Zemenes: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Sulīgās un aromātiskās zemeņu ogas palīdz regulēt cukura līmeni asinīs un stiprina imunitāti. Tās ir arī neticami garšīgas, un no tām var pagatavot visdažādākos ēdienus. Daudzi šo noderīgo ogu uzskata par kaut ko ikdienišķu, taču zemenēm piemīt daudz pārsteidzošu īpašību, kuras jāapsver sīkāk.

Ar ko zemenes atšķiras no meža zemenēm

No botāniskā viedokļa meža zemenes un dārza zemenes ir divi dažādi augi, lai gan tie pieder vienai ģintij un dzimtai. Kopumā savvaļā ir aptuveni 30 šīs ģints sugu. Ikdienā ar vārdu «meža zemenes» visbiežāk saprot meža zemeni. Mūsdienās tās galvenokārt lasa mežā, bet dārzos audzē ļoti reti, jo tās ogas ir pārāk mazas.

Bet tas, ko ikdienā sauc par dārza zemenēm, patiesībā no botāniskā viedokļa ir ananāsu zemene jeb dārza zemene. Dabā šī suga nepastāv. Tā arī netika īpaši izaudzēta. Dārza zemene radās pati no sevis nejaušu apstākļu sakritības dēļ. Tās priekšteči bija divas sugas – Virdžīnijas zemene un Čīles zemene. Abas tika ievestas Francijā no Amerikas, jo tās piesaistīja botāniķu uzmanību ar lielākām ogām.

Diemžēl abas sugas garšas ziņā atpalika no parastās meža zemenes. Karaļa botāniķis iestādīja to krūmiņus blakus viens otram Versaļas dārzā, un nejaušas apputeksnēšanās rezultātā radās jauna suga – ar lielām, aromātiskām un ļoti saldām ogām. Šo sugu nosauca par ananāsu jeb dārza zemeni. Un tās pirmā izaudzētā šķirne tika nosaukta par Viktoriju – par godu Anglijas karalienei. Un, lai gan dārza zemene Krievijā nokļuva jau sen, selekcijas darbi sākās tikai 1920. gados. Tad parādījās vietējam klimatam izturīgākas šķirnes, kas bija sākums masveida ogu audzēšanai, kuru mēdz saukt par dārza zemenēm.

Jāatzīmē, ka ar nosaukumiem ir radies zināms apjukums. Ikdienā par "klubniku" sauc iepriekš aprakstīto ananasa zemeni. Bet botānikā šis nosaukums ir nostiprinājies muskata zemenēm, kurām ir specifisks aromāts. To ogas atgādina mazus kamoliņus. Atšķirībā no ananasa zemenes šī suga pat mūsdienās sastopama savvaļā, piemēram, Krievijas dienvidos un Ukrainā, kā arī dažos Kazahstānas rajonos. Kādreiz muskata zemeņu audzēja dārzos, pastāvēja pat vairākas to šķirnes. Taču tā neizturēja konkurenci ar ananasa zemeni. Tāpēc mūsdienās to par "klubniku" sauc tikai zinātniskajā un enciklopēdiska literatūrā, bet ne ikdienā.

Sastāvs un kaloriju saturs

Neskatoties uz to, ka zemeņu ogas satur daudz ogļhidrātu, to enerģētiskā vērtība ir salīdzinoši neliela. Tā ir tikai 32,5–35 kcal uz 100 g atkarībā no šķirnes.

Šīs ogas labvēlīgās īpašības ir saistītas ar tās ķīmisko sastāvu, kurā ietilpst:

1. Organiskās skābes, kas nepieciešamas vielmaiņas normalizācijai un veic daudzas citas funkcijas bioķīmiskajos procesos, kas norisinās organismā.
2. Šķiedrvielas, t.i., diētiskās šķiedras, kas vajadzīgas normālai gremošanai un toksīnu izvadīšanai no organisma.
3. C vitamīns un dažādi antioksidanti, tostarp dabiskie pigmenti, kas krāso mīkstumu sarkanā krāsā. Tie veicina sirds un asinsvadu sistēmas nostiprināšanos, piemīt pretiekaisuma iedarbība.
4. B grupas vitamīni, kas piedalās vielmaiņas procesos. Tie normalizē asinsradi, ir svarīgi kognitīvajām funkcijām un normālai nervu sistēmas darbībai. Turklāt tie piedalās tā saukto laimes hormonu sintēzē.
5. E vitamīns – pats par sevi ir spēcīgs antioksidants, kas novērš priekšlaicīgu novecošanu. Turklāt tam ir svarīga loma normālā reproduktīvās sistēmas darbībā, tas palielina muskuļu izturību un labvēlīgi ietekmē sirds darbu.
6. Kalcijs – no vienas puses, tas ir labvēlīgs, jo bez tā nav iespējams sasniegt normālus asins recēšanas rādītājus, tas ir atbildīgs arī par nervu impulsu vadītspēju un zobu un kaulu stiprināšanu. Bet no otras puses, kalcijs, kas skābju ietekmē veido oksalātu sāļus, var veicināt konkrementu attīstību, tāpēc zemenes jālieto piesardzīgi.
7. Nātrijs, kālijs un magnijs – nodrošina ūdens bilanci un labu sirds muskuļa darbību.
8. Fosfors – piedalās vielmaiņas procesos, nepieciešams kognitīvajām spējām un labai sirds darbībai.
9. Dzelzs – piedalās svarīgākajos asinsrades procesos.
10. Bors – novērš osteoporozes attīstību, ļoti svarīgs kaulaudu stiprināšanai.
11. Cinks – piemīt pretiekaisuma īpašības, nepieciešams brūču un trofisko čūlu dzīšanai, kas var rasties cilvēkiem ar cukura diabētu. Tā klātbūtne veicina labāku A vitamīna un askorbīnskābes uzsūkšanos.
12. Citi elementi, kas nepieciešami normālai organisma darbībai – piemēram, fluors, varš, jods (tik svarīgs vairogdziedzerim), mangāns utt.

No organiskajām skābēm īpaši jāizceļ salicilskābe. Tai piemīt zināma antibakteriāla iedarbība, lietojot ārīgi. Taču daudz svarīgāk ir tas, ka, lietojot iekšķīgi, tai piemīt pretdrudža iedarbība, kaut arī ne tik spēcīga kā gatavām zālēm. Tas ļauj izmantot zemenes kā palīglīdzekli gripas un citu infekciju ārstēšanā.

Kādas ir zemeņu priekšrocības

Vispārējais ieguvums

Zemenes ieteicams lietot uzturā, jo tām piemīt šādas īpašības:

1. Stiprina imūnsistēmu, novērš gripu un akūtas elpceļu infekcijas.
2. Piemīt antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība.
3. Samazina «sliktā» holesterīna līmeni un novērš aterosklerozes attīstību.
4. Mazina apetīti un palīdz kontrolēt svaru.
5. Piemīt viegla urīndzenoša iedarbība.
6. Palīdz attīrīt nieres un aknas.
7. Var izmantot ādas slimību ārstēšanai.
8. Palīdz tikt galā ar aizcietējumiem (savukārt lapas ir efektīvas pret caureju).
9. Novērš zarnu disbiozi.
10. Regulē cukura līmeni asinīs.
11. Pateicoties salicilskābes saturam, ir efektīva reimatisma un citu locītavu slimību ārstēšanā.

Turklāt tajā esošās vielas palīdz cīnīties ar bezmiegu un depresiju. Pateicoties zemenēm, atveseļošanās pēc smagām slimībām notiek ātrāk. Tās glābj no vitamīnu trūkuma, hroniska noguruma un spēku izsīkuma.

Sievietēm

Sievietēm zemenes ir svarīgas ar to, ka tās satur ne tikai kalciju, bet arī boru, kas palīdz novērst osteoporozi – šīs slimības risks ievērojami palielinās menopauzes periodā. Zemenes ir ļoti labvēlīgas arī asinsvadiem. To regulāra lietošana veicina homocisteīna līmeņa pazemināšanos organismā. Šī aminoskābe ir bīstama, jo provocē artēriju sieniņu bojājumus. Pateicoties tam, ka tās daudzums samazinās, asinsvadi kļūst stiprāki. Kombinācijā ar pārējām vielām tas samazina sastrēguma parādību, trombozes, varikozu vēnu paplašināšanās un citu traucējumu risku.

Zemenēs esošie antioksidanti un flavonoīdi arī aizsargā pacientus no insulta un infarkta. Tie arī novērš priekšlaicīgu novecošanos, padarot ādu jaunāku un elastīgāku.

Zemenēs ir daudz kālija, kas nepieciešams normālai sirds muskuļa darbībai. Tas ir svarīgi jebkurā vecumā, bet īpaši sievietēm menopauzes periodā, kad pārstāj darboties dabīgie aizsardzības mehānismi. Turklāt kālijs ļauj līdzsvarot nātriju, lai neradītu šī elementa pārpalikumu.

Vīriešiem

C vitamīns un citas zemeņu ogu sastāvā esošās vielas uzlabo asinsriti un spēj atjaunot potenci. E vitamīns uzlabo sirds darbību un vienlaikus ir labvēlīgs reproduktīvajai funkcijai. Tieši tāpēc zemenes mērenā daudzumā ir ļoti noderīgas cilvēces stiprā dzimuma pārstāvjiem.

Cinks, kas atrodas zemenēs, palīdz novērst prostatas iekaisuma slimības. Turklāt zemenes tiek uzskatītas par afrodiziaku, tās jebkurā gadījumā paaugstina libido un, uzlabojot asinsriti, atbrīvo no erektīlās disfunkcijas.

Vīrieši lielākā mērā nekā sievietes cieš no sirds un asinsvadu slimībām. Tāpēc zemenes viņiem ir īpaši noderīgas. Viens no antioksidantiem, kas ietilpst to sastāvā (antocianīns), samazina sirdslēkmes risku aptuveni par 30%. Cits antioksidants – kvercetīns – novērš aterosklerozes attīstību un palīdz kompensēt kaitējumu, ko nodarījis "sliktais" holesterīns.

Grūtniecības laikā

Pateicoties augstajam B grupas vitamīnu un folijskābes saturam, zemenes tiek uzskatītas par ļoti noderīgu ogu pirmajā grūtniecības trimestrī. Galu galā šīs vielas ir nepieciešamas augļa nervu sistēmas veidošanai un tā pareizai attīstībai. Speciālisti saka, ka ir pat lietderīgāk sākt zemeņu lietošanu jau gatavojoties ieņemšanai, bet, protams, ne katra sieviete tik nopietni attiecas uz ģimenes plānošanu.

Grūtniecības laikā zemenes ir noderīgas arī tāpēc, ka tās satur mīkstas šķiedras. Tas palīdz maigi stimulēt zarnu peristaltiku un tādējādi atrisināt aizcietējumu problēmu, ar ko bieži saskaras topošās māmiņas.

Turklāt šī oga ir ar vieglu diurētisku efektu, kas ļauj ātri izvadīt lieko šķidrumu no organisma. Tas atrisina tūskas problēmu, kas parasti rodas otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī. Tajā pašā laikā zemenes nepaaugstina slodzi uz nierēm, kā to dara diurētiskie līdzekļi, kas ir ļoti aktuāli topošajām māmiņām.

Tajā pašā laikā zemenes grūtniecības laikā jālieto piesardzīgi. Pat ja topošajai māmiņai iepriekš nav bijusi alerģiska reakcija tieši uz šīm ogām, bet ir bijušas līdzīgas reakcijas uz kaut ko citu, labāk no zemenēm atturēties. Vēl jo vairāk – nevajadzētu lietot ogas, kas atvestas no ārzemēm nesezonā – tās ir siltumnīcas augļi, kas nesatur nekādas derīgas vielas, izņemot šķiedrvielas. Bet tie var nodarīt daudz ļauna, jo satur ķimikālijas, ar kurām tos apstrādā, lai paātrinātu nogatavošanos vai nodrošinātu transportēšanas izturību.

Zīdīšanas periodā

Zīdīšanas periodā zemenes var būt noderīgas gan mātei, gan bērnam, jo tās satur daudz vitamīnu un minerālvielu, kā arī šķiedrvielas un salicilskābi. Šī oga palīdz stimulēt vielmaiņu, lai pēc dzemdībām ātrāk atgūtu formu. Turklāt tā attīra zarnas no toksīniem, kas palīdz kopumā uzlabot jaunās māmiņas pašsajūtu.

Tomēr zemenes jāievada uzturā zīdīšanas periodā ļoti pakāpeniski, tāpat kā jebkuru citu jaunu produktu, un pat ar vēl lielāku piesardzību. Iemesls ir tas, ka tas pats sarkanais pigments, kas piešķir zemenēm to derīgās īpašības, var izraisīt alerģiju gan mātei, gan bērnam. Tāpēc pirmās ogas var iekļaut barojošās sievietes uzturā tikai tad, kad mazulim ir apritējis 1 mēnesis. Sāk tikai ar vienu ogu, kuru apēd no rīta brokastīs. Pēc tam visu dienu jāseko mazuļa reakcijai uz jauno produktu – vai nav izsitumu uz ādas, vai nav parādījies iesnas, vai nav mainījusies izkārnījumu krāsa vai konsistence. Ja viss noticis labi, tad nākamajā rītā var apēst jau 3–5 ogas, bet tik un tā dienas laikā jānovēro bērna stāvoklis. Ja arī šoreiz nebija nekādu negatīvu reakciju, tad var apēst jau desmit ogu, bet vairāk pagaidām tomēr nevajag.

Bērniem

Daudzi mazuļi ļoti mīl spilgtas un aromātiskas zemeņu ogas. Patiešām, šādas mazkaloriju, bet tajā pašā laikā ar derīgām vielām bagātas zemeņu ogas šķiet ideāli piemērotas bērnu uzturam.

Tāpēc veseliem bērniem, kuriem nav problēmu ar kuņģa-zarnu trakta orgāniem vai atopisko dermatītu, zemenes ievada uzturā jau līdz vienam gadam. Bet, ja bērnam jau ir izpaudusies tieksme uz alerģiskām reakcijām, tad labāk atlikt iepazīšanos ar tām līdz 2 gadu vecumam.

Bērniem var dot gan svaigas, gan saldētas zemenes. Ja pēdējās ir labi izžāvētas un saldētas atbilstoši visiem noteikumiem, tās noteikti ir saglabājušas visas derīgās vielas. Tikai tās atkausēt labāk ledusskapī, lai tās nezaudē garšu, aromātu un pašu ogu formu. No saldētām zemenēm mazuļiem var vārīt kompotu, gatavot ķīseli vai pagatavot ogu biezeni.

Vai zemenes drīkst ēst, zaudējot svaru

Zemenes satur daudz vitamīnu, flavonoīdu un organisko skābju, kas palīdz izvadīt toksīnus, uzlabot gremošanu un paātrināt vielmaiņu. Tāpēc šīs ogas veicina svara zudumu. Par efektīvu variantu tiek uzskatīta zemeņu diēta. Atkarībā no konkrētās situācijas tās ilgumam jābūt 4–8 dienas, un šajā laikā var zaudēt 2–5 kg liekā svara.

Zemeņu diēta tiek uzskatīta par diezgan stingru. Uzsvars šajā laikā tiek likts tieši uz zemenēm. Katru dienu jāapēd vismaz 0,7 kg šīs ogas. Bet tā nav monodiēta, un tikai ar zemenēm uzturs neaprobežojas. No rīta šo produktu var kombinēt ar auzu pārslām, nesaldinātu jogurtu vai biezpienu, otrajām brokastīm vai starplaikā – papildināt ar grauzdiņu no pilngraudu maizes vai cieto sieru. Pusdienās vai vakariņās ēdienkartē iekļauj ēdienus no vārītas tītara vai vistas gaļas, kā arī jūras veltēm. Turklāt no zemenēm, svaigiem gurķiem un garšaugiem var pagatavot garšīgus un veselīgus salātus.

Bet, protams, šajā laikā nāksies atteikties no makaronu izstrādājumiem, saldo bulciņu, saldumu, trekno gaļas šķirņu, krējuma utt.

Dažiem cilvēkiem šādu diētu ir psiholoģiski grūti ievērot, jo trūkst dažādības. Norādītais zemeņu daudzums jāsadala piecās ēdienreizēs, tāpēc visas dienas garumā uzturā dominēs tieši šī ogā. Šādā gadījumā to var papildināt ar citām sezonas ogām ar zemu kaloriju saturu, piemēram, mellenēm vai kazenēm. No tām var pat pagatavot augļu salātus, izmantojot zema tauku satura jogurtu. Tas pasargās no vienmuļības.

Pirms uzsākt zemeņu diētu, noteikti jākonsultējas ar ārstējošo ārstu. Lieta tāda, ka pastāv noteiktas kontrindikācijas. Piemēram, zemenes nedrīkst lietot gastrīta gadījumā. To sastāvā esošās organiskās skābes negatīvi ietekmē jau iekaisušās kuņģa gļotādas, bet sīkās sēkliņas var tās traumēt. Turklāt zemenēm ir diurētiska iedarbība. Hronisku nieru slimību gadījumā tas var tikai pasliktināt situāciju, tāpēc labāk iepriekš veikt ultrasonogrāfiju, pat ja šķiet, ka šobrīd nekādu problēmu nav.

Zemeņu lapu ieguvumi

Derīgas īpašības piemīt ne tikai dārza zemeņu ogām, bet arī to lapām un saknēm. Turklāt to ķīmiskais sastāvs ir tāds, ka dažu slimību gadījumā tās darbojas pat efektīvāk nekā pašas ogas. Lieta tāda, ka tajās ir ne tikai vitamīni un minerālvielas, kas atrodamas pašās zemenēs, bet arī fitoncīdi – vielas, kuras pamatoti sauc par augu antibiotikām. Tiem piemīt pretmikrobu iedarbība un tie lieliski tiek galā ar iekaisumiem.

Pateicoties šādam unikālam ķīmiskajam sastāvam, zemeņu lapas:

1. Efektīvas kakla iekaisuma slimībās, jo īpaši angīnas un laringīta gadījumā.
2. Atšķirībā no pašām ogām, tās palīdz ārstēt kuņģa-zarnu trakta, aknu un nieru iekaisuma slimības.
3. Ļauj ātrāk izvadīt toksīnus, tām ir viegla žultsdzinēja iedarbība, kas palīdz izvairīties no stagnācijas procesiem.
4. Normalizē arteriālo spiedienu, tostarp paplašinot asinsvadus.
5. Labvēlīgi ietekmē sirds muskuli, regulējot kontrakciju biežumu.
6. Palīdz atbrīvoties no anēmijas un hroniska noguruma.

Turklāt šim augam ir dziedējošs efekts, tāpēc svaigas lapas uzliek uz brūcēm, lai tās ātrāk sadzītu.

Zemeņu lapas izmanto ne tikai svaigas, bet arī kaltētas. Vislabāk tās sagatavot augustā–septembrī. Pirms žāvēšanas procesa uzsākšanas tās nomazgā ar ūdeni. Pēc tam tās dabiski žāvē un vītinās saulē vairākas stundas. Šajā laikā tās kļūst mīkstas, un tās izberž ar rokām, pēc tam žāvē cepeškrāsnī vai svaigā gaisā.

Ziemā no tām gatavo uzlējumu vai tēju, kuru pagatavošanas receptes tiks aprakstītas zemāk. Šos dzērienus lieto ne tikai ārstniecības, bet arī profilakses nolūkos. Jo īpaši tos ieteicams dzert, lai novērstu akmeņu veidošanos nierēs vai žultspūslī.

Vai zemeņu kātiņi ir noderīgi

Daudzas saimnieces norauj zemeņu kātiņus un uzreiz tos izmet atkritumu spainī. Un pilnīgi veltīgi, jo tie ir ne mazāk noderīgi kā lapas un ogas. Pirmkārt, zemeņu kātiņi satur lielā daudzumā hlorofilu. Šis elements ir noderīgs ne tikai augiem. Cilvēka organismā tas ir nepieciešams asins attīrīšanai un normālai eritrocītu veidošanai. Pēdējie ir atbildīgi par skābekļa transportēšanu uz visiem audiem ar hemoglobīna palīdzību. Tādējādi zemeņu kātiņu lietošana ļauj izvairīties no problēmām, kas saistītas ar zemu hemoglobīna līmeni.

Otrkārt, tas pats hlorofils stimulē asinsriti, un tāpēc organisms ātrāk atbrīvojas no toksīniem. Tātad zemeņu kātiņus var uzskatīt par lielisku līdzekli organisma detoksikācijai. Pateicoties to sastāvam, tie var normalizēt cukura līmeni asinīs, kas ir ļoti svarīgi cilvēkiem, kas slimo ar diabētu. Visbeidzot, zemeņu kātiņi satur derīgas vielas, kas uzlabo ādas stāvokli, piešķirot tai gludumu un veselīgu krāsu.

Zemeņu kātiņus loģiski izmantot vasaras periodā, kamēr tie ir svaigi. Bet derīgās vielas paliek arī žāvētajos kātiņos. Tāpēc tos var un vajag sagatavot ziemai. Lai to izdarītu, tie vienkārši ir kārtīgi jānomazgā un dabiski jāizžāvē. Pēc tam sagataves jāsaliek papīra maisiņā vai stikla burkā ar cieši aizvākotu vāku. Šādā veidā tās var uzglabāt visu ziemu, ja tās novieto tumšā un sausā vietā.

Aukstajā gadalaikā no tiem var pagatavot dzērienu, kas palīdzēs tikt galā ar saaukstēšanās slimībām. Lai to pagatavotu, ņem 15 zemeņu kātiņus, 1 tējkaroti zaļās tējas, pāris mežrozīšu ogas un aplej ar glāzi verdoša ūdens. Dzērienu ievelk 10 minūtes, tad izkāš un dzer pamazām, kamēr tas nav atdzisis.

Zemeņu ieguvumi kombinācijā ar citiem produktiem

Ļoti bieži dietologi iesaka lietot zemenes ar piena produktiem. Daudzi piekritīs, ka tā šī oga kļūst vēl garšīgāka. Atliek tikai noskaidrot, kādu lomu šajā gadījumā spēlē piena produkti.

Ar krējumu

Zemenes tiek uzskatītas par zemu kaloriju diētisku produktu, tāpēc ieteikums tās lietot kopā ar treknu krējumu var šķist nedaudz dīvains. Bet lieta ir tāda, ka zemeņu derīgās īpašības ir saistītas arī ar augsto karotīna saturu (to bieži sauc par redzes vitamīnu). Tomēr tas ir taukos šķīstoša viela, proti, organisms to pilnībā uzsūc tikai tad, ja to kombinē ar taukiem. Tieši tos šajā tandēmā nodrošina krējums. Protams, tā kā tas ir augstkaloriju produkts, to lieto piesardzīgi, mērenā daudzumā, izvēloties ne treknāko variantu.

Jāņem vērā arī tas, ka zemenēs ir liels daudzums salicilskābes un skābeņskābes. Tīrā veidā tās var izraisīt locītavu iekaisuma slimību saasināšanos. Turklāt tās ir kariesa attīstības cēloņi. Savukārt krējums palīdz samazināt šo skābju agresīvo ietekmi.

Ar pienu

Tāpat kā krējums, piens veicina zemeņu ogās esošā karotīna uzsūkšanos. Tāpēc no piena un ogām gatavo gardus un veselīgus kokteiļus. Šim nolūkam jāizmanto tikai piens ar zemu tauku saturu. Jāievēro arī piesardzība, lietojot šo dzērienu. Lieta tāda, ka zemenes pašas par sevi daudziem cilvēkiem var izraisīt vēdera uzpūšanos un meteorismu, bet kombinācijā ar pienu šī problēma tikai pastiprinās.

Ar kefīru

Tiek uzskatīts, ka zemenes ir veselīgi ēst ar skābo krējumu vai kefīru, jo šie produkti satur taukus, kas veicina karotīnu uzsūkšanos. Tomēr kefīrs šim nolūkam ir piemērots daudz vairāk nekā skābais krējums. Lieta tāda, ka zemenes satur skābeņskābi, kas kombinācijā ar skābajā krējumā esošo kalciju veido nešķīstošu kalcija oksalātu. Tas izraisa tā rezervju samazināšanos organismā, kas var izraisīt locītavu sāpes, artrozes, osteohondrozes un pat osteoporozes attīstību. Savukārt zemenēs esošais kalcijs šajā gadījumā organisms neuzsūc. Turklāt oksalātu klātbūtne var izraisīt nierakmeņu veidošanos, sāls diatēzi un podagru.

Kad zemenes lieto kopā ar kefīru (vai pilnpienu), tad tajos esošais kalcijs arī veido oksalātus, bet tie tranzītā iziet cauri zarnām, neuzkrājas nieru bļodiņās, un kopumā tas ir daudz drošāk. Daudzi speciālisti uzskata kefīru un jogurtu par ideāliem šīs ogas pavadoņiem.

Zemeņu sagatavju derīgās īpašības

Zemeņu sezona ilgst samērā īsu laiku, aptuveni mēnesi – un tikai labvēlīgos apstākļos. Tāpēc saimnieces cenšas izmantot tādus zemeņu sagatavošanas veidus, kas palīdzētu saglabāt visas to derīgās īpašības.

Saldētu zemeņu ieguvumi

Šī ir smalka oga, tā nav tik viegli sasaldējama kā citas. Tomēr ar šo metodi izdodas saglabāt maksimāli daudz derīgo vielu. Produkta sasaldēšanas tehnoloģija tiks apskatīta tālāk.

Žāvētu zemeņu ieguvumi

Kaltētas zemenes, protams, garšas īpašību ziņā ievērojami piekāpjas svaigām ogām. Tomēr tās saglabā daudzas derīgas vielas. Tāpat kā svaigas ogas, kaltētas zemenes paātrina vielmaiņu un veicina svara zaudēšanu, normalizē hemoglobīna līmeni asinīs un novērš ar dzelzs deficītu saistītu anēmiju. Arī pētījumi parādījuši, ka kaltētas zemenes ir daudz labvēlīgākas kuņģim un zarnām, jo tās mazāk kairina gļotādas. Tās aizsargā šos orgānus no brīvajiem radikāļiem un ļaundabīgiem veidojumiem. Turklāt profilakses nolūkos pietiek apēst tikai 10–15 ogas dienā.

Visas šīs derīgās īpašības saglabājas 2 gadu laikā. Lai produkts nebojātos, žāvētas ogas jāuzglabā hermētiski noslēgtā stikla burkā, kas novietota tumšā un sausā vietā.

Zemeņu ievārījuma ieguvumi

Pats ievārījuma pagatavošanas veids ietver termisko apstrādi. Tādējādi tiek iznīcināts C vitamīns un dažas citas zemenēs esošās derīgās vielas. Turklāt zemeņu kombināciju ar cukuru nevar saukt par īpaši veselīgu. Tomēr dažas derīgās vielas šajā procesā saglabājas.

Turklāt ir arī receptes bez vārīšanas, kad svaigas ogas vienkārši pārlej ar sīrupu, kas ļauj saglabāt vairāk vitamīnu un antioksidantu. Un, ja nav kontrindikāciju cukura lietošanai, šo metodi var uzskatīt par optimālu.

Zemeņu kompota ieguvumi

Protams, šis dzēriens nav tik veselīgs kā svaigas zemenes. Bet tas ļauj saglabāt lielāko daļu ogā esošo derīgo vielu. Un kompota galvenā priekšrocība ir tā, ka to var konservēt, lai šīs derīgās vielas iegūtu arī aukstajā gadalaikā.

Zemeņu ar cukuru ieguvumi

Daudzi uzskata, ka tāds pagatavojums kā zemenes ar cukuru dos labumu. Tomēr patiesībā no dietoloģijas viedokļa šādas sastāvdaļas sajaukt nav ieteicams. Pirmkārt, šādā gadījumā ogas bieži izraisa vēdera uzpūšanos un meteorismu. Otrkārt, kombinācijā ar cukuru zemenēs esošās skābes var izraisīt sāpes locītavās un mugurkaulā. Visbeidzot, tas ir vienkārši augstkaloriju produkts, ko nedrīkst lietot cukura diabēta gadījumā.

Zemenes medicīnā

Mūsdienu medicīna atzīst zemeņu ieguvumus. Tomēr ārsti brīdina, ka ir svarīgi šo ogu lietot pareizi, lai tā sniegtu tikai labumu bez blakusefektiem.

Cukura diabēta gadījumā

Pārsteidzoši, bet cukura diabēta gadījumā šī saldā oga arī sniedz labumu. Protams, ja runa ir par mērenu daudzumu un pareizu lietošanu. Lieta tāda, ka zemenēs ir antioksidanti, kas cīnās ar iekaisuma procesiem, kas ir diabēta komplikācijas.

Turklāt ogās esošās šķiedras aizkavē glikozes pārstrādi gremošanas sistēmā, tādējādi novēršot tās paātrinātu nonākšanu asinīs un regulē cukura līmeni. Bet pašās zemenēs tā ir maz. Tomēr jāatceras, ka cukura diabēta gadījumā zemenes ir labas kā uzkodas – burtiski pa 100 g otrās brokastīs un pēcpusdienā kopā ar jogurtu ar zemu tauku saturu, un tikai tad, ja nav kontrindikāciju.

Svarīgi: zemeņu glikēmiskais indekss — 32 vienības.

Pankreatīta gadījumā

Šī slimība ir aizkuņģa dziedzera iekaisums. Pankreatīta paasinājuma laikā zemenes ir kontrindicētas jebkurā formā. Remisijas periodā var lietot žāvētas ogas, dzert zemeņu ķīseli. Bet zemeņu lapu uzlējums palīdzēs ātrāk atjaunot aizkuņģa dziedzera audus.

Gastrīta gadījumā

Gastrīta gadījumā ar paaugstinātu skābumu svaigas zemenes būs jāizslēdz no uztura, jo tajās esošās skābes tikai pasliktinās situāciju – tas attiecas ne tikai uz slimības saasinājuma periodiem, bet arī uz remisijas stadiju. Var dzert zemeņu ķīseli, lai gan tajā būs daudz mazāk derīgo vielu. Tomēr žāvētas zemenes daudzi speciālisti iesaka tieši kā līdzekli pret gastrītu, jo tajās vairs nav tik daudz skābju, bet antioksidanti, kas novērš iekaisuma procesu, ir saglabājušies.

Zarnām

Svaigā veidā zemenes nav ieteicamas kairinātu zarnu sindroma gadījumā, jo to lietošana var izraisīt spēcīgu vēdera uzpūšanos un meteorismu. Turklāt tās pastiprina peristaltiku, kas arī var pasliktināt slimības gaitu. Savukārt žāvētas zemenes tiek uzskatītas par ļoti noderīgām gremošanas orgāniem, tostarp zarnām.

Pret aizcietējumiem

Zemenes satur daudz šķiedrvielu, kas ne tikai palīdz izvadīt no organisma kaitīgās vielas, bet arī stimulē zarnu peristaltiku, palīdzot tikt galā ar aizcietējumiem.

Podagras gadījumā

Bendžamina Franklina laikos uzskatīja, ka zemenes palīdz novērst podagras lēkmes. Patiešām, medicīna ir pierādījusi, ka šo ogu lietošana ļauj samazināt locītavu tūsku, mazināt sāpju sindromu un pat apturēt iekaisuma procesus. Bet tās var lietot tikai svaigā vai žāvētā veidā bez cukura, kas tikai pastiprinās sāpes un tūsku. Un, lai gan pašas zemenes nesatur purīnus, to lietošana ar krējumu vai treknu skābo krējumu var izraisīt sāls vielmaiņas traucējumus. Tātad optimālais variants podagras gadījumā ir vājš un nesaldināts jogurts.

Kolīta gadījumā

Tāpat kā jebkuru citu iekaisīgu gremošanas orgānu slimību gadījumā, kolīta gadījumā nav ieteicams lietot svaigas zemenes, jo skābes un šķiedrvielas šajā gadījumā tikai pasliktinās problēmas.

Aknām

Zemenes tiek uzskatītas par ļoti noderīgu produktu tieši aknām, jo tās palīdz izvadīt toksīnus un vienlaikus piemīt viegla žulti veicinoša iedarbība.

Hemoroidu gadījumā

Šī oga ir noderīga hemoroīdu gadījumā vairāku iemeslu dēļ. No vienas puses, tā satur daudz C vitamīna un antioksidantu, kas palīdz stiprināt asinsvadu sieniņas un uzlabot asinsriti, kas ir ļoti svarīgi šīs slimības gadījumā. No otras puses, hemoroīdu gadījumā ir ļoti svarīgi izvairīties no aizcietējumiem, bet zemenēm ir viegla caureju veicinoša iedarbība bez blakusparādībām.

Holecistīta gadījumā

Tā kā zemenes pastiprina žults sekrēciju, tās ir viena no pārtikas produktiem, kas ir atļauti holecistīta gadījumā. Bet tā paša iemesla dēļ tās jālieto piesardzīgi un tikai pēc konsultēšanās ar ārstu, ja patoloģiju pavada akmeņu veidošanās.

Tautas medicīnas receptes uz zemeņu bāzes

Šī oga plaši tiek izmantota tautas medicīnā. Turklāt tiek izmantotas arī citas auga daļas, piemēram, lapas. Kā piemēru var minēt šādus līdzekļus:

1. Saaukstēšanās gadījumos, ko pavada kakla sāpes, baktēriju infekcijām mutes dobumā, kā arī smaganu patoloģiju profilaksei izmanto ogu uzlējumu. To pagatavo šādi: vienai porcijai ņem 2–3 lielas svaigas ogas, samīca porcelāna vai vienkārši keramikas javā (ne metāla, lai izvairītos no oksidēšanās), tad pārliek sagatavotā stikla burkā, pārlej ar glāzi verdoša ūdens. Līdzekli iepilda 20 minūtes. Ar to ir jāskalo kakls un mute 5 reizes dienā. Uzlējumam jābūt siltam, bet ne karstam.
2. Anēmijas profilaksei ieteicams katru dienu apēst 0,5 kg svaigu ogu. Var lietot arī žāvētas, bet mazākā daudzumā, jo derīgo vielu koncentrācija tajās ir augstāka.
3. Zemeņu kompreses un pārsējus lieto trofisko čūlu vai lēni dzīstošu brūču gadījumā. Kompreses pagatavošanai ņem svaigas gatavas ogas, nomazgā, papildus applaucē ar verdošu ūdeni, lai brūcē nenokļūtu baktērijas, samīca ar dakšiņu. Iegūto masu uzklāj uz brūces, no augšas pārklāj ar pārtikas plēvi, nostiprina ar pārsēju, atstāj uz 30–40 minūtēm, tad masas atlikumu noņem ar vates disku.
4. Ja nierēs ir nelieli akmeņi, urīnpūslī iekaisuma procesi, žults stagnācija, gripa un akūtas elpceļu vīrusu infekcijas, ieteicams dzert tēju no zemeņu lapām. Tās tiek vāktas augustā–septembrī, kad augs pārstāj nest augļus, žāvētas brīvā dabā zem nojumes, pēc tam uzglabātas stikla burkās, kas pārklātas ar papīru (vai lina maisiņos). Pirms tējas gatavošanas lapas sasmalcina, vismaz pārlauž 2–4 daļās. Vienai glāzei šī līdzekļa vajadzēs 2 lielas zemeņu lapas. Tās aplej ar verdošu ūdeni un iepilda 5–10 minūtes, tad izkāš un dzer dienas laikā, sadalot divās vai trīs vienādās porcijās. Garšas uzlabošanai ieteicams pievienot 1 tējkaroti medus.
5. Smaganu slimību, saindēšanās ar pārtiku vai vieglas zarnu infekcijas simptomu, kā arī caurejas un kakla bakteriālu infekciju gadījumā lieto stipru zemeņu lapu uzlējumu. Dzēriena pagatavošanai uz 2 glāzēm verdoša ūdens ņem 6–8 lapas un iepilda tās 40 minūtes. Vislabāk šim nolūkam izmantot termosu.

Uzskaitītajiem līdzekļiem ir papildu efekti – tiem piemīt urīndzenoša un sviedrējoša iedarbība. Tādēļ tie arī pazemina asinsspiedienu un var tikt izmantoti papildus pretdrudža līdzekļiem.

Zemenes kosmetoloģijā

Zemeņu bagātīgais ķīmiskais sastāvs padara tās par neparasti noderīgu produktu arī mājas kosmetoloģijā.

Sejai

Maskas no svaigām zemenēm, ko lieto visā ogu sezonas laikā, dod izteiktu un pietiekami ilgstošu efektu. Sausas ādas īpašniecēm ieteicams šo procedūru veikt reizi nedēļā mēneša garumā. Taukainai ādai biežums palielinās līdz divām procedūrām nedēļā. Savukārt kursa ilgums ir tāds pats – mēnesis. Var izmantot šādus variantus:

1. Maska jutīgai ādai ap acīm. Tās pagatavošanai ņem svaigu dzeltenumu, dažas zemenes un nelielu daudzumu mandeļu vai olīveļļas. Līdzekli tur uz ādas 20 minūtes, pēc tam noskalo.
2. Pretnovecošanās maska ar balinošu efektu. Jebkura tauku satura skābo krējumu blenderī sajauc ar svaigām zemenēm un uzklāj uz sejas ādas 15–20 minūtes, ne ilgāk, pēc tam noskalo ar siltu ūdeni.
3. Maska sausai, lobīšanās tendencei pakļautai ādai. Ņem 3–4 lielas ogas, sasmalcina, sajauc ar vienu svaigu dzeltenumu un nelielu daudzumu olīveļļas. Lai iegūtu biezāku konsistenci, pamazām pievieno maltas auzu pārslas. Masku uzklāj uz sejas ādas 15–20 minūtes, pēc tam noskalo un uzklāj mitrinošu krēmu.
4. Universāla maska. To gatavo no svaigām ogām, kas sasmalcinātas biezenī, un rīvētiem zaļajiem gurķiem. Līdzekli uzklāj uz ādas tāpat kā iepriekšējos variantos.
5. Balinoša maska. To gatavo no biezenī sasmalcinātām zemenēm vai no tām izspiestas sulas. Pēdējā gadījumā līdzekli uzklāj uz tampona un pēc tam noslauka seju ar šo līdzekli.

Tomēr jāatceras, ka ne vienmēr zemeņu maskas ir labvēlīgas, dažreiz tās var kaitēt. Tāpēc dažos gadījumos šāda mājas kosmētika ir vienkārši kontrindicēta, piemēram, to nevar lietot, ja ir atvērtas brūces un griezumi, kā arī kukaiņu kodumu pēdu dēļ – pat ja tie bija tikai odi. Lieta tāda, ka ogās ir daudz skābju, tādēļ aprakstītās problēmas tikai pasliktināsies.

Arī kontrindikācija zemeņu maskām ir individuāla jutība. Galu galā zemenes pašas par sevi ir diezgan spēcīgs alergēns. Tāpēc vispirms šī maska ir jāizmēģina uz neliela ādas laukuma, piemēram, uz plaukstas locītavas, un tikai pēc tam jāuzklāj uz sejas. Kontrindikācija ir arī iekaisuma procesu klātbūtne saasinājuma stadijā.

Matiem

No zemenēm var gatavot arī matu maskas. Piemēram:

1. Taukainiem matiem. Zemeņu ogas sasmalcina blenderī un sajauc ar diviem svaigiem olu dzeltenumiem un zilo aptiekas mālu (ņem 2 ēd.k. un atšķaida saskaņā ar ražotāja norādījumiem). Līdzekli uzklāj uz galvas ādas, tas ir, tikai uz matu saknēm, nevis visā garumā. Pēc tam uzliek polietilēna dušas vāciņu un sasilda, aptinot ap galvu frotē dvieli. Līdzekli tur pusstundu, pēc tam noskalo ar parasto šampūnu.
2. Sausiem matiem. Ņem kefīru, ko nedaudz uzsilda, ne vairāk kā līdz 38 grādiem. To var aizstāt arī ar dzeramo jogurtu bez piedevām. Ar šo dzērienu aplej zemeņu biezeni, kas saputots blenderī, pēc tam pievieno vēl 2 ēd.k. olīveļļas. Masku uzklāj visā matu garumā un arī ap saknēm. Virsū aptin polietilēna plēvi un ietin galvu frotē dvielī. Masku tur 40–60 minūtes, pēc tam to noskalo parastā veidā.
3. Barojoša maska. To gatavo no zemenēm, banāna un medus. To arī atstāj ilgi, apmēram stundu, bet rezultāts ir tā vērts, jo mati iegūst elastību un veselīgu spīdumu.

Kaitējums un kontrindikācijas

Lai gan zemenes kopumā tiek uzskatītas par ļoti veselīgu ogu, dažos gadījumos tās ir kontrindicētas. Proti, tās nedrīkst lietot cilvēki, kuri cieš no hipertensijas, ja viņi pastāvīgi lieto zāles, kas satur enalaprilu. Kombinācijā ar zemenēm tas rada pārāk lielu slogu aknām.

Zemenes ir kontrindicētas tiem, kuri cieš no kuņģa-zarnu trakta slimībām – gastrīta, čūlas, kolīta, bet tikai tad, ja runa ir par svaigām ogām. Želeju var dzert remisijas periodā, kaltētas zemenes arī var lietot, kad nav saasinājuma. Un, protams, nekādā gadījumā nedrīkst iekļaut zemenes alerģijas slimnieka uzturā.

Podagras, artrīta un citu locītavu slimību gadījumā zemenes lieto piesardzīgi un tikai tā, kā aprakstīts iepriekš – proti, bez krējuma un cukura.

Alerģijas simptomi pret zemenēm

Alerģiskas reakcijas izraisa sarkanais pigments, kas atrodas šo ogu sastāvā. Simptomi ir standarta šai slimībai – galvenokārt tie ir sarkani izsitumi vai nātrene (tā nav tik nekaitīga, kā šķiet, un smagos gadījumos var izraisīt angioneirotisko tūsku, kas draud ar anafilaktisku šoku). Tāpēc, ja ir izsitumi, tūska, iesnas, ko pavada dzidri izdalījumi, noteikti jālieto antihistamīna preparāta tablete – tavegils, suprastīns vai histafens.

Kā izvēlēties un uzglabāt zemenes

Izvēloties ogas, svarīgi atcerēties, ka tām jābūt sausām un veselām, tāpēc tās rūpīgi jāizvēlas, īpaši, ja tās paredzētas turpmākai sasaldēšanai. Jāpievērš uzmanība arī ogu krāsai. Tai jābūt spilgtai vai tumši sarkanai, tas ir svarīgs garšas rādītājs, jo zemenes pēc novākšanas praktiski vairs nemaina savu krāsu. Tāpat jāpievērš uzmanība zaļajai cepurītei un kātiņam – tiem jābūt zaļiem un neskartiem. Un, protams, gatavai ogai aromātam jābūt spēcīgam un ļoti bagātīgam. Ja ogas ir tumši sarkanā nokrāsā, bet smaržas nav, tās var būt siltumnīcā audzētas zemenes, kurām nav labvēlīgo īpašību.

Ja zemenes ir audzētas bez ķīmijas, pēc iespējas dabiskākos apstākļos, tad ogas būs dažāda lieluma, jo pat vienā krūmā tām ir atšķirīgs izmērs. Importētās zemenes, kas audzētas uz hidroponikas, bieži atšķiras ar to, ka visas ogiņas ir lielas un, kā saka, viena vienāda. Starp citu, mazākas ogiņas bieži vien ir arī saldākas.

Ideālā gadījumā zemenes vispār nedrīkst uzglabāt ne ledusskapī, ne bez tā. Šī ir delikāta oga, un, ja nav mērķa tās sasaldēt, tad tās jāpērk tikai ļoti nelielā daudzumā, lai apēstu uzreiz. Ārkārtējā gadījumā tās var palikt ledusskapī līdz diennaktij, bet tad līdz pat lietošanas brīdim tās nedrīkst mazgāt, citādi tās zaudēs formu, un vitamīni sāks noārdīties. Vispār, ja zemenes audzētas, izmantojot nitrātus, tad ledusskapī tie pagūs pārvērsties par nitrītiem, kas ir ļoti bīstamas kancerogēnas vielas.

Vai var sasaldēt?

Zemenes var sasaldēt. Tikai tam rūpīgi jāizlasa ogas un jāsagatavo tās šai procedūrai. Zemenes jāmazgā ļoti rūpīgi, vairākas reizes mainot ūdeni. Tās var sasaldēt veselas, tad astītes nav jānoņem, jo bez tām oga zaudē formu. Zemenes var arī sasaldēt ar cukuru (uz 1 kg ogu 300 g smalkā cukura), taču tas nav pārāk veselīgi. Kā variants – sasaldēt biezeņa veidā, ogas diezgan ātri var saberzt ar blenderi.

Vai var žāvēt

Zemenes var un vajag žāvēt ziemai. Nepieciešams tikai atlasīt veselas un nebojātas ogas, tās nomazgāt, nosusināt, noņemt kātiņus, sagriezt plānās šķēlītēs. Žāvēt var cepeškrāsnī, speciālā augļu žāvētājā vai brīvā dabā. Ja žāvē cepeškrāsnī, tad cepešpanna jāizklāj ar pergamentu. Labāk žāvēt minimālā temperatūrā, atstājot durvis pusvirus. Zemenēm jāžūst 2,5–3 stundas no katras puses, iespējams, ilgāk atkarībā no gabalu biezuma un ogu ūdeņainības.

Brīvā dabā zemenes labāk žāvēt uz balta papīra; avīzes nevajadzētu izmantot tipogrāfijas krāsas dēļ. Žāvēšanas process šajā gadījumā ilgst ilgāk – vismaz 2–3 dienas (atkarībā no laika apstākļiem).

Kā pareizi ēst zemenes

Tiek uzskatīts, ka zemenes labāk lietot kā atsevišķu ēdienreizi, lai tās neizraisītu meteorismu un rūgšanu. Turklāt populārie "pavadoni" kā cukurs un šampanietis šajā gadījumā nodara tikai ļaunumu, pastiprinot negatīvās parādības un izlīdzinot ogu labvēlīgās īpašības.

Cik daudz var apēst dienā

Diennakts laikā veselīgs cilvēks var apēst līdz 0,5 kg zemeņu. Lai gan šī oga tiek uzskatīta par mazkaloriju, lielāks daudzums var izraisīt dažādas nepatikšanas – piemēram, meteorismu vai palielinātu slodzi nierēm.

Vai var ēst naktī un tukšā dūšā

Ēst zemenes tukšā dūšā nav ieteicams. Tās satur skābeņskābi un salicilskābi, kas kairina kuņģa gļotādu pat cilvēkiem, kas necieš no gastrīta. Tātad labākais variants zemeņu lietošanai ir uzkodas starp divām ēdienreizēm.

Naktī zemenes ēst nevajag. Tām ir viegla urīndzenoša un caureju veicinoša iedarbība, tāpēc mierīgi izgulēties neizdosies. Izņēmums ir gadījumi, kad cilvēks cieš no hroniska aizcietējuma. Tad neliels daudzums šo ogu, apēsts naktī, no rīta palīdzēs iztīrīt zarnu.

Ko var pagatavot no zemenēm: receptes

Galvenokārt no zemenēm gatavo dažādus desertus. Lai gan ir pavāri, kas tās pievieno salātiem un zupām, lielākā daļa tomēr dod priekšroku tradicionālajām iespējām.

Ievārījums

Uz 1 kg zemeņu ņem tikpat daudz cukura, 2 g citronskābes, 3 ēdamkarotes ūdens. Zemenes rūpīgi nomazgā, vairākas reizes mainot ūdeni, pēc tam noplēš kātiņus. Ogas pārkaisa ar cukuru un atstāj istabas temperatūrā uz nakti. Šajā laikā no tām izdalās sula, tāpēc ogas ar to uzmanīgi samaisa, lai nesaspiestu. Pēc tam pievieno ar ūdeni atšķaidītu citronskābi un vāra ievārījumu parastajā veidā – uzvāra un atstāj vēl uz 4 minūtēm uz vidējas uguns, lai sīrups kļūtu caurspīdīgs. Ja masu uzmanīgi maisa ar silikona lāpstiņu, ogas paliks veselas. Gatavo ievārījumu lej sagatavotās burkās.

Kompots

Lai pagatavotu kompotu, uz 200 g zemeņu vajadzēs 2–3 ēdamkarotes cukura. Ogas iepriekš pārkaisa ar cukuru un atstāj uz pusstundu, lai tās izdala sulu. Pēc tam tās aplej ar 1 litru ūdens, uzvāra, atstāj uz lēnas uguns 4–5 minūtes un izslēdz. Šādu kompotu var pasniegt ar svaigu piparmētru lapiņām.

Vīns

Zemeņu vīnu gatavo tāpat kā no citām ogām. Uz 3 kg ogu ņem 2 kg cukura, 3 l ūdens, pēc vēlēšanās – vēl 100 g rozīņu. Zemenes rūpīgi nomazgā, noņem kātiņus, sasmalcina viendabīgā biezenī ar blenderi. Pēc tam šo mīkstumu pārliek traukā ar plašu kakliņu, pievieno gatavu cukura sīrupu un samaisa. Rozīnes ieteicams pievienot, lai paātrinātu rūgšanas procesu. Tvertni piepilda līdz 3–4 tilpumiem, lai masa pēc tam nepārplūstu pāri malai, novieto tumšā vietā, pārklāj ar marli, lai pasargātu no mušām. Periodiski maisījumu apmaisa. Kopējais rūgšanas process ilgst aptuveni 60 dienas. Pēc tam vīnu nokāš no nogulsnēm un lej sagatavotās pudelēs.

Želeja

Gards želejs ir lieliska iespēja ziemas sagatavēm. Uz 1 l zemeņu sulas vajadzēs 0,7 kg cukura, 10 g želatīna un 400 ml ūdens. Želatīnu gatavo parastajā veidā. Zemeņu sulu iegūst no nobriedušām ogām, kas izturējušas vārīšanas procedūru – tās sasmalcina ar koka karoti un izspiež caur marli. Pēc tam sulā ieber cukuru, vāra no tā sīrupu, līdz tas pilnībā izšķīst, procesa beigās pievieno želatīnu, uzvāra un lej burkās.

Saldējums

Zemeņu saldējums – vienkāršs un ļoti garšīgs deserts. Tā pagatavošanai nepieciešams ņemt 300 g zemeņu, 200 ml saldā krējuma, 100 ml jogurta, 5–6 ēdamkarotes iebiezinātā piena. Zemenes nomazgā, noņem kātiņus, sasmalcina blenderī. Saldo krējumu ar pūdercukuru sakuļ ar mikseri. Pēc tam savieno šīs divas sastāvdaļas, pievieno jogurtu un iebiezināto pienu, samaisa un liek saldētavā.

Smūtijs

Šo dzērienu vislabāk pagatavot uz nesaldināta, ar zemu tauku saturu jogurta bāzes. Papildus 5–6 zemeņu augļiem, var pievienot banānu, lai uzlabotu garšu, kā arī 1 tējkaroti medus, ja ogas izrādās ne pārāk saldas, bet ūdeņainas. To visu sakuļ blenderī un pasniedz ar ledu.

Konfitīrs

Zemeņu konfitūra ir ļoti delikāts deserts. To vāra bez sīrupa, tātad ūdens tā pagatavošanai nav nepieciešams. Vārīt vajag neilgi, lai ogas saglabātu spilgtu nokrāsu un pektīns nesabruktu. Uz 0,5 kg zemeņu ņem 0,3 kg pūdercukura, 5 g pektīna vai apmēram 3 g agar-agara, 1 g citronskābes, lai konfitūra nekļūtu pārlieku salda, un nedaudz kardamona.

Zemenes sasmalcina blenderī, tad liek katlā kopā ar pūdercukuru un garšvielām, uzvāra un vāra ne vairāk kā 4–5 minūtes. Pēc tam ielej sagatavoto agar-agaru un pievieno citronskābi. Sabiezēšanas process sāksies praktiski uzreiz. Karsto konfitūru lej pa burkām.

Pastila

Lai gan pēc tradīcijas pastilu gatavo no āboliem, to var pagatavot arī no zemenēm. Uz 1 kg ogu ņem 100 g cukura. Var arī pievienot garšvielas, piemēram, kanēli vai kardamonu. Zemenes jāpārlasi un jānomazgā, turklāt kātiņus noņem pēdējā brīdī, lai ogas neuzsūktu pārāk daudz ūdens. Pēc tam tās sasmalcina biezenī ar blenderi, izberž caur sietu, lai atbrīvotos no sēkliņām, pārlej iegūto masu katlā ar biezu dibenu. Pēc tam tur ieber cukuru, rūpīgi samaisa, liek uz plīts un uzvāra masu. Vārīt to vajag 30 minūtes uz lēnas uguns, ik pa laikam apmaisot, lai daļa mitruma iztvaikotu.

Cepešpannu izklāj ar pergamenta papīru, uz tās izlej iegūto ievārījumu, kamēr tas vēl karsts, lai iegūtu slāni, kas nav biezāks par 7–8 mm. Pēc tam pastilu žāvē cepeškrāsnī minimālā temperatūrā un ar nedaudz pavērtām durvīm. Var ievietot arī speciālā augļu žāvētājā. Tas aizņems apmēram 4 stundas. Kad plāksne kļūst sausa un elastīga, to sarullē ruļļos un sagriež porciju gabaliņos.

Povidlo

Uz 1 kg zemeņu ņem 0,5 kg cukura. Ogas mazgā, sasmalcina blenderī, pievieno cukuru un uzvāra ievārījumu. Lai masa kļūtu biezāka, var palielināt cukura daudzumu. Bet dažas saimnieces pievieno kartupeļu cieti – 0,5 ēdamkarotes uz katru kilogramu ogu. Ievārījumu nepārtraukti apmaisa ar koka karoti.

Sula

Ogas sasmalcina ar blenderi, pēc tam izspiež caur marli. Nekādas piedevas sulai nav vajadzīgas. Mīkstumu izmest nav vērts – labāk to izberzt caur sietu un pagatavot pastilu. Sulu ziemai var sasaldēt.

Sukādes

Uz 1,5 kg zemeņu ņem 1 kg cukura un 200 ml ūdens. No šī daudzuma iegūst apmēram 350 g sukāžu. No ūdens un cukura biezsienu katlā vāra sīrupu, kad tas uzvārās, iemet tajā zemenes. Pēc tam izņem, ļauj notecēt, atkal uzvāra sīrupu un atkal iemet ogas. Kopumā šo procedūru atkārto 7 reizes. Pēc tam ogas atstāj atdzist sīrupā, pēc tam izņem zemenes un atstāj notecēt. Cepešpannu izklāj ar pergamentu, uzliek ogas un atstāj kaltēt saulē 4–5 dienas. Pēc tam tās var ievietot traukos un nosūtīt uzglabāšanai saldētavā.

Zemenes šokolādē

Šis ir klasisks deserts, kas nezaudē savu aktualitāti. Tā pagatavošanai ņem 150 g svaigu ogu, 100 g baltās šokolādes, 100 g jebkuras tumšās šokolādes bez pildvielām, augu eļļu (vislabāk – no vīnogu kauliņiem).

Ogas rūpīgi nomazgā tekošā ūdenī un nosusina uz papīra dvieļa. Astītes nav jānoņem. Ogas izklāj uz dēlīša un atdzesē ledusskapī 20 minūtes. Šajā laikā ūdens peldē izkausē šokolādi (to var izdarīt arī mikroviļņu krāsnī). Tai jāizkūst pilnībā, lai nebūtu lielu gabaliņu.

Metāla režģi vai sietu ieziež ar augu eļļu un novieto uz izklātiem papīra dvieļiem. Aukstās ogas iemērc izkausētajā šokolādē (turot aiz astītēm, tāpēc tās nav jānorauj). Pēc tam zemenes liek uz režģa tā, lai šokolāde nepieskartos stieņiem. Režģi liek ledusskapī vismaz uz pusstundu, bet tikai pēc tam, kad glazūra ir sastingusi. Ja vajag iemērkt ogas abos šokolādes veidos, tad jāgaida, kamēr sastingst pirmais slānis, pēc tam iemērc otrajā.

Vai zemenes var dot dzīvniekiem

Suņiem un kaķiem var dot zemenes, bet tikai tad, ja saimnieks ir pārliecināts par ogu kvalitāti – piemēram, ja tās ir novāktas no sava dārza. Turklāt lielo šķirņu dzīvniekiem ogas var dot veselas, bet maziem suņiem un kaķiem tās jāsagriež gabaliņos.

Interesanti fakti par zemenēm

Zemenes ir ogas ar interesantu vēsturi. Turklāt tās ir ogas tikai ikdienas izpratnē. Patiesībā dzeltenās sēkliņas uz tām ir riekstiņi. Tas nozīmē, ka sarkanā un sulīgā daļa ir tikai aizaugusi zieda gultne, kuras svars var sasniegt 250 g (ir reģistrēti arī tādi gadījumi). Vidēji pat uz mazas zemenītes ir aptuveni 200 riekstiņu. Katru gadu tikai Kalifornijas štatā novāc vairāk nekā 1 miljardu tonnu šo augļu, un zemeņu popularitāte nemazinās.

Zemeņu foto