Vīnogu lapas: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Vīnogulāju lapām ir ne tikai patīkama garša, bet tās satur arī daudz labvēlīgu komponentu. Šo augu tautas dziednieki izmanto jau kopš seniem laikiem. Tomēr tām ir arī kontrindikācijas.

Sastāvs un kaloriju saturs

Lapu kaloriju saturs ir ļoti zems – 93 kcal uz 100 g produkta. No šīs masas ūdens veido 73 g, tauki – 2 g, ogļhidrāti – 7 g, olbaltumvielas – 7 g un uztura šķiedrvielas – 11 g.

Ķīmiskais sastāvs ir daudzveidīgs. Tajā ir liels daudzums vielu, kam ir svarīga loma veselīga organisma veidošanā un uzturēšanā:

1. Fosfors. Viens no svarīgākajiem minerāliem organismā. To izmanto, lai uzturētu kaulus stiprus un veselus. Fosfors izvada no organisma atkritumvielas un toksīnus, kā arī paātrina bojāto audu atjaunošanos, piedalās enerģijas izmantošanā un uzglabāšanā.
2. Kalcijs. Kopā ar fosforu piedalās kaulu stiprības un veselības uzturēšanā. Pārī ar magniju uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību. Bloķē piesātināto tauku uzsūkšanos zarnās, tādējādi novēršot holesterīna attīstību. Piedalās muskuļu kontrakcijas procesā, tāpēc elementa trūkuma gadījumā var novērot krampjus.
3. Kālijs. Pārraida nervu impulsus un uztur ūdens-sāls līdzsvaru organismā. Tas ir svarīgs elements, kas ir atbildīgs par olbaltumvielu sintēzi un pārvērš glikozi šūnu enerģijā.
4. Selēns. Padara organismu izturīgāku pret slimībām un stresu, uzlabojot asinsriti un tās antioksidanta spējas. Tas spēj mazināt iekaisumu un cīnīties ar brīvajiem radikāļiem. Uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību un atvieglo cilvēka stāvokli daudzu slimību gadījumā.
5. Magnijs. Piedalās lielākajā daļā ķīmisko reakciju organismā un šūnu augšanas regulācijā. Tas ir neaizstājams elements olbaltumvielu sintēzei. Magnijs ir atbildīgs arī par normāla cukura līmeņa uzturēšanu asinīs un asinsspiediena uzturēšanu normas robežās. Labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu un mazina muskuļu sasprindzinājumu. Īpaši svarīgs sirds un asinsvadu sistēmai.
6. Dzelzs. Uzlabo skābekļa apmaiņas procesus organismā un veicina audu elpošanu. Piedalās vielmaiņas un asinsrades procesos. Uztur normālu smadzeņu un vairogdziedzera darbību, stiprina imunitāti.
7. Nātrijs. Normalizē ūdens un sāls apmaiņu organismā, uzlabo siekalu un aizkuņģa dziedzera enzīmu izstrādi. Regulē skābju-bāzes līdzsvaru organismā un piemīt asinsvadus paplašinoša īpašība.
8. Mangāns. Paātrina brūču dzīšanu, veicina cukura līmeņa pazemināšanos asinīs. Stiprina kaulus un piesātina organismu ar antioksidantiem.
9. Vitamīni B1–B9. Veicina tauku un olbaltumvielu pārveidi enerģijā, stiprina nervu sistēmu. Spēj uzlabot ādas, nagu un matu izskatu un stāvokli, piedalās hemoglobīna ražošanā. Stimulē sirds un asinsvadu sistēmas darbu un normalizē asinsspiedienu. Regulē cukura līmeni asinīs un piedalās tauku vielmaiņā. Paātrina brūču dzīšanu un veicina antivielu sintēzi.
10. C vitamīns. Uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbu, ir ļoti noderīgs stresa gadījumā, pateicoties nomierinošai iedarbībai uz nervu sistēmu. Pazemina arteriālo asinsspiedienu un paaugstina organisma aizsargfunkcijas. Šī vitamīna trūkuma dēļ imūnsistēma vājinās un padara cilvēku neaizsargātu pret vīrusiem un baktērijām. Tas arī par 20% samazina kataraktas attīstības iespējamību.
11. A vitamīns. Uzlabo redzi un paaugstina organisma aizsargfunkcijas. Pazemina holesterīna līmeni un veicina kolagēna ražošanu, tādējādi palielinot ādas elastību. Stiprina nervu sistēmu, uzlabo miegu un vielmaiņas procesu.
12. E vitamīns. Stimulē imūnsistēmas darbu, piedalās asinsrites un hormonu ražošanas procesos. Paaugstina cukura līmeni un samazina organisma nogurumu, ir Alcheimera slimības un urīnpūšļa slimību profilakse.
13. K vitamīns. Uzlabo asins recēšanu un piedalās olbaltumvielu sintēzē. Atbild par kalcija mijiedarbību ar D vitamīnu un to uzsūkšanos organismā. Piemīt pretsāpju iedarbība un ir osteoporozes profilakse. Tāpat neitralizē dažas indes.
14. Omega-3 taukskābes. Cilvēka organisms praktiski nespēj tās ražot patstāvīgi, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tās nonāktu no ārpuses. Tās izvada no organisma holesterīnu, samazina apetīti un mazina izsalkuma sajūtu. Omega-3 uztur normālu arteriālo asinsspiedienu un uzlabo asins sastāvu. Tās arī uzlabo atmiņu, atjauno ādas elastību un pagarina locītavu kalpošanas laiku.

Kādas ir vīnogulāju lapu priekšrocības

Vīnogu lapas būs noderīgas praktiski visiem. Tās spēj mazināt iekaisumus, apturēt asiņošanu, novērst kuņģa darbības traucējumus. Tās pozitīvi ietekmē nervu sistēmu un uzlabo cilvēka noskaņojumu depresijas periodā.

Sievietēm

Ir zināmi gadījumi, kad vīnogu lapas tiek izmantotas kosmetoloģijā. Eksistē krēmi un sejas maskas uz šīs izejvielas bāzes. Arī tautas medicīna izmanto lapas šim nolūkam. Tās spēj mazināt ādas iekaisumus, palielināt tās elastību un cīnīties ar pūtītēm. Turklāt, pateicoties A vitamīnam, lapas ir spēcīgs antioksidants un palēnina novecošanās procesus organismā.

Tos izmanto arī daudzu sieviešu slimību ārstēšanai, tomēr pirms lietošanas obligāti jākonsultējas ar ārstu. Dažos gadījumos no tiem var būt vairāk kaitējuma nekā labuma.

Vīriešiem

Vīnogu lapu sula spēj uzlabot vīriešu spēku. Vīnogu lapām piemīt pretiekaisuma, pretmikrobu un antibakteriālas īpašības, tāpēc tautas dziednieki iesaka tās lietot prostatīta gadījumā. Bet to drīkst darīt tikai ar ārsta atļauju.

Grūtniecības laikā

Grūtniecības laikā vīnogu lapas nav ieteicams lietot, īpaši pirmajā un otrajā trimestrī. Pārmērīga lietošana var izraisīt dzemdes tonusu, kas draud ar grūtniecības pārtraukšanu. Nelielos daudzumos tās var būt noderīgas, taču ārsti stingri iesaka atteikties no to lietošanas. Grūtniecēm ir citi, drošāki derīgo vielu avoti.

Zīdīšanas periodā

Neskatoties uz lielo derīgo vielu daudzumu, vīnogu lapas nav ieteicams lietot zīdīšanas periodā. Šis augs negatīvi ietekmē laktāciju. Tāpat bērniem var rasties zarnu problēmas, īpaši kolikas un vēdera uzpūšanās.

Bērniem

Bērniem, kuriem nepatīk tīrīt zobus un kuri no tā izvairās, iepatiksies veids, kā apkarot kariesu, izmantojot vīnogu lapas. Šim nolūkam tautas medicīna jau sen izmanto izejvielu – ir jāsakošļā vīnogu lapas. Interesanti, ka šīs metodes efektivitāti ir apstiprinājuši daudzi zinātniski pētījumi. Vīnogu lapās ir organiskās skābes, kas ir smaganu slimību profilakse, iznīcina nevēlamos mikroorganismus un balina zobus. Lapu efektivitāte ir tik liela, ka pietiek ar vienu lapiņu dienā. Vairāk lietot nav ieteicams, jo pastāv risks sabojāt zobu emalju.

Arī bērniem vīnogu lapas būs noderīgas ar bagātīgu vitamīnu komplektu, kas ir svarīgi imunitātes stiprināšanai. Šādu zaļumu ēdienu lietošana var uzlabot redzi un mazināt acu nogurumu.

Svara samazināšanai

Vīnogu lapas ir neticami noderīgas svara zaudēšanai. Pirmkārt, tajās ir zems kaloriju daudzums, otrkārt, tās ir bagātas ar vitamīniem un minerālvielām, un šo izejvielu novārījumam piemīt diurētiska iedarbība, kas veicina tūskas mazināšanos. Liels augu šķiedrvielu daudzums uzlabo vielmaiņu un gremošanu, kā arī sniedz sāta sajūtu uz ilgu laiku. Tās var lietot uzturā kopā ar diētiskiem ēdieniem vai ārstniecisku sastāvu veidā (uzlējumi, novārījumi utt.).

Varikoze un tūska ir liekā svara pastāvīgie pavadoņi. Kompreses no vīnogu lapām palīdzēs atbrīvoties no šīs problēmas. Tās ne tikai uzlabo asinsriti un mazina tūsku, bet arī mazina sāpju sindromu. Pastāv pat īpašas tabletes un ziedes uz vīnogu lapu bāzes.

Izmantošana tautas medicīnā

Tautas dziednieki nevarēja paiet garām tik noderīgam augam, tāpēc sāka to izmantot daudzu slimību ārstēšanai. No vīnogu lapām gatavo novārījumus, uzlējumus, tinktūras, tējas un ziedes.

Stiprinoša tēja

Tēju ir lietderīgāk pagatavot no auga kaltētām lapām. Šādā veidā tajās ir ievērojami augstāka derīgo vielu koncentrācija.

Lai pagatavotu tēju, vīnogu lapas jāsasmalcina un jāaplej ar verdošu ūdeni, pēc tam jāatstāj ievilkties 15 minūtes. Pirms lietošanas uzlējums jāatšķaida ar verdošu ūdeni proporcijā 1:1. Dienas deva imunitātes stiprināšanai ir 200–250 ml. Šāda tēja paaugstina organisma aizsargfunkcijas un piesātina ar derīgām vielām.

Pretiekaisuma un urīndzenošs uzlējums

Pagatavošanai būs nepieciešamas svaigas vīnogu lapas bez zariņiem. Tās jāpārbauda, vai nav bojātu vietu, un rūpīgi jānomazgā. Pēc tam jāsaritina bumbiņās un jāpiepilda 0,5 l burka par 1/3. Tālāk lapas jāaplej ar verdošu ūdeni līdz augšai, jāpārklāj ar vāku un jānovieto tumšā vietā uz 20 dienām istabas temperatūrā. Ik pēc divām dienām burka jāsakrata.

Zāles jālieto vienu reizi dienā pa 10 pilieniem, atšķaidot ar 50 ml vārīta ūdens, pirms ēšanas. Maksimālais ārstēšanas kurss ir 14 dienas, pēc kura jāveic obligāts pārtraukums, kas ilgst vismaz nedēļu. Uzlējumu var lietot arī ārēji. Šim nolūkam jāveido kompreses vai jāieziež problemātiskās ādas vietas ar vates tamponu.

Uzglabājot ledusskapī, derīguma termiņš ir 90 dienas, bet istabas temperatūrā – divreiz ilgāks.

Kuņģa-zarnu traktam un potencei

Tinktūru gatavo no jaunām vīnogu lapām. Kā spirta bāzi ideāli piemērots vīnogu pašgatavotais spirts, bet var izmantot arī parasto degvīnu. Lapu vajadzēs daudz – vienu litra burku. Tās rūpīgi jānomazgā, jānoņem visi zariņi un bojātās vietas, pēc tam jāievieto burkā, bet nesablīvējot. Tad jāaplej ar 1 litru degvīna vai pašgatavotā spirta. Burka cieši jāaizvāko, pēc tam jānovieto tumšā vietā uz 3–4 dienām. Pēc tam jāizkāš caur vairākās kārtās salocītu marli un jāpārlej citā stikla traukā.

Jālieto pa dažiem pilieniem, atšķaidot ar ūdeni, 2–3 reizes dienā pirms ēšanas. Šāda tinktūra uzlabo kuņģa-zarnu trakta darbību, ārstē dažas tā slimības (vēlams konsultēties ar ārstu). Tā būs noderīga arī varikozu vēnu gadījumā, ārīgi lietojot kompresēm.

Gastrīta un čūlas gadījumā

Šajā gadījumā vīnogu lapas drīkst lietot tikai ar ārsta atļauju un viņa noteiktajos daudzumos. Šo slimību gadījumā izmanto svaigu lapu sulu. Vispirms tās jānomazgā, pēc tam jāsaritina bumbiņās un jāsasmalcina dziļā bļodā, līdz izveidojas biezenis. Tad jāsaloka marle vairākās kārtās, jāizveido no tās kaut kas līdzīgs maisiņam, jāielej tajā biezenis un jāizspiež sula. Tā spēj samazināt kuņģa skābumu (tādēļ to var lietot tikai gastrīta gadījumā ar paaugstinātu skābumu, nevis pazeminātu), atbrīvo no sliktas dūšas un vemšanas, kā arī mīkstina gļotādu. Ārstēšanas devas tiek izvēlētas individuāli katram cilvēkam.

Uzlējums no augu maisījuma pret klepu

Vēl viena tinktūras versija – uz augu maisījuma bāzes. Būs nepieciešama 1 ēdamkarote ozola mizas, 1 ēdamkarote rozīņu un vīnogu lapas. Veselas lapas izklāt burkā, lai tās aizņemtu 1/2 litra burkas tilpuma, pēc tam virsū pievienot pārējās sastāvdaļas. Visu pārliet ar 0,5 l degvīna, cieši aizvērt ar vāku un novietot uz 7–10 dienām tumšā, vēsā vietā, katru otro dienu sakratot. Gatavās zāles izkāst un dzert pirms ēšanas, dažus pilienus atšķaidot 1/2 glāzē ūdens. Tinktūra efektīvi cīnās ar klepu, tūsku un varikozām vēnām, tai ir vispārēji stiprinoša iedarbība.

Urīndzenošs un pretiekaisuma novārījums

Novārījumu izmanto arī kompresēm pret varikozām vēnām, reimatismu un iekaisuma procesiem uz ādas. Tas spēj uzlabot ādas un matu stāvokli.

Novārījumu gatavo no svaigām vīnogu lapām. Augu nepieciešams nomazgāt, noņemt zariņus, pēc tam izspiest sulu. To kopā ar mīkstumu sajauc ar ūdeni proporcijā 1:5, pēc tam liek uz lēnas uguns un vāra vienu stundu, nepārtraukti maisot. Gatavo novārījumu noliek ievilkties istabas temperatūrā 2–3 stundas, pēc tam izkāš. Dzert pa 1–2 ēdamkarotēm pirms ēšanas. Ārstēšanas kurss nedrīkst pārsniegt 3 nedēļas.

Ziede no lapu sulas

Vispirms jāiegūst tīra sula. To var izdarīt, sasmalcinot lapas līdz biezeņa stāvoklim un pēc tam izspiežot tās caur marli. Gatavo sulu vēl vairākas reizes izkāš, lai paliktu tīrs šķidrums. Pēc tam sajauc ar medu, iegūstot biezu konsistenci. Pateicoties medum, vīnogu lapu sula būs vairākas reizes noderīgāka. Ziedi var uzklāt uz brūcēm vai ādas iekaisumiem. Tā palīdz pret varikozām vēnām un locītavu sāpēm.

Lietojums kosmetoloģijā

Vīnogu lapas pozitīvi ietekmē ādas stāvokli. Tās spēj barot ādu, novērst lobīšanos un mazināt iekaisumu. Pat tradicionālā medicīna tās izmanto kā sastāvdaļu krēmos. Bet zāles var pagatavot arī mājās.

1. Sejas ādai ir viegli pagatavot vienkāršu masku. Tā spēj noņemt atmirušos audus un mitrināt ādu. Tās pagatavošanai būs nepieciešamas vairākas svaigas vīnogu lapas. Tās rūpīgi jānomazgā, jāizžāvē un jāsasmalcina blenderī līdz biezeņa konsistencei. Labākam efektam ieteicams biezenim pievienot 1–2 karotes ziedu medus un visu rūpīgi samaisīt. Gatavo masku uzklāt uz sejas, vienmērīgi izsmērējot. Pēc 25 minūtēm noskalot ar vēsu ūdeni. Procedūru var atkārtot vairākas reizes dienā.
2. Taukainai ādai derēs cita recepte. Vīnogu lapas rūpīgi jāsasmalcina bļodā, pēc tam jāpievieno 10 tējkarotes vīnogu sulas un 5 ēdamkarotes tīra ūdens (vēlams izmantot avota ūdeni, ja tā nav, var aizstāt ar tēju). Pēc vēlēšanās pievienojiet 10 tējkarotes saldo mandeļu eļļas. Iegūtās zāles rūpīgi samaisiet, pēc tam pārlieciet hermētiskā traukā. Var izmantot stikla burku. Uzklājiet zāles uz ādas divreiz dienā – no rīta un vakarā, izmantojot vates tamponu. Tās ne tikai savelk poras, bet arī attīra tās. Pēc 5 minūtēm noskalojiet seju ar ūdeni un uzklājiet sejas krēmu. Zāles var uzglabāt ledusskapī.
3. Matu stāvokli var uzlabot vīnogu lapu novārījums. Lai pagatavotu zāles, lapas jānomazgā un jānoņem visi zariņi un bojātās daļas. Pēc tam tās jāsasmalcina līdz putrai, un jāatdala 100 g iegūtās masas, kuru aplej ar 2,5 glāzēm vārīta ūdens. Trauku ar lapām liek uz lēnas uguns, pārklāj ar vāku un vāra stundu. Šajā laikā šķidruma daudzumam jāsamazinās par trešdaļu. Novārījumu atstāj ievilkties līdz pilnīgai atdzišanai, pēc tam izkāš caur vairākās kārtās salocītu marli un pārlej stikla traukā. Izmanto matu skalošanai pēc šampūna. Novārījums piešķir matiem apjomu un spīdumu, novēršot matu izkrišanu, un spēj atbrīvot no blaugznām. To var arī pievienot šampūnam.

Kaitējums un kontrindikācijas

Svarīgi atcerēties, ka labumu organismam var dot tikai vesela vīnogu lapa. Jāpievērš uzmanība visam – lapas formai, krāsai, uzbūvei, kā arī kātiņa ierobam. Piemēram, ja malās lapiņa izliekas vai sāk izžūt, to nedrīkst lietot uzturā. Lapām jābūt gaišām, parasti tumšums raksturīgs rudenim, un, ja tas notiek vākšanas laikā, labāk atturēties no šādas lapiņas sagatavošanas.

Īpaši bīstams brīdinājums ir balts pārklājums uz virsmas. Tas liecina par bojājumu ar mikroorganismiem, kurus var redzēt tikai ar mikroskopa palīdzību. Nokļūstot organismā, tie var izraisīt daudzas problēmas. Jāignorē arī lapas, kas pārklājas ar plankumiem.

Tāpēc, lai nepaliktu bez ārstniecības izejvielām, tās savlaicīgi jāapstrādā pret kaitēkļiem. Parasti to dara, kad krūmam izaug piektā lapa. Ja slimību parādīšanos neizdevās izvairīties, ir pareizi jānosaka slimība un jāatbrīvojas no tās.

Vīnogu lapas ir organismam vērtīgs produkts, bet tas jālieto mērenos daudzumos. Pārsniedzot pieļaujamo devu, var attīstīties kuņģa-zarnu trakta slimības. Aizliegts lietot vīnogu lapas grūtniecības laikā, barojot bērnu ar krūti, gastrīta ar pazeminātu skābumu gadījumā. Tās nav ieteicams ēst arī astmas, nieru mazspējas, cukura diabēta, sirds mazspējas un onkoloģisko slimību gadījumā. Ja ir šādas patoloģijas, lapas drīkst lietot tikai pēc ārsta atļaujas.

Arī veseliem cilvēkiem nebūtu par ļaunu konsultēties ar ārstu – atsevišķos gadījumos var novērot individuālu auga nepanesību, kas rada nopietnas veselības problēmas.

Vākšana un uzglabāšanas veidi

Lai augs saglabātu savas pozitīvās īpašības pēc iespējas ilgāk, ir jāievēro daži vākšanas noteikumi un īpatnības.

Īpaša uzmanība jāpievērš vākšanas laikam. Ieteicams to darīt maijā–jūnijā. Ārstniecības nolūkos labāk izmantot tikai jaunas lapas. To virsmai jābūt mīkstai un gludai, bet dzīslām – plānām. Vēlams lasīt lapas ārstniecības nolūkos saulainā laikā no rīta, kad rasa vēl nav paspējusi pilnībā nozust. Lapas noplūc kopā ar zariņiem, bet pirms lietošanas tie obligāti jānoņem.

Tās var uzglabāt dažādos veidos, bet ērtāk to darīt kaltētā veidā. Lai izkaltētu lapas, tās vispirms rūpīgi jānomazgā, pēc tam jānoņem visi zariņi un bojātās daļas. Pēc tam lapas jāsagriež aploksnītēs un jāizliek pa vienai uz cepešpannas. Jākaltē 60–65 grādu temperatūrā vismaz 6 stundas ar atvērtām durvīm. Pēc tam tās jāatstāj atdzist un jāieber auduma maisiņā. Uzglabāt lapas istabas temperatūrā, ik pa laikam tās izvēdinot. Šādas izejvielas derīguma termiņš ir viens gads.

Lai saglabātu zaļās lapas, tās var sālīt. Lai to izdarītu, tās jānomazgā, jāizliek jebkurā hermētiskā traukā, kuru vispirms rūpīgi jānomazgā un jāizžāvē. Pēc tam jāsagatavo sāls šķīdums. Lapu uzglabāšanai pietiek ar sāls koncentrāciju ūdenī 10%, tātad tas jāsajauc ar ūdeni attiecībā 1:10, piemēram, uz 30 g sāls 300 ml ūdens. Vīnogu lapas pārlej ar šķidrumu līdz augšai, pēc tam aizver ar vāku un novieto vēsā vietā.

Vēl viens veids, kā saglabāt zaļumus – tos konservēt. Nomazgātas lapas jāsagriež tūbiņās, pēc tam 3 sekundes jāiegremdē verdošā ūdenī, bet pēc tam uzreiz aukstā ūdenī. Pēc tam tās jāpārliek stikla burkās un jāpārlej ar sālījumu, ko gatavo, rēķinot 40–45 g sāls uz 1 l ūdens. Burkas jānoliek tumšā vietā uz 2–3 dienām, pēc tam jāpievieno 1 tējkarote etiķa un jākonservē. Uzglabāt pieliekamajā vai pagrabā.

Vai var sasaldēt?

Saldēšana ir vēl viens veids, kā ilgstoši uzglabāt vīnogu lapas. Vispirms izejviela jāsagatavo – rūpīgi jānomazgā un jānoņem visi zariņi. Pēc tam lapas jāizklāj vienu uz otras, kaudzītēs līdz 12 gabaliem, un jāsaritina tūbiņās. Ieteicams tās iepriekš nedaudz apkaltēt cepeškrāsnī, lai tās nebūtu pārāk trauslas. Pēc tam, saritinot ruļļos, tās jāiepako ciešos maisiņos (pārtikas plēve un maisiņi ļoti drūp) un, izlaižot visu gaisu, jāievieto saldētavā. Tā kā vīnogu lapas ir diezgan trauslas, ieteicams ruļļus ievietot cietā traukā – tas var būt parasts plastmasas pārtikas konteiners. Tāpat ieteicams katru saišķīti parakstīt. Uz lapas jānorāda lapu savākšanas datums un datums, kad tās ievietotas saldētavā. Vīnogu lapu glabāšanas termiņš – līdz 8 mēnešiem. Pēc tam tās zaudē garšu, derīgās īpašības un kļūst sausas.

Atkausēšana notiek vairākos posmos. Vispirms saišķīši jāpārvieto no saldētavas ledusskapī. Kad ledus ir atkusis, jāiztur istabas temperatūrā. Var arī pēc ledusskapja saišķīšus aplej ar verdošu ūdeni un gaidīt, līdz viss mitrums iesūcas. Vīnogu lapas nav atkārtoti sasaldējamas, tāpēc atkausēt vajag ne visus uzreiz, bet pēc vajadzības.

Kā marinēt vīnogulāju lapas

Pastāv liels daudzums recepšu vīnogu lapu marinēšanai ziemai, bet starp tām atsevišķi izceļ 3 galvenās, kas ir vispopulārākās.

1. recepte

Armēņu ēdiens dolma – tie ir vīnogu lapu tīteņi. Ļoti bieži izmanto marinētas lapas, kuras pagatavot ir ļoti vienkārši. Tam būs nepieciešams:

• 100 vīnogu lapas;
• 3 litri ūdens;
• 3 ēdamkarotes sāls.

Lapas kārtīgi jānomazgā, jāapgriež astītes, pēc tam tās jāizžāvē plānā kārtā uz dvieļa. Kamēr tās žūst, var pagatavot marinādi – katlā jāielej ūdens, jāpievieno sāls un jāuzvāra līdz pilnīgai vārīšanās. Žāvētās lapas jāsakārto nelielās kaudzītēs pa 10–15 gabaliem, pēc tam jāsaritina ruļļos un cieši jāsaliek burkā vertikāli. Verdošo sālījumu jāielej burkās, pēc tam tās jāaizvāc ar metāla vāciņiem, lai gan var vienkārši aizvērt ar plastmasas vāciņiem. Marinētās lapas jāuzglabā vēsā vietā, var pat ledusskapī.

2. recepte

Vēl viens marinēšanas veids ietver citrona izmantošanu. Šādas lapas ne tikai iegūst izsmalcinātu garšu, bet kļūst vairākas reizes veselīgākas un var efektīvi tikt izmantotas pie ARVI un kuņģa-zarnu trakta slimībām. Marinētām ar citronu lapām piemīt pretiekaisuma un antibakteriāla īpašība. Pagatavošanai būs nepieciešams:

• 1 citrons;
• 40 g cukura;
• 20 g sāls;
• 500 ml ūdens;
• 25 g citronskābes;
• vīnogu lapas.

Lapas nomazgāt, atstāt nožūt. Citronu arī nomazgāt un noņemt miziņu ar speciālu rīvi, pēc tam sagriezt nelielos gabaliņos. Vīnogu lapas izkārtot pa 5–6 gabaliņiem un satīt rullīšos, pēc tam ievietot burkās, starp katru lapu rullīti ievietojot citrona gabaliņu. Ūdeni uzkarsēt uz plīts, pievienot sāli, skābi, cukuru, pēc tam uzvārīt. Šķidrumu sadalīt pa burkām un cieši tās noslēgt. Burkas apgriezt otrādi un novietot siltā vietā uz vienu dienu.

Recepte 3

Vēl viena interesanta recepte – marinētas vīnogu lapas ar sinepēm. Šī iespēja ir lieliski piemērota cilvēkiem, kuriem nepatīk lietot etiķi. Šī recepte ļauj saglabāt lapas svaigas ar dabisku garšu. Šim nolūkam ir nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

• 1 tējkarote sinepju pulvera;
• vīnogu lapas;
• 1 tējkarote sāls;
• 0,25 tējkarotes melno maltu piparu.

Lapas rūpīgi noskalot, pēc tam uz dažām sekundēm iegremdēt verdošā ūdenī. Pēc tam tās satīt rullīšos pa 10 gabaliņiem un pārvietot burkā. Katrai burkai pievienot sāli, sinepju pulveri un piparus, pēc tam apliet ar verdošu ūdeni. Traukus aizvārīt, apgriezt un novietot siltā vietā, līdz pilnībā atdziest. Pēc tam pārvietot uz pastāvīgu konservēšanas glabāšanas vietu.

Ēdienu receptes ar vīnogulāju lapām

Pateicoties patīkamajai garšai, vīnogu lapas tiek izmantotas dažādu ēdienu pagatavošanai.

Dolma

Tie ir austrumu kāpostu tīteņi, kur kāpostu lapu vietā izmanto vīnogu lapas. Armēnijā dolmu vienmēr gatavo svētkos. Galvenais noslēpums šī ēdiena pagatavošanā ir izmantot tikai jaunas un svaigas lapas, citādi garša būs pavisam atšķirīga. Pagatavošanai nepieciešams:

• 1 kg liellopu gaļas filejas;
• 500 g vīnogu lapu;
• 2–3 lieli sīpoli;
• 2 saldie pipari;
• 100 g tomātu;
• 100 g rīsu;
• kinza pēc garšas;
• 2 ēdamkarotes kaltēta bazilika;
• 150 g sviesta;
• sāls/garšvielas pēc garšas.

Vispirms jāsagatavo visi dārzeņi un gaļa. Vīnogu lapas pārliet ar verdošu ūdeni un atstāt uz 5–10 minūtēm. No tomātiem noņemt mizu. Lai to būtu vieglāk izdarīt, tos applaucēt ar verdošu ūdeni. Sīpolus nomizot un katru sagriezt 4 daļās. Piparus notīrīt, no gaļas noņemt baltas plēves.

Tālāk liellopu gaļu ar sviestu, zaļumiem un dārzeņiem jāizlaiž caur gaļas mašīnu, pēc tam pievienot sāli, garšvielas un rūpīgi visu samaisīt. Pēc tam pievienot jēlus rīsus un vēlreiz visu samaisīt. Lapas izkārtot ar dzīslām uz leju uz galda, uzmanīgi, lai tās nesabojātu, noņemt cietos kātiņus. Katras lapas centrā uzlikt nelielu gaļas porciju, ne lielāku par valriekstu, un satīt, bet ne pārāk cieši, citādi izvārītie rīsi var tās pārplēst.

Lapas ar pildījumu izkārtot rindās katla dibenā, pārklāt ar ūdeni un piespiest ar šķīvi, lai rīsi vārītos vienmērīgi. Uzkarsēt līdz vārīšanās temperatūrai, pēc tam samazināt uguni un vārīt vēl 40 minūtes. Pasniegt uz šķīvjiem ar mērci.

Sacepums ar vistu

Šis ir garšīgs ēdiens, ko var pagatavot gan ikdienā, gan svētku galdam. Vīnogu lapas piešķir ēdienam īpašu garšu un pikantumu. Pagatavošanai nepieciešams:

• 200 g siera;
• 12–15 vīnogu lapu;
• 6 ēdamkarotes kviešu miltu;
• 3 olas;
• 2 ēdamkarotes augu eļļas;
• 200 g biezpiena;
• 500 g vistas filejas;
• 1 kabacis;
• 1 tējkarote cepamā pulvera;
• zaļumi/sāls/garšvielas pēc garšas.

Vispirms ir jāsarīvē uz rupjās rīves kabacis un 100 g siera, tad smalki jāsasmalcina zaļumi un jāpievieno sastāvdaļām, pēc tam rūpīgi jāsamaisa un jāpievieno milti. Olām jāpievieno biezpiens, cepamais pulveris un augu eļļa. Jāpievieno sāls, jāsamaisa un jāpievieno sieram ar kabaci, vēlreiz jāsamaisa.

Cepamo formu jāizklāj ar vīnogu lapām. Vistas fileju ar sīpoliem jāizlaiž caur gaļas mašīnā, jāpievieno ola, garšvielas un jāsarullē bumbiņās.

Kabaču mīklu jāizklāj uz lapām, bet virsū jāpievieno bumbiņas un jācep 40 minūtes 200 grādu temperatūrā. Beigās jāpārkaisa kastrolis ar atlikušajiem 100 g siera, kas sarīvēts uz smalkās rīves.

Jēra lāpstiņa

Ar šo ēdienu tiešām var pārsteigt viesus. Diez vai kāds no viņiem ir dzirdējis par tik interesantu gardumu. Lai pagatavotu ēdienu, nepieciešams:

• 1 kg jēra lāpstiņas vai 1 kāja;
• 2 kg sāls;
• 3 olas;
• 7–10 vīnogu lapu;
• 1 tējkarote timiāna;
• pāris piparmētru zariņu;
• 1 ēdamkarote sausas adžikas;
• 1–2 bārbeles zariņi;
• 10 mazu kartupeļu;
• 10 ķiploku daiviņu;
• zaļumi pēc garšas.

Jēra gaļu rūpīgi jānomazgā un jāizžāvē ar dvieli, pēc tam jāierīvē ar sauso adžiku. Zaļumi arī jānomazgā un jāizžāvē, vīnogu lapas jāizklāj uz pergamenta papīra, virsū tām jāliek gaļa, bet uz tās – pārējie garšaugi un garšvielas.

Dziļā bļodā jāsajauc sāls ar olām. Labāk to darīt ar rokām. Sāls un olu maisījums jāizklāj uz gaļas ar garšaugiem un jāveido garoziņa. Pergaments ar gaļu jāpārvieto uz cepešpannas un jāievieto iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī līdz 150 grādiem. Ēdiens jācep 90 minūtes.

Kartupeļi jānomizo, jānomazgā, virsū jāizspiež ķiploki un rūpīgi jāsamaisa. Ja vēlas, var pievienot citas garšvielas. Kartupeļus var cept paralēli gaļai. Kad gatavs, jāizrotā ar zaļumiem.

Sāls garoza jānoņem no gaļas (dažreiz tas jādara ar āmuru), jēra gaļa jāpārliek uz trauka. Pasniegt ar kartupeļiem un citiem dārzeņiem.

Siers vīnogulāju lapās

Šī ir ļoti vienkārša, bet tajā pašā laikā garšīga un veselīga uzkoda. To var ņemt līdzi uz pikniku vai ceļā. Šis neticamais gardums ir ne tikai garšīgs, bet arī veselīgs. Lai pagatavotu uzkodu, nepieciešams:

• 250 g mīļākā siera;
• 12 vīnogu lapu;
• 20 ml sarkanā pussausā vīna;
• 1,5 l ūdens.

Vispirms jānomazgā lapas, pēc tam jāpārliek tās katlā, jāpārlej ar verdošu ūdeni, jāpārklāj ar vāku un jāļauj nostāvēties 2 minūtes. Siers jāsagriež mazos gabaliņos, katru no tiem jāietin vīnogu lapā. Pēc tam viss jāsaliek katlā, jāpārlej ar vīnu un jāpiespiež ar kaut ko smagu. Pēc diennakts ēdiens būs gatavs.

Vai trušiem var dot vīnogulāju lapas

Dot trušiem vīnogu lapas ir ne tikai iespējams, bet arī nepieciešams. Tajās ir A vitamīns, kas uzlabo trušu kuņģa un nervu sistēmas darbību. Tas arī veicina reproduktīvās funkcijas uzlabošanos. B un C vitamīni ir ļoti svarīgi viņu organismam – tie stiprina imunitāti un normalizē gremošanas darbību. Ja šie vitamīni regulāri nonāk trušu organismā, to kažoks būs mīksts un spīdīgs.

Ēdot dažas lapiņas dienā, truši saņems dienas normu mikroelementu. Normālai trušu augšanai un attīstībai īpaši svarīgs ir magnijs, kura pietiekamā daudzumā ir lapās. Kā papildinājumu pamata diētai ieteicams dot lapas barojošām trušu mātītēm.

Bet nevajag pārāk aizrauties ar vīnogu lapām. Pirmkārt, trušu uzturam jābūt daudzveidīgam, otrkārt, lapās ir glikoze, kas lielos daudzumos var izraisīt aptaukošanos, gremošanas problēmas un izsaukt disbiozi. Iepriekš lapas jāizžāvē – šādā formā tās dzīvniekiem labāk sagremojas. Ja vīnogas ir apstrādātas ar ķimikālijām, lapas vispirms obligāti jānomazgā.

Veterinārārsti iesaka dot trušiem 1–2 lapiņas paraugam, pēc tam novērot viņu stāvokli. Dažreiz neparasta barība var izraisīt kuņģa-zarnu trakta problēmas. Ja tas notiek, tad turpmāk uzkodu dot nevajadzētu.

Jāatceras arī, ka trušiem drīkst dot tikai mājas vīnogas. Savvaļas vīnogu lapas un augļi pārtikai neder, lai gan tie bieži aug uz zemes gabaliem kā dekoratīvs augs.

Vīnogu lapas ir vērtīgs un pieejams barības vielu avots organismam. Grūti atrast dārza gabalu bez šī auga. Bet, kā saka, viss ir labi ar mēru. Ja nepārsniedz ieteicamās lietošanas devas, no auga var iegūt maksimālu labumu.

Vīnogu lapu foto