Svaigi gurķi: sastāvs, derīgās īpašības un kontrindikācijas

Viens no vispopulārākajiem dārzeņiem visā pasaulē šodien ir gurķis. To var apgalvot, pamatojoties uz to, ka 27. jūlijā katru gadu tiek svinēta Starptautiskā gurķa diena.

Bet maz kurš zina, ka gurķis nav dārzenis, jo tas pieder ķirbju dzimtai un dažreiz to sauc par "viltus ogu".

Gurķu veidi

Domājot par to, kuriem gurķiem dot priekšroku, vispirms jānoskaidro to iegādes mērķis.

Gurķi ir:

1. Universālie. Tiem piemīt vidējas garšas īpašības un vidēji blīvs mīkstums. Šis veids ir vispopulārākais un piemērots jebkuram mērķim: salātu pagatavošanai, konservēšanai un sālīšanai. Tas pieder pie agrīnajiem. To izskata atšķirīga iezīme ir balti un melni mazi dzelkšņi uz gaiši zaļa augļa ar gaišām svītrām. Pēc garšas tā augļi ir saldeni, kraukšķīgi un aromātiski. Universālajiem gurķiem ir augsta izturība pret sausumu un daudzām slimībām, tie neprasa īpašus kopšanas apstākļus.
2. Sālāmie. Šīs gurķu šķirnes raksturo plāna miza un blīvs mīkstums, kas palīdz tiem ar vismazākajiem zaudējumiem izturēt kulinārijas manipulācijas un vienmērīgi uzsūkt sālījumu. Šāda īpaša struktūra ļauj tiem bez deformācijas izturēt pat ļoti ilgu uzglabāšanu sālījumā. Tie ir ideāli piemēroti gan sālīšanai, gan konservēšanai. To izmēri var sasniegt garumā 16 cm, kas ir ideāli piemērots to blīvai ievietošanai burkā. Sālamo gurķu garšas īpašības ļauj tos veiksmīgi lietot gan svaigā veidā, gan salātiem. Šīs šķirnes trūkums ir īss uzglabāšanas laiks – tie ātri novīst, dzeltē un bojājas. Šādiem gurķiem bieži ir daudz mazu melnu dzelkšņu un tumši zaļa miza.
3. Uzkodu gurķi – kornišoni. Savu nosaukumu tie ieguvuši, pateicoties mazajam patīkamajam izmēram un kraukšķīgajai struktūrai. Visbiežāk tos audzē siltumnīcā. Tie ir cilindriskas formas un var sasniegt tikai 4 cm garumu. Tos novāc, pirms tie pilnībā nogatavojas. To galvenā priekšrocība ir īpašā, patīkamā garša un ērtā forma. Tos plaši izmanto dažādu marinējumu pagatavošanā un pēc tam lieto kā atsevišķu uzkodu vai pievieno sviestmaizēm, picai vai salātiem. Tāpat no tiem iegūst īpaši garšīgu mērci. Lielākā daļa kornišonu tiek audzēta Indijā.
4. Salātu gurķi. Tiem ir lielāki augļi (gan garumā, gan platumā), tie ir ar bagātīgāku garšu un aromātu. To miza ir cieta un gluda, visbiežāk vienkrāsaina. To sastāvā ir daudz vairāk cukura. Kulinārijas apstrādē šādi gurķi, visticamāk, zaudēs savu formu un garšas īpašības, bet biezā miziņa neļaus vienmērīgi izsālīties. Šo veidu visbiežāk izmanto pārdošanā, jo tas uzglabājas daudz ilgāk nekā citi gurķi.

Ar ko atšķiras sālīti gurķi no marinētiem

Ne katrs cilvēks spēs atbildēt uz jautājumu, kāda ir atšķirība starp sālītiem un marinētiem gurķiem. Domājot par to, pirmais, kas iekrīt acīs, ir atšķirīgais šķidruma sastāvs to pagatavošanai un pilnīgi atšķirīgais apstrādes process.

Marinētiem gurķiem obligāti jāsagatavo bagātīga marināde. Pēc savām garšas īpašībām tā stipri atgādina jūras ūdeni, no tā arī šāds nosaukums – tulkojumā no latīņu valodas «marinus» nozīmē «jūras». Tāpat tās nosaukums ir saistīts ar to, ka pirmais marinādes šķidrums gurķiem, gaļai un citiem produktiem bija parasts jūras ūdens.

Galvenā marinādes atšķirīgā iezīme dārzeņiem ir skābes klātbūtne – tieši tā nodrošina konservēšanas procesu. Tās sastāvā parasti ietilpst: sāls, cukurs, dažādas garšvielas (lielāko daļu no tām veido piparu graudi), etiķis vai citronskābe. Gurķus aplej ar karstu marinādi, pasterizē un satina burkās ar tilpumu 1,5–3 litri. Lai pagatavotu šādu konservāciju, rūpīgi jāizvēlas produkti: ja palaidīsiet garām kādu gurķi, pat ja tas ir ar nelielu puvi, burkas var eksplodēt, un marināde noteikti tiks sabojāta nepatīkamas rūgšanas dēļ. Izvēloties gurķus konservēšanai, jāpievērš uzmanība ne tikai to šķirnei (universālā vai sālīšanai paredzētā), bet arī kārtīgi jāpārbauda, vai nav ārēju bojājumu, dzeltējuma un mīkstuma. Vislabāk izvēlēties kraukšķīgus gurķus, kas ir vidēja, aptuveni vienāda izmēra.

Sālītu gurķu sālījumā nav skābes, kas ir to galvenā atšķirība no marinētiem. Tradicionāli tos sālī lielās koka mucās. Sālīšanai izmanto daudz garšvielu, garšaugu, dažādas lapas, ķiplokus, sīpolus, pievieno arī koriandru, sinepes, piparus un ķimenes. Gurķus vispirms labi nomazgā, tad liek uz upeneņu lapu spilvena, periodiski kārtojot kārtas ar citiem dārzeņiem un garšaugu lapām. Tad to visu pārlej ar sāls šķīdumu (apmēram 15–20% sāls). Šādu gurķu sālījums tiek uzskatīts par veselīgu – tas ir bagāts ar kāliju, daudzām garšvielu eļļām, pašu dārzeņu sulu, lieliski remdē slāpes un mazina paģiru simptomus.

Sastāvs un kaloriju saturs

Gurķu kaloriju saturs svārstās no 10 līdz 16 kalorijām uz 100 g atkarībā no šķirnes.

95% gurķa sastāv no šķidruma – strukturēta ūdens. Tas sniedz milzīgu labumu cilvēka organismam, jo strukturēts ūdens izvada kaitīgos toksīnus, lieko sāli un sārņus no organisma, labi attīra nieres.

Tāpat gurķa sastāvā ietilpst:

1. Beta-karotīns, kas ir spēcīgs antioksidants un vitāli svarīgs elements. Tas palēnina oksidācijas procesus organismā, piemīt profilaktiskas īpašības pret acu slimībām un redzes pasliktināšanos.
2. A vitamīns, ko sauc arī par pretinfekcijas vitamīnu, pateicoties tā pozitīvai ietekmei uz organisma aizsargfunkcijām un pretmikrobu darbībai. Tas arī labi stiprina nagus un paātrina brūču dzīšanu.
3. B1 vitamīnam ir vienkārši neaizvietojama loma tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu vielmaiņā. Tas samazina apetīti un palēnina novecošanās procesus, neitralizē alkohola un smēķēšanas negatīvo ietekmi uz cilvēka organismu.
4. B2 vitamīnam ir svarīga loma asinsrades procesā, regulē augšanas procesus un pozitīvi ietekmē reproduktīvo funkciju.
5. Askorbīnskābei ir svarīga loma cilvēka imunitātē un hormonu ražošanā. C vitamīns piedalās kolagēna ražošanā un pagarina organisma jaunību.
6. PP vitamīns (vai B3) ir nepieciešams veselības saglabāšanai un normālai organisma darbībai, tas normalizē sirds darbību, hormonu ražošanu un uztur veselīgu ādas izskatu.
7. Kālijs regulē ūdens bilanci un apgādā smadzenes ar skābekli, palielinot to darbaspējas un uzlabojot atmiņu.
8. Magnijs ir nepieciešams nervu sistēmas veselībai un normālai muskuļu darbībai. Tas nodrošina spēju iegūt enerģiju no cukura asinīs un normalizē endokrīnās un sirds un asinsvadu sistēmas darbību.
9. Cinks ir nepieciešams kaulu audu veidošanai, palīdz novērst diabēta un artrīta attīstību.
10. Varš palīdz organismam ražot hemoglobīnu, aktivizē šūnu augšanas procesu un kolagēna ražošanu.
11. Mangāns samazina holesterīna līmeni un veicina saistaudu, skrimšļu un kaulu veselību.
12. Dzelzs ir neaizstājama hemoglobīna ražošanas procesā asinīs un aizsargā organismu no kaitīgām baktērijām.
13. Hlors attīra aknas no taukiem un regulē skābju-sārmu līdzsvaru.
14. Jods ir nepieciešams labai smadzeņu darbībai, paaugstina cilvēka darbspējas un palīdz cīnīties ar lieko svaru.
15. Hroms piedalās ogļhidrātu un lipīdu vielmaiņā organismā, kā arī stiprina kaulu audus un palīdz uzturēt normālu svaru.
16. Fosfors uzlabo vielmaiņu un šūnu spēju atjaunoties, stiprina zobu emalju.
17. Nātrijs uztur normālu skābju-bāzes līdzsvaru organismā un veicina kuņģa sulas izdalīšanos.
18. B9 vitamīns ir neaizstājams augšanas un jaunu šūnu veidošanās procesā, īpaši nepieciešams bērniem aktīvās augšanas periodā.

Gurķis ir čempions šķiedrvielu satura ziņā. Regulāra lietošana uzturā normalizē gremošanas procesus un uzlabo derīgo vielu uzsūkšanos no pārtikas.

Ar ko ir noderīgi svaigi gurķi

Sievietēm

Ieguvumi no lietošanas:

1. Ādas skaistuma un tonusa uzturēšana.
2. Gremošanas procesu traucējumu profilakse.
3. Vielmaiņas uzlabošana.
4. Matu spīduma piešķiršana, to augšanas veicināšana un šķelto galu rašanās novēršana.
5. Novecošanās procesu palēnināšana.
6. Hormonu līmeņa regulēšana organismā.
7. Svara pieauguma novēršana.

Vīriešiem

Ieguvumi no svaigu gurķu lietošanas:

1. Sirds un asinsvadu slimību profilakse.
2. Darbspēju palielināšana.
3. Atmiņas uzlabošanās.
4. Holesterīna līmeņa samazināšana.
5. Gremošanas orgānu darbības normalizēšana.
6. Potences paaugstināšana.
7. Aknu attīrīšana.
8. Pretsāpju efekts.

Grūtniecības laikā

Vitamīni, šķiedrvielas un mikroelementi, kas atrodami pareizi audzētos gurķos, ir īsts dārgums topošajām māmiņām. Sievietēm, kuras sagaida bērniņu, vienkārši nepieciešams liels daudzums veselīgas augu izcelsmes pārtikas, lai izvairītos no organisma noplicināšanas un vitamīnu trūkuma, kā arī nodrošinātu mazulim visus apstākļus pareizai attīstībai.

Ieguvumi no lietošanas:

• svara pieauguma un pārēšanās riska samazināšana grūtniecības laikā;
• tūsku parādīšanās novēršana;
• zarnu darbības normalizēšana;
• garastāvokļa uzlabošana;
• miega normalizācija;
• fiziskās aktivitātes palielināšana.

Grūtniecības laikā priekšroka jādod svaigiem gurķiem, savukārt sālītu un marinētu gurķu patēriņš ir jāierobežo un stingri jākontrolē to kvalitāte. Vislabāk ir izvairīties no gatavu marinējumu iegādes un dot priekšroku mājas sagatavēm. Tādējādi var izvairīties no mazulim kaitīgu vielu lietošanas uzturā.

Izvēloties starp marinētiem un sālītiem gurķiem, vislabāk ir lietot uzturā pēdējos. Augstais skābes līmenis marinētajos pagatavojumos atstāj negatīvu ietekmi uz organismu. Sālītu gurķu lietošana ir jāierobežo to augstā sāls satura un iespējamo seku, piemēram, tūsku un svara pieauguma dēļ. Tāpat nevajadzētu lietot marinētus gurķus to augstā etiķskābes satura dēļ – topošajai mātei tas var izraisīt anēmiju.

Lai topošo māmiņu nevilktu pēc 'sālījumiem', ir jāievēro ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku līdzsvars uzturā, jāievēro ēšanas režīms – jāēd bieži un mazās porcijās, nelietojot uzturā pusfabrikātus.

Par kontrindikāciju gurķu lietošanai grūtniecības laikā var kalpot kuņģa darbības traucējumi, pārmērīga gāzu veidošanās un alerģiskas reakcijas.

Zīdīšanas periodā

Neapšaubāmi, barojošām māmiņām gurķi ir nepieciešami, jo tie satur daudz derīgu vielu, kas nepieciešamas viņai un mazulim.

Ieguvumi no lietošanas:

• olbaltumvielu uzsūkšanās uzlabošana;
• gremošanas procesu normalizācija;
• diurētisko efektu;
• zarnu darbības normalizēšana;
• darbaspēju paaugstināšana;
• smadzeņu darbības uzlabošana;
• garastāvokļa uzlabošana;
• svara normalizācija pēc dzemdībām;
• ādas un matu stāvokļa uzlabošana.

Gurķi barojošas mātes uzturā jāievieš piesardzīgi, jo jaundzimušie bieži cieš no vēdera sāpēm, ko izraisa rūgšanas process. Gurķi šo procesu var pastiprināt. Tos uzturā jāievieš ne agrāk kā 5 mēnešus pēc dzemdībām, kad bērna kuņģa darbība jau ir normalizējusies.

Produktu vislabāk ēst no rīta, nelielos daudzumos, lai dienas laikā varētu sekot iespējamām blakusparādībām. Ja pēc tam mazulim novēro vēdera uzpūšanos, caureju un kolikas – sievietei vajadzētu atturēties no gurķu lietošanas uzturā. Ja mazulis jūtas labi – var turpināt palielināt dārzeņa daudzumu, taču darīt to pakāpeniski un neaizrauties.

Ziemā jāatturas no gurķu lietošanas – tie visbiežāk tiek audzēti siltumnīcās ar lielu ķīmisko vielu daudzumu, kas var izraisīt saindēšanos un vēdera sāpes.

Tāpat jāatsakās no marinētiem gurķiem un jāierobežo sālīto gurķu lietošana.

Pārmērīgas lietošanas gadījumā mazulim var rasties šādas problēmas:

• vēdera uzpūšanās;
• pastiprinātas slāpes;
• nervozitāte un miega traucējumi;
• alerģija;
• izkārnījumu traucējumi.

Bērniem

Gurķu lietošanas ieguvumi:

1. Noderīgu minerālvielu, vitamīnu un mikroelementu klātbūtne, kas nepieciešami aktīvās augšanas periodā.
2. Slimību attīstības novēršana.
3. Imunitātes stiprināšana.
4. Gremošanas uzlabošanās.
5. Vairogdziedzera darbības normalizēšana.
6. Smadzeņu darbaspēju paaugstināšana.
7. Veselīga kaulaudu veidošanās.

Lai izvairītos no kuņģa problēmām, gurķus bērnam nevajadzētu sākt dot agrāk par viena gada vecumu. Tas ir tādēļ, ka mazuļa organisms vēl nav pilnībā pielāgojies šāda veida pārtikas sagremošanai. Gurķi var izraisīt šķidru izkārnījumu un pastiprinātu gāzu veidošanos.

Lai sāktu tos ievadīt mazuļa uzturā, sākotnēji pietiek ar 5 g smagu gabaliņu. Ja tam neseko kuņģa darbības traucējumi, porciju var pakāpeniski palielināt. Mazulim noteikti jānoloba gurķa miza, citādi viņš to vienkārši nesagremos.

Vislabāk gurķus ēdienkartē sākt iekļaut biezeņa veidā. Tā bērnam produktu būs vieglāk uzņemt. Pēc laika, kad viņš pieradīs, var pagatavot smalki sagrieztus salātus un gurķim pievienot vispirms dilles un pētersīļus, bet pēc tam arī tomātus.

Jāseko līdzi, lai bērna ēdienkartē iekļautie produkti būtu pēc iespējas dabīgāki, un jāizvairās no gurķu iegādes ziemas laikā. Ja bērns cieš no gastrīta, no gurķiem pilnībā jāatsakās. Tie var būt kontrindicēti arī aknu vai nieru problēmu gadījumā.

Sālītus un marinētus gurķus bērniem līdz trīs gadu vecumam dot nav nepieciešams. Pēc tam to daudzums stingri jāierobežo.

Sālītu un marinētu gurķu ieguvumi un kaitējums

Sālīti gurķi un to sālījums tiek uzskatīti par daudz veselīgākiem nekā marinēti, jo otrajā gadījumā lielākā daļa derīgo mikroelementu tiek iznīcināta skābes un ilgā uzglabāšanas laika dēļ.

Sālīšanas procesā gurķi turpina "dzīvot" sēnīšu biosfērā, bet skābajā marinādē visa dzīvā mirst. No visām derīgajām īpašībām saglabājas tikai patīkama garša un aromāts. Tas nosaka sālīto gurķu lietderību un marinēto gurķu nelietderību, dažreiz pat kaitīgumu.

Kopējā sālīto un marinēto gurķu priekšrocība ir to ilgais glabāšanas laiks. Pateicoties tam, var lietot uzturā iecienītos dārzeņus, neiegādājoties aukstajos gadalaikos veikalā apšaubāmas kvalitātes produkciju.

Vislabāk būs izvairīties no veikalu konservētās produkcijas un dot priekšroku tikai mājās gatavotiem sālījumiem. Tādā veidā Jūs varēsiet kontrolēt gan gurķu augļu kvalitāti, gan to, ka sālījumā nav cilvēka organismam kaitīgu piedevu: paaugstināta etiķskābes satura, mākslīgo konservantu un aromatizētāju.

Marinētie un sālītie gurķi atšķiras no svaigiem ar bagātīgākām garšas īpašībām. To lietošana uzturā ir viegli caureju veicinoša, uzlabo gremošanas procesus un palielina apetīti.

Abus sālījumu veidus visbiežāk lieto uzturā kā neatkarīgu uzkodu, bet tos var pievienot gan karstajiem ēdieniem, gan sviestmaizēm vai salātiem, lai piešķirtu tiem īpašu pikantumu.

Ar ko ir noderīga gurķu sula

Svaigi spiesta gurķu sula ir visu gurķa derīgo īpašību koncentrāts. Tā lieliski regulē zarnu skābju-sārmu līdzsvaru un gan darbojas profilaktiski pret slimībām, gan palīdz cīnīties ar jau esošām.

Gurķu sula palīdz cīnīties ar sirds un asinsvadu slimībām, kuņģa-zarnu trakta patoloģijām, kā arī atjauno kālija un nātrija līdzsvaru un izvada no organisma kaitīgās vielas.

Kā pagatavot

Lai pagatavotu svaigi spiestu gurķu sulu, Jums būs nepieciešama sulu spiede un daži gurķi. Šādu sulu var lietot ne tikai kā patstāvīgu produktu, bet tai var pievienot citu dārzeņu vai augļu sulu, jogurtu vai medu.

Gurķu sulas un medus maisījums būs labs līdzeklis pret klepu un atvieglos krēpu izdalīšanos. Dienā var izdzert līdz 1 litram sulas. Taču ieteicams nelietot to vairāk par 100 ml vienā reizē.

Tomātu un gurķu salātu ieguvumi

Tomātu un gurķu salāti ir vieni no visizplatītākajiem pasaulē. Abiem šiem produktiem ir cilvēkam vērtīgs sastāvs, bagāts ar mikroelementiem, vitamīniem un uzturvielām.

Tomāti, tāpat kā gurķi, ir spēcīgs antioksidants, palīdz novērst sirds un asinsvadu slimību risku, saglabā cilvēka skaistumu un jaunību. Taču šādu salātu labums tiek apšaubīts. Uztura speciālisti apgalvo, ka tomātu un gurķu sagremošana ievērojami atšķiras, tāpēc bieža šāda ēdiena lietošana var izraisīt smagas sekas gremošanas sistēmai.

Šādas pārtikas sagremošana var izraisīt gremošanas procesu nelīdzsvarotību un novest pie kolikām, gremošanas traucējumiem un pārmērīgas gāzu veidošanās. Bieža tomātu un gurķu salātu lietošana var izraisīt problēmas ar cukura pārstrādi organismā un cietes uzsūkšanos.

Tomēr, pirms izņemt salātus no ēdienkartes, vispirms jāvadās pēc savām sajūtām – ja tie neizraisa diskomfortu vēderā, tos var lietot mērenā daudzumā.

Vai drīkst ēst gurķus, samazinot svaru

Gurķiem ir ideāls sastāvs aktīvai svara samazināšanai: liels ūdens daudzums palīdz attīrīt organismu no atkritumvielām, bet augsts šķiedrvielu saturs sniedz ātra piesātinājuma sajūtu.

Tādējādi, lietojot uzturā gurķus, mēs savā ziņā apmānām savu kuņģi – tie 95% sastāv no ūdens un tiem ir ļoti zems kaloriju saturs. Šo dārzeni var lietot kā diurētisku līdzekli, lai normalizētu vēdera izeju.

Tāpat var rīkot gurķu izkraušanas dienas – tas palīdzēs pēc iespējas ātrāk iztīrīt zarnas un atbrīvoties no liekā šķidruma.

Gurķus, protams, nevajadzētu padarīt par pamata pārtikas produktu, jo tie nevar aizstāt pilnvērtīgu uzturu. Drīz vien cilvēku var piemeklēt vēdera darbības traucējumi un vispārējs vājums. Ir jāievēro veselīga uztura noteikumi, jāregulē patērēto kaloriju daudzums un jāsaglabā olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu līdzsvars. Un tad gurķi palīdzēs paātrināt vielmaiņu, stiprināt organisma veselību kopumā un ieraudzīt spogulī vēlamo slaido figūru.

Gurķi medicīnā

Gurķus plaši izmanto slimību profilaksei un ārstēšanai. Medicīnā izmanto ne tikai to augļus, bet arī ziedus.

Cukura diabēta gadījumā

Uz cukura diabētu visbiežāk noved aptaukošanās. Tādējādi, ja regulāri lietosiet gurķus uzturā, jūs samazināsiet slimības rašanās risku, jo dārzeņi palīdzēs normalizēt vielmaiņu, paātrināt metabolismu un samazināt kaloriju daudzumu. Tie var ietilpt arī pacienta, kurš slimo ar diabētu, ēdienkartē, pateicoties to zemajam glikēmiskajam indeksam.

Svarīgi: svaiga gurķa glikēmiskais indekss — 20 vienības.

Pankreatīta gadījumā

Slimības saasināšanās periodā gurķi ir jāizslēdz no ēdienkartes. Tos drīkst lietot tikai tad, kad akūta pankreatīta lēkmes ir beigušās. Uzturā tie jāievieš uzmanīgi, lai neizraisītu vēdera darbības traucējumus. Labāk sākt ar pusi gurķa, nomizotu un sasmalcinātu biezenī, jo miza satur paaugstinātu šķiedrvielu daudzumu un var izraisīt kairinājumu. Kad pacienta stāvoklis stabilizējas, var sākt viņa ēdienkartē ieviest gurķu salātus, kas pagatavoti ar augu eļļu.

Neatkarīgi no pankreatīta stadijas, pacientam pilnībā jāizslēdz no ēdienkartes sālīti un marinēti gurķi, jo liels sāls, etiķa un garšvielu daudzums pasliktinās slimības gaitu.

Arī svaigu gurķu ēdienus var izmantot labām izkraušanas dienām pankreatīta gadījumā: kuņģim nebūs jāgremo smaga pārtika, un aizkuņģa dziedzeris varēs diētas laikā atgriezties normā.

Gastrīta gadījumā

Gastrīta gadījumā ar paaugstinātu skābumu no ēdienkartes pilnībā jāizslēdz sālīti un marinēti gurķi. Svaigi gurķi šīs slimības gadījumā ir samērā neitrāli, tāpēc tos var lietot uzturā. Galvenais – to nedarīt slimības saasināšanās periodos un tos neizmantot pārmērīgi.

Ir jāievēro daži noteikumi:

1. Izvairīties no gurķu iegādes, kas audzēti ar nitrītu palīdzību.
2. Pirms lietošanas uzturā dārzeņi ne tikai jānomazgā, bet arī jānomizo no mizas.
3. To nedrīkst sālīt un piparot.
4. Gastrīta gadījumā nedrīkst veikt izkraušanas dienas.
5. Produkts jālieto mēreni, salātu pagatavošanas laikā gurķu apjoms nedrīkst dominēt pār citiem dārzeņiem.
6. Gastrīta gadījumā ar pazeminātu skābumu jāizslēdz gurķi jebkādā veidā.

Zarnām

Šķiedra, ar kuru ir bagāti gurķi, kalpo kā spēcīgs adsorbents visām indēm, kas uzkrājušās zarnās, kā arī attīra tās un normalizē izkārnījumus. Gurķu biezenis pozitīvi ietekmē zarnu peristaltiku un ārstē iekaisuma procesus. Dārzeņi ir īpaši noderīgi spastiska kolīta gadījumā.

Pret aizcietējumiem

Gurķi var kalpot kā labs caureju veicinošs līdzeklis – pietiek tos lietot lielā daudzumā, pagatavot gurķu sulu un sajaukt to ar jogurtu vai arī apēst salātu veidā, kas labi pagatavots ar saulespuķu eļļu. To regulāra lietošana uzturā palīdzēs novērst aizcietējuma rašanos.

Podagras gadījumā

Svaigus gurķus podagras gadījumā var ēst praktiski neierobežotā daudzumā – tie palīdz izvadīt ar urīnu lieko sāli un skābi no organisma. Tiem ir arī diurētisks efekts, un tie palīdz atbrīvoties no liekā šķidruma.

Marinēti un sālīti gurķi pilnībā jāizņem no ēdienkartes, jo tie satur lielu vielu koncentrāciju, kas pasliktina slimības gaitu.

Kolīta gadījumā

Diēta kolīta gadījumā ir jāsastāda katram pacientam individuāli. Sālīti un marinēti gurķi ir pilnībā jāizslēdz, bet svaigi gurķi var tikt izmantoti pacienta ikdienas ēdienkartes sastādīšanā.

Hemoroidu gadījumā

Pacientiem, kuri cieš no hemoroīda, labāk izvairīties no dārzeņu konserviem un pievērst uzmanību svaigiem gurķiem. Tie palīdzēs izvairīties no diskomforta, kas saistīts ar izkārnījumu traucējumiem.

Holecistīta gadījumā

Pacientiem, kuri cieš no holecistīta, ir atļauts lietot svaigus gurķus un to sulu, kā arī gatavot salātus, sajaucot tos ar citiem dārzeņiem.

Tautas medicīnas receptes uz gurķu bāzes

Zāles pret klepu un krēpām

Jāsagatavo 200 g sulas no gurķiem un jāpievieno 1,5 ēdamkarotes medus. Šis līdzeklis jālieto ik pēc trim stundām pa 1 ēdamkarotei.

Pret aptaukošanos

Vienu reizi nedēļā jāveic izkraušanas diena uz gurķiem. Šajā dienā tos var ēst jebkurā daudzumā.

Pret izsitumiem un niezi

Var sarīvēt gurķi un uzklāt šo biezputu uz ādas kairinājuma. Virs tās var uzlikt pārsēju un staigāt tā pusstundu.

Pret paaugstinātu skābumu un gastrītu

Ieteicams izdzert pusglāzi gurķu sulas stundu pirms ēšanas. Tāpat tā vietā var lietot gurķus ar medu.

Pret tuberkulozi vai liesas audzēju

Pārgatavojušās gurķu sēklas nosusināt, sasmalcināt un lietot iekšķīgi pa 1 ēdamkarotei no rīta, uzdzerot ūdeni.

Pret aknu slimībām

1 ēdamkaroti sasmalcinātas izejvielas no pārgatavojušiem augļiem un kaltētiem stublāju dzinumiem jāpārlej ar 200 ml auksta ūdens, pēc tam jāuzvāra. Saskaņā ar recepti vārīt 5 minūtes (ne ilgāk) uz lēnas uguns, pēc tam atdzesēt novārījumu, noteikti izkāst. Lietot regulāri pa 2 ēdamkarotēm 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Hepatīta gadījumā

Nobriedušus gurķus un saknes sasmalcināt (uz 1 glāzi ūdens apmēram 20–30 grami maisījuma), vārīt 20 minūtes. Pēc tam izkāst un lietot iekšķīgi pa pusglāzei trīs reizes dienā.

Gurķi kosmetoloģijā

Kosmētiskie līdzekļi uz gurķu bāzes ir vieni no populārākajiem līdzekļiem visā pasaulē. Tas saistīts ne tikai ar gurķu vispārēju pieejamību, bet arī, protams, ar to bagātīgo derīgo mikroelementu sastāvu.

Gurķis labvēlīgi ietekmē cilvēka skaistumu divējādi:

1. No iekšpuses: ķermeņa attīrīšana no atkritumvielām un toksīniem, smēķēšanas un alkohola seku neitralizēšana.
2. No ārpuses: ādas mitrināšana un balināšana, izsitumu ārstēšana, brūču dzīšana, matu mitrināšana un barošana, tauku dziedzeru darbības regulēšana.

Sejas maskas no gurķiem

Mājas apstākļos var droši izmantot sejas maskas, lai novērstu tūsku, tumšos lokus zem acīm, atjaunotu un mitrinātu ādu. Gurķis efektīvi regulē tauku dziedzeru darbību, noņem pigmenta plankumus un uzgaismo ādu. Šis dārzenis ir īsts glābiņš pret izsitumiem: tas cīnās gan ar pinnēm, gan alerģiskiem izsitumiem.

Ja nav laika un vēlēšanās nodarboties ar kosmētiskās maskas pagatavošanu, pietiks pagatavot gurķu biezeni vai vienkārši izlikt to uz ādas, iepriekš sagriežot to plānās ripās. Būs arī labi, ja vienkārši noslaucīt sejas ādu ar gurķa šķēli. Rīkojoties šādi, var piesātināt ādu ar derīgām vielām un vienlaikus atbrīvoties no pūtītēm.

Pievērsiet uzmanību! Gurķu sula ir bagāta ar silīcija dioksīdu un labi atjauno ādu, piešķirot tai elastību, atjaunojot sejas ovālu un novēršot apsārtumu.

Jāatceras, ka gurķis ir sezonas produkts, tāpēc aukstajā gadalaikā veikalos nopērkamie dārzeņi praktiski nenes nekādu labumu. Sejas maskai izmantot gurķus, kas audzēti siltumnīcas apstākļos ar lielu pesticīdu daudzumu, var izraisīt ādas kairinājumu un iekaisumu.

Sejas toniks

1. Izspiest sulu no 1 vidēja lieluma gurķa, pievienot tam 2 tējkarotes medus un samaisīt.
2. Šo maisījumu vislabāk uzglabāt stikla burkā ledusskapī ne ilgāk kā 4 dienas.
3. Pirms lietošanas toniku kārtīgi sakratīt, uzklāt uz ādas ar vates disku un pēc 20 minūtēm noskalot ar aukstu ūdeni.

Šāds līdzeklis labi baro ādu, neitralizē iekaisuma procesus, sašaurina poras un dziedē brūces.

Barojoša maska no gurķa un avokado

1. Sagatavojiet biezeni no ceturtdaļas gurķa un avokado, pievienojiet tiem vienas olas baltumu un vienu ēdamkaroti piena vai dabīgā jogurta.
2. Iegūto maisījumu uzklājiet ar apļveida masāžas kustībām uz sejas, kakla un dekoltē zonas. Pēc 20–30 minūtēm noskalojiet masku ar siltu ūdeni un uzklājiet mitrinošu krēmu.

Maska sausai, kairinājumiem pakļautai ādai

1. Nepieciešams uz smalkas rīves sarīvēt pusi viena gurķa un sajaukt to ar ēdamkaroti dabīgā jogurta.
2. Biezeni uzklājiet uz ādas un pēc 30 minūtēm noskalojiet ar aukstu ūdeni.

Maska problemātiskai ādai
Nepieciešams sasmalcināt vienu ceturtdaļu svaiga, iepriekš atdzesēta gurķa, pievienot pilienu ēteriskās eļļas (var izmantot rozmarīna vai tējas koka eļļu) un vienas olas baltumu. Maisījumu samaisiet līdz viendabīgai masai, uzklājiet uz ādas, izvairoties no zonas ap acīm, atstājiet 10–15 minūtes un noskalojiet ar siltu ūdeni. Pēc tam uzklājiet mitrinošu krēmu.

Taukainai ādai
Sagatavojiet gurķu-ābolu biezeni (proporcijas 1:1). Gatavo maisījumu uzklājiet uz sejas un atstājiet 15–20 minūtes. Ja šo masku regulāri lieto 2 reizes nedēļā, tauku dziedzeru darbība tiks normalizēta.

Arī līdzīgam efektam var izmantot masku, kas pagatavota no smalki sasmalcināta gurķa un auzu pārslu biezputras. Tās jāsajauc līdz mājas skābā krējuma konsistencei, jāuzklāj uz sejas un pēc 30 minūtēm jānoskalo ar siltu ūdeni. Pēc tam seja jānoslauka ar toniku.

Pret pūtītēm
Gurķim piemīt labas antiseptiskas un nomierinošas īpašības, tāpēc pietiek pagatavot biezeni un uzklāt to uz problemātiskajām vietām. Pēc tam pēc 20 minūtēm noskalot ar tīru, aukstu ūdeni.

Arī, lai atbrīvotos no pūtītēm, var sajaukt proporcijā 1:1 gurķa mīkstumu un skābo biezpienu, atstāt 15–20 minūtes un noskalot ar siltu ūdeni.

Regulāra šādu masku lietošana stimulē ādu atjaunoties, piešķirot veselīgu un koptu izskatu.

Matu maskas

Sausiem matiem
Maskas pagatavošanai nepieciešams ar blenderi sasmalcināt 1 vidēju gurķi, pēc tam izspiest no tā sulu, pievienot vienu ēdamkaroti olīveļļas un vienu olu. Iegūtais maisījums kārtīgi jāsamaisa un jāuzklāj visā matu garumā, jāatstāj 20 minūtes, pēc tam jānoskalo ar šampūnu. Šī maska ne tikai baro matus, bet arī lieliski aizsargā tos no ūdens (piemēram, peldoties baseinā vai jūrā).

Galvas ādas tauku dziedzeru stiprināšanai un darbības normalizēšanai
Šādu masku var veikt pat katru dienu. Tiek uzskatīts, ka tā stimulē matu augšanu un piešķir tiem apjomu. Tās pagatavošanai nepieciešams sagatavot un sajaukt vienādās proporcijās gurķu un kāpostu sulu, pēc tam ierīvēt maisījumu galvas ādā. To var noskalot pēc 20 minūtēm ar siltu ūdeni.

Kaitējums un kontrindikācijas

Marinētiem un sālītiem gurķiem ir daudz kontrindikāciju: sākot no kaitīgā veikalos nopērkamās produkcijas sastāva, beidzot ar dažām slimībām, kuru dēļ tie ir jāierobežo vai pilnībā jāizslēdz no ēdienkartes:

1. aknu slimības;
2. ūdens-sāls līdzsvara traucējumi organismā;
3. ateroskleroze;
4. vairogdziedzera funkcijas traucējumi;
5. sirds-asinsvadu slimības;
6. aptaukošanās un vielmaiņas traucējumi;
7. personīga organisma nepanesība un alerģija;
8. kuņģa patoloģijas.

Svaigu gurķu kaitējums ir iespējams, bet tikai tad, ja tiek pārkāpti audzēšanas noteikumi, lietots liels daudzums pesticīdu un augšanas stimulatoru. Nepareizi audzēti augļi var izraisīt saindēšanos un provocēt gremošanas sistēmas, aknu un nieru bojājumus. Tādēļ dārzeņi jāizvēlas, rūpīgi tos apskatot, izvairoties no "spīdīgā" un plastmasas izskata. Tos labāk pirkt tikai sezonā, dodot priekšroku vietējiem ražotājiem un šķirnēm.

Pievērsiet uzmanību! Svaigu gurķu lietošana uzturā jāierobežo cilvēkiem, kuriem ir kontrindicēta bagātīga dzeršana (piemēram, nieru slimību gadījumā). Šajā gadījumā vislabāk ierobežot to patēriņu līdz 100–150 g dienā.

Kā izvēlēties un uzglabāt gurķus

Gurķi ir sezonas dārzeņi, un vasaras laikā atrast kvalitatīvu produktu ir daudz vieglāk. Vislabāk izvēlēties vietējās šķirnes – šāda produkcija parasti ir maksimāli dabiska un svaiga.

Tāpat jāņem vērā, kam produkts ir nepieciešams: pastāv salātu, uzkodu, sālīšanas un universālie gurķi.

Izvēloties dārzeņus, rūpīgi jāapskata to izskats: dzeltenuma klātbūtne var liecināt par nitrātu izmantošanu audzēšanā vai augļu bojāšanos.

Gurķi ar pumpiņām ir ar labāku garšu, bet gludie – ilgāk uzglabājas. Augļi ar baltiem dzelkšņiem labi derēs sālīšanai. Ja gadījušies rūgteni gurķi, rūgtuma garšu var neitralizēt, tos sālījot vai marinējot.

Svarīgi! Nitrātiem ir tendence uzkrāties mizā, tādēļ gurķa galiņi jānogriež.

Gurķi, kas ir bagāti ar šķidrumu, viegli pūst, tādēļ vislabāk tos uzglabāt ledusskapī atsevišķā traukā ne ilgāk par 7 dienām. Istabas temperatūrā tie uzglabājas 4–5 dienas.

Lai pagarinātu uzglabāšanas laiku, gurķi jāliek ar astīti ūdenī un neaizmirst to periodiski mainīt.

Kā pareizi ēst gurķus

Vai var ēst naktī un tukšā dūšā

Gurķus vislabāk neēst brokastīs, jo šajā laikā kuņģis vēl nav pilnībā pamodies. Tas var izraisīt gremošanas traucējumus. Vēlīnas vakariņas, kas sastāv no gurķiem, var novest pie nevēlamiem fermentācijas procesiem un gāzu veidošanās.

Cik daudz var apēst dienā

Pieaugušam veselam cilvēkam atļauts ēst dienā 200–300 g svaigu gurķu.

Bērniem līdz viena gada vecumam tos dot nevajadzētu. Pēc gada līdz trīs gadiem var uzmanīgi dot bērnam nelielās porcijās pa 20–50 gramiem, pakāpeniski palielinot daudzumu, ja tie neizraisa nekādas blakusparādības.

Marinētu gurķu veselam pieaugušam cilvēkam ieteicams patērēt ne vairāk kā 150 g dienā.

Vai drīkst ēst sālītus un marinētus gurķus gavēņa laikā

Gurķi tiek uzskatīti par liesu produktu. Gavēņa laikā tos var lietot jebkurā veidā. Tomēr cilvēka ēdienkarte šajā periodā ir ierobežota, tāpēc organisms nesaņem daudzās labvēlīgās vielas, pie kurām tas ir pieradis. Tāpēc jābūt uzmanīgiem un neļauties pārmērībai ar skābētiem gurķiem. Novājināts organisms var netikt galā ar lielu daudzumu pirktu marinētu gurķu, un tas var nopietni ietekmēt kuņģa un zarnu veselību.

Ko var pagatavot no gurķiem: receptes

Rullīši

Sastāvdaļas: 3 gurķi, 200 grami mīkstā siera vai biezpiena, 50 grami olīvu, 5 dilles vai pētersīļu zariņi, 2 lociņi, 50 grami kaperu, 2 ēdamkarotes majonēzes (var aizstāt ar jogurtu vai skābo krējumu), sāls pēc garšas.

Nomizot gurķus un sagriezt plānās sloksnēs, izmantojot dārzeņu griezni. Mīksto sieru vai biezpienu saspaidīt ar dakšiņu un pievienot tam sasmalcinātus zaļumus. Kaperus un olīvas smalki sagriezt un izspiest no sālījuma vai atstāt uz papīra dvieļa, lai noņemtu lieko mitrumu. Pēc tam tos pievienot pildījumam, garšot ar majonēzi (vai skābo krējumu), sālīt pēc savas gaumes.

No sagrieztajiem gurķiem veidot garas lentes (uzliekot vienu uz otras), sākumā uzlikt nelielu pildījuma kamoliņu un satīt rullīšus. Gatavo produktu var caurdurt ar zobu bakstāmajiem vai īpašiem iesmiem un pasniegt svaigi pagatavotu.

Uzkoda no svaigiem gurķiem

Sastāvdaļas: 5 gurķi, 3 daiviņas ķiploku, zaļumu saišķis, franču sinepes (1 tējkarote), 50 ml nerafinētas saulespuķu eļļas, 30 ml 9% etiķa, 0,5 tējkarotes cukura, sāls pēc garšas.

Gurķus sagriezt lielos gabaliņos, pievienot sāli un cukuru, sasmalcinātu ķiploku un pārējās sastāvdaļas. Kārtīgi samaisīt, ļaut nostāvēties 30 minūtes istabas temperatūrā un pasniegt.

Kā pareizi sālīt gurķus

Pareizi sālīt gurķus ir ļoti vienkārši. Būs nepieciešams 1 kg gurķu, 1 litrs ūdens, sāls (nejodēts), jebkuru zaļumu saišķis.

Gurķus un zaļumus rūpīgi jānomazgā, augļiem nogriezt galiņus, tos ievietot burkā, sajaucot ar zaļumiem. Pārliet tos ar sālītu ūdeni un atstāt uz diennakti istabas temperatūrā.

Šādus gurķus var ēst jau nākamajā dienā, tie ir daudz veselīgāki par veikalā pirktajiem.

Kā pagatavot mazsālītus

Jums būs nepieciešams: 1–2 kg jaunu gurķu, 20 grami sāls, 15 grami cukura, 4 daiviņas ķiploku, zaļumu saišķis, pipari graudiņos.

Gurķus nepieciešams sagriezt gabaliņos, ar nazi sasmalcināt dilles un ķiplokus. Visas sastāvdaļas samaisīt, ielikt maisiņā un ļaut stāvēt stundu ledusskapī.

Vai drīkst dot gurķus dzīvniekiem

Gurķi ir vērtīgs vitamīnu avots ne tikai cilvēkiem, bet arī mājdzīvniekiem. Tos var dot ne tikai sīklopiem un lielopiem, bet arī kaķiem un suņiem.

Vienīgais, kas jāņem vērā, – sālītus un marinētus gurķus dot mājdzīvniekiem ir stingri aizliegts, jo tas var izraisīt vairākas slimības, kas saistītas ar kuņģa-zarnu traktu un parazītiem.

Nav ieteicams barot mājdzīvnieku ar dārzeņiem, kas audzēti, izmantojot nitrātus un augšanas stimulatorus.

Interesanti fakti par gurķiem

1. Gurķi ir ķirbju un meloņu «radinieki».
2. Pēc botāniskajām īpašībām tos uzskata par ogu.
3. Kilogramā ir mazāk nekā 100 kaloriju.
4. Pastāv kvadrātveida un sarkano gurķu šķirnes.
5. Jo biežāk tiek novākta raža, jo vairāk augi dod augļu.
6. Gurķus cilvēki izmanto pārtikā jau vairāk nekā 6000 gadu.

Gurķu foto