Genipa: kas tas par augli un ar ko tas ir noderīgs

Rubiju dzimtas augļu koks genipa sasniedz līdz 30 m augstumu. Tas ir slaids koks ar plaši izplestiem zariem, interesants ar saviem augļiem, kurus angļi iesaukuši par "marmelādes kastīti". Galvenokārt tāpēc, ka miza ir bieza un blīva, un mīkstums ir piepildīts ar aromātisku saldumu.

Genipa ir lapkoku augs. Spīdīgas ovālas lapas malās ir robainas. Lapu platums svārstās no 4 līdz 13 cm, bet garums sasniedz 33 cm. Vidū skaidri redzama gaiša dzīsla.

Ziedkopas ir lielas, diametrā 5–6 cm, pēc tipa līdzīgas rožu ziediem, ar 5 dzeltenas, sarkanas vai baltas nokrāsas ziedlapiņām.

Genipas augļi ir ovālas formas, 9–15 cm gari, līdz 9 cm plati. Miza ir raupja, it kā viegli pārkaisīta ar miltiem. Augļa iekšpusē atrodas gaiši brūnas vai dzeltenas sēklas. Interesanti, ka iekšējais mīkstums sākotnēji ir krēmkrāsā, bet, saskaroties ar gaisu, pakāpeniski kļūst dzeltens. Un tās nav visas unikālās īpašības šim aizjūras auglim.

Kur aug

Savvaļā augošā genipa ir izplatījusies Kubā, Puertoriko, Virdžīnu salās, Gvadelupā, Trinidadā – no Meksikas dienvidiem, Kolumbijas un Venecuēlas līdz Peru, Bolivijai un Argentīnai. Tajā pašā reģionā to kultivē kā dekoratīvu un augļu augu. Jau sen genipu audzē Filipīnās. Dažās valstīs koku audzē kā dabisku žogu vai ganību dzīvžogu.

Pagājušā gadsimta 60. gadu vidū Latīnamerika sāka īstenot projektu genipas pavairošanai, lai atjaunotu mežus Brazīlijas ziemeļaustrumos. Tur tika izveidotas plašas plantācijas. Augļi tika izmantoti liķieru un citu pārtikas produktu ražošanai, savukārt koksne tika izmantota vietējām vajadzībām.

Vecajā pasaulē genipa nav zināma. Filipīnu entuziasti mēģināja izplatīt kultūru ASV. Koks izauga augkopības stacijā Maiami līdz 6 m augstumam, bet nekad neziedēja. Arī Krievijas lauksaimniecības zinatniskajā centrā "Usadba" tika izaudzēts liels koks. Tas nekad nedeva augļus, un pēc tam to nogalināja sals.

Degustācija

Šo koku audzē augļu dēļ. No tiem gatavo saldējumu, želeju, ievārījumu, biezeni, sulas un džemu. Dabigā veidā augļus var ēst tikai tad, kad tie ir pārgatavojušies un kļuvuši mīksti. Garša ir skāba, atgādina kaltētus ābolus.

Vispirms ir jāieskelta augļa plānā miziņa un jāizsūc no tā želejveida saturs. Visas sēklas un miziņa ir jāizmet. Ja tomēr sēklas nokļūst mutē, tās noteikti ir jāizspļauj.

Interesanta detaļa: Genipas sula ir bezkrāsaina. Bet gaisā tā nonāk saskarē ar cilvēka ādu un pārvēršas par izturīgu tumši zilu krāsu, tāpēc to izmanto kā pārtikas krāsvielu. Indieši ar šo sulu zīmē uz ķermeņa attēlus, un krāsa turas izturīgi līdz trim nedēļām.

Ne mazāk eksotisku pielietojumu atrada makšķernieki. Viņi gatavo ēsmu no nenobriedušiem augļiem, un ūdenstilpņu iemītnieki labprāt sapeld pie garduma, ķeroties uz āķa.

Karstās tropu zemēs aktuāls ir genipas kompots. Labi slāpes remdējošu dzērienu dzer tīrā veidā vai pievieno vīnam. Vēl vienu veidu izmanto Puertoriko. Augļus sagriež, ieliek ūdenī un gaida rūgšanas sākumu. Tikai kad masa ir sarūgusi, pievieno smaržīgus augļus, ogas, aromātiskas vielas. Papildus slāpju remdēšanai uzlējumam ir tonizējoša īpašība.

Var vienkārši augļus sagriezt, ielikt ūdens krūzē, pievienot cukuru, un iegūs vieglu dzērienu karstai dienai, kas atgādina limonādi. Uz ielām tirgotāji pārdod pudelēs pildītu koncentrātu ar ledu. Filipīnās iecienīti ir atspirdzinoši dzērieni, kā arī želeja, šerbets un saldējums. Mīkstums reizēm kalpo kā piedeva, aizstājot pektīnu, kas palīdz augļu sulu želēšanai. Brazīlijas laucinieki no augļiem gatavo ievārījumu, sīrupu, bezalkoholisku dzērienu, vīnu un stipru liķieri.

Augļos, kā liecina pētījumi, ir olbaltumvielas, ogļhidrāti, ābolskābe. Kaloritāte – 113 kcal/100 g.

Genipas ārstnieciskās īpašības

Genipas kompots ir ne tikai patīkams lietošanā un efektīvi remdē slāpes. Tam ir vērtīgākas īpašības.

1. Centrālamerikas iedzīvotāji jau sen ir pielāgojušies izmantot kompotu kā atkrēpošanas līdzekli stipra klepus gadījumā. Ar to ārstē arī saaukstēšanās slimības un angīnu. Ziedu novārums kalpo kā pretdrudža līdzeklis, tāpat kā lapu sula.
2. Augļos ir bagātīgs kalcija, fosfora un askorbīnskābes (C vitamīna) saturs. Likumsakarīgi, ka augļi cilvēka organismam iedarbojas vispārēji stiprinoši un atjaunojoši.
3. Vietējiem iedzīvotājiem ir ierasts ķerties pie genipas augļiem dzelte saslimšanas gadījumos un izmantot kā prettārpu līdzekli.
4. Diurētiskā iedarbība padara augļus neaizstājamus dažādas etioloģijas tūskas, urīnizvades sistēmas slimību gadījumos.
5. Tautas medicīna iesaka sasmalcināt nenobriedušus augļus un izmantot kopā ar mizas novārījumu faringīta un venerisku slimību ārstēšanā. Turklāt saknes novārījums ir arī spēcīgs caurejas līdzeklis.
6. Noderīga ir arī genipas miza. Tā ir bagāta ar tanīnu, kas padara to neaizstājamu ādas infekcijas slimību ārstēšanā. Ja uz koka stumbra izdara iegriezumu, no mizas iztek gaišs sveķis, salds pēc garšas. Tieši šie ir tas spēcīgais dezinfekcijas līdzeklis. Sveķus atšķaida ar ūdeni, un iegūto šķīdumu mazgā ne tikai brūces un skrāpējumus, bet pat iekaisušas acis.
7. Tiek atzīmēta arī aktīva genipas produktu antibakteriāla ietekme uz patogēnām mikrobiem, proti, tie darbojas kā antibiotika. Sasmalcinātas sēklas var izmantot kā vēmšanas līdzekli.

Kontrindikācijas

Cilvēku, kuri kultivē genipu, patērē tās augļus, izpētījuši ziedu, mizas, lapu, sakņu īpašības, pieredze liecina, ka kontrindikāciju nav. Iespējama tikai individuāla nepanesība.

Kur izmanto genipu

Gajānā negatavus augļus galvenokārt izmanto kā zivju ēsmu. Uz zemes nokritušos augļus apēd savvaļas un mājdzīvnieki. Lapojums kalpo kā labs lopbarības papildinājums.

Mizu bieži izmanto ādas apstrādē, tā kalpo šķiedras ražošanai. Tomēr šādi pavedieni der tikai rupjam apģērbam.

Jauno koksni izmanto kā malku, žogu stabiņus. Desmit gadus vecus kokus izmanto zāģmateriāliem. Koksne ir dzeltenbalta vai pat nedaudz rozīga, ar tik tikko pamanāmām sarkanīgām dzīslām. Tai ir laba šķiedrainība, tā ir cieta, bet elastīga, izturīga. Tomēr šo koksni ļoti iecienījuši termīti, kas apšauba tās izturību.

No genipas koksnes izgatavo daudz veidu sadzīves priekšmetu, tostarp galdniecības izstrādājumus. Ziedi kalpo kā labs bišu medus augs.

Kā audzēt

Genipu var pavairot ar sēklām un spraudeņiem. Sēklas pat nav īpaši jāsagatavo. Pietiekami ir ievietot sēkliņu labi irdinātā augsnē puscentimetra dziļumā. Vietai jābūt siltai, virs 23 grādiem. Zeme pastāvīgi jāmitrina, bet nepadarot to slapju.

Dīgsti parādās pēc 25–30 dienām. 6 līdz 12 mēnešu vecumā tie jāpārstāda. Koks nav prasīgs pret uzmanību, tas lieliski izdzīvo un plaukst pat sarežģītos apstākļos.

Ja prioritāte ir augļu audzēšana, tad attālums starp kokiem ir 10–15 m. Nokritušās lapas kalpo plantācijas augsnes bagātināšanai.

Kultūra aug burtiski acu priekšā. Pēc trim gadiem jāgaida pirmie augļi. Visbiežāk koks nes augļus reizi gadā. Bet ir īpaši ražīgas šķirnes, kas priecē savus saimniekus visu gadu. Genipa labvēlīgi izturas pret pārmitrināšanu un labi jūtas periodiski applūstošās augsnēs, bet pilnībā nepanes aukstumu un pie nelielām salnām neizdzīvo, bet iet bojā.

Tāpēc šī kultūra nav sastopama kalnainos apvidos, kur laiks ir nestabils un atšķiras no karstajiem un mitrajiem tropiem.

Kur audzēt
Vieta jāizvēlas saulaina, gaiša, ja ir ēna, tad nedaudz. Pēc reakcijas priekšroka tiek dota neitrālai vai viegli skābai zemei. Laistīšanai jābūt bagātīgai, lai vasarā augsni uzturētu pastāvīgi mitru – tas ir tieši tas gadījums, kad labāk pārliet, nekā nepietiekami.

Papildbarošana jāveic ne retāk kā divas reizes mēnesī, mainot organiskos un minerālmēslus. Ziemā mēslot nav nepieciešams.

Svarīga prasība režīmam – siltums. Ziemā temperatūru uztur 15–20 grādu līmenī, vasarā – jo karstāk, jo labāk. Protams, genipa var izturēt īslaicīgu temperatūras pazemināšanos līdz 0, bet labāk neriskēt.

Interesanti fakti

1. Dažādās valstīs genipu sauc par hagua, čibara, lana, vitu, maluko.
2. Peru ūdeņos mīt parazītiskais samiķis “kandiru”. Tas burtiski paralizē vietējos iedzīvotājus ar bailēm. Tas var iepeldēt jebkurā, pat visintīmākajā cilvēka vietā un ieķerties tur ar asajiem ērkšķiem uz žaunām. Parazīts barojas ar asinīm un apkārtējiem audiem, radot ne tikai stipras sāpes, bet var izraisīt arī letālu iznākumu. Lai to izņemtu, neiztikt bez ķirurģiskas iejaukšanās. Palīdz arī genipas augļu sula vai pārogļotas lapas. Šo produktu ievadīšana kandiru piestiprināšanās vietā nogalina zivtiņu, un to pēc tam var izņemt.
3. Gvatemalas indieši kokam piešķir sakrālu nozīmi. Noteiktu rituālu laikā viņi nes augļus rokās, cerot un ticot, ka tas pasargās viņus no nelaimēm un slimībām.

Genipas augļa foto