Čempedaks: kas tas par augli un kā tas ir noderīgs

Ne visi planētas iedzīvotāji zina par interesanta izskata un sastāva tropu augli ar nosaukumu čempedaks. Mūsdienās ir ļoti daudz tā šķirņu – aptuveni 150. Tās visas lieto uzturā Āzijas valstu iedzīvotāji, taču tām ir dažādas garšas nianses un aromāts.

Kas tas par augli

Eksotisks auglis, kas pēc izskata līdzīgs džekfrūktam, ir maizeskoka augļa paveids. Nobriestot tas izdala spēcīgu apreibinošu muskusaromātu, kas to padara līdzīgu durianam. Tāpat kā džekfrūkts un maizeskoks, šis eksotiskais auglis pieder zīdkoku dzimtai. Tas aug tropu klimata apstākļos. Bet, ja pieliek pūles, to var izaudzēt arī mājas apstākļos. Mūsdienās čempedaka augļus plaši izmanto veģetārajā uzturā kā gaļas aizstājēju.

Kā izskatās

Mūžzaļš koks, kas spēj sasniegt vairāk nekā 20 m augstumu, var dot lielas ražas vairākas reizes gadā. Savvaļā augam 40 m augstums nav robeža. Tas zied ar vīrišķajiem un sievišķajiem ziediem, kas pēc apputeksnēšanas dod lielus, garšīgus augļus. To forma ir sfēriska vai cilindriska – 12 līdz 35 cm garumā. Čempedaka platums var būt 15 cm. Tas nozīmē, ka daži īpatņi vienkārši pārsteidz ar saviem lielajiem izmēriem.

Augļa miza ir zaļganā, dzeltenīgā vai brūnā krāsā, uz kuras visas virsmas atrodas izciļņi un plankumi. Nogatavojušies augļi izdala ļoti patīkamu aromātu, un to garša ir sulīga un salda. Tomēr šādas īpašības piemīt kultivētajām šķirnēm. Savvaļas formā čempedaks atšķiras ar skābēnu garšu un gandrīz pilnīgu aromāta trūkumu.

Kur aug

Čempedaka izcelsme ir Dienvidaustrumāzija. Proti, Malaizija, kur tas tika atklāts. Tur ir ideāli apstākļi tā augšanai – silts klimats un bagātīgi nokrišņi. Tropu augu tagad audzē gandrīz visur – Indonēzijā, Malajas pusalā, Taizemē un citās Āzijas valstīs. Austrālijā un Āfrikā tas tika aklimatizēts, tāpēc ir plaši izplatīts rūpnieciskā mērogā.

Kā čempedaks ir noderīgs

Čempedaks satur daudz noderīgu vielu – vitamīnus un mikroelementus, kā arī ogļhidrātus. Tieši pēdējie dod cilvēkam nepieciešamo dzīvības spēku un enerģiju.

1. Augļos dominē kālijs, kas labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas un nieru darbību. Tādējādi normalizējas asinsspiediens, kas ir īpaši svarīgi hipertensijas slimniekiem. Čempedaks ir noderīgs arī cilvēkiem, kuri cieš no tūskas sirds vai nieru mazspējas dēļ, jo tajā ir daudz kālija.
2. B grupas vitamīni pozitīvi ietekmē nervu sistēmas funkcionalitāti, ārstē depresiju, tiek galā ar stresu, uzlabo garastāvokli un pašsajūtu. Regulāra čempedaka segmentu lietošana uzturā padarīs cilvēku līdzsvarotāku, emocionāli stabilāku un mierīgāku.
3. C vitamīns dod iespēju stiprināt imunitāti, paaugstināt darbspējas. Tas ļauj efektīvi cīnīties ar gripu, vīrusu infekcijām, iekaisumiem un saaukstēšanās slimībām.
4. Čempedaks ir ļoti noderīgs uroģenitālās sistēmas slimību gadījumā. Ārsti stingri iesaka to iekļaut uzturā cilvēkiem, kuri cieš no šādām slimībām.
5. Kalcijs un dzelzs, kuru arī daudz ir augļu sastāvā, lieliski ietekmē kaulu audus, zobus, matus un asinsrades procesu. Tāpēc, lietojot tropiskos augļus, anēmijas risks ir samazināts līdz minimumam, kā arī bieži kaulu lūzumi un problēmas ar zobiem.
6. Eksotiskā augļa mīkstums labvēlīgi ietekmē gremošanas orgānu darbību. Uzlabo zarnu peristaltiku, cīnās ar aizcietējumiem, dabiski attīra organismu no toksīniem un kaitīgām vielām.
7. Čempedaks pozitīvi ietekmē arī smadzeņu darbību, tāpēc tā ikdienas lietošanu iesaka garīgā darba veicējiem.
8. Ir ieteicams arī pievienot sulīgā augļa mīkstumu hiperaktīvu bērnu uzturā, jo tā labvēlīgā ietekme uz nervu sistēmu ir acīmredzama.
9. Regulāra augļu lietošana uzlabo vielmaiņas procesus ādā, padarot sejas ādu svaigu, gludu un veselīgu.

Kādu kaitējumu tā var nodarīt

Čempedaks uzturā jālieto piesardzīgi un tikai nelielos daudzumos. Tas satur daudz dabiskā cukura, tādēļ cilvēkiem, kuri cieš no cukura diabēta, vajadzētu atturēties no šī garduma. Tas nereti izraisa arī alerģiskas reakcijas, kas padara tā lietošanu neiespējamu alerģijas slimniekiem. Šī iemesla dēļ nevajadzētu dot sulīgo mīkstumu maziem bērniem, kas vēl nav sasnieguši 3 gadu vecumu.

Pirmajā mēģinājumā baudīt eksotisko augli jāievēro liela piesardzība, jo ziemeļu platuma grādu cilvēku organisms nav pieradis pie šāda uztura. Jānovēro sekojošais kuņģa-zarnu trakta un ādas stāvoklis. Ja viss ir kārtībā, tad čempedaku var ēst bez bažām.

Šis auglis ir diezgan kaloriju saturošs. Tādēļ cilvēkiem, kuri atbrīvojas no liekā svara, vajadzētu atturēties no tā lietošanas. Pēc garduma baudīšanas jāuzkrāj tīrs dzeramais ūdens, jo saldais mīkstums pēc tam izraisa slāpes.

Kā pareizi ēst čempedaku

Āzijas valstīs pārtikā tiek lietoti ne tikai nogatavojušies, bet arī nenobrieduši augļi. Pēdējā gadījumā tos izmanto kā dārzeņu, gatavojot dažādus ēdienus. Nogatavojušos augļus vienkārši atver ar rokām, izņemot segmentus. Augli var pārgriezt gareniski, iepriekš uzvelkot cimdus. Čempedaka miza satur lateksu, kas, nonākot uz rokām, ir diezgan grūti nomazgājams. Neapstrādātā veidā var ēst ne tikai mīkstumu, bet arī kauliņus, kas daudziem cilvēkiem garšo vēl vairāk.

Tropiskajam auglim ir ļoti salda garša, kas robežojas ar atbaidīgu saldumu. Tāpēc vienā reizē to nevar apēst lielos daudzumos. Maksimums 6-7 segmenti. Bet ar to ir pietiekami, lai izbaudītu apbrīnojamas garšas īpašības, kas apvieno duriana un džekfrūta īpašības. Mutē kūstošais saldums un brīnišķīgā sulīgums — tā īsumā var raksturot eksota garšu. Kauliņi arī ir ēdami un noderīgi ceptā un vārītā veidā. Pēc garšas tie atgādina riekstus un lieliski der uzkodām vai brokastīm.

Ko var pagatavot no čempedaka

Visbiežāk čempedaku lieto pārtikā svaigā veidā. Nereti to pievieno salātiem, desertiem. Jāatzīmē, ka katrā reģionā augļa garša var stipri atšķirties no citiem. Dažās valstīs augļiem ir sēņu garša, kas dod iespēju tos izmantot pamatēdienu, piedevu, zupu pagatavošanai. Šim nolūkam izmanto nenobriedušus augļus, kas vēl nav ieguvuši raksturīgo saldumu. Eļļā apcepti segmenti tiek uzskatīti par īstu delikatesi. Mīkstumu vāra kokosriekstu pienā, kas ļauj iegūt ļoti garšīgu, barojošu kārumu.

Praktiski visi pasaules mēroga pavāri dod priekšroku čempedaka desertu pagatavošanai. Bet Āzijas valstīs to mēdz gatavot kā piedevu gaļas ēdieniem. Šim nolūkam mīkstumu tieši cep. Arī nogatavojušos augļus konservē sīrupā, vāra ievārījumus, gatavo trifeļus un pievieno saldējumam. Sēklas samaļ un no tām taisa miltus. Un Indonēzijā pat ēd mizu, kuru iepriekš izmērcē sālsūdenī ar garšvielām, un tad apcep. Šāds augļu ēdiens pēc savām īpašībām ir izcila alternatīva gaļai. Tāpēc nabadzīgajiem vietējiem iedzīvotājiem tas veido uztura pamatu.

Izmantošana tautas medicīnā

Tautas medicīnas receptēs izmanto ne tikai augļus un sēklas, bet arī čempedaka koka lapas, mizu, stumbrus. Vērtīgie bioķīmiskie savienojumi piešķir ārstnieciskajiem līdzekļiem šādas īpašības:

• pretvīrusu;
• antibakteriālas;
• pretsēnīšu.

Plaši tiek izmantots sakņu novārījums astmas, zarnu traucējumu, hipertēnijas, ādas slimību ārstēšanai. Arī tā lietošana ļauj mazināt trauksmi, nemieru, atbrīvoties no stresa stāvokļa un depresijas. Ar nenobriedušiem augļiem var izārstēt caureju, bet ar nogatavojušiem – aizcietējumus.

Čempedaka lapas izmanto brūču, griezumu, nobrāzumu dzīšanai. Šim nolūkam tās sasilda un pieliek skartajai vietai.

Lai ārstētu sieviešu neauglību, palīdz čempedaka ceptas sēklas – pietiek tās ēst 2 reizes dienā. Āzijas valstīs dažas čempedaka daļas plaši izmanto sieviešu slimību ārstēšanai, ātrai atveseļošanai pēc dzemdībām un sāpju mazināšanai menstruāciju laikā. Sakņu kompreses ļauj atbrīvoties no sāpēm rokās un kājās, kā arī no ādas čūlām.

Lietojums kosmetoloģijā

Čempedaka eļļai piemīt spēja uzlabot ādas šūnu reģenerāciju, veicinot tās ātru atjaunošanos. Tāpēc kosmetoloģijā to plaši izmanto krēmu, želeju un attīrošo līdzekļu ražošanai ādas barošanai un atjaunošanai. Pēc regulāras šādu līdzekļu lietošanas āda iegūst veselīgu izskatu, gludumu un zīdainīgumu. Līdzekļi uz čempedaka bāzes veicina ādas atjaunošanos un novērš tās novecošanos.

Austrumu sievietes bieži izmanto augļu sulu un mīkstumu mājas sejas masku, skrubju vai kompresu pagatavošanai. Čempedaku lieto kopā ar citiem tropu augļiem vai dārzeņiem. Dabiskā kosmētika ļauj tām saglabāt ādas jaunību un veselīgu izskatu.

Kā izaudzēt čempedaku

Šodien šo apbrīnojamo tropu augli plaši audzē Āzijas valstīs rūpnieciskā mērogā. Tomēr dekoratīviem nolūkiem to var izaudzēt arī mājas apstākļos. Galvenais – radīt telpā, vēlams siltumnīcā, temperatūru un mitrumu, kas ir tuvs tropiskajam. Veiksmīgai auga attīstībai temperatūrai jābūt vairāk nekā 20 grādi pēc Celsija, un mitrumam – relatīvi augstam. Bet, lai izvairītos no augļu koka bojāejas riska, to nevar pārmitrināt. Čempedaks aug diezgan ātri, tāpēc dažu gadu laikā var iegūt pilnvērtīgu koku.

Augsnei jābūt gaisu caurlaidīgai, vieglai un barojošai. Pilnībā derēs iegādātā augsne citrusaugļiem. Obligāti poda apakšā jāierīko drenāžas slānis no keramzīta. Sēklas var stādīt diezgan lielos podos – apmēram 0,5 litru, jo augs ātri nonāks aktīvās attīstības stadijā. Podus novieto uz dienvidu palodzēm, nodrošinot aizsardzību no caurvēja. Ja telpā darbojas apkures ierīces, tad mitruma paaugstināšanai tās pastāvīgi jāpārklāj ar mitru drānu. Pirmajā dzīves gadā augu pārstāda vairākas reizes – 3 vai 4. Vēlāk tā augšana nedaudz palēninās, tāpēc pārstādīšanu var veikt tikai 1 reizi gadā.

Ziedēšanas stadijā augu nepieciešams apputeksnēt manuāli ar otu. Augs lieliski panes pastāvīgu saules gaismu, tomēr pusdienas karstumā ieteicams to nedaudz noēnot. Augošā čempedaka bojāeju var izraisīt temperatūras pazemināšanās līdz +5 grādiem un paaugstināšanās līdz +40 grādiem. Pat īslaicīgs aukstums negatīvi ietekmēs eksotiskā koka attīstību – tas nomestu lapas. Katru dienu to apsmidzina, tādējādi nodrošinot nepieciešamo mitruma līmeni. Labi, ja mājā ir stacionārs gaisa mitrinātājs. Čempedaks labi reaģē uz ārpusaknes barošanu pa lapām. Tās veic ne biežāk kā reizi mēnesī.

Audzēšana no sēklas ļauj sagaidīt koka augļošanos 5. vai 6. gadā pēc sēšanas. Istabas apstākļos to diametrs nepārsniegs 10–15 cm. Protams, salīdzinot ar parastajiem augļiem, tie šķitīs miniatūri. Taču to, cik dekoratīvi mājās izskatīsies tropiskais koks ziedēšanas un augļošanas stadijā, var uzzināt, tikai pašam audzējot čempedaku atbilstoši agrotehniskajiem noteikumiem.

Čempedaka foto