Kā pareizi žāvēt pētersīļus: 5 veidi

Ziemas periodā, kad svaigie zaļumi nepamatoti sadārdzinās, bet cilvēka organismam nepieciešams papildu vitamīnu un mikroelementu patēriņš, mājsaimniecei palīgā nāk mājās gatavotas virtuvē nepieciešamo garšvielu sagataves. Viena no populārākajām no tām ir žāvēti pētersīļi. Vasarā tie aug katrā piemājas dārziņā, lēti nopērkami tirgos, tāpēc nav lielu grūtību izveidot nepieciešamo ziemas krājumu.

Kādi pētersīļu veidi ir piemēroti žāvēšanai

Pētersīļi – biežs viesis uz galda, galvenā garšviela ēdieniem. Bet ne visiem zināms, kādi zaļumu veidi saglabā ne tikai to aromātu, bet arī lielu daudzumu derīgo vielu. Lai nodrošinātu sevi ar noderīgiem vitamīniem visam ziemas periodam, jāzina diezgan vienkārša informācija par šo augu.

Visi pētersīļu veidi tiek iedalīti vairākās apakšgrupās: lapu, sakņu un agrīnie, vidēji agrīnie, vēlīgie. Atkarībā no vēlmēm zaļumu patēriņā tiek izvēlēts nepieciešamais veids. Visi agrīnie veidi ir piemēroti ziemas krājumu veidošanai, marinēšanai, uzglabāšanai sālī, žāvēšanai. Tajos ietilpst dažas no dārznieku iemīļotākajām šķirnēm: krokainie, biseri, titāns, častuška, bravo, rialto. Tie dod dīgstus jau pēc dažām dienām, un pilnīga auga nogatavošanās iestājas 55.–60. dienā. Šķirnes ir ļoti ražīgas, aromātiskas, nepretenciozas kopšanā.

Kā sagatavot zaļumus žāvēšanai

Žāvētā garšviela neaizņem daudz vietas, tā ir vienkārši un ilgi uzglabājama. Pirms žāvēšanas procesa jāpievērš uzmanība vairākiem svarīgiem noteikumiem, bez kuriem nav iespējams veiksmīgi sagatavot žāvētus zaļumus.

1. Zaļumi turpmākajam procesam jāizvēlas ar jaunām lapām, ne lieliem kātiem.
2. Žāvēšanai jāņem svaigi, nevītuši pētersīļi, bez lapu dzeltēšanas, sapuvušiem kātiem.
3. Nederīgi zaļumi, kas stāvējuši ūdenī, jo tie ir uzsūkuši lieko šķidrumu, slikti un ilgi žūs.
4. Ja žāvē zaļumus no sava mājas dārza, tie jāvāc sausā laikā.
5. Ja vienlaicīgi tiek žāvēti vairāku veidu augi, tie jātur tālāk viens no otra, lai aromāti nesajauktos.

Pirms procesa ir svarīgi sagatavot zaļumus. Vienkāršas darbības palīdzēs izvairīties no turpmākas pelējuma un puves parādīšanās:

1. Pētersīļus rūpīgi jānomazgā aukstā tekošā ūdenī.
2. Jāizklāj uz kokvilnas dvieļa, lai tas uzsūktu lieko mitrumu. Var arī nosusināt ar papīra dvieli.
3. Jāpārlasa, jāizņem novītušās, nodzeltējušās lapiņas. Arī jānoņem koksnainās stublāju daļas, jāapgriež to apakšējā daļa.
4. Zaļumus jāsagriež apmēram 5 cm garos gabalos. Žāvēšanas laikā tie ievērojami samazināsies izmēros.
5. Ja žāvēšanas process notiek dabiskos apstākļos, zaļumus nav jāgriež. Pietiek tos izklāt plānā kārtā vai pakārt vertikāli, sasienot ķekarā.
6. Iegādātos pētersīļus vēlams papildus apstrādāt, iemērcot 15 minūtes sālsūdenī (1 ēdamkarote uz litru). Pēc tam zaļumus rūpīgi jāizžāvē.

Kā žāvēt pētersīļus mājas apstākļos

Katrā pārtikas lielveikalā garšvielu nodaļā var atrast lielu dažādu garšvielu klāstu. To vidū ir maisiņi ar kaltētiem pētersīļiem. Bet pašu rokām, mājas apstākļos kaltēti pētersīļi izmaksās daudz lētāk, turklāt varēsiet būt pārliecināti par to kvalitāti. Ir jāzina, kā izkaltēt pētersīļus, lai saglabātu visas to derīgās īpašības.

Žāvēšanai ir daudz priekšrocību: tā samazina zaļumu mitrumu, aptur oksidācijas reakcijas. No procesa pareizas veikšanas ir atkarīgs ne tikai garšvielas glabāšanas laiks, bet arī tās garša. Ir vairāki galvenie veidi, kā žāvēt pētersīļus mājas apstākļos.

Cepeškrāsnī

Zaļumu žāvēšana cepeškrāsnī ir saimniecei visērtākais veids, kā pagatavot garšvielu ziemai. Lai tā pilnībā saglabātu savas īpašības, nepieciešams:

1. Zaļumu lapas jāsagriež kopā ar kātiņiem, rupji vai smalki – atkarībā no saimnieces vēlmēm. Ja pētersīļus lielākoties izmantos kā piedevu pamatēdieniem, tie jāsagriež smalkāk.
2. Cepeškrāsni iepriekš jāuzsilda līdz 50°C, cepešpannu jāizklāj ar cepampapīru. Uz tā plānā kārtā jāizklāj zaļumi. Slānis nedrīkst būt biezāks par 2 cm. Jāievieto cepeškrāsnī uz 2–3 stundām. Procesa laikā var pavērt cepeškrāsns durvis.
3. Periodiski uzmanīgi jāsamaisa zaļumi, lai tos vienmērīgi izžāvētu.
4. Sagatavotā garšviela jāievieto sausā stikla traukā. Cieši jāaizver ar vāku. Pētersīļi jāuzglabā sausā, vēsā, tumšā vietā līdz vienam gadam.

Elektriskajā žāvētājā

Zaļumu žāvēšana elektriskajā žāvētājā ir vairākas priekšrocības. Tas samazina nepieciešamo laiku vairākas reizes. Process arī neprasīs lielas pūles no saimnieces puses.

1. Pētersīļu stublāju jāsagriež vairākos 2 cm garos gabalos, jāizklāj uz iekārtas paplātes vienā kārtā. Ja izmanto 2 paplātes, tad žāvēšanas laikā tās jāmaina vietām.
2. Uz elektriskā žāvētāja jāiestata režīms „zāle” vai temperatūra 45–50°C.
3. Žāvēšanas laiks ir atkarīgs no ierīces jaudas. Aptuveni tas ir apmēram 2–3 stundas.
4. Pēc elektriskās žāvētāja izslēgšanas ļaujiet zaļumiem atdzist, taču nav vēlams tos atstāt ilgstoši, jo tie kļūs mīksti.
5. Uzglabājiet garšvielu stikla traukā ar cieši noslēgtu vāku.

Mikroviļņu krāsnī

Žāvēšanas metode mikroviļņu krāsnī ir piemērota tikai nelieliem zaļumu daudzumiem. Tehnoloģija ir diezgan vienkārša un neprasīs daudz laika.

1. Sasmalciniet zaļumus smalki, noņemiet resnos kātus.
2. Uz mikroviļņu krāsns stikla šķīvja novietojiet 2 papīra dvieļus, uz tiem plānu pētersīļu kārtu. No augšas pārklājiet ar vēl vienu papīra dvieli. Konstrukciju ievietojiet mikroviļņu krāsnī.
3. Žāvējiet zaļumus ar jaudu 800 W 5 minūtes, bet periodiski pārbaudot un apgriežot.
4. Žāvēšanas beigās pētersīļiem jābūt pilnīgi sausiem un trausliem.
5. Gatavo garšvielu ievietojiet stikla, hermētiski noslēgtās burkās.

Aerogrillī

Žāvēšanas metode gaisa cepšanas iekārtā ir daudz ērtāka nekā līdzīgs process mikroviļņu krāsnī. Tas aizņem mazāk laika, salīdzinot ar pagatavošanu cepeškrāsnī vai elektriskajā žāvētājā.

1. Sasmalciniet zaļumus līdz 5 cm garumā.
2. Pētersīļus vienā kārtā izklājiet uz gaisa cepšanas iekārtas apakšējā restītes. Starp kolbu un vāku var ievietot iesmu vai citu karstumizturīgu priekšmetu, kas daļu mitrā gaisa uzņems uz sevi.
3. Iestatiet temperatūru 120°C, laiku 15–20 minūtes, zemu ātrumu. Tieši šādā siltuma režīmā zaļumi saglabā savu krāsu.
4. Uzglabājiet cieši noslēgtās stikla burkās, auduma maisiņos.

Saulē

Šī ir tradicionālākā un dabiskākā metode, kas paredz divas iespējas. Pirmajai būs nepieciešams pergaments, otrajai – aukla, špagats. Bet jāņem vērā, ka ilga atrašanās saulē iznīcina zaļumos derīgos mikroelementus, un tie izbalo. Lietains un auksts laiks arī nelabvēlīgi ietekmē zaļumu žāvēšanas procesu. Jāņem vērā: jo ātrāk notiek žāvēšana, jo vairāk derīgo mikroelementu saglabāsies garšvielā.

1. Zaļumus izklājiet uz pergamenta vai lina auduma vienā plānā kārtā.
2. Novietojiet paplāti uz saulainās puses palodzes.
3. Divi reizes dienā ar uzmanīgām lēnām kustībām apgrieziet zaļumus, lai saglabātu lapu veselumu.
4. Žāvēšanas process brīvā dabā ir diezgan ilgs un aizņem 4–5 dienas. Optimālā temperatūra ir 23-25°C.

Zaļumus var žāvēt arī ķekaros. Tas neietekmē garšas, uzturvērtības īpašības un ir atkarīgs no saimnieces izvēles, kura izvēlas sev ērtāko un optimālāko variantu.

Ķekaros
Pētersīļu žāvēšana ķekaros ietver vairākas secīgas darbības:

1. No auga zariņiem izveidojiet nelielus ķekarus. Katrā nedrīkst būt vairāk par 6–7 kātiem.
2. Visus ķekarus cieši sasieniet ar diegu.
3. Novietojiet tos ar griezumiem uz augšu sausā vietā ar labu ventilāciju. Spēcīgas vēja brāzmas var izvēdināt garšvielas aromātu. Attālumam starp ķekariem jābūt vismaz 10 cm.
4. Vertikālā žāvēšana ilgst no 2 līdz 7 dienām. Žāvēšanas ilgums ir atkarīgs no temperatūras un gaisa mitruma. Pārmērīgi ilgi žāvēt nedrīkst, jo uzkrājas lieki putekļi un izplūst aromāts. Pareizi izžāvēti zaļumi saglabā krāsu un nelielu elastību.

Turpmāk labākai uzglabāšanai ķekarus var papildus izžāvēt cepeškrāsnī uz cepešpannas vai atstāt svaigā gaisā, iepriekš aptinot ar marli.

Kā pārbaudīt gatavību

Pārbaudīt zaļumu gatavību žāvēšanas procesā ir diezgan vienkārši – to nosaka vairākos veidos:

1. Pēc izskata: mainās lapu krāsa, tās zaudē ārējo elastību un kļūst trauslas.
2. Pēc taustes: saspiežot ar pirkstiem, sausās daļas drūp un viegli sadrūp.

Vai var žāvēt pētersīļu sakni

Noderīgie pētersīļi plaši tiek izmantoti kulinārijā. Rūpīgas saimnieces gatavo ne tikai zaļumus, bet arī uzglabā sakni ziemai. Barojoša, aromātiska, tā ne tikai papildina garšu pagatavotajiem ēdieniem, bet arī papildina ziemas minerālvielu un vitamīnu trūkumu.

Pirms sagatavot pētersīļa sakni ziemai, vispirms jāsaprot, kuri augu veidi ir labāk piemēroti žāvēšanai. Zaļumu uzglabāšanas veidi tiek noteikti tieši pēc šī parametra.

Sakņu pētersīļu šķirnes, kas piemērotas žāvēšanai, ir tikai vidēji agras un vēlās. Turklāt jāņem vērā vairāki ieteikumi:

1. Sakņaugi jāsagatavo vēlā rudenī – tieši septembra beigās tie kļūst sulīgāki, iegūst svaru un nepieciešamo blīvumu.
2. Lai saglabātu maksimālo vitamīnu daudzumu saknē, pirms novākšanas nevajadzētu apgriezt galotnes.
3. Galvenā sakņaugu novākšana notiek vēlā rudenī, pirms pirmajām salnām.
4. Žāvējot sakne daļēji zaudē vitamīnus, kas aiziet kopā ar mitrumu, bet garšvielu varēs uzglabāt vairāk nekā 6 mēnešus.

Visuniversālākā sagatavošanas metode ir pētersīļa sakneņa žāvēšana.

Sakne pirms žāvēšanas rūpīgi jānomazgā zem tekoša ūdens – var izmantot rupju suku. Pēc tam ar asu nazi nokasīt plānu augšējo miziņas kārtu. Nogriezt galotni un pētersīļa astīti. Šādi notīrītas saknes sagriezt plānās, mazās šķēlēs vai iegarenos salmiņos.

Pētersīļa saknes sagatavošana iespējama vairākos veidos:

• svaigā gaisā;
• elektriskajā žāvētājā;
• izmantojot cepeškrāsni.

Žāvējot svaigā gaisā vēdināmā telpā vai zem nojumes, sagatavotās saknes jāizklāj uz paliktņa, pārklājot ar diviem marles slāņiem. Ir svarīgi regulāri apgriezt un maisīt izejvielu, lai izvairītos no pelējuma parādīšanās. Ja žāvēšanas procesā temperatūra nebūs pietiekami augsta, saknes iegūs pelēku nokrāsu.

Izmantojot cepeškrāsni, sakņu žāvēšanas process būs kardināli atšķirīgs no pētersīļu zaļumu pagatavošanas. Saknes jāsasmalcina, jāizklāj plānā kārtā uz cepampapīra un jāžāvē 40°C temperatūrā ar nedaudz atvērtām durtiņām.

Neatkarīgi no pagatavošanas veida, gatavā garšviela ir jāizkārto stikla burkās, jānoslēdz ar ciešu vāku. To var glabāt arī nelielos lina maisiņos. Sauso sakni turiet tumšā vietā, prom no apkures.

Kā pareizi uzglabāt žāvētus pētersīļus

Pareizi mājas apstākļos sagatavoti pētersīļi nezaudē savas derīgās īpašības, aromātu un nekaitē veselībai. To uzglabājot, ir svarīgi ievērot dažus vienkāršus noteikumus:

1. Kaltētus zaļumus ir viegli sasmalcināt. Var izmantot javu, roku dzirnaviņas. Nav vēlams lietot kafijas dzirnaviņas.
2. Par labākajiem uzglabāšanas traukiem tiek uzskatīti stikla trauki ar hermētiskiem vākiem. Bet garšvielas var glabāt arī kartona kastēs, aizvērtos polietilēna maisiņos, auduma vai papīra maisiņos.
3. Neatkarīgi no izvēlētā trauka ir jāpiestiprina etiķete ar garšvielas nosaukumu.
4. Mitrums un sīkie kukaiņi ir galvenie sauso garšvielu ienaidnieki.

Pareizi izkaltēti zaļumi nesapelē, nezaudē garšas īpašības, aromātu un derīgās īpašības. To derīguma termiņš ir aptuveni gads – līdz nākamajai garšaugu sagatavošanas sezonai.

Ar ko noderīgi žāvēti pētersīļi

Pētersīļi ne tikai kalpo kā papildu garšviela ēdieniem, tie satur organismam derīgus vitamīnus, minerālvielas un sniedz dziedniecisku iedarbību.

Pat kaltētas garšvielas sastāvā ir šādas vielas:

1. C vitamīns. Zaļumos ir liels daudzums šī vitamīna, kas ir dabisks antioksidants un imūnstimulators.
2. Beta-karotīns tās sastāvā ir atbildīgs par kaulu audu attīstību, novērš oftalmoloģisko slimību un ar reproduktīvo sistēmu saistītu problēmu rašanos.
3. Inulīns palīdz vielmaiņai, veicina glikozes līmeņa pazemināšanos asinīs.
4. Kālijs novērš balsta un kustību aparāta slimību attīstību.
5. Ēteriskās eļļas iedarbojas uz mutes dobuma garšas receptoriem, veicina siekalu izdalīšanos, kas nepieciešamas pārtikas sagremošanai.

Sausu zaļumu lietošana labvēlīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli:

1. Uzmanība uzlabojas, pateicoties B9 vitamīna klātbūtnei.
2. Stabilizējas nervu sistēmas stāvoklis. Pētersīļi satur nelielu daudzumu holīna, kam ir nomierinoša iedarbība. Garšaugs labvēlīgi ietekmē centrālo nervu sistēmu, nomāc depresiju, atjauno spēkus.
3. Vitamīnu sastāvs palīdz tikt galā ar tādu problēmu kā apetītes zudums.
4. Imunitātes stiprināšana. Folijskābe un liels daudzums minerālvielu pozitīvi ietekmē cilvēka imūnsistēmu.
5. Palīdzība vitamīnu līdzsvara atjaunošanā. B grupas vitamīni un askorbīnskābe, kas atrodas zaļumu sastāvā, palīdz aizpildīt derīgo vielu trūkumu avitaminozes gadījumā.
6. Tūsku mazināšana. Kaltētai garšvielai ir vieglas diurētiskas iedarbības efekts.
7. Ieguvums gripas, akūtu elpceļu vīrusu infekciju periodos. Pētersīļiem piemīt pretiekaisuma īpašības, tos lieto saaukstēšanās periodā.
8. Vieglas žults dzenošs efekts (kā profilakse pret aizkuņģa dziedzera, aknu slimībām).
9. Sirds un asinsvadu sistēmas stiprināšana. Bagātīgs vitamīnu komplekss labvēlīgi ietekmē cilvēkus ar sirds un asinsvadu slimībām.
10. Garšviela satur nelielu daudzumu inulīna, kas normalizē cukura līmeni asinīs.
11. Pētersīļos esošais beta-karotīns izvada no organisma kaitīgos toksīnus.

Kontrindikācijas
Runājot par pētersīļu pozitīvajām īpašībām, jāpiemin to kontrindikācijas. No to pastāvīgas lietošanas jāatsakās:

• iekaisuma procesu gadījumā, kas norisinās organismā;
• nierakmeņu slimības saasinājuma periodā;
• individuālas nepanesības gadījumā.

Pētersīļu sastāvā ir minerālvielas, kas var izraisīt dzemdes kontrakcijas. Tas nelielās grūtniecības stadijās var izraisīt abortu, vēlākās – priekšlaicīgas dzemdības.

Bet ir svarīgi saprast, ka nelielos daudzumos kaltētu zaļumu lietošana nevar kaitēt cilvēka veselībai. Galvenais – uzzinot par labvēlīgajām īpašībām, nesākt lietot pētersīļus jebkurā to veidā – kaltētus, svaigus, lielos daudzumos, katrā ēdienreizē.

Kur izmanto žāvētus pētersīļus

Kaltēti zaļumi plaši tiek izmantoti gaļas, dārzeņu, zivju ēdienu pagatavošanā. Neliels to daudzums uzlabo uzkodu un pamatēdienu garšu.

Lietojot to kā garšvielu, jāatceras, ka tā jāpievieno dažas minūtes pirms gatavības, lai pilnībā atklātos tās aromāts. Dažas receptes prasa to uzsildīt uz sausas pannas pirms pievienošanas ēdienam, tādējādi tās aromāts atklājas intensīvāk. Pievienojot kaltētus zaļumus gatavošanas laikā, noteikti jāpārklāj ēdiens ar vāku, lai garšvielu aromāts neiztvaikotu. Un, protams, ieliekot to tieši pirms lietošanas šķīvī, var pārvērst parastu ēdienu kulinārijas mākslas darbā.

Kaltēta garšviela tiek izmantota ēdiena gatavošanā visur. To izmanto pasaules virtuvē kā:

• galveno sastāvdaļu salātu mērcēs;
• garšvielu pamatēdieniem;
• piedevu mājas konservēšanā;
• aromāta pastiprinātāju;
• garšvielu miltu izstrādājumiem bez cukura;
• piedevu panēšanai.
• Garšviela atjauno virtuvē vasaras, saulainas bezrūpības aromātu.

Kaltēti zaļumi plaši tiek izmantoti medicīnā un kosmetoloģijā kā novārījumi, losjoni, uzlējumi.

Tautas receptes ar žāvētiem pētersīļiem

Pētersīļi labvēlīgi ietekmē sievietes organismu un aktīvi tiek izmantoti netradicionālajā medicīnā. Tie pozitīvi ietekmē reproduktīvo sistēmu, palīdzot atjaunot ovulācijas procesu. Maskas, kuru sastāvā ir kaltēti zaļumi, palīdz novērst un izlīdzināt grumbas, piemīt viegla balinoša iedarbība. Tie veicina pigmentācijas samazināšanos uz novecojošas ādas.

1. Novārījumam viena ēdamkarote žāvētu zaļumu jāaplej ar glāzi ūdens, jāuzvāra, jāatstāj ievilkties 30 minūtes, pēc tam jāizkāš. Jālieto pa pusglāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas. Pēc pētersīļu novārījuma lietošanas 2–3 nedēļu laikā uzlabojas gremošana, organisms attīrās no toksīniem, tiek labvēlīgi ietekmēta āda un vispārējā pašsajūta. Turklāt uzlabojas matu un nagu augšana.
2. Pētersīļu novārījumu lieto urīnizvades sistēmas slimībām. Uz glāzi karsta ūdens jāņem 1 tējkarote žāvētu pētersīļu, pievienojot tikpat daudz auga saknes. Novārījums jāuzvāra un jālieto pa pusglāzei 2 reizes dienā.
3. Ādas izsitumiem efektīvi palīdz šo žāvēto zaļumu novārījums. Nelieli vates kompresi jāpieliek uz iekaisušās ādas. Sastāvā esošie mikroelementi nomierina un dezinficē.

Interesanti fakti par pētersīļiem

1. Pētersīlis savu nosaukumu ieguvis no latīņu vārda Petroselinum, kas tulkojumā nozīmē – «uz akmens augošs».
2. Senos laikos Dienvidgrieķijas teritorijā tā auga uz zemes starp lielu daudzumu akmeņu. Grieķi to nosauca par «akmens seleriju». Tā bieži pieminēta senās zemes mitoloģijā – grieķi vija vainagus no pētersīļiem un lika tos savu radinieku apbedījumos, sporta spēļu uzvarētājus apbalvoja ar augu vītnēm.
3. Senajā Romā pētersīļi ietilpa mērču un salātu sastāvā. Filozofs Plinijs 1. gadsimtā pirms mūsu ēras hronikās pieminēja, ka neviens ēdiens netika pasniegts bez tiem.
4. Cilvēki vienmēr ir piedēvējuši pētersīļiem brīnumainus spēkus. Viņi ticēja, ka, ja virs svaigi noplūkta zariņa izsauks sava ienaidnieka vārdu, tas tūlīt mirs. No šejienes radies teiciens «viņiem vajag pētersīļus», ko sacīja par nāvīgi slimiem cilvēkiem.
5. Anglijas imperatora Kārļa Lielā, kurš dzīvoja 8. gadsimtā, iecienītākais ēdiens bija siers, kas garšots ar auga sēklām. Romas valdnieki to pasniedza katru gadu kā dāvanu. Britānijā pētersīļi parādījās tikai 16. gadsimtā.
6. Zināms, ka šī kultūra ļoti ilgi dod pirmos dīgstus. Tāpēc agrāk ciemos teica, ka «tā 7 reizes pie velna uz paklanīšanos iet un tikpat reižu atgriežas, pirms uzdīgt». No šejienes arī ticējums, ka laba raža varēja izaugt tikai cilvēkiem, kam piemīt maģisks spēks.
7. Auga dziednieciskās īpašības pieminētas Beatriksas Poteres pasakās par trusīti Pēteri, kurš košļāja pētersīļus, lai atbrīvotos no sliktas dūšas un padarītu svaigu elpu.
8. Par auga labumu liecina krievu sakāmvārdi: «Kas pētersīļus košļā – ilgi dzīvo», «Sauja pētersīļu ir smagāka nekā divas saujas zelta».

Pētersīļus ziemas periodam var žāvēt dažādos veidos – dabiskos apstākļos brīvā dabā, izmantojot mājsaimniecības tehniku: aerogrili, elektrisko žāvētāju, mikroviļņu krāsni, cepeškrāsni. Tradicionālā žāvēšana aizņem daudz laika mājsaimniecei, ir tieši atkarīga no laikapstākļiem un klimatiskajiem apstākļiem, bet tai pašā laikā tai ir daudz priekšrocību – tā saglabā zaļumu derīgās un garšas īpašības. Mākslīgā žāvēšana ar tehnisko palīgu palīdzību ievērojami samazina pagatavošanas laiku, ir pieejama jebkurā gadalaikā un jebkuros laikapstākļos.