Kurkuma holesterīna līmeņa pazemināšanai: ieguvumi un lietošana

Garšvielas vienmēr tika vērtētas burtiski zelta svarā, tās tika vestas uz Eiropu no tālām zemēm. To pārdošanu pavadīja šausmu stāsti par to, ka plantācijas sargā mītiski briesmoņi un ka vērtīgā produkta ieguve ir dzīvībai bīstama, lai vēl vairāk paaugstinātu cenu pārdošanā. Par vienu no dārgākajām tika uzskatīta kurkuma. Tai tika piedēvētas brīnumainas īpašības, un šādu pirkumu varēja atļauties tikai ļoti turīgi cilvēki. Austrumu valstīs par šīs garšvielas labumu zināja jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu, iekļaujot to uzturā dezinfekcijai reģionos, kur ūdens tīrība bija apšaubāma, izmantoja vispārējai pašsajūtas uzlabošanai, vielmaiņas paātrināšanai, svara samazināšanai, asins sastāva uzlabošanai un novecošanās palēnināšanai. Kurkumas īpašību izpēte parādīja, ka tās iekļaušana uzturā spēj pazemināt holesterīna līmeni un novērst vairāku bīstamu slimību attīstību.

Retā garšviela no tālām zemēm

Kurkumas dzimtene tiek uzskatīta Indija, Šrilanka, Dienvidķīna, Indonēzija. Nevajag brīnīties par šādu teritoriālo izplatību, jo šim augam ir aptuveni 40 sugu. No tām pārtikā tiek izmantotas tikai 3–4. To mīļi sauc par austrumu zeltu, un nosaukums ir pilnībā nopelnīts. Sakneņi un stublāji satur kurkumīnu — dabisku saulaini zeltainas krāsas krāsvielu. Bet runa nav par šī daudzgadīgā lakstauga izskatu ar spēcīgiem sakneņiem, bet gan par tā labumu cilvēka organismam.

Kā garšvielu visbiežāk izmanto garo kurkumu, ko dažkārt sauc par mājas kurkumu. Vēl viens nosaukums — turmeriks. Tai ir resni, sazaroti, gaļīgi sakneņi ar spēcīgu patīkami pikantu aromātu, lielas ovāli lancetiskas lapas, ziedi savākti ziedkopās, pēc noziedēšanas veidojas auglis – pogaļa. Visvērtīgākie ir sakneņi, no kuriem gatavo garšvielu, bet ēteriskās eļļas augstā koncentrācijā ir ne tikai tajos, bet visās auga daļās. Tuvākais radinieks — ingvers, tiem pat aromātā ir kopīgas notis, tāpat kā derīgo īpašību sarakstā.

Garšvielu dažkārt dēvē par «Indijas safrānu», jo tās pielietojuma joma un izskats ir līdzīgi. Indijā tā zināma jau apmēram 5000 gadus. Eiropas valstīs to iepazina daudz vēlāk – kā daļu no karija garšvielu maisījuma, un tās derīgo īpašumu saraksts joprojām tiek papildināts. Daudzu gadsimtu garumā kurkuma ir rūpīgi pētīta no organismu ārstnieciski profilaktiskās iedarbības viedokļa, tostarp zināma tās pozitīvā ietekme uz asinsrades procesu, kā arī uz toksīnu izvadīšanu un holesterīna līmeņa stabilizēšanu. Tajā pašā laikā garšviela nekaitē organismam kopumā un tai nav tikplaša kontrindikāciju saraksta kā sintētiskajiem medikamentiem.

Sastāvs un derīgās īpašības

Kurkuma satur veselu virkni vitamīnu un mikroelementu. Tomēr, ņemot vērā nelielo patērēto daudzumu (ne vairāk kā 1 tējkarote dienā), šie rādītāji nav izšķiroši. Galvenā vērtība slēpjas kurkumīna klātbūtnē. Šim polifenola savienojumam piemīt pretiekaisuma, antibakteriāla un antioksidanta iedarbība. Tas samazina brīvo radikāļu daudzumu, kas izraisa bojājumus šūnu līmenī. Šī vērtīgā īpašība ļauj novērst tādu slimību kā ateroskleroze, diabēts, onkoloģija attīstību, kā arī apturēt priekšlaicīgu novecošanos.

Īpaši svarīga ir arī žultsdzenošā īpašība, kas stimulē žults veidošanos un paātrina tās atplūdi. Vienlaikus pakāpeniski samazinās holesterīna līmenis asinīs, un efekts saglabājas pietiekami ilgi. Tas samazina sirds un asinsvadu slimību risku.

Atpūšoties dabā, garšviela mazina kairinājumu un sāpes, nomierina niezi un samazina tūsku pēc kukaiņu kodieniem vai pārāk ilgas gulēšanas pludmalē. Kurkumu izmanto kā vienu no ziedes sastāvdaļām ādas slimību ārstēšanā. Un, regulāri pievienojot garšvielu ēdienam:

• organisms kompleksi attīrās;
• stabilizējas asinsspiediens;
• asinis kļūst šķidrākas;
• atjaunojas mēneša cikls;
• palielinās ieņemšanas iespējamība;
• pastiprinās dzimumtieksme;
• uzlabojas potence;
• paātrinās vielmaiņa;
• novēršas ādas slimību simptomi;
• attīrās aknas.

Kurkuma paātrina rehabilitācijas procesu pēc operācijām un traumām, kā arī tiek uzskatīta par spēcīgu profilakses līdzekli pret Alcheimera slimību. Īpašu uzmanību produktam vajadzētu pievērst cilvēkiem, kuriem diagnosticēta aptaukošanās vai cukura diabēta sākuma stadija. Kurkumīns efektīvi cīnās ar taukaudu veidošanos, kas ļauj izmantot garšvielu svara kontroles programmās, palielinot kaloriju patēriņu un zaudējot lieko ūdeni.

Austrumu mācībās par garšvielām tās tiek iedalītas vīrišķajās un sievišķajās. Kurkuma it kā radīta daiļā dzimuma pārstāvēm. To izmanto sejas krāsas uzlabošanai, ādas toņa izlīdzināšanai, dabiskās pievilcības pastiprināšanai un vispārējai organisma veselības uzlabošanai. Pastāv uzskats, ka kurkuma noteiktās proporcijās ar svaigpienu spēj palielināt krūšu izmēru.

Garšvielu bieži izmanto paaugstināta holesterīna līmeņa gadījumā. Par šiem traucējumiem organismā var uzzināt arī bez daudzām analīzēm. Pietiek ieklausīties savā pašsajūtā. Ja jūtams pastāvīgs nogurums, atmiņas un redzes asuma samazināšanās, galvassāpes bez acīmredzama iemesla, tad nevajag uzreiz skriet uz aptieku. Ļoti iespējams, ka pietiks iekļaut uzturā kurkumu, kā arī lietot stiprinošas uzlējumus.

Indikācijas garšvielas lietošanai ārstnieciskos un profilaktiskos nolūkos ir:

• paaugstināts risks saslimt ar senilu demenci;
• cukura diabēts;
• augsti asinsspiediena rādītāji un tā krasas svārstības;
• disbakterioze;
• kuņģa-zarnu trakta slimības;
• balsta un kustību aparāta patoloģijas;
• pazemināta imunitāte.

Kontrindikāciju ir maz. Pie tām pieder alerģija un individuāla nepanesība, žultsakmeņu slimība, gremošanas sistēmas slimību paasinājumi. No garšvielas jāatturas grūtniecēm jebkurā termiņā, jo kurkuma paaugstina dzemdes tonusu.

Receptes ar kurkumu

Augsta holesterīna gadījumā garšvielu var lietot dažādos veidos. Visbiežāk to pievieno ēdieniem vai dzērieniem. Tā būs piemērota plovā, vistas gaļā, cepumos, pākšaugu pagatavošanā, rīsu mērcēs.

Zelta piens

Lielisks variants bērniem starpsezonas un saaukstēšanās slimību periodā. Arī šī recepte ir pazīstama kā atjaunošanās līdzeklis. Uz 1 glāzi piena ņem 0,5 tējkarotes kurkumas un rīvēta ingvera. Maisījumu lēnām silda, pēc tam vāra 2-3 minūtes, lai šķidrumā maksimāli koncentrētos derīgās vielas. Lietot pa 1 glāzei ne ilgāk kā 35-40 dienas.

Maisījums ar medu

Divi spēcīgākie produkti dod apbrīnojamu rezultātu, ne tikai stiprinot imunitāti, bet arī stabilizējot holesterīna līmeni. Pagatavošana ir ārkārtīgi vienkārša. Medu un garšvielu sajauc proporcijā 10:1. Masu ieteicams pagatavot stikla traukā, maisīt ar koka piestu vai irbulīti, bez saskares ar metālu, uzglabāt ledusskapī. Lietot pa 1 tējkarotei, lēnām sūcot, 2 stundas pēc ēšanas.

Tēja

Pagatavojams elementāri, ieguvums ir augsts. Dzēriens silda, dezinficē zarnas, atjauno asinsvadu elastību, normalizē asins rādītājus. Dienā ieteicams dzert ne vairāk kā 1-2 tases. Uz 200 ml verdoša ūdens ņem 0,5 tējkarotes kurkumas bez kaudzes. Atļauts pievienot citrona šķēlīti, medu vai ingveru pēc garšas.

Kefīra dzēriens ar kurkumu

Šādā sadarbībā organisma attīrīšanās tiek apvienota ar vielmaiņas paātrināšanu, zarnu peristaltikas stimulēšanu un labvēlīgas vides radīšanu laktobaktēriju vairošanai. Dzērienu var pagatavot vairākos veidos:

1. Kefīra glāzē pievienot pusi tējkarotes garšvielas un 5 g medus.
2. Vispirms atšķaidīt kurkumu 1 ēdamkarotē verdoša ūdens, pēc tam iemaisīt skābpiena produktā.
3. Kefīru sajauc ar kurkumu, ingveru un kanēli, kur katras garšvielas ņem pa 1 tējkarotei bez kaudzes.

Medus variants ir vislabāk lietojams vakarā, kad nepieciešams nomierināties, atslābināties un noskaņoties miegam. Maisījums ar ingveru sniegs enerģiju visai dienai, ja to izdzersiet no rīta pēc brokastīm.

Bez garšvielas lietošanas dabiskā veidā, var pievērst uzmanību preparātiem uz tās bāzes. Īpaši populāri ir „Kurkumīns” un „Bio-Kurkums”, kuru sastāvā papildus pamata sastāvdaļai ietilpst vitamīnu komplekss un vairāki mikroelementi. Preparāti ir ieteicami tādām pašām indikācijām kā pati garšviela.

Kurkuma ir atzīta par vērtīgu produktu, kas spēj normalizēt holesterīna līmeni asinīs, nekaitējot citām sistēmām un orgāniem. Dabas spēks palīdzēs ne tikai stabilizēt rādītājus un uzlabot asins sastāvu, bet arī nostiprināt organismu kopumā un samazināt daudzu patoloģiju attīstības risku.