicams lietot bērnu ziepes.

Zīdīšanas periodā

Zīdīšanas periodā ikdienas uzturs ir jāizvēlas ļoti uzmanīgi, jo no tā ir atkarīgs bērna kuņģa un zarnu trakta stāvoklis. Tā kā redīsa lietošana izraisa kolikas, vēdera uzpūšanos un izkārnījumu traucējumus mazulim, speciālisti iesaka atteikties no redīsa ēšanas zīdīšanas laikā. Kad bērns sasniedz 3 mēnešu vecumu, var nelielā daudzumā ēst redīsu, konsultējoties ar ārstu.

Bērniem

Bērniem redīss ir ļoti noderīgs produkts, pateicoties vitamīnu un mikroelementu pārpilnībai. Bet dārzeņa garša bērnam, visticamāk, nepatiks, tāpēc ieteicams to dot nelielos daudzumos salātos. Redīsu bērnam var dot jau no divu gadu vecuma, minimālais vecums ir pusotrs gads, taču tikai pēc konsultācijas ar ārstu. Ir svarīgi pārliecināties, ka bērnam nav problēmu ar kuņģa un zarnu traktu un pārtikas alerģijas.

Sasniedzot trīs gadu vecumu, bērniem jau ieteicams dot līdz 40 g redīsu. Vērojot viņu pašsajūtu, ar laiku var palielināt dārzeņa uzņemšanas apjomus.

Tā kā redīss veicina apetītes uzlabošanos, to var izmantot kā uzkodu, ja bērns slikti ēd. Dārzenis arī stiprina bērnu matus, nagus un zobus.

Redīsu lapu derīgās īpašības

Redīsu lapas visbiežāk izmet, tomēr tajās ir visas tās pašas uzturvielas, kas saknē, tikai mazākā proporcijā. Tām ir patīkama garša ar nelielu rūgtumu. Sinepju eļļas lapās nav tik daudz, tāpēc tās ir mazāk asas.

Askorbīnskābes (C vitamīna) klātbūtne stiprina asinsvadu sienas un ir labvēlīga imunitātei, folijskābe (B9 vitamīns) labvēlīgi ietekmē smadzeņu un nervu sistēmas darbību, PP vitamīns izvada lieko holesterīnu, B1 un B2 palīdz kontrolēt cukura līmeni asinīs, kalcijs ir nepieciešams kauliem, kālijs ir labs sirdij, dzelzs samazina anēmijas risku.

Ņemot to vērā, nevajadzētu izmest redīsu lapas. Tās tiek izmantotas kulinārijā dažādos salātos kopā ar citiem zaļumiem. Turklāt to lietošanai nav īpaši stingru ierobežojumu.

Vai var ēst redīsu, zaudējot svaru

Bagātīgais minerālsāļu saturs redīsu saknē palīdz stiprināt imunitāti, kas ir ļoti svarīgi, zaudējot svaru. Šī dārzeņa lietošana labvēlīgi ietekmē cilvēka asinsrites sistēmu, palīdz audu, īpaši kaulaudu, reģenerācijā, un tas nozīmē, ka svara izmaiņas negatīvi neietekmēs organismu.

Bieži vien problēmas ar liekajiem kilogramiem ir saistītas ar kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumiem, un, kā jau minēts iepriekš, regulāra redīsu lietošana spēj normalizēt gremošanas sistēmas darbību. To veicina B grupas vitamīni. Tie arī uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību. Šķiedrvielas palīdz cīnīties ar lieko holesterīnu.

Zaudējot svaru, ir noderīga ne tikai sakne, bet arī lapas. Ieteicams tās regulāri pievienot salātiem, zupām un citiem ēdieniem pēc garšas – tās lieliski tiem piestāv.

Iepriekš tika rakstīts, ka redīsi spēj izraisīt apetīti, kas nav laba īpašība, zaudējot svaru. Askorbīnskābe (tieši tā ietekmē apetīti) lielos daudzumos ir spilgtajās šķirnēs, savukārt baltajās tās praktiski nav.

Redīss medicīnā

Redīsu labvēlīgās īpašības nosaka to plašu izmantošanu medicīniskiem nolūkiem. Tos lieto pie visdažādākajām kaitēm. Dažas no tām tiks apskatītas turpmāk.

Cukura diabēta gadījumā

Cukura diabēta gadījumā redīsu lietošana ir ļoti svarīga. Tie ne tikai satur svarīgas šķiedrvielas, bet arī nodrošina cilvēka organismu ar gandrīz visiem nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām. Regulāri lietojot šo dārzeni, var pilnībā atteikties no sāls pievienošanas salātiem. Turklāt daži redīsu veidi spēj remdēt izsalkumu un pilnībā paēdināt cilvēku, nekaitējot figūrai.

Redīsu kaloriju saturs (14 kcal uz 100 g) ļauj tos lietot uzturā otrā tipa cukura diabēta gadījumā. Šķiedrvielas palīdz sadalīt ogļhidrātus un cīnās ar pēkšņiem glikozes līmeņa svārstībām organismā.

Svarīgi: redīsu glikēmiskais indekss — 15 vienības.

Pankreatīta gadījumā

Redīss pieder to produktu sarakstam, kas ir kategoriski aizliegti visiem cilvēkiem, kuri cieš no akūta pankreatīta vai hroniskas slimības saasinājuma. Tas ir saistīts ar šādām īpašībām:

1. Dārzenis veicina bagātīgu aizkuņģa dziedzera sulas izdalīšanos, kas aktivizē agresīvus proteolītiskos enzīmus (fermentus, kas sadala olbaltumvielas un arī pašu dziedzeri).
2. Augam ir žultsdzenoša ietekme uz organismu, kas ietekmē arī iepriekš minēto fermentu veidošanos.
3. Saknei ir caureju veicinoša iedarbība.

Redīsu nevajadzētu lietot arī remisijas gadījumā.

Gastrīta gadījumā

Kuņģa gļotādas iekaisums ir diezgan nopietna problēma, kad ir ļoti svarīgi pareizi ēst un sekot savam uzturam. Tā kā redīss veicina pārmērīgu kuņģa sulas izdalīšanos, palielinot tās skābumu, to ir kategoriski aizliegts lietot uzturā.

Šo dārzeni nedrīkst ēst kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā.

Pret aizcietējumiem

Pret aizcietējumiem lieliski sevi pierādījis novārījums no lapām. Viena ēdamkarote sasmalcināta auga jāaplej ar glāzi verdoša ūdens. Jāatstāj uz 1 stundu. Dzert 2–3 dienu laikā trešdaļu stundas pirms ēdienreizes.

Podagras gadījumā

Nepareiza metabolisma gadījumā urīnskābes sāļi uzkrājas locītavās, kas izraisa slimību, kas pazīstama kā podagra. Uzturs šīs slimības gadījumā ir rūpīgi un uzmanīgi jāizvēlas. Redīsa sastāvā urīnskābes ir ļoti maz (9,6 mg uz 100 g), bet tomēr to nevajadzētu lietot slimības laikā.

Aizliegums neattiecas uz dārzeņa sulu, kurai kopā ar burkānu sulu ir dziedinoša ietekme.

Aknām

Aknu problēmu gadījumā ieteicams lietot redīsa lapu novārījumu. To pagatavo šādi: ņem daudz zaļumu, aplej ar 2 glāzēm ūdens, uzvāra, atstāj, līdz iztvaiko puse no ūdens, pievieno nedaudz cukura un dzer.

Jālieto 3 dienas (tāpēc vēlams iepriekš sagatavot tik daudz redīsu, lai to pietiktu visam periodam), un šajā laikā jāsamazina citu pārtikas produktu un dzērienu uzņemšana, lietojot tikai novārījumu.

Hemoroidu gadījumā

Šīs slimības gadījumā speciālisti iesaka palielināt produktu uzņemšanu, kuru sastāvā ir rupjās šķiedras (nepārstrādājamie ogļhidrāti). Tās veicina gremošanas sistēmas uzlabošanos un cīnās ar aizcietējumiem, kas ir galvenais hemoroīdu cēlonis. Redīsā ir rupjās šķiedras, tāpēc tas ir noderīgs šīs slimības gadījumā.

Tautas medicīnas receptes uz redīsa bāzes

No redīsa gatavo novārījumus, kas palīdzēs dažādu kaišu ārstēšanā.

Pret migrēnu un radikulītu

Lai to pagatavotu, būs nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

• Redīsa lapas – 10 g.
• Redīsa mīkstums – 10 g.
• Ūdens – 0,2 l.

Pagatavošana tiek veikta šādi:

1. Sajaukt kaltētas lapas ar verdošu ūdeni.
2. Apvienot ar iepriekš uz rīves sarīvētu mīkstumu.
3. Samaisīt un atstāt ievilkties pusstundu istabas temperatūrā.
4. Izkāst caur marli.
5. Līdzekli lietot kompresēm divreiz dienā.

Pret zarnu atoniju un aizcietējumiem

Būs nepieciešams:

• Redīsa lapas – 20 g.
• Ūdens – 0,2 l.

Rīcības algoritms ir šāds:

1. Nomazgāt svaigas lapas.
2. Nosusināt ar dvieli.
3. Sagriezt mazos gabalos.
4. Pievienot verdošu ūdeni un ļaut ievilkties 60 minūtes.
5. Izkāst caur marli.
6. Dzert novārījumu 3 dienu garumā pa 50 ml pēc ēšanas 3 reizes dienā.

Pret zarnu atoniju, avitaminozi, gastrītu

Redīsu un burkānu lapu novārījums palīdz zarnu atonijas, avitaminozes, gastrīta ar zemu kuņģa sulas skābumu gadījumā.

Sastāvdaļas:

• Redīsu lapas – 15 g.
• Burkānu lapas – 5 g.
• Ūdens – 0,2 l.

Pagatavošanas metode:

1. Abu dārzeņu lapas sausā veidā rūpīgi jāsasmalcina.
2. Pievienot verdošu ūdeni.
3. Atstāt uz ceturtdaļstundu.
4. Izlaižt caur marli.
5. Lietot pa 50 ml vairākas reizes dienā.

Pret avitaminozi un akmeņiem žultspūslī

Būs nepieciešams:

• Redīsa lapas – 10 g.
• Sārtu lapas – 10 g.
• Sāls – 2 g.
• Ūdens – 0,3 l.

Novārījumu gatavo šādi:

1. Sasmalcināt redīsu un sārtu lapas. Sajaukt.
2. Pievienot sāli ūdenī. Pārliet maisījumu ar šķīdumu.
3. Ievietot ledusskapī uz vairākām dienām.
4. Izlaižt caur marli.
5. Dzert novārījumu siltu vairākas reizes dienā pa 30–40 ml.

Pret aizcietējumiem un zarnu atoniju

Būs nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

• Redīsa lapas – 10 g.
• Biešu lapas – 5 g.
• Ūdens – 0,2 l.

Pagatavošanas veids:

1. Izkaltēt un sasmalcināt biešu un redīsu lapas. Sajaukt tās.
2. Pievienot verdošu ūdeni.
3. Atstāt slēgtā veidā uz ceturtdaļstundu.
4. Izkāst caur marli.
5. Lietot pa 50 ml 3–4 reizes dienā.

Šķīdumu ir diezgan daudz un katrs no tiem ir noderīgs kādas slimības gadījumā.

Redīss kosmetoloģijā

Redīss plaši tiek izmantots kosmetoloģijas nolūkos. Tam ir šādas noderīgas īpašības:

• baro un mitrina;
• atsvaidzina un tonizē;
• atjauno ādas krāsu;
• cīnās ar sausumu un kairinājumu.

Līdzekļus uz redīsa bāzes var lietot cilvēki gan ar normālu, gan uz sausumu tendētu ādu. Var minēt vairākas izplatītas kosmetoloģijas līdzekļu receptes, kuru galvenā sastāvdaļa ir redīss.

Losjons

Redīsa losjons tonizē un mitrina ādu, uzlabo tās atjaunošanās spējas. Līdzeklis atjauno ādu, piešķir tai elastīgu, svaigu izskatu.

Losjonam būs nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

• Redīsa sula – 15 ml.
• Mandeļu eļļa – 5 ml.
• Minerālūdens – 0,1 l.

Pagatavošanai pietiek sajaukt visas sastāvdaļas. Ērti izmantot speciālu trauku ar devu regulēšanas iespēju. Lietot divreiz dienā, noslaukot ādu ar sūkli.

Kosmētiskais ledus no redīsa

Redīsa ledus veicina elastīna ražošanas uzlabošanos, kas izlīdzina ādu, atjaunojot to. Šis līdzeklis nekādā ziņā neatpaliek no salonu kosmetoloģijas preparātiem, tas nodrošina ādu ar labvēlīgiem mikroelementiem.

Pagatavošanai nepieciešams:

• Redīss – 20 g.
• Olīveļļa – 10 ml.
• Tokoferols – 20 pilieni.

Pagatavošanas process:

1. Apstrādāt redīsu ar blenderi līdz biezputras konsistencei.
2. Sajaukt eļļu un tokoferolu un pievienot masu redīsa biezenim.
3. Izdalīt maisījumu veidnēs un atstāt sasaldēties.
4. Pirms gulētiešanas pēc grima noņemšanas noslaucīt seju ar iegūto ledu.
5. Atkārtot 12 dienu garumā.

Līdzeklis ir kontrindicēts kuperozes gadījumā.

Atvēsinoša maska

Redīsa atsvaidzinošā maska piešķir ādai elastību un svaigumu. Tā veicina atmirušo šūnu noņemšanu, piesātina ādu ar skābekli.

Sastāvdaļas:

• Redīss.
• Pētersīļi.
• Rudzu milti – 1 tējkarote.

Pagatavošana:

1. Apstrādājiet augu ar rīvi.
2. Sajauciet ar pētersīļu sulu un miltiem.

Pirms tiešas maskas uzklāšanas 3–4 minūtes jāslauka seja ar karstu kompresi, lai maksimāli atvērtu poras. Tas palīdzēs maskas derīgajām sastāvdaļām dziļāk iekļūt ādas slāņos. Tikai pēc tam var uzklāt sastāvu. Turēt trešdaļu stundas.

Kaitējums un kontrindikācijas

Redīsu lietošana uzturā ir kontrindicēta, ja cilvēkam ir alerģija pret krustziežu dzimtas augiem. Tāpat no dārzeņa lietošanas jāatsakās cilvēkiem ar žultsakmeņiem, jo specifiskais sastāvs veicina žults veidošanās pastiprināšanos.

Nevajag ēst pārāk daudz redīsu, jo tas slikti ietekmē kuņģa-zarnu trakta darbību. Tāpat tas traucē vairogdziedzera hormonu sintēzi.

Kā izvēlēties un uzglabāt redīsu

Pareizu dārzeņa izvēli palīdzēs tā izskats. Pirms pirkšanas rūpīgi jāapskata augļi, lai atrastu tumšos plankumus un bojājumus. Saknei jābūt gludai un ar vienmērīgu krāsu.

Pirms uzglabāšanas jāatdala lapas no saknēm. Lapas ieteicams izmantot uzreiz, jo tās nevar ilgi saglabāt svaigumu. Saknes var uzglabāt kādu laiku. Uzglabāšanas ilgums ir tieši atkarīgs no šķirnes un svārstās no 1 nedēļas līdz vairākiem mēnešiem.

Kā uzglabāšanas vietu var izmantot vai nu ledusskapi, vai pagrabu. Pirmajā gadījumā augs var saglabāt svaigumu 4 nedēļas. Periods ir atkarīgs no uzglabāšanas veida. Pagrabā dārzeņi var nogulēt visu ziemu, ja ievēro noteiktus nosacījumus un izvēlas pareizo šķirni.

Vai var sasaldēt

Redīsus sasaldēt var, bet to darīt nav ieteicams. Vislabāk dārzeņus izmantot īsā laikā pēc ražas novākšanas. Bet, ja to ir daudz, nākas ķerties pie sasaldēšanas. To var darīt tikai tad, ja tiek ievērotas stingras prasības auga apstrādei pirms novākšanas un tā turpmākai uzglabāšanai.

Ko var pagatavot no redīsa

Redīsu izmantošana kulinārijā ir ārkārtīgi plaša. Tos bieži pievieno salātiem, izmanto kā sastāvdaļu sviestmaizēs ātrai uzkodai. Augu nereti izmanto, gatavojot zupas un dažādus citus ēdienus.

Lietošanas noteikumi

Cik daudz var ēst dienā

Redīss ir veselīgs dārzenis, taču specifiskās garšas dēļ tas daudziem nepatīk, tāpēc to lielos daudzumos ne katrs var ēst. Turklāt to darīt nav ieteicams, īpaši pie slimībām, kas saistītas ar kuņģa-zarnu traktu.

Speciālisti iesaka uzturā lietot ne vairāk kā 4–5 vidēja izmēra redīsus, bet ar stipru kuņģi var arī 10–12, bet ne vairāk. Tāpat ir svarīgi ēst dārzeni atsevišķi no citiem produktiem, un galvenais – ne tukšā dūšā.

Vai var ēst pirms miega

Redīsu lietošana naktī ir atļauta tikai nelielā daudzumā – 1–2 gab., turklāt vēlams dažas stundas pirms miega. Svara zaudēšanas laikā viss ir atkarīgs no diētas, taču arī tad nevajadzētu ēst šo dārzeni pirms gulētiešanas, lai gan no viena augļa būtisks kaitējums nebūs.

Tā kā redīsi piesātina organismu ar enerģiju, to lietošana naktī var nelabvēlīgi ietekmēt miegu.

Vai var ēst redīsa lapas

Redīsu lapas var un vajag ēst. Tās satur tādus pašus vitamīnus un mikroelementus kā sakne. Turklāt tām ir maigāka garša, un tās lieliski papildina dažādus salātus.

Svarīgi atcerēties, ka redīsu lapas svaigā veidā ilgi neuzglabājas, tāpēc ieteicams tās lietot uzreiz.

Kā noņemt rūgtumu no redīsa

Rūgtumu no dārzeņa var novērst ar kādu no šādiem veidiem:

1. Izmērcēt sālsūdenī.
2. Nomazgāt saknes sagrieztās daļas ar ūdeni un sālīt.
3. Apstrādāt ar verdošu ūdeni.
4. Sagriezt un aplaistīt ar citrona sulu, pēc tam pievienot nedaudz cukura.
5. Sālīt, nomazgāt un apslaciņāt ar citrona sulu.

Ar šādiem vienkāršiem veidiem var novērst rūgtumu no redīsiem.

Vai drīkst dot redīsu dzīvniekiem

Suņiem

Suņus ir ļoti svarīgi barot ne tikai ar konservētu barību un gaļu, bet arī ar svaigiem dārzeņiem un saknēm. To vidū ir arī redīsi. Tikai tie jādod nelielos daudzumos.

Jūras cūciņām

Jūrascūciņām ieteicams dot nelielās devās redīsu lapas. Šie dzīvnieki labi uzņem C vitamīnu, kas tieši ir šo dārzeņu sastāvā.

Kāmjiem

Redīsi kāmjiem ir ļoti noderīga barība. Turklāt tiem dod gan lapas, gan saknes, tikai svarīgi nepārspīlēt ar šo dārzeni.

Trušiem

Trušiem redīsus var dot jau 1 mēnesi pēc dzimšanas – sākumā nelielās devās (ne vairāk kā 2 saknes), pēc tam pakāpeniski palielinot apjomu.

Trušiem ir lietderīgi ēst arī lapas, bet tikai svaigā veidā.

Gliemežiem

Gliemēžiem var dot tikai svaigas tīras redīsu lapas nelielos apjomos. Kas attiecas uz saknēm, tās gliemežiem var lietot tikai ļoti mazos daudzumos spēcīgā rūgtuma dēļ.

Papagaiļiem

Papagaiļiem zaļumu lietošana ir obligāta. Tie piesātina tos ar nepieciešamajiem vitamīniem un mikroelementiem, tāpēc redīsu lapas viņiem ir lieliska barība. Saknes šiem putniem ir kategoriski aizliegtas.

Interesanti fakti par redīsu

1. Redīsu radinieki ir ne tikai rāceņi un rutki, bet arī kāposti un sinepes.
2. Redīsi ir no Indijas, uz Eiropu tos atveda ceļotājs Marko Polo.
3. Eiropā šo augu nereti sauc par «franču rutku» lielās Francijas iedzīvotāju mīlestības dēļ pret šo dārzeni.
4. Krievijā redīsus, tāpat kā kartupeļus, atveda Pēteris I 18. gadsimtā.
5. Redīsus, kas sver 10 kg, izdevās izaudzēt vienam izraēliešu zemniekam. Salīdzinājumam, vidēji viens redīss sver tikai apmēram 20–30 g.

Redīsu foto