Ko darīt, ja olu krēms ir sanācis šķidrs?
Daudzi konditorejas izstrādājumi ir neiedomājami bez krēma. Tieši tas piešķir svētku atmosfēru un pārsteidzošu garšu. Vairākums mājsaimnieču dod priekšroku olu krēmam. Tas nav tik trekns kā sviesta krēms, nav kaprīzs kā olbaltuma krēms vai putukrējums. Ar nelielu praksi šāds krēms vienmēr tiek gatavots ātri un izdodas lieliski. Pat ja tas ir nedaudz šķidrs, to ir viegli panākt līdz vēlamajai konsistencei.
Klasiska olu krēma recepte
Sagatavošanas process ir diezgan vienkāršs. Krēmu atkarībā no konsistences un salduma līmeņa var izmantot mērcēšanai, dekorēšanai vai kā desertu pamatu.

Uz 0,5 l piena būs nepieciešams:
- 2 olas;
- 100 g sviesta;
- 5 g vanilīna;
- 60 g miltu;
- 200 g cukura;
Mazā kastrolī ar biezu dibenu sajauc miltus, cukuru, vanilīnu un olas. Tos rūpīgi izberž viendabīgā masā. Tad tievā strūkā ielej atdzesētu pienu un vēlreiz samaisa. Uz nelielas uguns maisījumu uzvāra, nepārtraukti maisot. Kad tas sasniedz vēlamo biezību, kastroli noņem no plīts, pievieno sviestu un vēlreiz samaisa. Lai uz virsmas neveidotos rupja garoziņa, krēmu pārklāj ar pārtikas plēvi tā, lai tā cieši piegultu masas virsmai. Tad kastroli atstāj līdz pilnīgai satura atdzišanai. Pēc tam krēms ir gatavs lietošanai.
Kā saprast, ka krēms nav pietiekoši biezs
Ir vienkāršs tests — paņemt nedaudz uz karotes un to sasvērt. Pareizā biezība ir gandrīz nekustīga masa, kas slinki virzās uz malu. Ja tas plūst, tad nedaudz jāpielāgo, izmantojot kādu no populārākajiem veidiem. No otras puses, dažiem desertiem nav vajadzīga klasiska konsistence, bet gan maigāka un plūstošāka, tāpēc labāk vadīties pēc tā, kam olu krēms paredzēts.
Kāpēc krēms sanāk šķidrs
Visticamāk, problēma ir nepareizā sastāvdaļu proporcijā. Ja piena ir pārāk daudz, iegūsiet plūstošu masu. Daudz retāk iemesls ir miltos — precīzāk, to zemajā kvalitātē. Konditorejas izstrādājumu sagatavošanai ņem tikai augstākās šķiras smalkos miltus, jāpievērš uzmanība derīguma termiņam. Ja, atverot iepakojumu, jūtama sastāvējusies vai pelējuma smaka, tad šādu produktu nevar izmantot. Un vēl viens iemesls pārāk šķidram krēmam — neizvārīts.
Kā padarīt olu krēmu biezu
Receptūrā ietilpst 2 sastāvdāļas, kas nodrošina maisījuma sabiezēšanu. Tās ir olas un milti. Karsējot tās abas saista šķidros elementus. Vienā gadījumā maisījumu gatavo vispirms uz galda, bet pēc tam liek uz plīts. Ir variants, kurā pienu vispirms uzsilda, un tad tajā iemaisa saputoto sastāvdaļu daļu. Abos gadījumos masai jāsabiezē vēl pirms vārīšanās. Ja nepieciešams mainīt biezumu, to ir ērtāk izdarīt brīdī, kamēr krēms vēl nav noņemts no plīts. Var izvēlēties jebkuru no veidiem.

- Milti. Vispieejamākais un praktiski drošs variants. Nepieciešams vienkārši izšķīdināt vajadzīgo daudzumu aukstā pienā un plānā strūklā ieliet verdošajā masā, intensīvi maisot ar koka lāpstiņu.
- Cukura sīrups. 30-50 g cukura izšķīdina 30 ml ūdens, novāra līdz vajadzīgajai konsistencei un uzmanīgi ievada gatavajā krēmā. Atdziestot tas sabiezē.
- Želatīns. To sagatavo iepriekš – uz puslitru krēma ņem 10 g želatīna un 50 ml ūdens. To var aizstāt ar pienu. Ūdens peldē izkausēto maisījumu atdzesē un plānā strūklā ielej krēma masā. Lai masa būtu viendabīga, abu maisījumu temperatūrai jābūt vienādai.
- Ciete. To izšķīdina ūdenī un uzmanīgi ielej krēmā. Lai krēms neatdalītos, tas jāsaputo ar mikseri zemā ātrumā.
- Olu un cietes maisījums. Tas ir pieprasīts kristiskos gadījumos, kad vārītais krēms ir pārāk ūdeņains. Uz 2 olām vajadzēs 3 ēdamkarotes kukurūzas cietes un tikpat daudz ūdens. Olas saputo putās, pievieno pārējām sastāvdaļām. Maisījumu samaisa līdz viendabīgumam un ielej iepriekš uzvārītajā krēmā.
Lai iegūtu garantēti labu rezultātu, pienam un sviestam jābūt ar augstu tauku saturu, bez augu izcelsmes sastāvdaļām. Nomainot cukuru pret pūdercukuru, jāņem vērā, ka tiek ņemts vienāds svars, nevis tilpums. Receptūras ievērošana un kvalitatīvas sastāvdaļas būs garšīga vārītā krēma ar nepieciešamo biezumu pamatā.
«Svarīgi: visa informācija vietnē ir sniegta tikai informatīvos nolūkos. Pirms kādu ieteikumu lietošanas konsultējieties ar attiecīgās jomas speciālistu. Ne redakcija, ne autori neuzņemas atbildību par jebkādu iespējamo kaitējumu, ko var nodarīt materiāli.»
