Garcinija: kas tas par augli un kā tas ir noderīgs

Garcinija ir tropu bērns, tāpēc Krievijas teritorijā augu var redzēt tikai siltumnīcās vai kaislīgu puķu audzētāju mājās.

Kas tas par augli

Garcinijas augļi ir ne tikai pilnībā ēdami, bet arī garšīgi un plaši tiek izmantoti ēdienos, ko gatavo šī auga izcelsmes valstīs. Pazīstamākais šīs augļu dzimtas pārstāvis ir violetais mangostīns, nedaudz mazāk populāri ir sarkanoranžais kandiss un zeltainā tamarinda.

Kā izskatās

Garcinija var būt krūms, bet visbiežāk tā ir mūžzaļš koks ar ievērojamu augstumu, sasniedzot 15–20 m – aptuveni tāds pats augstums kā 5–7 stāvu mājai. Tās lapām ir blīva struktūra. No augšpuses tās ir sulīgi zaļā krāsā, no apakšpuses – bālas, pat blāvas. Lapas garums ir apmēram 25 cm, platums – apmēram 10 cm.

Garcinija zied ar gaļīgiem krēmkrāsas vai rozā zaļganiem smaržīgiem ziediem. Pēc ziedēšanas uz koka veidojas augļi, kas līdzīgi hurmai vai mazam ķirbītim – tikpat spilgti, spīdīgi un nedaudz saplacināti no augšas un apakšas. Katra augļa izmērs ir apmēram 5 cm. Tā mizas krāsa var atšķirties atkarībā no sugas, kuru ir vismaz 50: Kambodžas – zaļgani dzeltena vai gaiši dzeltena, Livingstona – spilgti oranža, Indijas – violeta.

Zem mizas slēpjas sulīgs maigs mīkstums, kas arī var būt dažādās krāsās – gan oranžs, gan zeltains, gan balts. Mīkstums ir sadalīts četrās daiviņās, katrā ir sīkas sēkliņas.

Pēc garšas auglis ir sulīgs, atspirdzinošs, skābensaldskābs, skābuma un salduma līdzsvars ir atkarīgs no sugas.

Kur aug

Mūžzaļais Garcinijas koks aug vietās ar tropisko klimatu – tur, kur ir silts un mitrs. Tas sastopams Āzijas valstīs – Taizemē, Malaizijā, Indijā, Āfrikas dienvidos, Austrālijā un Polinēzijas salās. 20. gadsimtā šī kultūra tika ievesta Dienvideiropā.

Kā Garcinijas auglis ir noderīgs?

Gan zinātniskā medicīna, gan tautas dziednieki atzīmē, ka auga augļiem ir bagāts ārstniecisko īpašību klāsts. Pirmkārt, tie ir pretiekaisuma un pretvīrusu efekti. Tā, pateicoties to lietošanai, paaugstinās imunitāte, atvieglojas sezonālo slimību norise, samazinās komplikāciju skaits pēc tām.

Garcinija būtiski ietekmē zarnu darbību, paātrinot pārtikas uzsūkšanos, peristaltiku, maigi izvada toksīnus un izdedžus. Pateicoties tam, notiek lipīdu vielmaiņas normalizēšanās, pareiza un ātra ogļhidrātu un tauku sadalīšanās, kas palīdz tiem, kas vēlas zaudēt svaru, paātrināt šo procesu.

Ir atzīmēta auga augļu spēja neitralizēt brīvos radikāļus. Ir konstatēts, ka, pateicoties garcinijai, uzlabojas asins hemoglobīna rādītāji. Ārsti uzskata, ka šie augļi novērš audzēju augšanu un labdabīgu audzēju pārvēršanos ļaundabīgos.

Garcinijas augļi ir labvēlīgi arī sirdij, atbalstot tās normālo ritmu un stabilizējot asinsspiedienu, novēršot koronāro sirds slimību. Gados vecākiem cilvēkiem tie palīdz apturēt redzes pasliktināšanos, kas saistīta ar redzes nerva ar vecumu saistītām izmaiņām, kā arī atbalsta krēslas redzi.

Sievietēm augļi ir noderīgi ne tikai kā gardums, tos var izmantot kā barojošu, atjauninošu masku sastāvdaļu, bet pusaudžiem – kā līdzekli pret ar vecumu saistītām pinnēm.

Kādu kaitējumu tā var nodarīt

Lietojot šī tropiskā augļa augļus, galvenais ir nepārspīlēt, jo, tāpat kā jebkurš nepazīstams produkts, garcinija var izraisīt negatīvu gremošanas trakta reakciju. Turklāt tai var būt alerģija. Šī paša iemesla dēļ garciniju nedrīkst ēst bērniem, kas jaunāki par 5 gadiem, grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti – pastāv iespēja, ka alergēni nokļūs mazuļa organismā.

Garcinija ir kontrindicēta tiem, kas cieš no cukura diabēta, kā arī nieru slimībām un aknu mazspējas.

Augstā askorbīnskābes satura dēļ ar šo augli jābūt piesardzīgiem cilvēkiem, kuriem diagnosticēta kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, gastrīts ar paaugstinātu sekrēcijas funkciju, kolīts.

Depresijas un nervu slimību gadījumā tropiskais auglis var pasliktināt pacienta stāvokli, turklāt garcinijas lietošana vienlaikus ar antidepresantiem un sedatīviem līdzekļiem nav vēlama.

Pārēdoties garcinijai, iespējama slikta dūša, sāpes vēderā, caureja. Ja parādās šādas pazīmes – pārtrauciet tās lietošanu.

Kā pareizi ēst Garcinijas augli?

Svaiga jauna garcinijas augļa miza ir mīksta. To ir viegli nogriezt ar asu nazi. Galvenais – nesaspiest sulīgo vidu. Būs jāgriež auglis uz pusēm, un mīkstums jāizņem ar deserta vai tējas karoti.

Ēst var arī tikai neapstrādātu mīkstumu vai sagriezt to gabaliņos un pievienot ledus gabaliņus. Šādi augli pasniedz daudzos restorānos un kafejnīcās garcinijas dzimtenē – Āzijā.

Garcinija lieliski “sader” ar arbūza, papaias, ananasa, vīnogu, melones garšu, tāpēc tā bieži kļūst par augļu salātu vai atsvaidzinošu dzērienu sastāvdaļu.

Ko var pagatavot no Garcinijas?

No garcinijas mizas gatavo garšvielu, kurai to žāvē vai nu gaisā ar intensīvu ventilāciju, vai elekriskajā žāvētājā, un pēc tam samaļ kafijas dzirnaviņās. Šāda garšviela labi sader ar zivju ēdieniem, gaļu, rīsiem, salātiem, pākšaugiem, kartupeļiem.

Garcinijas mīkstumam ir viegli skābena un svaiga garša. Āzijas valstīs to bieži izmanto kulinārijā.

Salāti ar jūras veltēm

Jāsagriež plānos riņķos puse čili pipara pāksts (sēklas obligāti jāizņem). Tāpat riņķos jāsagriež puse šalotes sīpola. Jāsamaisa sīpols ar čili vienā traukā.

Jāpagatavo mērce, kam vidēja lieluma garcinija jānomizo no mizas, jāsasmalcina biezenī ar blenderi, jāpievieno 20–30 ml baltvīna, jāpiesāla un nedaudz jāpavāra, lai sabiezē – jāiegūst 50 g mērces. To var aizstāt ar vienkāršāku mērci: vienas garcinijas sulai jāpievieno 2 ēdamkarotes laima sulas. Čili un šalotes maisījumu jāpārlej ar mērci, jānoliek malā, lai masa ievilktos.

Turpmākā pagatavošana:

1. Jāsagatavo 10 karaliskās garneles: jāatkausē, jānovāra ne ilgāk par divām minūtēm, jānņem čaula un jāizņem barības vads.
2. Jānovāra 100 g vistas krūtiņas, jāsagriezt kubiņos.
3. Jāsagriež kubiņos 100 g svaigu ananāsu.
4. Jāsagriež uz pusēm 3–4 ķiršu tomātus.
5. Jānorauj lapas no trim piparmētru zariņiem.
6. Salātu bļodā jāsamaisa garneles ar sagrieztu vistas fileju, ananāsiem, cherry tomātiem, piparmētru lapām un jāpārlej ar mērci.

Augļu salāti

Tropiskajiem salātiem jāņem viens garcinijas auglis un vēl četri jebkuri augļi, galvenais, lai garšas būtu dažādas. Izvēlēties var no papajas, kivi, ananāsa, arbūza, jebkuriem citrusaugļiem, pitahajas, banāna, granātābola, ābola.

Process:

1. Augļus jāsagriež gabaliņos, jāpārlej ar 2 ēdamkarotēm citrona sulas, kas sajaukta ar cukura sīrupu, kas pagatavots iepriekš (100 g cukura jāvāra ar 100 ml ūdens līdz pilngai izšķīšanai un jāizkāš).
2. Garšas, aromāta un skaistuma dēļ jāpievieno 2–3 piparmētru lapiņas.

Garcinijas džems

Pagatavot ievārījumu no šī augļa nav iespējams, jo tā mīkstums ir tik trausls, ka karsējot zaudē formu. Bet džems izdodas lielisks!

Pagatavošanas process:

1. Augļus jānomizo, jāizņem kauliņi, jāsagriež mīkstums, jāsamaisa ar cukuru un jānoliek malā, lai izdalītos sula. Uz 1 kg mīkstuma nepieciešams 0,5 kg cukura (labāk brūnais).
2. Džemu jāvāra uz lēnas uguns, nepārtraukti maisot. Tiklīdz sāk sabiezēt, jāpievieno tējkaroti kanēļa.

Želeja

Gatavošanas process:

1. Pusē glāzes svaigi spiestas mandarīnu sulas jāizšķīdina želatīns (viena ēdamkarote).
2. Sešus vidējus garcinijas augļus jānomizo un jāpārvērš biezenī ar blenderi.
3. Biezeni jāsamaisa ar sulu, kurā uzbriedis želatīns, un jālikt uz lēnas uguns. Maisot jāpievieno medus, tā daudzums jānosaka pēc garšas – kā kuram patīk. Skābāku garšu cienītāji var iztikt bez medus. Želejveida masu jāsamaisa līdz viendabīgam stāvoklim.
4. Jāņem nost no plīts, jāizlej silikona formiņās un jāievieto ledusskapī. Pirms pasniegšanas želeju var pārliet ar ūdens peldē izkausētu šokolādi.

Biezpiena deserts

Pagatavošanas process:

1. Nelielā ūdens daudzumā jāizšķīdina 30 g želatīna, jāatstāj uzbriest.
2. Jāsamaisa 600 g jogurta (piena, bez augļu pildvielas) ar 200 g biezpiena masas, jāiebert 0,5 tējkarotes vanilīna, jāielej želatīns, ar blenderi jāsakuļ visa masa, jāizlej tā formiņās (ne līdz augšai, bet līdz pusei augstuma) un jāievieto ledusskapī.
3. Kāmēr masa sacietē, jānomizo garcinija un jāizberzt cau sietu vai jāpārvērš biezenī ar blenderi. Var pievienot medu saldumam.
4. Uz pirmo jogurta-biezpiena masas kārtu izklāt garcīnijas biezeni ar medu un vēl vienu jogurta kārtu – tagad līdz formas augšai. Virsū pārkaisīt ar rīvētu šokolādi.

Garcinijas nektārs

1. variants: sajaukt vienādās daļās garcīnijas, ābolu un arbūzu sulas.

2. variants: sajaukt vienādās daļās garcīnijas un granātābola sulas, pievienot pēc garšas banāna biezeni.

2. variants: sajaukt kivi, pitahajas, arbūza, garcīnijas sulas proporcijā 2:2:2:1.

Izmantošana tautas medicīnā

Garcīnijai piemīt spēja uzlabot vielmaiņas procesus un gremošanu, stimulēt zarnu darbību, radīt caureju veicinošu efektu, samazināt apetīti un sadedzināt tauku nogulsnes, tādēļ to izmanto kā līdzekli svara zaudēšanai. Turklāt, pateicoties tam, ka augs ir vitamīnu un dabisko minerālvielu avots, svara zaudēšanas procesā cilvēka organisms tiek piesātināts ar šīm derīgajām vielām.

Tēja svara zaudēšanai
Sagriezt mazos gabaliņos kaltētu garcīnijas augli, ņemt tējkaroti gabaliņu un aplej tos ar glāzi verdoša ūdens. Var pievienot arī auga kaltētas lapas. Ļaut tējai ievilkties 10–15 minūtes. Tā kā pats dzēriens ir nepiesātinātas garšas, tā uzlabošanai labi pievienot garšvielas (ingveru, kanēli, kardamonu, citronu, apelsīnu) vai žāvētus augļus.

Dzert tēju gan siltu, gan aukstu, pusstundu līdz stundai pirms ēšanas. Galvenais – neaizmirst, ka vislabākais efekts tiek sasniegts, stingri ievērojot sabalansēta uztura un sporta slodžu noteikumus.

Kā audzēt

Tā kā garcīnija aug tropos, ir svarīgi mājas apstākļos nodrošināt tai piemērotu temperatūras režīmu.

Auga sēklas pirms stādīšanas paturēt 30 minūtes vājā, gaiši rozā kālija permanganāta šķīdumā. Augsnei nepieciešams sajaukt uz pusēm dārza zemi ar kompostu – šāda augsne pēc sastāva ir vistuvāk bagātīgajai irdenajai augsnei tropu mežos. Podu ar iestādītajām sēklām pārklāt ar polietilēna plēvi, augsni mitrināt reti – pēc izžūšanas.

Augi dīgst ilgi, iespējams, pirmie dzinumi parādīsies ne agrāk kā 4–6 mēnešus pēc stādīšanas. Pēc tam plēvi noņemt, un mazo garcīniju katru dienu apsmidzināt.

Uz lielu podu pastāvīgajā vietā pārstādīt labāk pavasarī, kad ir silts un daudz saules. Jo lielāks augs, jo lielāks tilpums nepieciešams. Apmēram 1,2–1,5 m augstam kociņam nepieciešams aptuveni 20 litru pods, labāk, ja tas ir smagāks – no keramikas, nevis plastmasas. Apakšā jābūt drēnažas atverei.

Uz poda dibena uzlikt 2–3 cm grants vai keramzīta, tad iebērt augsnes maisījumu, kurā iestādīt kociņu. Novietot to pie saulaina loga un laistīt katru nedēļu, izmantojot vismaz 3–4 litrus nostādināta ūdens. Starp laistīšanas reizēm apsmidzināt lapotni, lai uzturētu tropiskajam tuvu mitrumu.

Dabā garcīnija izaug līdz milzīgiem izmēriem, mājas vai dzīvokļa apstākļos var izveidot kociņu ne augstāku par 2 m, regulāri knibinot strauji augošos jaunos zariņus.

Garciniju kaitēkļi skar ļoti reti, bet tā mīl organisko mēslojumu un slāpekli. Vislabāk mēslot pavasarī un vasarā, kad sākas aktīvās augšanas periods. Rudenī un ziemā augam jānodrošina relatīvā miera periods.

Vasarā kociņš jāiznes svaigā gaisā – balkonā vai terasē, kas ir aizsargāti no spēcīgām vēja brāzmām un caurvēja. Pie pirmajām temperatūras pazemināšanās prognozēm augs jāienes siltumā.

Fakti par augli

1. Dabiskos apstākļos Garcinija aktīvi aug visu gadu un dod augļus divreiz gadā.
2. Koksne ir ļoti pievilcīga, tās šķiedrās ir skaistas brūnas dzīslas, tā gandrīz nepūst, ir smaga un blīva. Vecu koku stumbri, kas vairs nav piemēroti augļu ražošanai, tiek izmantoti mēbeļu, durvju, mucu riepu ražošanā.
3. Garcinijā ir sveķi, kas satur brūngani dzeltenu komponentu, ko sauc par ksantonu, tāpēc no tās izgatavo krāsvielas.

Garcinijas augļa foto