Melnais pliederis: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Plūškoks – unikāls augs, tā ogas ir neticami noderīgas cilvēka ķermenim. Augs ir nepretenciozs attiecībā pret dzīves apstākļiem, visbiežāk aug savvaļā. No šīs kultūras var pagatavot garšīgu ievārījumu, kas arī palīdzēs cilvēkam pārvarēt dažādas slimības. Labvēlīgas īpašības piemīt ne tikai augļiem, bet arī ziedkopām, lapām un mizai.

Kā izskatās un kur aug plūškoks

Šī kultūra ir neliels koks vai krūms, uz kura atrodas ķekari ar melnām ogām. Šāda auga augstums parasti ir 2–5 m, dažreiz tas var izaugt līdz 10 m augstumā. Lapas ir mazas, uz katra zara atrodas 3–5 lapas ar dzeltenu vai zaļganu nokrāsu. Kultūra zied pavasara beigās vai vasaras sākumā.

Parasti dabā ir koki ar melniem un sarkaniem augļiem. Mīkstumam ir sarkanīga krāsa. Vienā ogā ir 4–5 mazas sēkliņas. Pilnīga augļu nogatavošanās ilgst apmēram mēnesi – no augusta beigām līdz oktobra vidum. Augam raksturīgs diezgan nepatīkams aromāts, tāpēc to neaiztiek meža iemītnieki.

Visbiežāk kultūra aug subtropu reģionos, kur valda mēreni klimatiskie apstākļi. Tā, plūškoku var sastapt Krievijā, ASV, Āfrikā un Ukrainā. Krūms aug mežmalās, gar ceļiem, kā arī biezokņos un tuksnešainās vietās.

Sugas

Citādi plūškoks tiek saukts par sambuku. Tam ir apmēram 4 desmiti paveidu, bet mērenajā joslā aug tikai apmēram desmit sugas. Dārzos visbiežāk var sastapt tikai trīs plūškoka veidus – sarkano, melno un amerikāņu. Visi šie augi mīl auglīgu un mitru vietu. Tie var augt arī pusēnā, bet vislabāk tie jūtas saulainās vietās. Plūškoku var griezt, tāpēc to bieži izmanto ainavu dizainā. Turklāt pašlaik ir pieejamas daudzas šķirnes ar oriģinālām dažādas krāsas lapām un skaistām ziedkopām.

Melnā plūškoka ir neliela koka izmēra koks, kura augstums var sasniegt 4 m. Tam ir lielas lapas, ziedkopas ir zaļgani dzeltenā krāsā. Augs zied no maija līdz jūnijam. Augļi ir ēdami, melnā krāsā, parādās vasaras beigās un rudens sākumā. Dažas šķirnes dod zaļganas ogas. Savvaļas melnā plūškoka šķirne ir izturīga pret salu. Savukārt dekoratīvie krūmi ar sarkanām un dzeltenām lapām bieži vien aizsalst, ja tie netiek pareizi kopti.

Vidējā joslā ir izplatīts arī sarkanais plūškoks. Pavasara beigās parādās skarveida ziedkopas, kurām nav smaržas. Tuvojoties rudenim, to vietā parādās sarkanas ogas. Šīs sugas augļi ir indīgi, tos nedrīkst ēst.

Kanādas jeb Amerikas suga var izaugt līdz 3 m. Ārēji šī šķirne ir līdzīga melnajam plūškokam, bet atšķiras ar izturību pret dažādiem vidējās joslas laikapstākļiem. Augs zied vasarā. Uz koka parādās gaiši ziedi, rudenī nogatavojas melnas ogas, kuras ir atļauts ēst.

Sastāvs un kaloriju saturs

Melnā plūškoka derīgās īpašības skaidrojamas ar tā bagātīgo sastāvu. Piemēram, krūma sakņu daļā ir atrasti saponīni, kuriem ir atkrēpošanas efekts, t.i., tie sašķidrina krēpas un nodrošina to izvadīšanu no elpošanas orgāniem. Šīm vielām raksturīgas arī diurētiskas, tonizējošas un sedatīvas īpašības.

Krūma ziedkopās ir terpēni, kas augam piešķir patīkamu aromātu. Tajos ir A vitamīns, kas piedalās redzes nerva darbībā.

Augļi apveltīti ar antocianīniem, kas aizsargā organismu no iekaisuma procesiem un stabilizē zarnu darbību; tirozīnu, kas nodrošina melanīna sintēzi.

Augs apveltīts ar lielu daudzumu tanīnu, kas labvēlīgi ietekmē iekaisušus hemoroīda mezglus.

Turklāt ogās ir daudz askorbīnskābes. Tātad 100 g šādu augļu ir gandrīz 30 g C vitamīna, kas veido vairāk nekā 50 procentus no nepieciešamās dienas devas šai vielai.

Plūškoks apveltīts ar šķiedrvielām, kas nepieciešamas normālai gremošanas trakta darbībai. Ķīmiskais sastāvs satur arī fenolskābes, kam piemīt antioksidantu īpašības. Tās var neitralizēt brīvo radikāļu iedarbību, pateicoties dažādiem flavonoīdiem, kas atrodami kultūras augļos. Jāatzīmē, ka ziedkopās ir gandrīz desmit reizes vairāk flavonoīdu nekā pašos augļos.

Augļu kaloritāte ir 75 kcal uz 100 g.

Melnā plūškoka noderīgās īpašības

Vispārējais ieguvums

Ne visi zina par melnā plūškoka derīgajām īpašībām, jo bieži vien dabā aug tā indīgais radinieks ar sarkanām ogām. Gandrīz visas plūškoka koka daļas raksturo derīgas īpašības. No plūškoka tiek ražoti līdzekļi ar ārstnieciskām un profilaktiskām īpašībām. Kultūras ogas plaši izmanto gan tautas, gan oficiālajā medicīnā.

1. Terapeitiskos nolūkos ieteicams lietot tikai svaigas ogas, jo uzglabāšanas laikā produkta sastāvs pasliktinās, un derīgie elementi tiek iznīcināti. Svaigus augļus var iekļaut ārstēšanā 5–6 mēnešus. Ja tos žāvē, šādā veidā tie ir derīgi vairākus gadus, bet atbilstošā uzglabāšanā.
2. Plūškoka ogu novārījums tiek izmantots normālas vielmaiņas atjaunošanai, kuņģa-zarnu trakta darbības regulēšanai, nepieciešamo vielu uzsūkšanai un žults izvadīšanai. Pateicoties zemajam kaloriju līmenim un augstajam šķiedrvielu daudzumam, izejvielu var iekļaut diētiskai ēdināšanai paredzēto ēdienu sarakstā.
3. Žāvētas ogas var iekļaut to cilvēku ēdienkartē, kuri slimo ar tādām slimībām kā malārija, ādas vai epigastrija onkoloģija. Tas izskaidrojams ar to, ka žāvēto ogu sastāvā ir elementi, kas spēj apturēt audzēja šūnu attīstību.
4. Augstā šķiedrvielu koncentrācija veicina "sliktā" holesterīna izvadīšanu no organisma, kas galu galā samazina sirds un asinsvadu sistēmas slimību attīstības iespējamību.

Sievietēm

Sievietēm šis augs ir īsts atradums. No plūškoka ziediem pagatavotu uzlējumu izmanto skalošanām dažādu ginekoloģisku patoloģiju gadījumos. Spirta uzlējums palīdz sievietēm tikt galā ar menopauzes izpausmēm. Lai pagatavotu šādu līdzekli, savāktās ziedkopas jāpārlej ar 40% koncentrācijas spirtu proporcijā 1:5. Maisījumam jānostāv divas nedēļas vēsā un tumšā vietā. Gatavais uzlējums jāizkāš un jālieto trīs reizes dienā pa 20 pilieniem.

Tāpat produkts ir pazīstams kosmetoloģijā. No ogām pagatavota putra palīdzēs novērst pinnes, savukārt ziedkopu novārījums izgaismos pigmentācijas plankumus.

Vīriešiem

Kā zināms, cilvēces stiprā puse biežāk cieš no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, tāpēc viņiem vajadzētu iekļaut uzturā šo produktu, lai samazinātu insulta, infarkta un aterosklerozes risku.

Turklāt melnais plūškoks ir efektīvs pret prostatītu. Šādā gadījumā ārstnieciskās īpašības piemīt ogu sulai.

Grūtniecības laikā

Grūtniecības laikā sievietei pastāvīgi jāuzrauga savs uzturs. Daudzi produkti var negatīvi ietekmēt bērna un pašas sievietes stāvokli. Attiecībā uz plūškoku var teikt, ka zināmā mērā tas pieder pie indīgām kultūrām, tāpēc no tā lietošanas šajā periodā jāatsakās.

Zīdīšanas periodā

Tas pats noteikums attiecas arī uz sievietēm laktācijas laikā. Krūts barošanas laikā sievietēm ir svarīgi ievērot piesardzību, lietojot dažus produktus. Lai nekaitētu bērnam, labāk neēst tādas ogas.

Bērniem

Lielākā daļa pediatru uzskata, ka plūškoku nedrīkst dot bērniem līdz 12 gadu vecumam. Bet tajā pašā laikā pastāv vairāki medikamenti, ko izmanto klepus un gripas ārstēšanai. Lietojot šādu ārstniecisku izejvielu nelielā daudzumā, alerģija neparādās.

Svara samazināšanai

Ja nepieciešams atbrīvoties no liekā svara, ieteicams ēdienkartē iekļaut plūškoka dzērienus, piemēram, novārījumus, uzlējumus. Novārījums uz kultūras sakņu bāzes jālieto ļoti uzmanīgi. Tāpat jāatceras, ka ogu sula veicina šķidruma izvadīšanu no organisma. Lai uzlabotu vielmaiņu, jāēd svaigi augļi, bet tikai nelielā daudzumā.

Regulāri lietojot plūškoku, divu nedēļu laikā var zaudēt pāris kilogramus.

Ar ko noderīgs sarkanais plūškoks

Tautā šo plūškoka veidu lieto kā caurejas līdzekli, pretdrudža, diurētisku, pretiekaisuma un antiseptisku līdzekli.

Lai neiegūtu saindēšanos ar ciānūdeņražskābi, nekādā gadījumā terapeitiskiem nolūkiem nedrīkst izmantot zaļās lapas, stublājus un negatavas ogas. Pareizi lietojot augu, var pagatavot efektīvu līdzekli dažādiem stāvokļiem.

Lai iegūtu diurētisku un pretdrudža sastāvu, lieto tēju no ziediem, kā arī izspiestu sulu no gataviem augļiem.

Kā caurejas un vemšanas līdzeklis jālieto krūma miza un augļi. Novārījumam uz ziedkopu bāzes ir atkrēpošanas īpašība, kā arī tas mazina iekaisumu.

Pievērsiet uzmanību! Jābūt uzmanīgiem, ja ir problēmas ar kuņģa-zarnu traktu.

Sausās lapās un augļos nav indīgu sastāvdaļu.

Pat ja nav nekādu kontrindikāciju, tomēr jāārstējas ar šādu produktu uzmanīgi un pastāvīgi jāseko organisma reakcijai.

Plūškoka ziedu ārstnieciskās īpašības

Auga ziedi iedarbojas svīšanu veicinoši un pretmikrobu. No tiem gatavo uzlējumus, kas palīdz izārstēt bronhītu, gripu un angīnu.

Biežām šo augā dāļu izmānto losionu rāžošānā. Šādiem līdzekļiem ir tonizējošās un atjaunojošās īpašības. Turklāt tie spēj novērst noteiktas ādas slimības.

Plūškoka ievārījuma ieguvumi

Ar plūškoka ziedkopu ievārījumu var izārstēt radikulītu, reimatismu, kā arī izvadīt no asinsvadiem nevajadzīgo holesterīnu. Mēreni lietojot šādu gardumu, diabēta slimniekiem normalizējas glikozes līmenis asinīs.

Plūškoka ievārījums palīdz samazināt asinsspiedienu, atbrīvoties no dermatīta, mazināt tūsku, atbalstīt aknu, aizkuņģa dziedzera un vairogdziedzera darbību.

No plūškoka tiek vākts arī medus. Šāds produkts ļauj stiprināt organisma aizsargspējas, uzlabot miegu, izārstēt locītavu slimības.

Plūškoka sula: ieguvumi un pielietojums

Augļu mīkstumā ir B grupas vitamīni, retinols, vairākas minerālvielas un ēteriskās eļļas. Ogu izspiedas izceļas ar antiseptisku un atkrēpošanu veicinošu iedarbību. Ļoti bieži šis produkts ietilpst tautas medicīnas receptēs, lai radītu līdzekļus mitra klepus, saaukstēšanās ārstēšanai. Tāpat ogu izspiedas lieto cukura diabēta, ādas slimību u.c. ārstēšanā.

Vai plūškoka sīrups ir noderīgs

Šis līdzeklis spēj stiprināt novājinātu imunitāti. Tas satur jodu. Plūškoka sīrups tiek lietots arī hemoglobīna līmeņa paaugstināšanai asinīs un asinsvadu sieniņu stiprināšanai. Profilakses nolūkos šo līdzekli jālieto pa vienai deserta karotei trīs reizes dienā triju mēnešu garumā.

Ir zināms arī, ka plūškoka sīrupu izmanto cīņā pret krūts vēzi. Turklāt tas spēj ārstēt limfmezglu iekaisumu un apturēt dzemdes asiņošanu. Šis sastāvs būtu jālieto cilvēkiem ar redzes un smadzeņu asinsrites traucējumiem.

Sīrups ir dziedinošs līdzeklis cilvēka asinsrites sistēmai. Turklāt šāds produkts palīdzēs stabilizēt hormonālo darbību un attīrīt asinis. Plūškoka sīrupu lieto angīnas, pneimonijas, cistīta un podagras gadījumā.

Plūškoka izmantošana tautas medicīnā

Ārstnieciskie sastāvi uz melnā plūškoka bāzes ir noderīgi elpošanas sistēmas infekciju gadījumā; sviedrēšanas dēļ produkts darbojas kā pretdrudža līdzeklis. Lai mājas apstākļos tiktu galā ar saaukstēšanos, nepieciešams 20 g ziedkopu ekstrakta aplaistīt ar 200 ml verdoša ūdens un uzvārīt masu. Līdzekli vārīt 20–25 minūtes uz lēnas uguns. Pēc tam novārījumu atdzesēt, atdalīt šķidro daļu un dzert 2 reizes dienā 10 minūtes pirms ēšanas. Pirms lietošanas pievienot nelielu daudzumu dabīgā medus.

Lai pagatavotu žultsdzinēju līdzekli, sasmalcināt žāvētus augļus vai auga dzinumus, aplaistīt tos ar glāzi verdoša ūdens un ļaut ievilkties 20 minūtes. Pēc tam šķidrumu filtrēt un dzert pa 40 ml siltā veidā ik pēc 4 stundām, 15 minūtes pirms ēšanas.

Lai iegetūtu caurejas līdzekli, pietiek ar 5 g žāvētas plūškoka ogas aplaistīt ar 150 ml atdzesēta vārīta ūdens, ļaut maisījumam ievilkties diennakti, pēc tam izkāst. Gatavo uzlējumu lietot vienu reizi dienā, pirms tam to nepieciešams uzsildīt.

Ja ir iekaisuma procesi uz ādas un zemādas audos, piemēram, furunkuls, apdegums vai autiņbiksīšu izsitumi, var izmantot kompreses no plūškoka lapām. Lai to izdarītu, 40 g jaunu lapu iztvaicēt pienā. Gatavo masu izkliedēt uz marles salvetes un pielikt to skartajai vietai.

Reimatismu un urīnakmeņu slimību var izārstēt, izmantojot vannu ar plūškoka saknes uzlējumu. Šim nolūkam ņemt sasmalcinātas lapas un saknes vienādās proporcijās (pa 10 g), aplaistīt ar 1 l vārīta ūdens. Šādā veidā maisījumam jāievilkties 2 stundas. Pēc tam iegūto maisījumu filtrēt. Šķidro daļu pievienot vannai ar ūdeni, kura temperatūra ir aptuveni 36 grādi. Šādas procedūras veikt katru dienu pirms gulētiešanas, un tām jāilgst ne vairāk kā 15 minūtes. Ārstēšanas kurss ir 2 nedēļas.

Plūškoka novārījums palīdz uzlabot urīnceļu sistēmas darbību. Lai pagatavotu dziedinošo līdzekli, samaisiet pa 7 g kaltētu plūškoka ziedkopu, asinszāles un kumelīšu. Šo augu maisījumu aplejiet ar 200 ml verdoša ūdens un karsējiet tvaika peldē 15 minūtes. Gatavo novārījumu atdzesējiet, izfiltrējiet un pielejiet tik daudz vārīta atdzesēta ūdens, lai beigās iegūtu 1 glāzi noderīga līdzekļa. Visu iegūto tilpumu izdzeriet pirms došanās gulēt.

Plūškoks kosmetoloģijā

Visas auga daļas ir bagātas ar flavonoīdiem, askorbīnskābi, miecvielām, karotinoīdiem. Visas šīs sastāvdaļas aktīvi tiek izmantotas kosmētisko līdzekļu ražošanā. Rezultātā tiek iegūti līdzekļi, kas uzlabo ādas stāvokli, paaugstina ādas tonusu, padara to elastīgāku, mazina tūsku un novērš iekaisumus.

1. Ārīgi augs tiek izmantots pigmenta plankumu, vasaras raibumu noņemšanai un ādas gaišāka toņa piešķiršanai. Lai pagatavotu balinošo līdzekli, nepieciešams aplejiet 20 g svaigu plūškoka ziedkopu ar 200 ml verdoša ūdens, ļaujiet maisījumam ievilkties pāris stundas, pēc tam vāriet dažas minūtes. Tālāk masu izfiltrējiet un sajauciet šķidro daļu ar glāzi degvīna. Ar iegūto losjonu apstrādājiet seju pirms došanās gulēt. Uzglabājiet šo līdzekli tumšā vietā. Varat arī no kultūras ziediem pagatavot ledus gabaliņus sejas noslaucīšanai.
2. Lai tiktu galā ar hiperpigmentāciju, nepieciešams samitrināt marles salveti siltā melnā plūškoka ziedu uzlējumā, kas pagatavots attiecībā 1:10, nedaudz izspiest un uzklāt uz sejas ar pastiprinātu pigmentāciju. Atkārtojiet šo procedūru piecas reizes, veicot 5 minūšu intervālu. Dariet to katru dienu, līdz tiek sasniegts vēlamais rezultāts. Pēc tam šādas maskas var veikt 1–2 reizes nedēļā.
3. Taukainai ādai noderēs kompreses no plūškoka ziedu novārījuma. Lai pagatavotu šādu uzlējumu, nepieciešams 1 ēdamk. kaltētu ziedkopu aplejiet ar 250 ml verdoša ūdens.
4. Ādu mīkstināt un tonizēt palīdzēs maska uz plūškoka uzlējuma bāzes. Lai to iegūtu, nepieciešams 2 ēdamk. auzu pārslu novārīt 100 ml piena, pēc tam pievienot 2 ēdamk. melnā plūškoka novārījuma.
5. Jaunās lapiņas, iepriekš novārītas pienā, var pielikt pie furunkuliem un vietām ar autiņbiksīšu izsitumiem. Turklāt plūškoka lapas var izmantot vannām, ja ir ādas nieze.
6. Jutīgai un kairinātai ādai ieteicams katru vakaru veikt kompresi no auga mizas novārījuma. Tā pagatavošanai nepieciešams 4 ēdamk. sasmalcinātas mizas aplejiet ar 200 ml auksta ūdens. Šim maisījumam jāvāra 10 minūtes, pēc tam tas jānoņem no plīts un jāļauj ievilkties vēl 20 minūtes.

Kaitējums un kontrindikācijas

Tāpat kā jebkura cita augu sastāvdaļa, melnajam plūškokam ir virkne ierobežojumu. Proti, šī kultūra ir kontrindicēta lietošanai enterokolīta, hronisku gremošanas sistēmas orgānu patoloģiju gadījumā, grūtniecēm un barojošām sievietēm. Tāpat nevajadzētu dot produktu bērniem līdz 12 gadu vecumam.

Ļoti bieži cilvēki jauc melnā plūškoka šķirni ar sarkano, kas tiek uzskatīta par indīgu. Ir ļoti svarīgi būt uzmanīgiem un nekaitēt veselībai, sajaucot sarkanās ogas ar melno plūškoku.

Sarkanā auga šķirne ir toksiska. To atšķir tikai pēc augļu krāsas, bet atšķirību var redzēt tikai tad, kad ogas nogatavojas. Un, ja ārstniecības nolūkiem nepieciešamas jaunā kociņa lapas un stublāji, ir jāprot atšķirt šīs divas sugas, pretējā gadījumā var rasties intoksikācija.

Kad vākt un kā uzglabāt

Auga vākšana notiek ziedēšanas periodā. Vislabāk izejvielas vākt brīdī, kad ziedi vēl nav atvērušies. Ārstnieciskā auga vākšanai piemēroti silts un sauss laiks. Augļus vāc tikai pēc to pilnīgas nogatavošanās. Parasti tas notiek vasaras beigās. Ir svarīgi nepalaist garām ogu nogatavošanās brīdi. Nogatavojušos plūškoku raksturo elastīga un blīva virsma. Ja augļi ir pārgatavojušies, tie kļūst daļēji sausi un grumbuļaini. Tos vairs nevajadzētu izmantot terapeitiskiem nolūkiem, jo lielākā daļa derīgo vielu tiek zaudēta.

Papildus ziedkopām un augļiem, derīgām īpašībām piemīt arī kociņa miza. Šādas izejvielas ieteicams vākt pavasara vidū, pumpuru nogatavošanās periodā. Augam jābūt vismaz divus gadus vecam. Jānogriež tikai augšējais tumšākais mizas slānis. Šādu produktu jāžāvē labi vēdināmā vietā.

Ziedus vāc atvēršanās brīdī, tos atdalot no ziedkātiem. Pēc tam tie jāizžāvē un pēc tam jāizsijā caur sietu.

Nogatavojušās ogas vāc kopā ar ķekariem. Pirms žāvēšanas tās jāizkārto vienā kārtā un jāvīstina gaisā. Pēc tam tās var ievietot speciālā žāvētājā vai cepeškrāsnī. Žāvētās ogiņas jāatdala no zariņiem.

Kultūras sakņu daļu vāc vēlā rudenī. Šīs izejvielas arī jāizžāvē un pēc tam jāsasmalcina pulverveida masā.

Ziedus var uzglabāt līdz 2 gadiem temperatūrā, kas nepārsniedz 25 grādus. Žāvēti augļi glabājas tikai 6 mēnešus, mizai derīguma termiņš ir 3 gadi, bet saknes var izmantot 5 gadus.

Vai var žāvēt

Žāvēšana ir veids, kā saglabāt izejvielas ilgu laiku. Lai izžāvētu ārstnieciskās izejvielas, jāsagatavo dārzeņu žāvētājs, caurduris un pats plūškoks. Ogas jāpārlasa, jānoņem kātiņi, jāatbrīvojas no saburzītiem un bojātiem augļiem. Pēc tam izejvielas jānomazgā zem tekoša ūdens un jānožāvē. Tagad plūškoku jāizklāj uz ierīces paplātes plānā kārtā. Žāvē 50 grādu temperatūrā.

Augļi jāuzglabā hermētiski noslēdzamā traukā, tumšā un vēsā vietā.

Ko var pagatavot no plūškoka: receptes

No šī auga ziediem dažās valstīs ražo liķieri. Piemēram, Francijā plūškoka ziedus izmanto sīrupa pagatavošanai, ko pēc tam pievieno pankūkām. Rumānijā no auga pagatavoto sīrupu atšķaida ar ūdeni un lieto kā dzērienu. No plūškoka ogām gatavo vīnu, ievārījumu, sīrupu. Itālijā augļus apcep mīklā un pasniedz kā desertu.

Ievārījums

Lai pagatavotu gardu un veselīgu ievārījumu no plūškoka, būs nepieciešami 3 kg cukura un 3 kg ogu. Vispirms jāsavāc izejvielas, tās jāizlasa, jānoņem kātiņi un bojātie augļi. Pēc tam plūškoku jāieber caurdurī un jānoskalo ar lielu ūdens daudzumu. Tad ogas jāizžāvē, izklājot uz marles salvetes.

Tad ogas jāliek traukā ar biezu dibenu, kārtām pamīšus klājot plūškoku un cukuru. Šādā veidā sagatavei jāstāv vairākas stundas. Tas ir nepieciešams, lai produkts izdalītu sulu.

Pēc 2–3 stundām trauku ar topošo ievārījumu var likt uz lēnas uguns. Vārīšanas laikā svarīgi nepārtraukti maisīt saturu. No vārīšanās brīža kārsums jāvāra apmēram 35 minūtes. Par ievārījuma gatavību var spriest pēc ogu mīkstināšanās. Pēc tam deserts jāfasē sterilizētās burkās un jāaizvāko. Uzglabāt ievārījumu vietā, kas pasargāta no gaismas.

Sula

Lai iegūtu dziedinošu sulu, būs nepieciešams 1 kg plūškoka un 1 kg cukura. Vispirms jāsagatavo augļi. Lai to izdarītu, ogas jānoplūc no zariņiem, jāieber caurdurī un jānoskalo zem tekoša ūdens. Tagad, izmantojot sulu spiedi, jāsavāc spiedumi no augļiem. Ja nav īpašas ierīces, var vienkārši saspaidīt plūškoku un pēc tam izspiest šķidro daļu ar marli.

Savāktā sula jāielej traukā, jāsajauc ar saldinātāju un jānoliek uz plīts. No vārīšanās brīža pietiek vārīt maisījumu dažas minūtes. Sula ir gatava. Atliek tikai ieliet dzērienu sterilos traukos un aizkorķēt. Uzglabāt šo produktu pagrabā vai ledusskapī.

Kompots

No plūškoka var pagatavot arī kompotu. Tam nepieciešama 1 glāze plūškoka ogu, 1,5 l ūdens un 150 g cukura. Process jāsāk ar ogu sagatavošanu. To dara pēc tā paša principa kā iepriekš minētajās receptēs. Tad ogas jāieber traukā ar ūdeni un jāuzvāra. Dzērienu vāra 6–7 minūtes. Pēc tam jāatdala augļi, izmantojot caurduri. Šķidrajai daļai jāpievieno saldinātājs, pēc tam atkal jāuzvāra. Lai uzlabotu garšu, jāpievieno pāris piparmētru lapiņas. Tagad kompotu var noņemt no plīts.

Vīns

Plūškoku izmanto arī vīna pagatavošanai. Šajā gadījumā jāsagatavo vīna raugs. Pēc šīs receptes var iegūt saldu, deserta plūškoka vīnu. Cukurs tiek pievienots divos posmos – pašā sākumā un pirms lēnās rūgšanas. No norādītā produktu daudzuma vajadzētu iegūt vidēji 16 litrus alkoholiska dzēriena. Tātad, no sastāvdaļām jāsagatavo 10 litri melnā plūškoka izspiedumu, 5 litri ūdens, 6 kg cukura. Runājot par raugu, jāievēro instrukciju norādījumi. Ieteicams izmantot arī rauga barotni.

Vīna dzēriena iegūšanas process jāsāk, pievienojot ūdeni sulai. Misā jāsamaisa 4,2 kg cukura komponenta. Jāsagatavo arī raugs ar barotni un jāpievieno misai. Iegūtais maisījums jāpārlej pudelē. Ceturtajai daļai trauka jāpaliek tukšai. Pēc tam uz kakla jāuzliek hidrauliskā slēdzene. Trauku jānovieto tumšā vietā, kur temperatūra ir 23–25 grādi.

Aktīvā rūgšana parasti ilgst 1–2 nedēļas. Kad gāzes izdalīšanās slēdzenē beidzas, nekavējoties jānolej misa, noņemot nogulsnes, pretējā gadījumā gatavais dzēriens būs rūgts.

Tālāk jaunajā dzērienā jāpievieno atlikušā cukura daļa. Tomēr sākumā ieteicams nobaudīt produktu — dažos gadījumos atlikušā cukura pievienošana nav nepieciešama.

Tagad maisījumu var pārliet mazākā traukā, atstājot apmēram 10 procentus trauka nepiepildītu. Virsū atkal jāuzstāda hidrauliskā slēdzene. Rūgšana notiek arī tumšā vietā. Klusā rūgšana parasti ilgst vairākus mēnešus. Šajā periodā dzēriens periodiski jāpārlej, kad parādās nogulsnes. Gatavo vīnu var pārliet pudelēs.

Vai drīkst ēst plūškoka ogas

Melnā plūškoka ogas var lietot uzturā. Savukārt sarkanās ogas ir indīgas, tāpēc tās nevar ēst. Pat ārstniecības nolūkos sarkano augļu lietošana ir ļoti bīstama. Tajos ir daudz ārstniecisku vielu, taču toksisko savienojumu klātbūtne padara augu bīstamu veselībai.

Turklāt sarkanajiem augļiem ir diezgan nepatīkama garša. Sula nonākot kuņģī, tā caur kuņģa sieniņām nonāk asinīs un ietekmē centrālo nervu sistēmu. Šim krūmam ir ļoti spēcīga inde, ar to var saindēties pat saskarē ar lapām, ja pēc tam nemazgā rokas. Intoksikācijas pazīmes parādās jau pēc 30–50 minūtēm. Saindēšanās simptomi ir stipras galvassāpes, reibonis, sausa mute, sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, balti plankumi uz rokām un sejas, elpas trūkums, krampji.

Interesanti fakti

1. Sambucus – plūškoka zinātniskais nosaukums. Uzskata, ka kociņš ieguva šādu nosaukumu, jo no tā dzinumiem tika izgatavots īpašs mūzikas instruments. Saskaņā ar citu versiju, vārds cēlies no grieķu valodas «sambyx», kas tulkojumā nozīmē «sarkanā krāsa». Tika uzskatīts, ka plūškoku izmanto audumu un dažādu priekšmetu krāsošanai.
2. Ir daudz ticējumu, kas saistīti ar šo kultūru. Tā, poļi tic, ka pirmais velns par savu mājvietu izvēlējās dziļu bedri, un, lai to nomaskētu, iestādīja tieši plūškoka krūmu.
3. Ukrainā arī uzskata, ka kociņu pirmo reizi iestādījis velns. Tāpēc, lai to netraucētu un neuzsauktu nelaimi uz savu mājokli, cilvēkiem nevajadzēja izrakt plūškoku. Ja bez tā nevarēja iztikt, tad krūma izraušanai aicināja slimus cilvēkus, kuriem tik un tā bija maz dzīvot.
4. Tajā pašā laikā tika uzskatīts, ka plūškoka lapotnē dzīvo būtnes, kas aizsargā māju un tās iedzīvotājus no visām nelaimēm. Tāpēc auga zariņus izmantoja kā aizsarglīdzekli.

Plūškoka foto