Cukini: kas tas ir, derīgās īpašības un kontrindikācijas

Cukīni ir dārzenis no Ķirbju dzimtas. Šis produkts pie mums nonāca no Meksikas jau 16. gadsimtā. Sākotnēji šo kultūru audzēja kā dekoratīvu augu. Tikai 17. gadsimtā itāliešu pavāri sāka izmantot gardumu ēdienu pagatavošanai. Pēc tam visa Eiropa sāka lietot cukīni kā pārtiku. Sākumā kulinārijā izmantoja tikai sēklas, bet pēc kāda laika ēdienus sāka gatavot arī no augļiem un ziediem.

Jāatzīmē, ka šāda kabača pagatavošanas procesi ir ļoti vienkārši un neaizņem daudz laika. Tos var cept, sautēt, pagatavot tvaicētājā. Tos lieto arī neapstrādātā veidā kā sastāvdaļu svaigiem salātiem. Produktam ir plašs pozitīvo īpašību klāsts.

Kas ir cukīni un kā tie izskatās

Cukīni ir viena no ķirbju šķirnēm. Tam ir cilindriska forma un zaļa miza, turklāt produkta augšdaļas toņi var būt gan gaiši, gan tumši. Eiropas reģionos audzē vairāk nekā desmit šīs kultūras šķirņu. Dažas šķirnes izceļas ar bagātīgu dzeltenu krāsojumu un vairāk apaļām formām.

Šis dārzenis ir siltummīlīgs augs, kas īpaši neizplešas. Tas ļauj tos audzēt tieši uz balkona.

Jāatzīmē arī, ka cukīni augļi nogatavojas ļoti ātri. Šādus ķirbjus var novākt jau 3.–7. dienā pēc aizmetņa parādīšanās. Tos var ēst kopā ar mizu, bet tas attiecas tikai uz jauniem augļiem. Lielajiem ķirbjiem parasti noņem mizu. Par optimālo izmēru uzskata 15 cm garus eksemplārus. Tos var uzglabāt istabas temperatūrā līdz vienam gadam.

Kā cukīni atšķiras no kabačiem

Līdzās visiem ierastajiem kabačiem plauktos var atrast arī cukīni. Abas šīs kultūras ir vienas dzimtas pārstāvji, tikai atšķirīgas šķirnes. Tomēr starp tām ir noteiktas atšķirības. Pirmkārt, runa ir par mizas krāsu. Tā, kabačam ir gaiši zaļa miza, bet cukīni var būt piesātināti zaļā vai dzeltenā krāsā.

Arī dārzeņu izmēri ir atšķirīgi. Cukīni ir nelieli augļi, kuru garums ir 13–15 cm, savukārt kabačiem raksturīgi gari, lieli augļi.

Ir atšķirības arī garšā. Tā kā cukini ir neliela izmēra, tā mīkstums ir sulīgāks un barojošāks, kas ļauj to izmantot svaigu salātu pagatavošanā. Savukārt kabačus vislabāk sautēt kopā ar citiem augu produktiem, it īīpaši, ja tie ir pilnībā nogatavojušies.

Cukini ir diezgan mīksta un oriģināla garšas miza, un tas izceļas ar augstu askorbīnskābes saturu. Ja runa ir par kabačiem, tos labāk nomizot, jo mizai nav īpašu garšas īpašību un arī nav uzturvērtības.

Kabači satur lielu daudzumu sēkliņu, kuras parasti izņem. Savukārt cukini ir ļoti mazas sēklas, kuras praktiski nav jūtamas lietošanas laikā.

Ja runājam par audzēšanas procesu, cukini nogatavojas daudz ātrāk, bet tam nepieciešams siltums un pietiekams saules gaismas daudzums. Savukārt kabacis ir nepretenciozāks. Temperatūras svārstības tam nav biedējošas, un augļošana turpinās visa gada garumā, ja ievēro atbilstošus apstākļus.

Sastāvs un kaloriju saturs

Itāļu cukini rakturojas ar lielu vitamīnu un minerālvielu kompleksu, kas pozitīvi ietekmē cilvēka organismu.

1. Tātad, šķiedrvielu saturs šajā gardumā ir noderīgs, jo tā atjauno gremošanu un darbojas kā aizcietējumu un citu ar gremošanas sistēmu saistītu kaišu profilakse.
2. Organiskie savienojumi augļa sastāvā ļauj attīrīt organismu no toksiskām vielām, atkritumvielām, kā arī uzlabot cilvēka vispārējo stāvokli.
3. Folskābe auga sastāvā ir neaizvietojama bērna iznēsāšanas laikā un zīdīšanas periodā. Šī viela aizsargā augli, nodrošina tā veselīgu veidošanos un novērš anēmijas rašanos.
4. C vitamīns samazina diabēta un vēža slimību rašanās risku, mazina artrīta simptomus, veicina imūnsistēmas stiprināšanu.
5. Cukini sastopami tādi savienojumi kā luteīns un zeaksantīns. Šīs sastāvdaļas ir spēcīgi fītouutrienti, kas pozitīvi ietekmē redzes orgānus, tāpēc šo augli var izmantot oftalmoloģisko slimību profilaksei.
6. Šāds dārzenis ir bagāts ar minerālvielu sastāvu, kas nepieciešams organisma veselības stiprināšanai un atveseļošanai. Tā, no minerālvielām šeit ir atrasti P, Se, Na, Ca, Mg, K, Fe, Mn, Zn.
7. Papildus tam, cukini ir tādi vitamīni kā pantotēnskābe un nikotīnskābe, piridoksīns, rīboflavīns, tiamīns, retinols, tokoferols.

Jāatzīmē arī, ka gandrīz 95 procenti no augļa ir ūdens. Šī ēdiena kaloritāte ir ne vairāk kā 25 kcal uz 100 g.

Cukīnu derīgās īpašības

Vispārējais ieguvums

Augsta dažādu vitamīnu savienojumu un minerālo komponentu koncentrācija padara šo dārzeni ļoti noderīgu cilvēkiem, kuriem ir sirds un asinsvadu sistēmas patoloģijas. Šajā produktā ir koncentrētas pektīnvielas, mangāns un askorbīnskābe. Šie savienojumi veicina perifērās asinsrites normalizēšanos. Šāda ēdiena iekļaušana ēdienkartē ļauj cīnīties ar paaugstinātu asinsspiedienu, kā arī nodrošina sliktā holesterīna līmeņa samazināšanos organismā.

Tā kā cukīni tiek uzskatīti par kālija, fosfora un vairāku organisko skābju avotu, tie nodrošina urīnskābes sāļu izvadīšanu no organisma. Kā zināms, to augstais līmenis veicina tūsku parādīšanos locītavās. Šī iemesla dēļ šāds produkts būtu jālieto uzturā profilakses nolūkos, kā arī podagras artrīta un citu locītavu slimību terapijai.

Jāatzīmē arī tas, ka cukīni ir viegli sagremojami ogļhidrāti, kas nekairina kuņģa gļotādu, atjauno zarnu peristaltiku un labvēlīgi ietekmē pārtikas sagremošanas procesus kopumā. Turklāt ir zināms, ka šādam auglim piemīt pretalerģiska iedarbība. Tas ļauj izmantot produktu bērnu, kā arī diētiskajā uzturā.

Vēl viena vērtīga itāliešu kabāču īpašība ir tā, ka tie spēj ātri piesātināt cilvēka organismu. Jāpiebilst arī, ka kultūra izceļas ar zemu kaloriju saturu. No tā izriet, ka tā ir ideāli piemērota cilvēkiem, kuri cieš no aptaukošanās vai vienkārši seko līdzi savam svaram, lai vienmēr uzturētu formu.

Šī auga augļi ir apveltīti ar bioloģiski aktīviem elementiem, piemēram, fitouzturvielām. Šie savienojumi ražo šūnas veselīgai tīklenei, kā rezultātā tiek nodrošināta laba redze. Turklāt karotīna koncentrācija tajos ir daudz augstāka, salīdzinot ar burkāniem. Tāpēc nevar pārvērtēt šāda derīga produkta izmantošanas ieguvumus redzes uzturēšanai un ar vecumu saistītu acu izmaiņu novēršanai.

Mangāna klātbūtne šajā dārzenī nodrošina olbaltumvielu un ogļhidrātu uzsūkšanos. Turklāt šis minerāls ir nepieciešams ātrai brūču dzīšanai, audu reģenerācijai un kaulu stiprināšanai. Tādējādi ēdieni uz šī auga bāzes būs noderīgi cilvēkiem, kuri atrodas pēctraumatiskā ārstēšanā.

Šī auga augļu sastāvā ir īpaši enzīmi, kas ir nepieciešami cilvēkiem ar aknu slimībām. Arī uzturs uz šāda komponenta bāzes būtu jālieto tiems, kuriem nepieciešams attīrīt organismu, jo tie nodrošina atkritumvielu un toksisko vielu izvadīšanu.

Ir zināms arī, ka cukīni sastāvā ir daudz antioksidantu, kas spēj neitralizēt brīvos radikāļus. Turklāt šim dārzenim piemīt spēcīga pretiekaisuma īpašība. Šādas cukīni īpašības padara to vērtīgu vēža slimību profilaksē.

Pie iepriekš minētajām īpašībām var pievienot vēl diurētiskas un holagoga. Šāds ieguvums var būt noderīgs urīnceļu akmeņu patoloģiju ārstēšanā.

Periodā, kad palielinās inficēšanās iespējamība ar dažādām vīrusu un infekciju slimībām, ir lietderīgi lietot itāļu cukīni. Šāds dārzenis, pateicoties bagātīgam sastāvam, palīdz pasargāties no šādām kaitēm.

Sievietēm

Sievietēm itāļu dārzenis ir noderīgs ar to, ka spēj normalizēt emocionālo fonu menopauzes periodā. Turklāt šis produkts nodrošina hemoglobīna līmeņa paaugstināšanu asinīs.

Cukīni tiek vērtēts arī tāpēc, ka tā ir diētisks produkts, kas spēj samazināt svaru. Uz tā pamata var pagatavot dažādus ēdienus, kas nekaitē figūrai.

Šāds gardums ir noderīgs arī sieviešu reproduktīvajai sistēmai. Tas ir saistīts ar to, ka tajā ir koncentrētas vielas, kas atjauno olnīcu darbību, kas savukārt novērš ciklu traucējumus un samazina sāpju sajūtas menstruāciju laikā. Augu komponents novērš iekaisuma slimības iegurņa zonā.

Cukīni ārstnieciskās īpašības izpaužas arī gādījumos, kad sieviete cieš no varikozām vēnām. Šāds dārzenis spēj paaugstināt asinsvadu un kapilāru elastību un izturību.

Plaši zināms arī garduma pielietojums kosmetoloģijas jomā. Tas ļauj atgūt matu veselību un spēku. To var izmantot arī sejas masku pagatavošanai ar atjaunojošu efektu.

Vīriešiem

Zinātniskie pētījumi onkoloģijas jomā ir apstiprinājuši, ka dažādi vērtīgie komponenti itāļu cukīni sastāvā spēj mazināt prostatas adenomas simptomus.

Tā kā vīrieša organisma galvenais dziedzeris atrodas blakus urīnpūslim, tā palielināšanās gadījumā vīrietim rodas nepatīkami simptomi urinēšanas laikā, kā arī dzimumakta laikā. Ja cukīni lieto vienlaicīgi ar graudaugiem un pupiņām, tas labvēlīgi ietekmēs prostatas funkcijas.

Grūtniecības laikā

Augsts folijskābes līmenis labvēlīgi ietekmē reproduktīvo sistēmu. Gaidot mazuli, šis vitamīns ievērojami samazina iespēju attīstīties problēmām ar bērna nervu sistēmu. Šī iemesla dēļ speciālisti iesaka iekļaut cukīni grūtnieču, kā arī sieviešu, kas plāno grūtniecību, uzturā.

Zīdīšanas periodā

Zīdīšanas periodā dārzenis ir arī noderīgs produkts, pateicoties tā pretalerģiskajām īpašībām.

Dažos gadījumos cukīni var izraisīt kolikas bērnam, tāpēc jaunās māmiņas ēdienkartē šāds gardums būtu jāiekļauj ne agrāk kā 3 mēnešus pēc bērna piedzimšanas. Ja runa ir par termiski apstrādātu cukīni, nelielos daudzumos to var ēst jau uzreiz pēc dzemdībām.

Bērniem

Pediatrijas jomā šādu delikatesi var izmantot, lai novērstu kolikas, vēdera uzpūšanos, kā arī stabilizētu izkārnījumu. Ar ķīmiskajiem elementiem bagātā dārzeņa sastāvs nodrošina pareizu skeleta veidošanos, uzlabo miegu un uzlabo garastāvokli. Lietojot šādu cukīni uzturā, paaugstinās rezistence pret vīrusu slimībām. Kā rāda prakse, bērni, kuri regulāri lieto cukīni, slimo daudz retāk.

Sākot no sešu mēnešu vecuma, bērnam var piedāvāt šādu produktu gan svaigā veidā, iepriekš sarīvējot, gan termiski apstrādātā stāvoklī. Ēdieni, kuru pamatā ir šāda kultūra, būs noderīgi gan imunitātei, gan mazuļa gremošanas traktam.

Svara samazināšanai

Cukīni ir atklāts nātrijs, kas palīdz normalizēt ūdens līdzsvaru cilvēka organismā. Tas nodrošina liekā šķidruma izvadīšanu.

Tiek atzīmēta arī produkta labvēlīgā ietekme uz gremošanas traktu. Jāatzīmē, ka cukīni ir starp desmit visefektīvākajiem ēdieniem, ko izmanto svara samazināšanai.

Pateicoties zemam kaloriju līmenim un augstam ūdens saturam, kā arī tauku trūkumam, itāļu auglis pasargās no pārēšanās, vienlaikus sniedzot lielu labumu organismam. Īpaši noderīgi šajā gadījumā ir gatavot cukīni tvaicētus.

Lai tiktu galā ar lieko svaru, katru dienu ir jālieto šāds cukīni. To var iekļaut salātos, izmantot biezeņu, dārzeņu sautējuma u.c. pagatavošanai.

Lietojums kosmetoloģijā

Šāda augu komponenta labums neaprobežojas tikai ar tā izmantošanu kā pārtikas produktam.

Uz šādas kultūras ziedu bāzes tiek izgatavoti līdzekļi alerģiskas reakcijas ārstēšanai. Sēklas savukārt var izmantot kosmētikas līdzekļu iegūšanai, kas paredzēti tauku dziedzeru darbības regulēšanai. Ir zināmas arī daudzas iespējas, kā pagatavot sejas un matu maskas. Augstā retinola, tokoferola un antioksidantu koncentrācija ļauj iegūt maskas, kas efektīvi cīnās ar grumbiņām un sirmiem matiem.

Šādai augu izejvielai piemīt mitrinošas īpašības, tāpēc to var izmantot sejas masku, kā arī matu masku pagatavošanai. Dārzeņa mīkstums spēj uzlabot ādas krāsu, iedarboties atjaunojoši, normalizēt mikrocirkulāciju, kā arī aizsargāt dermu no ultravioletā starojuma ietekmes.

Var izmantot visvienkāršāko un populārāko maskas pagatavošanas recepti. Lai to izdarītu, vienkārši jānorīvē cukīni un nedaudz jāizspiež sula. Iegūto putru uzklāt uz attīrītas sejas ādas. Pēc tam masku pārklāt ar marles audumu, pagaidīt pusstundu un nomazgāties ar vēsu ūdeni.

Sulu no cukīni var izmantot, lai novērstu maisiņus un tūsku zem acīm. Šādā gadījumā izmanto svaigi spiestu sastāvu ādas noslaucīšanai ap acīm.

Ja parādījušies sirmi mati, ieteicams izmantot matu masku no itāļu cukīni sulas. Šādu sastāvu nepieciešams ierīvēt galvas ādā, pēc tam noskalot ar siltu ūdeni. Šī procedūra ļauj nostiprināt matu folikulu un piešķirt matiem veselīgu izskatu.

Kaitējums un kontrindikācijas

Pat tik noderīgs produkts kā cukini var kaitēt organismam, ja to lieto nepareizi. Līdzās daudzām pozitīvajām īpašībām ir arī dažas negatīvās puses.

Pirmkārt, jāatzīmē, ka cukini var būt oksalāti, kas var izraisīt nierakmeņu slimību. Mēreni lietojot šo produktu veseliem cilvēkiem, riska nav, bet, ja ir nosliece uz šādām patoloģijām, ir svarīgi ievērot piesardzību.

Cukini nevajadzētu lietot arī cilvēkiem, kuri cieš no nieru mazspējas un žultspūšļa darbības traucējumiem. Tas ir tāpēc, ka, lietojot cukini, šie orgāni tiek pakļauti lielai slodzei.

Neapstrādātā veidā cukini nedrīkst ēst pie čūlas un gastrīta, jo tas kairina orgāna gļotādu.

Bīstams var būt arī cukini, kas audzēts, izmantojot dažādas ķīmiskas vielas. To saturu var samazināt, izmērcējot sagrieztu dārzeni vairākas stundas. Ūdenim jābūt sālītam. Pēc divām stundām dārzeņa gabaliņi jānomazgā un nedaudz jānosusina.

Kā izvēlēties un uzglabāt

Lai cukini lietošana nāktu par labu cilvēka veselībai, jāzina, kam pievērst uzmanību, izvēloties šādu produktu.

Vispirms jāzina, ka šādus augļus jāiegādājas laikā no pavasara beigām līdz jūlija beigām. Jo tieši šajā periodā kultūra nes augļus, un paši dārzeņi ir bagāti ar daudziem vitamīniem un minerālvielām. Nav ieteicams iegādāties augu agrāk vai vēlāk par norādīto laiku, jo pēc nogatavošanās cukini sāk zaudēt vērtīgās sastāvdaļas jau pēc 10 stundām. Šī paša iemesla dēļ šādu dārzeņu veidu nevar ilgstoši uzglabāt.

Jāņem vērā arī cukini izmērs. Garumam jābūt vidējam, proti, 13–15 cm. Pārāk lielas vērtības liecina, ka augļi ir pārgatavojušies, un tos nav ieteicams lietot uzturā; turklāt tajos ir ļoti daudz sēklu.

Mizai jābūt gludai, bez bojājumiem.

Cukini var uzglabāt temperatūrā no 0 līdz 5 grādiem. Ledusskapī produkts paliek svaigs divas nedēļas.

Vai var sasaldēt?

Ja nepieciešams pagarināt cukini glabāšanas laiku, to var ievietot saldētavā. Pirms tam vienkārši jāsagriež dārzenis un jāiepako polietilēna maisiņā. Saldētavā augs var uzglabāties trīs mēnešus.

Vai cukīni var ēst neapstrādātus

Ceptā veidā dārzenim ir patīkama garša, taču augstas termiskās apstrādes dēļ daļa labvēļgo vielu tiek zaudēta, turklāt uzsūcas daudz tauku.

Ja ēd jaunu cukini neapstrādātā veidā, nekas slikts nenotiks. Turklāt organisms piesātināsies ar vērtīgajām sastāvdaļām, ar kurām augs ir bagāts. Neapstrādātam cukini ir zems glikēmiskais indekss, kas ļauj to izmantot pat cukura diabēta gadījumā.

Pastāv daudz recepšu ēdienu pagatavošanai, kuros izmanto neapstrādātu cukini. Maigā un garšīgā augļa mīkstums ļauj to lietot neapstrādātu bez iepriekšējas termiskas apstrādes. Ēdienā šāda sastāvdaļa būs kraukšķīga. Šāds kabacis labi uzsūc sāli, vienlaikus izdalot lielu daudzumu sulas. Šī iemesla dēļ ieteicams vispirms sālīt cukini atsevišķā traukā, notecināt izdalīto šķidrumu un tikai tad pievienot salātiem.

Vai ir nepieciešams nomizot mizu

Gatavojot ēdienus uz cukini bāzes, mizu tīrīt nemaz nav obligāti. Dārzenim ir diezgan plāna un mīksta miziņa, kas nemaina salātu garšu.

Nav ieteicams noņemt mizu arī cita iemesla dēļ. Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka šajā kultūras daļā ir koncentrēts augsts askorbīnskābes daudzums, kas nodrošina organisma aizsargfunkciju paaugstināšanu. Ja dārzenis ir apstrādāts ar dažādām ķīmiskām vielām, miza ir jānoņem.

Kā garšīgi pagatavot cukīni: receptes

Jauni kabaci labāk uzsūcas organismā un tiem ir patīkama garša. Šādu produktu var lietot gan neapstrādātu, gan apstrādātu, proti, cept, cepeškrāsnī cept, tvaicēt, marinēt utt.

Svaigu dārzeni var izmantot salātu, piedevu pie gaļas un zivju ēdieniem pagatavošanai. Turklāt šāds produkts kalpo par pamatu desertu, piemēram, pankūku, blini, pīrāgu un kēksiņu, pagatavošanā. Arī no šī dārzeņa gatavo ziemas krājumus, proti, konservus, pievienojot ķiplokus, tomātus, burkānus un zaļumus.

Cepeškrāsnī

Cukini pagatavošanai cepeškrāsnī būs nepieciešams 0,5 kg dārzeņa, 200 g parmezāna, 2 sīpoli, 5 tomāti, 2 bulgāru pipari, 2 burkāni, sāls, saišķis zaļumu, melnie pipari un 2 ēd.k. olīveļļas.

Vispirms nepieciešams nomazgāt kabaci un tomātus, sagriezt tos ripiņās 5 mm biezumā. Saldos piparus sagriezt stienīšos. Sīpolus un burkānus sagriezt kubiņos un apcept eļļā līdz zeltainai krāsai.

Pēc tam ieziest ar eļļu cepešpannu un izklāt tajā cukini, sālīt un piparot. Nākamajā kārtā izklāt tomātus, sālīt un piparot, pēc tam – sīpolu un burkānu apcepumu. Pēc tam uzkaisīt saldos piparus. Masu apslacīt ar olīveļļu. Sagatavi ievietot cepeškrāsnī, uzkarsētā līdz 220 grādiem, uz 20 minūtēm. Šajā laikā sarīvēt sieru uz rīves un pēc 10 minūtēm apkaisīt ar to ēdienu, pēc tam nosūtīt cepešpannu atpakaļ cepeškrāsnī. Pirms pasniegšanas ēdienu rotāt ar zaļumiem.

Uz pannas

Būs nepieciešams 500 g itāliešu kabakša, 6 ēd.k. miltu, šķipsniņa sāls un melno piparu, garšvielas pēc garšas un augu eļļa cepšanai.

Ja auglis ir jauns, sagriezt to ripiņās, apmēram 1 cm biezumā. Ja dārzenis ir liels, veikt papildus garenisko griezumu. Mazā šķīvī uzkaisīt miltus, bet uz pannas ieliet nedaudz eļļas un uzkarsēt to.

Pēc tam cukini gabaliņus sāliet, piparojiet, apkaisiet ar garšvielām un apviļājiet miltos. Tagad tos izlieciet uz pannas. Cukini apcepiet uz vidējas uguns, līdz parādās zeltaina garoziņa. Apceptos dārzeņus ar lāpstiņu izlieciet uz šķīvja, tos var pasniegt ar skābo krējumu un zaļumiem.

Uz grila

Šādā gadījumā nepieciešams nomazgāt un sagriezt cukini ripiņās, 5–6 mm biezumā. Pēc tam nelielā traukā rūpīgi samaisiet olīveļļu, citrona sulu, sasmalcinātu ķiploku, sāli un maltus melnos piparus. Šim maisījumam pievienojiet cukini un kārtīgi samaisiet, lai tie visi būtu apstrādāti ar mērci. Pēc tam pārklājiet bļodu ar plēvi un atstājiet uz pāris stundām marinēties. Pēc šī laika uzkarsējiet grila pannu. Ar knaiblēm uzlieciet uz tās cukini. Apcepiet tos dažas minūtes no katras puses. Gatavos cukini apkaisiet ar sāli un melnajiem pipariem. Pasniedziet ar sasmalcinātiem pētersīļiem. Varat apslacīt ēdienu ar citrona sulu.

Plācenīši

Lai pagatavotu pankūkas, nepieciešami 2 vidēji cukini, dažas vistas olas, apmēram 80 g miltu, dažas ķiploka daiviņas, zaļumi pēc garšas, sāls un melnie pipari. Tāpat būs nepieciešama olīveļļa cepšanai.

Gatavošanas process sākas ar cukini rīvēšanu uz rīves. Atsevišķā traukā sakuļiet olas ar šķipsniņu sāls. Šeit pievienojiet arī miltus un samaisiet masu līdz viendabīgai konsistencei. Tālāk pievienojiet sasmalcinātu ķiploku, zaļumus un garšvielas. Pēc tam maisījumā ielieciet cukini, nedaudz izspiežot lieko sulu. Ja šī sagatave ir ļoti šķidra, nepieciešams pievienot vēl nedaudz miltu.

Tagad pankūkas apcepiet uz sakarsētas pannas līdz gatavībai. Vislabāk pasniegt ar skābo krējumu.

Zupa

Lai pagatavotu zupu, nepieciešamas šādas sastāvdaļas: 1 litrs gaļas buljona vai ūdens, 2 nelieli cukini, 2 kartupeļi, 1 sīpols, dažas ķiploka daiviņas, augu eļļa, svaigi pētersīļi, sāls un pipari pēc garšas.

Vispirms jāsagatavo dārzeņu buljons. Lai to izdarītu, vispirms nomazgājiet burkānus, nomizojiet tos un sadaliet 2 daļās. Pēc tam to pašu izdariet ar sīpolu. Tālāk nomazgājiet zaļumus un atdaliet kātus un lapas. Kātus izmantojiet buljona vārīšanai, bet lapas pievienojiet gatavam ēdienam. Pēc tam katlā ielejiet ūdeni, ielieciet tajā dārzeņus un uzvāriet. Turpiniet vārīt 20 minūtes. Dažas minūtes pirms gatavības sāliet masu.

Gatavo buljonu izkāš caur caurduri. Atlikušos dārzeņus izmetiet, jo tie jau ir atdevuši savu garšu un derīgās vielas šķidrumam, kurā vārījās.

Tagad varat ķerties pie cukini. Tos nepieciešams nomazgāt un sagriezt ripās. No iegūtās masas atdaliet 1/4 un nolieciet malā; šī daļa tiks izmantota cepšanai pirms pasniegšanas. Tālāk nomizojiet un sagrieziet pusripiņās sīpolu, sasmalciniet ķiploku, bet kartupeļus sagrieziet kubiņos.

Pēc tam katlā uzkarsējiet augu eļļu. Pievienojiet sīpolus un ķiplokus un cepiet dažas minūtes. Arī atlikušo cukini daļu ielieciet katlā. Sajauciet masu un cepiet 5 minūtes, periodiski apmaisot. Pēc tam pievienojiet kartupeļus un turpiniet vārīšanu vēl 2 minūtes. Tagad katlā ielejiet 1 litru karsta buljona un vāriet ēdienu uz lēnas uguns vēl ceturtdaļu stundas. Tad sablenderējiet dārzeņus līdz biezenim.

Atliktos cukini sāliet un apcepiet eļļā no abām pusēm, līdz tie kļūst mīksti. Gatavo zupu ielejiet šķīvjos un katrā ielieciet dažus ceptā cukini apļus. Rotājiet ēdienu ar zaļumiem.

Kā marinēt

Lai pagatavotu marinētus cukini, būs nepieciešams 0,5 kg šī dārzeņa, 5 g cukura un tikpat daudz sāls, 10 ml galda etiķa, 50 ml rafinētas augu eļļas, pāris ķiploku daiviņas, svaigu diļļu ķekars, melnie pipari pēc garšas.

Vispirms jānomazgā cukini. Ja miza nelobīsies, tas jādara īpaši rūpīgi. Pēc tam dārzeņus nosusiniet ar papīra dvieli. Tagad sagrieziet augli, izmantojot speciālu šķēlēju vai dārzeņu tīrīšanas ierīci.

Tad sāliet cukini un atstājiet uz brīdi. Pēc 15–20 minūtēm izspiediet sulu no produkta un pārlieciet marinādes traukā. Pievienojiet sasmalcinātus ķiplokus un diļļu zaļumus. Atsevišķā traukā samaisiet cukuru ar pipariem, etiķi un eļļu līdz viendabīgam maisījumam. Iegūto marinādi izmantojiet cukini apstrādei. Pēc samaisīšanas ielieciet sagatavi ledusskapī. Marinētos dārzeņus var pasniegt jau pēc 30 minūtēm. Šis ēdiens labi sader ar kartupeļiem. Pēc garšas tas atgādina marinētus gurķus, taču šajā gadījumā sagatave ir maigāka ar saldenu piegaršu.

Interesanti fakti par cukīni

1. Cukini savu nosaukumu ieguvis no itāliešu vārda "zucchini", kas cēlies no vārda "zucca", kas apzīmēja ķirbi. Tātad izrādās, ka cukini ir mazs ķirbītis. Patiesībā cukini parasti ir daudz mazāki par ķirbi, taču reiz izdevās izaudzēt augli, kas svēra vairāk nekā sešdesmit kilogramus.
2. Ievērības cienīgi, ka krievu vārds "kabačs" arī tika aizgūts no ukraiņu "kabaks", kas tulkojas kā ķirbis.
3. Itāliešu kabaci ir pieraduši saukt par dārzeņu, taču jāatzīmē, ka tie dzimst no zieda, kas norāda, ka tie ir augļi.
4. Īpašu uzmanību prasa šī auga ziedi. Tie, tāpat kā visu cukini un ķirbju šķirņu ziedi, ir ēdami un īsta delikatese. Ir daudz recepšu dažādu ēdienu pagatavošanai uz to pamata.
5. Jāatzīmē arī tas, ka vienā cukini ir daudz vairāk kālija nekā banānā. Šī viela ir ļoti labvēlīga organismam. Kā zināms, šis minerālsavienojums spēj daļēji neitralizēt sāls ietekmi uz cilvēka organismu. No tā izriet, ka kālijs ļauj novērst hipertensijas attīstību.
6. Azerbaidžānā ar ķirbju dzimtas pārstāvju ziedkopu novārījumu ārstē strutojošas brūces.

Cukini foto