Hikama: kas tas ir par dārzeni un ar ko tas ir noderīgs?

Hikama ir rets viesis Eiropas lielveikalu plauktos. Zālaugveida liānu no pākšaugu dzimtas sauc arī par Džikamu, Meksikas jamsu, jamsa pupām, pahirizusu. To kultivē tās ēdamās saknes dēļ, no kuras gatavoti ēdieni ir plaši izplatīti Meksikā.

Kas tas ir par dārzeni

Meksikāņi jau no seniem laikiem audzējuši šo dārzeni gan pašu patēriņam, gan lopbarībai. Liāna paceļas virs zemes vairākus metrus. Dabiskā vidē balti vai dzelteni ziedi var rotāt augu 9–10 mēnešus gadā. Pākstīs, kas dažkārt sasniedz 20 cm garumu, nogatavojas sēklas. Visa auga virszemes daļa satur rotenonu, tāpēc tā nav ēdama. No tās vietējie iedzīvotāji gatavo līdzekļus kukaiņu atbaidīšanai un iznīcināšanai.

Pārtikā izmanto tikai saknes apaļo daļu. Pārējais dzinums ir indīgs ne mazāk kā zālaugu daļa. Pamatiedzīvotāji to izmanto makšķerēšanā, sasmalcinātu iemetot ūdenī. No iestājušās nosmakšanas zivis uzpeld un atliek tikai tās savākt.

Kā izskatās

Pēc formas hikamas bumbulis ir līdzīgs kartupeļiem vai rāceņiem, bet manāmi lielāks. Visbiežāk tirdzniecībā nonāk dārzeņi ar svaru no 300 gramiem līdz 3 kilogramiem. Dažreiz sastopami arī giganti, kuru diametrs pārsniedz 1,5 metrus un svars ir vairāk nekā 10 kg.

Atkarībā no šķirnes, dārzeņa miza var būt gaiši dzeltena, rozā-brūna vai pelēka. Pirms gatavošanas to noloba.

Ēdamā daļa ir krēmīga, sulīga un pēc struktūras līdzīga jēliem kartupeļiem. Pašlaik ir izaudzētas dažādas šī auga šķirnes. Dažu šķirņu garša attāli atgādina ābolu, citu – banānu. Svaigi dārzeņi ir ar spēcīgāku aromātu nekā tie, kas jau kādu laiku glabāti.

Kur aug

Par hikamas dzimteni uzskata Meksiku. Savvaļā dārzenis sastopams Centrālamerikā. 16. gadsimtā konkistadori to ieveda Vecajā Pasaulē, bet nepiemērotais klimats neļāva augam plaši izplatīties. Meksikas jams vairojas tikai ar sēklām, kas nogatavojas temperatūrā, kas naktī nav zemāka par +20°C un dienā par +30°C. Turklāt hikama slikti panes paaugstinātu mitrumu.

Pašlaik eksotisko dārzeni audzē reģionos ar sausu tropisku klimatu: Centrālamerikā, Indonēzijā, Malaizijā, dažās Āfrikas valstīs, Ķīnā un Indijā.

Ar ko hikama ir noderīga?

Bieži hikamu iesaka ēst diētās svara zaudēšanai. Dārzenis 80% sastāv no ūdens, tāpēc tā kaloritāte ir ļoti zema. Tikai 39 kcal uz 100 gramiem mīkstuma.

Turklāt:

1. Šķiedrvielas palīdz normalizēt kuņģa-zarnu trakta darbību.
2. A, B, E, C vitamīni paaugstina imunitāti, novērš autoimūnus traucējumus.
3. Dārzeņos esošā oligofruktoze un inulīns samazina glikozes līmeni asinīs, veicina laktobacillu un bifidobaktēriju palielināšanos, samazina holesterīna līmeni. Tādējādi normalizējas asinsspiediens.
4. Folskābei, kālijam, beta-karotīnam piemīt spēja novērst sirds un asinsvadu slimību risku.
5. Minerālvielas labvēlīgi ietekmē kaulu, matu un nagu stāvokli.
6. Produkta zemais glikēmiskais indekss ļauj to lietot uzturā cilvēkiem, kuri slimo ar diabētu.
7. 100 grami hikamas satur apmēram 20% no dienas normas antioksidantu, kas novērš tādu slimību attīstību kā vēzis, cukura diabēts, kognitīvi traucējumi.

Kādu kaitējumu tā var nodarīt

Tajā pašā laikā dārzeņa dienas normas palielināšana rada lielu slodzi cilvēka organisma urīnizvades sistēmai. Var parādīties tūska, sākt kustēties smiltis un akmeņi, kas atrodas nierēs un urīnpūslī. Vājas zarnas gadījumā augstais ūdens saturs bumbulī izraisa caureju.

Individuāla nepanesība un alerģisku reakciju rašanās pret hikamu rodas ārkārtīgi reti. Bet ārsti iesaka pirmo reizi ēst dārzeni nelielos daudzumos un uzmanīgi sekot organisma reakcijai.

Lai gan vietējie aborigēni uzturā lieto jaunas pākstis, nevajadzētu riskēt ar savu dzīvību un izmēģināt augu virszemes daļas. Saindēšanās risks ir ļoti augsts. Pēc jebkāda kontakta ar liānu, sēklām, lapām rūpīgi jānomazgā rokas ar ziepēm tekošā ūdenī. Pretējā gadījumā var attīstīties apakšējo elpceļu paralīze.

Kā ēd hikamu?

Jābūt lielai veiksmei, lai lielveikalā sastaptu hikamu. Izvēloties dārzeni, jāskatās, lai sakņaugs būtu ciets ar sausu un gludu mizu. Mazāki bumbuļi ir aromātiskāki un saldāki nekā lieli. Meksikas jamsu uzglabā vēsā vietā ne ilgāk kā 2–3 nedēļas. Bet derīgās īpašības ātri zūd. Ja uzreiz neuzsākat gatavošanu, nomizots un sagriezts produkts noteikti jāievieto ledusskapī.

Pirms mizas noņemšanas dārzenis ir jānomazgā. Pēc tam nogriež augšu un apakšu, lai hikama stingri gulētu uz griešanas dēļa. Pēc tam ar nazi noņem mizu no pārējās bumbuļa daļas.

Uzturā to var lietot gan neapstrādātu, kā uzkodu un salātu gatavošanā, gan arī vārītu, sautētu vai ceptu. Valstīs, kur aug šis eksotiskais augs, no hikamas gatavo augļu kokteiļus, to izmanto cepšanā kā cietes avotu.

Ko var pagatavot no hikamas?

Meksikā tūristiem bieži piedāvā pikantu uzkodu no atdzesētām dārzeņa šķēlītēm, kas apslacītas ar laima sulu un pārkaisītas ar čili pulveri un sāli.

Salāti no burkāniem, dateļiem, rozīnēm un pahirizusa

Rozīnes un dateles ņem vienādās proporcijās, attīra no kauliņiem un sagriež. Trauka pagatavošanai būs nepieciešamas 4 ēdamkarotes maisījuma. No viena laima augļa izspiež sulu un pievieno to rozīnēm un datelēm. Pēc tam ievieto ledusskapī uz 15-20 minūtēm, lai maisījums ievilktos.

Apmēram 0,5 kg hikamas mīkstuma sarīvē uz rupjās rīves, pievieno salmiņos sagrieztu lielu burkānu un sajauc visas sastāvdaļas traukā, ko pasniegs uz galda. Pievienot pēc garšas sāli, apkaisīt ar olīveļļu. Virsū var uzkaisīt smalki ar rokām saplēstas piparmētru lapas.

Kārtainie saldie salāti

To gatavo uz plakana trauka, lai būtu redzami visi slāņi. Tā tas izskatīsies vēl apetītlīgāks. Salātu bļodas dibenu piepilda ar saplēstām lapu salātu lapām. Nākamais slānis ir smalki sagriezti hikamas mīkstuma kubiņi. Tos var nedaudz apkaisīt ar sāli, lai saknes garša būtu izteiktāka.

Ābolus, mandarīnu un greipfrūtu attīra no mizas, kauliņiem, starpsienām un sagriež. Meksikas jamsa slāni vispirms pārklāj ar āboliem, pēc tam ar citrusaugļu maisījumu. Virsū liek granātābola graudus.

Apelsīna un greipfrūta sulu sajauc vienādās proporcijās, nedaudz piparo un pārlej ar to iegūtajiem salātiem. Pēc tam to apslaka ar kukurūzas eļļu un uzkaisa sezama sēklas. Daži pilieni medus var piešķirt ēdienam neatkārtojamu garšu.

Pirms pasniegšanas salātus stundu jāpatur ledusskapī, lai tie ievilktos.

Ātra dārzeņu zupa no hikamas

Smalki sagrieztu burkānu un sīpolu pasē uz saulespuķu eļļas. Saldos piparus, baltos kāpostus un hikamu sagriež salmiņos.

Verdošā ūdenī ievieto sagrieztus kāpostus un zaļās pupiņas pākstīs un uzvāra līdz pusgatavībai. Pēc tam zupu sāla, piparo un pievieno cepeti un pārējos dārzeņus. Katrā šķīvī var pievienot sakapātus zaļumus, piparmētru lapas, skābo krējumu pēc garšas.

Ēdienu var ēst arī aukstu.

Gvakamoles mērce

Šāda mērce labi sader ar ceptu gaļu, vārītiem kartupeļiem, makaroniem.

Apcep čili piparu augu eļļā, līdz uz mizas parādās burbuļi. Pēc tam no tā izņem serdi un notīra. Mīkstumu smalki sagriež.

Mango nomizo un sakapā mazos gabaliņos. Dziļā traukā sajauc čili piparu, mango, sakapātu kinzu, sarkano sīpolu un laima sulu. Visu sālīt un piparot pēc garšas. Ļauj maisījumam ievilkties 15 minūtes. Avokado un hikamu sarīvē uz rīves, lai iegūtu biezeņveida masu. Pēc tam to izklāj uz piparotā maisījuma. Pievieno ēdamkaroti olīveļļas un rūpīgi samaisa.

Vareņiki ar garnelēm

Mīkla: 400 g miltu pievieno 1 glāzi ūdens un šķipsniņu sāls. Visu mīca, līdz mīkla vairs nelīp pie rokām. Pēc tam to pārklāj ar dvieli un atstāj uz 20 minūtēm istabas temperatūrā.

Pildījums: garneles novāra, notīra un sajauc ar sarīvētu hikamu, smalki sakapātiem zaļajiem lociņiem. Pievieno šķipsniņu kukurūzas cietes, 2 ēdamkarotes sezama eļļas, sāli un piparus pēc garšas. Iegūto maisījumu atdzesē 5 minūtes.

No mīklas izgriež vareņiku sagataves, ievieto tajās pildījumu un aizspiež malas. Visgaršīgākie ir tvaicētie vareņiki. Multivarkā pilnīgai gatavībai nepieciešamas 8-10 minūtes.

Pasniedz galdā ar mērci. To gatavo no zaļajiem lociņiem, 1 tējk. sojas mērces, 3 ēdamk. citronu sulas un 1/2 tējk. sezama eļļas.

Izmantošana tautas medicīnā

Oficiālajā medicīnā hikama netiek izmantota. Pateicoties tās sastāvam, dārzeņu visbiežāk iesaka lietot aptaukošanās gadījumā. To var ēst salātos kopā ar avokado un tomātiem.

Lai normalizētu asinsspiedienu un uzlabotu vielmaiņu, tautas dziednieki iesaka iekļaut meksikāņu jamu augļu vai dārzeņu kokteiļos.

Lai samazinātu cukura līmeni asinīs un holesterīnu, pietiek dienā apēst 200 gramus nomizotas mīkstuma.

Saskaņā ar baumām, vietējie dziednieki izmanto šī auga sulu, lai pagatavotu dziras, kas ļauj atbrīvoties no dažādām ādas slimībām. Receptūra tiek glabāta visstingrākajā slepenībā.

Lietojums kosmetoloģijā

Atšķirībā no mediķiem, kosmetologi jau sen ir ievērojuši šo eksotisko dārzeni un paguvuši to novērtēt. Tā ekstraktam ir ādu atsvaidzinoša iedarbība. Tas mitrina, atvēsina un balina to. Lai to panāktu, pietiek ar rīvētu hikamas mīkstuma biezeni uzklāt uz sejas un atstāt uz 10-15 minūtēm. Pēc tam nomazgāties ar siltu ūdeni. Divas–trīs maskas nedēļā padarīs ādu svaigu un veselīgu.

Āzijas kosmētikā var atrast arī gatavus ādas kopšanas līdzekļus, kuru sastāvā ir meksikāņu jams: maskas, skrubji, ziepes, losjoni. Īpaši labi tie palīdz cilvēkiem ar problemātisku ādu, tostarp hormonālu traucējumu fona apstākļos.

Kā audzēt hikamu

Audzēt hikamu uz lauka ir diezgan sarežģīti, jo klimatiskie apstākļi neļauj šim augam pilnībā attīstīties. Tomēr iegūt mazākus bumbuļus ir pilnīgi iespējams. Parasti vietās, kas nav tipiskas šī sakņauga augšanai, stāda vienu no diviem veidiem: piena hikamu vai ūdeņaino hikamu. Pirmajai ir garāki bumbuļi un bālgana sula. Otrajai ir apaļi sakņaugi un caurspīdīga sula.

Audzēt augu no bumbuļiem ir pietiekami sarežģīti, tāpēc lielākā daļa eksotisko augu mīļotāju izmanto sēklas.

Sēklas sēj martā–aprīlī, iepriekš tās uz diennakti izmērcējot ūdenī. Augsni nākamajiem stādiem padara pietiekami irdenu. Vislabāk piemērota vidēji smilšmāla augsne. Pie temperatūras +25–27°C dīgsti parādās jau pēc 7–10 dienām. Atklātā augsnē stādus var pārstādīt, ja nakts temperatūra nav zemāka par +20°C. Pretējā gadījumā augs pārstāj augt un var aiziet bojā. Stādīšanai izvēlas labi apgaismotu vietu, kur saule ir vismaz 7–8 stundas dienā. Uz stādu saknēm vēlams saglabāt barības augsni, lai tie labāk iesakņotos jaunajā vietā. Zemi nepieciešams bagātīgi laistīt. Jāparūpējas arī par režģiem, kas atbalstīs augošo liānu.

Apmēram 2 mēnešus pēc sēklu iesēšanas izplaukst pirmie ziedi. Hikama ir pašapputes augs, tāpēc par to nav jāuztraucas.

Laistīšanā jāievēro mērenība, jo augs vieglāk panes sausumu nekā pārmērīgu mitrumu. Arī ar mēslošanu svarīgi nepārspīlēt. Pietiek tikai trīs reizes sezonā. Krūmu veido, saspiežot augšējo daļu.

Bumbuļi jāizrok pirms pirmajām salnām. To pilnīgai veidošanai nepieciešamas apmēram 150 dienas no sēklu stādīšanas brīža.

Rūpējoties par hikamu, nepieciešami drošības pasākumi, jo visas auga virszemes daļas ir indīgas. Rotenona toksīna nokļūšana organismā var būt dzīvībai bīstama.

Hikamas foto