Kā pareizi žāvēt lauru lapu

Lauru lapu var nosaukt par vienu no populārākajām garšvielām, kuru pievieno praktiski jebkuram ēdienam. Tā piešķir ēdienam patīkamu aromātu un garšu. To bieži izmanto arī dažādu marināžu pagatavošanā un konservēšanā. Ir receptes, kuras nevar iedomāties bez lauru lapas pievienošanas.

Šo garšvielu var brīvi iegādāties jebkurā pārtikas veikalā vai paviljonā. Bet pašu žāvēta lauru lapa ir daudz aromātiskāka. Turklāt šajā gadījumā ir pārliecība par izejvielas kvalitāti.

Tomēr ne visur ir tik vienkārši iegūt šī mūžzaļā koka lapas. Brīvi tās aug tikai dienvidu reģionos, jūras piekrastē. Tas ir zināms cilvēcei kopš seniem laikiem, bet tie, kas izplatīja lauru kokus ārpus savas valsts robežām, bija senie grieķi. Lai pats izžāvētu lapas, būs jāatrod vieta, kur tās pārdod, vai jāiegādājas kādā no dienvidu reģioniem pie vietējiem zemniekiem. Bet lauru koku var izaudzēt pats siltumnīcā vai dzīvoklī uz palodzes. Tas, protams, neizaugs līdz īsta koka izmēriem, bet dos pietiekami daudz zaļumu, lai tos sagatavotu uzglabāšanai.

Sausu lauru lapu izmantošana ir vēlamāka nekā svaigu. Pirmkārt, žāvēta garšviela ir aromātiskāka. Turklāt lapu vākšanā ir noteikti periodi, kad tajās koncentrējas vislielākais ēterisko eļļu un derīgo vielu daudzums. Tāpēc rodas nepieciešamība tās uzglabāt.

Kā izvēlēties lauru lapu žāvēšanai

Sagatavošanai lapas vāc no lauru dižciltīgā (Laurus nobilis). Tas ir savvaļas augs, tā izplatības reģions ir subtropi. Mūsdienās pastāv daudz citu šķirņu, bet tieši šis koks joprojām ir galvenais šīs aromātiskās garšvielas avots.

Ražas novākšana notiek noteiktā laikā, kad beidzas auga veģetācijas periods. Dabiskos apstākļos tas iekrīt laika posmā no novembra līdz februārim. Šajā laikā lapās ir visvairāk vitamīnu, derīgo vielu un ēterisko eļļu. Ja lauru koks tiek audzēts siltumnīcā vai mājās, tad lapu vākšana notiek augustā, septembra sākumā.

Lapas tiek novāktas tikai no kokiem, kas ir vecāki par 2 gadiem. Vākšanas laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta lapu izskatam. Tām nedrīkst būt bojājumu, tumšu plankumu. Lapai jābūt spilgti smaragdzaļai, cietai, elastīgai, gludai uz tausti. Darbi tiek veikti tikai siltā un sausā laikā. Vēlams lapas plūkt dienas pirmajā pusē, tiklīdz rasa ir nožuvusi. Parasti iesaka nogriezt zariņus ar 5–12 lapām katrā, šādā veidā tos nosūtot uz žāvēšanu. Ja tiek izmantota dabiskā metode, tā tās var arī uzglabāt turpmāk. Tomēr ne visiem žāvēšanas un uzglabāšanas veidiem šāds variants ir ērts. Var nogriezt atsevišķas lapas, bet tas prasīs vairāk laika. Ir jāatstāj neliels zariņš pie katras lapas, tā žāvējot saglabāsies vairāk derīgo vielu. Ieteicams žāvēšanai ņemt lielas lapas, jo tajās uzkrājas vairāk derīgu un aromātisku vielu.

Ja izejmateriāls tiek iepirkts no ražotājiem, ir vērts rūpīgi apskatīt katru zariņu un lapu, lai partijā neiekļūtu brāķis, bojāti eksemplāri, kukaiņu bojāti vai ražas novākšanas laikā sabojāti. Šādas lapas tāpat būs jāizmet, tās nav piemērotas žāvēšanai, uzglabāšanai un lietošanai pārtikā.

Kā sagatavot produktu kaltēšanai

Sagatavošana sākas ar šķirošanu. Lai cik uzmanīgi lapas tiktu apskatītas vākšanas un pirkšanas laikā, var gadīties bojāti eksemplāri, no tiem obligāti jāatbrīvojas, citādi tie sabojās visu partiju.

Lapas, kas paredzētas žāvēšanai, nav ieteicams mazgāt, lai tās nezaudētu aromātu un neuzņemtu lieko mitrumu. Tomēr šo nosacījumu ne vienmēr var izpildīt. Lapas var būt noklātas ar putekļiem. Šajā gadījumā tās labāk uzmanīgi noskalot zem plānas auksta tekoša ūdens strūklas. Katra lapa jānotīra no netīrumiem un putekļiem. Ja tie ir zariņi, pēc mazgāšanas tos vēlams viegli nokratīt, lai noņemtu lieko mitrumu.

Uz galda jāizklāj papīra dvielis vai kokvilnas audums, jāuzliek izejmateriāls uz absorbējošā materiāla. Atsevišķas lapas jāizklāj vienā kārtā nelielā attālumā, atstājot atstarpi 1–2 mm. Zariņus var iepriekš uzmanīgi, lai nesabojātu, nosusināt ar dvieli. Jāatstāj, līdz mitrums pilnībā izžūst. Labāk lapas novietot ēnā, kur labi cirkulē gaiss. Tiešie saules stari negatīvi ietekmē krāsu, produkts vēlāk var kļūt tumšāks. Tāpat saules ietekmē lapas izdala aromātu, zaudējot daļu ēterisko eļļu. Pēc žāvēšanas produkts būs mazāk aromātisks.

Nav vērts sasmalcināt izejmateriālu žāvēšanai. Sasmalcinātas lapas ātrāk izžūs, bet zaudēs daļu vērtīgo vielu un aromātu. To garša kļūs mazāk piesātināta, kā arī samazināsies to labvēlīgā ietekme uz organismu. Tāpēc izejmateriāls tiek žāvēts vesels.

Kā žāvēt lauru lapu mājas apstākļos

Ir vairāki veidi, kā var izžāvēt lauru koka lapas. Visvecākā un īpašu ierīču neprasoša metode ir dabiskā žāvēšana svaigā gaisā. Taču ne visur ir apstākļi, kas ļauj žāvēt lapas divu nedēļu garumā, neuztraucoties, ka pēkšņi sākušies lieti vai aukstums var sabojāt visu partiju.

Citas mūsdienīgas žāvēšanas metodes ļauj nebūt atkarīgiem no laikapstākļiem un izžāvēt savākto ražu daudz ātrāk. Tām ir savi trūkumi. Intensīvā žāvēšanā ar karstu gaisu daļa derīgo vielu iztvaiko, produkts kļūst mazāk aromātisks. Tāpat pastāv liela iespēja lapas nevis izžāvēt, bet sadedzināt. Tad nāksies sākt no jauna. Pāržāvētas lapiņas kļūst rūgtas, un tās nevarēs izmantot ēdiena gatavošanā. Ierīču izmantošana nozīmē izdevumus par elektrību un būtisku sagatavju apjoma samazināšanos.

Iespēju dažādība ļauj izmantot to metodi, kas ir piemērota konkrētai saimniecei, ņemot vērā apstākļus, izejvielu daudzumu un mērķus.

Cepeškrāsnī

Žāvēšana cepeškrāsnī ilgs aptuveni 4–6 stundas. Ilgums ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Šeit nozīme ir gan cepeškrāsns jaudai, gan papildu funkciju klātbūtnei, kas uzlabo gaisa cirkulāciju, gan apjomiem, gan izejvielu mitrumam. Tāpēc ir nepieciešams pastāvīgi atrasties blakus un sekot procesam. Ja lapas pāržāvēsies vai sāks apdegt, visas pūles būs veltas. Nāksies visu izmest un sākt no jauna.

Pirms žāvēšanas lauri jāsagatavo, jānomazgā, jānožāvē no ūdens. Šai metodei lapiņas noteikti jānogriež no zara, bet ap lapu jāatstāj neliela daļa. Kātiņus labāk noņemt pēc žāvēšanas, kad produkts tiek nosūtīts uzglabāšanai.

Temperatūras režīms jāiestata 45–50 grādu atzīmē. Labāk, ja ir iespēja iestatīt 40–45, tad iespēja sadedzināt lapiņas būs daudz mazāka. Ja nav iespējams iestatīt tik zemu temperatūru, produkts jāžāvē ar pavērtām cepeškrāsns durtiņām. Elektrības ierīcēm spraugai jābūt 5–7 cm, gāzes – 15. Tas palīdzēs nedaudz pazemināt temperatūru un ļaus iztvaikojošajam mitrumam izkļūt ārā.

Cepešpannu ieteicams izklāt ar cepampapīru vai foliju. Apakšā izklāt lapas vienā kārtā nelielā attālumā, uzmanot, lai tās neatrastos viena uz otras. Tādā gadījumā žāvēšanas process noritēs nevienmērīgi. Ieteicams novietot cepešpannu uz cepeškrāsns apakšējā līmeņa, lai apkure no apakšas būtu nedaudz lielāka, bet augšā paliktu vieta gaisa cirkulācijai.

Atstājiet cepešpannu ar lapiņām cepeškrāsnī uz 2 stundām. Pēc laika beigām izņemiet, ļaujiet atdzist, apgrieziet uz otru pusi, atkal ievietojiet cepeškrāsnī vēl uz 2 stundām.

Pēc 2 stundām izņemiet cepešpannas, atstājiet atdzist uz galda istabas temperatūrā. Pārbaudiet gatavību. Ja lapiņas joprojām ir elastīgas, turpiniet žāvēšanas procesu, samazinot uzturēšanās laiku cepeškrāsnī līdz 1 stundai.

Produkta gatavību pārbauda tikai pēc pilnīgas atdzišanas. Var vadīties pēc izskata. Gatavās lapas paliek zaļas, bet nedaudz kļūst blāvas, iegūstot haki nokrāsu. Pārāk liela aptumšošanās vai brūna nokrāsa liecina, ka produkts sācis piedegt.

Ir svarīgi pastāvīgi sekot procesam, lai lapiņas nepiedegtu. Tās var apžāvēt 2 stundu laikā, pēc tam atstāt žūt tālāk dabiskā ceļā. Bet tad process aizņems vairāk laika, un pastāv iespēja, ka produkts neizžūs līdz galam.

Elektriskajā žāvētājā

Elektriskais žāvētājs ievērojami atvieglo sausā produkta iegūšanas procesu. Laika ziņā tas aizņem ilgāk nekā cepeškrāsnī, bet neprasa kontroli pār procesu. Reizēm, ja lapas aizņem vairāk nekā vienu līmeni, būs jāmaina paplātes vietām. Žāvētāji ir veidoti tā, ka produkts procesā nepiedeg, bet tiek vienmērīgi apstrādāts ar karstu gaisu. Žāvēšanas ilgums būs aptuveni 6–8 stundas. Tas ir atkarīgs no ierīces jaudas, izejvielu daudzuma, telpas gaisa mitruma. Izmantojot elektrisko žāvētāju, arī ieteicams lapiņas noņemt no zara un žāvēt atsevišķi.

Sagatavotās lapiņas izklāj uz restes 1–2 mm attālumā vienā kārtā. Ja restē ir pārāk lielas šūnas, apakšu jāizklāj ar marli, lai lapas neiekristu apakšējos līmeņos un uz ventilatora.

Ieteicams žāvēt 35–40 grādu temperatūrā vai sekot ierīces lietošanas instrukcijai, ja tajā ir punkts par lauru lapas žāvēšanu. Gadījumā, ja līmeņu ir vairāk nekā viens, ieteicams reizi stundā mainīt restes vietām – apakšējās pacelt uz augšu, bet augšējās nolaist uz leju. Tā process noritēs vienmērīgi.

Ja telpas gaisa mitrums ir augsts, tad ieteicams paaugstināt temperatūru līdz 50 grādiem. Žāvētāja darbības laikā telpas gaisa mitrums var ievērojami palielināties, kas ietekmē žāvēšanas procesa ilgumu, tāpēc ierīci ieteicams uzstādīt tādā telpā, kur var atvērt logus vai durvis vēdināšanai. Labāk, ja elektriskais žāvētājs atrodas ārā zem nojumes, kur gaisa cirkulācija notiek dabiskā ceļā.

Periodiski jāpārbauda produkta gatavība. Ja krāsa mainījusies, lapas zaudējušas spīdumu, process jāaptur un izejvielai jāļauj atdzist tieši žāvētājā. Pēc tam vēlreiz jāpārbauda gatavība. Izžāvētās lapas jāsaliek glabāšanai, tās, kas nav gatavas, jāizžāvē. To var izdarīt, izmantojot elektrisko žāvētāju vai atstājot telpā žūt dabiskā ceļā.

Mikroviļņu krāsnī

Microviļņu krāsns izmantošana ir visneveiksmīgākais veids, kā žāvēt lauru lapas. Pirmkārt, mikroviļņu krāsns ļauj izžāvēt pārāk mazu produkta daudzumu. Otrkārt, pastāv liela varbūtība, ka lapas pāržūs vai sadegs. Ja steidzami nepieciešams iegūt nelielu daudzumu žāvētu lauru lapu, ir vērts apsvērt šo metodi. Laika ziņā process aizņems aptuveni 10–15 minūtes. Visu šo laiku būs jāatrodas blakus un uzmanīgi jāseko notiekošajam, īstajā brīdī jāizslēdz krāsns, jāpārbauda un jānoved līdz gatavībai.

Ilgums ir atkarīgs no jaudas, kurai ierīce ir paredzēta, lapu apjoma un produkta žāvēšanas veida. Parasti ieteicams izmantot minimālo jaudu, ieslēgt programmu uz 2–3 minūtēm un pēc tam pārbaudīt rezultātu. Ja lapas ir pilnībā izžuvušas, var pārtraukt procesu. Gadījumā, ja tās ir saglabājušas mitrumu, jāturpina, līdz izejviela ir pilnībā izžuvusi. Minimālā jauda mikroviļņu krāsnīs var svārstīties no 80 līdz 200 W. Tāpēc gatavošanas laiks būs atšķirīgs. Daži arī iesaka izmantot atkausēšanas režīmu.

Izejvielu sagatavo tāpat kā citām žāvēšanas metodēm. Lapas jānovieto uz mikroviļņu krāsns šķīvja, iepriekš uzliekot tam papīra dvieli vai kokvilnas audumu. Lietojot papīra dvieli, jāpārliecinās, vai tas nav ražots no pārstrādāta papīra. Šāds produkts var saturēt metālus, kurus nedrīkst ievietot mikroviļņu krāsns kamerā. No augšas lapas atkal jāpārklāj ar papīra vai auduma kārtu.

Šķīvi ievietojiet krāsnī. Iestatiet minimālo jaudas parametru, laiku 2–3 minūtes. Kad programmas izpilde ir beigusies, atveriet krāsni, izlaidiet tvaiku, izņemiet šķīvi, atdzesējiet lapas, pārbaudiet gatavību. Ja nepieciešams, atkārtojiet procesu vairākas reizes.

Pēc tam lapas vēlams atstāt uz galda vairākas stundas, lai tās pilnībā izžūtu un atdziestu. Tikai tad tās var salikt glabāšanas traukos.

Saulē

Šī metode ir visdabiskākā un visnoderīgākā. Tikai tā ļauj saglabāt lielāko daļu derīgo vielu, vitamīnu, ēterisko eļļu. Tomēr žāvēt tiešā saules staru ietekmē tomēr nav ieteicams. Ultravioletais starojums iznīcina hlorofilu, kas atrodas lapās un piešķir tām bagātīgu smaragda krāsu. Ja tās žāvē saulē, tās iegūst pelēcīgu nokrāsu, kļūst blāvas. Turklāt saules staru ietekmē lapas sāk aktīvi iztvaicēt ēteriskās eļļas, to saturs produktā strauji samazinās. Tāpēc ieteicams žāvēt laurus ārā, bet paslēpjot tos ēnā un nodrošinot labu gaisa cirkulāciju.

Daži speciālisti iesaka šiem nolūkiem izmantot bēniņus. Tur parasti ir ļoti karsts un sauss. Tikai iepriekš jāatver visi esošie logi, durvis, mansarda logi. Var arī žāvēt šķūnī vai zem nojumes. Turklāt šāds veids pasargā produktu gadījumā, ja pēkšņi sāk līt. Nebūs steidzami jāslēpj vai jāpārvieto paletes uz patvertni.

Ja naktīs krīt rasa un notiek ievērojama temperatūras pazemināšanās, jāapsver iespēja naktī pārnest sagataves siltā telpā. No rīta, kad mitrums izžūs, paletes būs jāiznes atpakaļ.

No pirmā acu uzmetiena dabiskās žāvēšanas metode neprasa īpašas iemaņas un pūles. Taču tas nav gluži tā. Divreiz dienā jāpieiet un jāapgriež lapas, lai tās žūst vienmērīgi. Arī reizi dienā tās jāsamaisa. Turklāt naktī sagataves būs jānes mājās, žāvēšanas laiks būs 10–14 dienas. Un, lai sasniegtu rezultātu, visu šo laiku jābūt karstam, sausam laikam.

Ir divi veidi, kā dabiskā veidā izžāvēt lauru lapas.

Pirmais ietver zariņu ar lapiņām žāvēšanu. Katrā zariņā jābūt no 5 līdz 10 lapiņām. Pēc tam tās var uzglabāt uz zara, nogriežot pēc nepieciešamības.

Žāvējot gaisā, nav ieteicams iepriekš mazgāt produktu, jo mitrums var neiztvaikot pilnībā un kļūt par iemeslu pūšanas sākumam. Ja lapas ir pārāk putekļainas vai netīras, tad tās būs jānomazgā ar tekošu ūdeni, bet pirms žāvēšanas jācenšas atbrīvoties no liekā mitruma.

Sagatavotos zariņus sasiet kopā saišķos pa 3–5 gabaliem. Pēc tam zem nojumes vai labi vēdināmā telpā izstiept diegu, auklu, virvi, uz kuras izkārt saišķus. Jāatstāj attālums gaisa cirkulācijai.

Nav jēgas uz diega uzvert katru lapiņu, kā to dara, žāvējot sēnes vai baklažānus. Tas prasīs daudz laika, un arī bojātās lapas sāks zaudēt sulu ar vērtīgām vielām.

Kad lapas uz zariņiem ir pilnībā izžuvušas, tās var uzglabāt tā, novietojot diegu sausā, vēsā telpā. Lai pasargātu no kukaiņiem, tās jāapsedz ar marli. To var izdarīt arī žāvēšanas procesa laikā.

Otrajā veidā lapas žāvē uz paletēm vai restēm. Protams, režģots dibens ir piemērotāks. Gaiss vienmērīgi apvēdīs katru lapiņu. Bet koka, saplākšņa paletes vai cepešpannas arī tiks galā ar šo uzdevumu. Šajā gadījumā dibenu jāizklāj ar biezu papīru vai audumu. Divreiz dienā lapas būs jāapgriež un reizi dienā jāmaina pamatne pret svaigu. Izejvielu izkārtot vienā kārtā, no augšas apsegt ar marli, lai pasargātu no kukaiņiem, putekļiem un vēja. Šāda metode prasa lielāku iesaisti procesā nekā pirmā. Bet tad gatavo produktu var vienkārši uzglabāt burkā vai maisiņā uz plaukta.

Jebkurai no metodēm ir savas priekšrocības un trūkumi. Izvēloties, jāņem vērā savas izvēles, apstākļi un vajadzības.

Kā noteikt produkta gatavību

Pareizi izkaltētai lauru lapai vajadzētu labi lauzties, bet ne saberzties putekļos. Ja tā liecas un nelūzt, tad šāds produkts jāpieturpina žāvēt. Pēc žāvēšanas lapas nedaudz maina zaļo nokrāsu, bet pilnībā nezaudē krāsu. Smaragdzaļās krāsas vietā izejviela iegūst haki nokrāsu. Pelēks pārklājums vai brūna krāsa liecina, ka žāvēšanas tehnoloģijā pieļautas kļūdas. Lapas, visticamāk, ir pārāk stipri pārkaltētas vai pat piedegušas. Šāds produkts var būt rūgts un sabojā ēdiena garšu.

Ja lapas ir pārāk stipri izžāvētas, kļuvušas trauslas, bet saglabājušas savu aromātu un nav rūgtas, tās arī var uzglabāt un izmantot. Veselas tās nevarēs uzglabāt, tāpēc tās vērts samalt pulverī, ko pievienot citām garšvielām, piemēram, pipariem. Maltu lauru lapu var arī sajaukt ar sāli.

Ja mitrums nav ticis pilnībā noņemts, lauru lapa ilgi neuzglabāsies, sāks mitrināties un pārklāties ar pelējumu.

Kā pareizi uzglabāt žāvētu lauru lapu

Ir svarīgi pareizi uzglabāt iegūto produktu. Apstākļiem jānovērš ne tikai mitruma palielināšanās, pelējuma attīstība, bet arī garšas un aromāta zudums. Optimālie uzglabāšanas apstākļi ir zema temperatūra līdz +24 grādiem, zems gaisa mitrums, bez tiešiem saules stariem. Labāk, ja uzglabāšanas vieta ir tumša, vēsa un sausa. Nedrīkst pieļaut temperatūras un mitruma rādījumu izmaiņas. Pretējā gadījumā veidosies kondensāts, kas rada labvēlīgu vidi pelējuma un sēnīšu attīstībai.

Tāpat jāizvairās no lauru lapas uzglabāšanas vietās, kur ir pārāk sauss un karsts. Pāržāvēšana arī noved pie produkta bojāšanās, tas kļūst drupans, zaudē aromātu un kļūst bezgaršīgs.

Lapas, kas izžāvētas ķekaros uz zariņiem, var uzglabāt tieši tajos, pakarinot ar galotni uz leju tumšā pieliekamajā vai skapī. Tās lapas, kas žāvētas atsevišķi, var ievietot hermētiskos traukos ar cieši aizveramiem vākiem. Dažkārt iesaka uzglabāt skārda kārbās, bet šai metodei ir trūkums. Metāls oksidējas, iekšpusē parādās rūsas smaka, ko labi uzsūc sausā lapa. Šis metāliskais piegarša var būt jūtama arī pagatavotajā ēdienā.

Labāk izmantot stikla vai plastmasas traukus, kas paredzēti uzglabāšanai. Var izmantot arī polietilēna maisiņus ar aizdarēm. Jo hermētiskāks iepakojums, jo labāk saglabājas aromāts.

Atļauta uzglabāšana papīra vai lina maisiņos, ja ir iespēja telpā uzturēt pastāvīgu mitrumu un temperatūru.

Uz produkta derīguma termiņiem ietekmē temperatūras režīms. Vēsa telpa ļauj saglabāt lauru lapu gada garumā vai pat ilgāk. Ja telpā ir karsti un spoži spīd saule, lapas ātri izbalē un pēc dažiem mēnešiem kļūst nederīgas lietošanai pārtikā.

Ar ko noderīga ir žāvēta lauru lapa

Par laura labvēlīgajām īpašībām ir zināms jau no seniem laikiem. Jau grieķu ārsti izmantoja uzlējumus un eļļu daudzu slimību ārstēšanā. Tā sastāvā ir ļoti daudz ēterisko eļļu un fitoncīdu, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem, baktērijām un iekaisuma procesiem. Tādi mikroelementi kā kalcijs, magnijs, dzelzs, kālijs, nātrijs piedalās vielmaiņas procesos, labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu, gremošanas un izvadsistēmu darbību. Taukskābes un organiskās skābes, A, C, B6 vitamīni palīdz nomierināt nervu sistēmu, paaugstināt imunitāti.

Lauru lapu pievienošana ēdienam vai tās lietošana uzlējumu veidā uzlabo apetīti, normalizē asinsspiedienu. Tās lietošana palīdz cīnīties ar saaukstēšanās slimībām, kakla iekaisumiem. Tāpat lauru lapu izmanto dažos mutes dobuma iekaisumos. Ieteicams 2–3 reizes dienā košļāt lapiņu – pēc dažām dienām bojājumi ātri sadzīs.

Tomēr lauram ir arī kontrindikācijas, īpaši lietojot uzlējumus un eļļas. Piemēram, grūtniecības laikā nedrīkst dzert lauru lapu uzlējumu – tas var izraisīt abortu. Tāpat to nav ieteicams lietot zīdīšanas periodā. Dažiem cilvēkiem neliels daudzums žāvētas lapiņas traukā var izraisīt spēcīgu alerģisku reakciju.

Jāatzīmē, ka lauru lapas izmantošana ēdiena gatavošanā parasti nenodara kaitējumu organismam, bet tikai ievērojami uzlabo ēdienu garšu un aromātu, veicina apetītes rašanos.

Kur var izmantot žāvētu lauru lapu

Žāvētais produkts aktīvi tiek izmantots kulinārijā, tautas medicīnā, mājas kosmetoloģijā. Lauru lapu eļļa novērš taukainas ādas problēmas un tiek izmantota psoriāzes ārstēšanā. Tāpat uzlējums palīdz normalizēt gremošanu, efektīvi cīnīties ar saaukstēšanās slimībām.

Tomēr visplašāk lauru lapa tiek izmantota kulinārijā. To lieto kā aromātisku garšvielu gaļas, zivju, dažādu zupu un buljonu, pikantu mērču un mērču pagatavošanā. Tā ir neaizstājama konservēšanā, marinēšanā. Dažreiz lauru lapu pat izmanto saldos kompotos, lai piešķirtu tiem pikantu noti.

Tomēr jāatceras, ka šai garšvielai ir spēcīgs aromāts un garša. Pārmērīga pievienošana var sabojāt ēdienu. Tāpat to ieteicams pievienot, kad ēdiens jau ir gandrīz gatavs. Ilgstoša gatavošana ar lauru lapu var radīt rūgtumu. Ar to jāprot rīkoties.