Sakņu selerija: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Selerija ir viens no visnoderīgākajiem augiem cilvēkam. Turklāt derīgas ir visas tā daļas – gan zaļumi, gan saknes, gan sēklas (un stublāji – attiecīgajās šķirnēs). Tomēr īpaši uzturzinātnē tiek vērtēta selerijas sakne, kas satur daudz bioloģiski aktīvu vielu un šķiedrvielu, normalizējot gremošanas orgānu darbu. Tā ir pieejama gandrīz visa gada garumā, lai gan visgaršīgākie sakņaugi veikalos un tirgos tiek pārdoti no septembra līdz aprīlim.

Sastāvs un kaloriju saturs

Selerijas saknes enerģētiskā vērtība ir tikai 34 kcal uz 100 g. Turklāt tā satur daudz derīgu vielu.

Selerijas saknē praktiski nav tauku, un cukura tajā ir tikai 2–4% (salīdzinājumam – zaļumos ne vairāk kā 1%). Lielāko daļu tilpuma veido uztura šķiedrvielas, kas normalizē gremošanu. Turklāt sakņaugos ir:

1. Askorbīnskābe, kas normalizē imūnsistēmas darbību un uzlabo asinsvadu stāvokli.
2. Holīns un B grupas un PP vitamīni, kas nepieciešami gan normālai centrālās nervu sistēmas darbībai, gan aktīvai vielmaiņai.
3. Organiskās skābes, tostarp skābeņskābe, dažām no tām piemīt antioksidantu īpašības, proti, tām ir pretiekaisuma iedarbība un tās palēnina priekšlaicīgas novecošanas procesus.
4. Minerālvielas – kālija, fosfora, kalcija, nātrija sāļi, bez kuriem vispār nevarētu norisināties vielmaiņas procesi.
5. Glikozīdi un ēteriskās eļļas.

Visu šo vielu (un to kombināciju) īpašības ir visai daudzpusīgas, tāpēc daudzi mēdz uzskatīt seleriju par līdzekli pret visām slimībām. Tas, protams, tā nav, lai gan sakņauga īpašību pētījumi tiek veikti ļoti aktīvi, un tas tiek uzskatīts par perspektīvu izejvielu farmakoloģiskajai rūpniecībai.

Tomēr visam ir otra puse, un selerija nav izņēmums. Proti, tā satur ļoti spēcīgus alergēnus, kas nesadalās pat termiskās apstrādes laikā. Turklāt saknē to ir vairāk nekā zaļumos (lai gan mazāk nekā sēklās). Šīs vielas var izraisīt ļoti smagas alerģiskas reakcijas, pat anafilaktisku šoku.

Selerijas saknes derīgās īpašības

Vispārējais ieguvums

Šīm saknēm ir dažādas labvēlīgas īpašības. Piemēram, tām ir viegla urīndzenoša iedarbība, tāpēc seleriju ieteicams iekļaut uzturā cilvēkiem, kas cieš no tūskas, kā arī noteiktu urinēšanas problēmu un pat nelielu nierakmeņu gadījumā. Šādos gadījumos sakni var lietot svaigā veidā vai spiest no tās sulu.

Ar to tās labvēlīgās īpašības nebeidzas. Jāpiemin, ka selerijas sakne:

1. Uzlabo gremošanas procesus, pateicoties augstajam šķiedrvielu saturam. Turklāt ir pētījumu dati, kas pierāda, ka lielā daudzumā šķiedrvielas aizsargā pret zarnu vēzi. Taču tas vēl nav viss – šķiedrvielas arī rada labvēlīgus apstākļus labvēlīgo zarnu baktēriju attīstībai, kas palīdz novērst tādas slimības kā diabēts un aptaukošanās.
2. Novērš aterosklerozes attīstību. Kopumā selerijas sakni ieteicams lietot dažādu sirds un asinsvadu slimību gadījumā, tostarp arteriālās hipertensijas, proti, paaugstināta asinsspiediena gadījumā. Tomēr selerijas ekstrakti nav tik noderīgi kā tās saknes lietošana pārtikā.
3. Satur antioksidantus, kas nomāc iekaisuma procesus un aizsargā organismu šūnu līmenī, kas ir profilakse pret daudzām kaitēm, tostarp ļaundabīgiem audzējiem, sirds un asinsvadu patoloģijām un Alcheimera slimību. Īpaši noderīgas tiek uzskatītas selerijas saknē esošās ferulskābe un kofeīnskābe, kā arī flavonoīdi (piemēram, kvercetīns).
4. Uzlabo smadzeņu darbību un labvēlīgi ietekmē kognitīvās spējas.
5. Palīdz organismam atgūties pēc ķirurģiskām iejaukšanās un smagām slimībām.
6. Nomāc stresa hormonu darbību un labvēlīgi ietekmē nervu sistēmas darbību kopumā. To var salīdzināt ar vieglu nomierinošu līdzekli augu izcelsmes.
7. Atbalsta sirds muskuļa darbību – pateicoties augstajam kālija saturam. Šis elements ļauj neitralizēt arī pārmērīgas sāls lietošanas sekas.
8. Aizsargā aknas no taukainās hepatozes attīstības.
9. Ir diezgan spēcīgs afrodiziaks.

Selerijas saknes pretiekaisuma īpašības ļauj to izmantot infekcijas un ādas slimību, kā arī tādu patoloģiju kā podagras un artrīta ārstēšanā – antioksidanti ievērojami atvieglo šos stāvokļus.

Selerijas saknes pretvēža īpašības pagaidām ir nepietiekami izpētītas. Tomēr ir bijuši vairāki liela mēroga pētījumi, kas parādījuši, ka selerijas antioksidanti un vitamīnu sastāvs padara to par perspektīvu līdzekli cīņā pret vēzi.

Tāpat vairāki pētījumi ļauj zinātniekiem uzskatīt, ka selerijas saknes lietošana varētu novērst kuņģa čūlas slimības attīstību. Konkrēti, saknēs ir īpašs etanola spirta veids, kas palīdz novājinātām gļotādām. Tomēr, kā šo īpašību izmantot praksē, ņemot vērā, ka selerijas ēteriskās eļļas ir kontrindicētas gastrīta un čūlas gadījumā, pagaidām nav skaidrs.

Sievietēm

Sievietēm selerijas sakne ir interesanta ar to, ka tās sastāvā ir šķiedrvielas, kas palīdz uzlabot gremošanu un vienlaikus veicina svara zudumu. Bet tā nav vienīgā tās priekšrocība.

Visas auga daļas, arī sakne, satur elementu apiolu. Tas ir hormoniem līdzīga viela, kas daudzējādā ziņā darbojas tāpat kā estrogēns. Tāpēc regulāra selerijas saknes lietošana palīdz uzlabot menstruālo ciklu un novērst visnepatīkamākās PMS izpausmes, kā arī ievērojami uzlabo stāvokli menopauzes laikā.

Sievietēm menopauzes periodā selerijas sakne ir īpaši noderīga ar to, ka satur daudz K vitamīna un fosfora. Abi šie elementi ir ļoti svarīgi kaulu stiprināšanai, to regulāra uzņemšana ievērojami samazina osteoporozes risku, kuras attīstība draud sievietēm šajā periodā.

Turklāt selerijas sakne satur antioksidantus, kuriem piemīt pretiekaisuma īpašības un spēja palēnināt novecošanās procesus. Bagātīgais sakņu dārzeņa vitamīnu sastāvs palīdz uzlabot ādas, matu un nagu stāvokli.

Vīriešiem

Selerijas sakne obligāti jāiekļauj vīrieša uzturā, jo tā satur augu hormoniem līdzīgas vielas – šajā gadījumā tās ietekmē potenci. Būtībā selerija ir drošs preparāta Viagra analogs. Var pievienot neapstrādātu selerijas sakni uzturā vai pagatavot no tās svaigi spiestu sulu, un abi varianti dos labu efektu.

Vīrieši lielākā mērā nekā sievietes ir pakļauti sirds un asinsvadu slimību riskam. Viņiem selerijas saknes lietošana ir laba arī ar to, ka palīdz samazināt "sliktā" holesterīna līmeni asinīs. Pētījumi ir parādījuši, ka šajā sakņu dārzeņā ir savienojums 3-n-butilftalīds, kam piemīt hipolipidēmiska iedarbība. Vienkārši sakot, tas samazina zema blīvuma lipoproteīnu līmeni un tādējādi samazina holesterīna plāksnīšu rašanās risku, kas varētu izraisīt ārkārtīgi negatīvas sekas.

Grūtniecības laikā

Neskatoties uz to, ka kopumā selerija ir noderīga, grūtniecības laikā to var lietot tikai ļoti nelielā daudzumā, īpaši tas attiecas uz pirmo un trešo trimestri. Lieta tāda, ka iepriekš minētā viela apiols darbojas kā estrogēns, kura līmenis grūtniecības laikā tieši samazinās. Tas nozīmē, ka tas stimulē dzemdes kontrakcijas, kas var izraisīt spontānu abortu vai priekšlaicīgas dzemdības. Tomēr nelielā daudzumā to var lietot – tas nodrošinās organismam pietiekamu daudzumu šķiedrvielu un vitamīnu.

Zīdīšanas periodā

Jaunajām māmiņām laktācijas periodā selerijas sakne ir noderīga ar to, ka ļaus ātri atgūt formu. Bet tā satur daudz ēterisko eļļu, tāpēc vismaz pirmos divus mēnešus zīdīšanas laikā labāk nelietot šo produktu, lai pienam nebūtu neparastas garšas un bērnam neveidotos alerģija.

Bērniem

Selerijas satur daudz vitamīnu un minerālvielu, kas ir labvēlīgi bērnam. Piemēram, tajā ir kalcijs, kas nepieciešams zobu un kaulu stiprināšanai, kā arī kālijs, kas labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu kopumā. Turklāt selerijas saknē ir daudz nātrija, kas ļauj samazināt sāls lietošanu bērna uzturā. Vēl šajā dārzeņā ir daudz fosfora, kas nepieciešams kognitīvo funkciju uzlabošanai.

Tomēr pediatri iesaka ieviest selerijas sakni bērna uzturā tikai no pusotra gada vecuma. Sākumā zupai vajadzētu pievienot tikai nelielu saknes gabaliņu un pārbaudīt reakciju, jo šis dārzenis satur potenciālus alergēnus, un arī izteiktā selerijas smarža var nepatikt mazulim. Jāpanāk, lai bērns pie tā pierod. Sākumā šo selerijas gabaliņu sasmalcina blenderī kopā ar pārējiem dārzeņiem, pēc tam vienkārši sagriež mazos kubiņos.

Kad bērnam būs divi gadi, varēs piedāvāt selerijas biezeni. Ēdienu gatavo šādi – uz 100 g selerijas saknes ņem 20 g baltmaizes mīkstuma, 50 ml piena, 1 tējkaroti mīksta sviesta, 1 olu un sāli pēc garšas. Seleriju nomizo un sagriež kubiņos, pēc tam novāra nedaudz sālītā ūdenī. Maizi izmērcē pienā, tad kopā ar sviestu visu sakuļ ar blenderi. Olu novāra cieti, sagriež šķēlītēs un izmanto dekorēšanai.

Svara samazināšanai

Selerija diemžēl nepiemīt tauku dedzināšanas īpašības, tomēr tā var būt noderīga svara zaudēšanai. Par to bieži saka, ka tas ir produkts ar negatīvu kaloritāti, it kā tā lietošanas laikā cilvēks sagremošanas procesā zaudē vairāk kaloriju, nekā saņem no produkta. Tas nav pilnīgi pareizi, jo cilvēka organisms spēj iegūt enerģiju no jebkura produkta, pat no zemu kaloriju saturoša. Vienkārši, atšķirībā no kartupeļiem, selerija praktiski nesatur cieti (tikai 5–6% no kopējā tilpuma), bet tajā ir ļoti daudz šķiedrvielu. Tas palīdz attīrīt organismu no toksīniem, turklāt vienlaikus tiek stimulēta zarnu darbība un aktivizēta vielmaiņa. Viss kopā tas palīdz atbrīvoties no liekā svara.

Tie, kas nopietni nodarbojas ar veselīgu uzturu, var iekļaut selerijas sakni savā uzturā kā piedevu gaļai, jo tad gaļa uzsūksies labāk. No dietoloģijas viedokļa tas būs lielisks variants – vārīta vistas krūtiņa un selerijas un ābolu salāti, vai arī trusis, sautēts ar selerijas sakni un sīpoliem.

Arī labu efektu dod selerijas zupas diēta. Tās būtība ir tāda, ka dienas laikā drīkst ēst tikai šo zupu, toties jebkādos daudzumos. Zupu gatavo šādi: uz 300 g selerijas saknes ņem 5 tomātus (ziemā var ņemt konservētus, bet ne marinētus), 300 g balto kāpostu, 2 bulgāru piparus, 1 burkānu un zaļumus. Dārzeņus sasmalcina un iemet verdošā ūdenī, atkal uzvāra (tas aizņem apmēram 10 minūtes), pēc tam vāra uz lēnas uguns, līdz gatavs. Pāris minūtes pirms uguns izslēgšanas katlā iemet sasmalcinātus zaļumus.

Šī diēta jāievēro nedēļu. Šajā laikā var zaudēt 3–4 kg liekā svara.

Selerijas sakne medicīnā

Selerijas sakni plaši izmanto tautas medicīnā. Piemēram:

Pret sāļu nogulsnēšanos

Ņem 40 g nomizotas saknes uz 1 litru auksta ūdens un atstāj ievilkties astoņas stundas (vislabāk atstāt uz nakti). Pēc tam uzlējumu izkāš caur marli un lieto pa 1 ēdamkarotei trīs reizes dienā. Ir arī cits variants – trīs reizes dienā pusstundu pirms galvenajām ēdienreizēm lieto svaigi spiestu selerijas sulu.

Pret reimatismu un locītavu sāpēm

Ņem 1 ēdamkaroti sasmalcinātas selerijas saknes uz 2 glāzēm verdoša ūdens un atstāj ievilkties 4 stundas, pēc tam izkāš caur salocītu marli. Uzlējumu lieto trīs reizes dienā pa 2 ēdamkarotēm pusstundu pirms ēšanas. Šis līdzeklis tiek uzskatīts par efektīvu arī pret podagru.

Pret bezmiegu

Ņem 3 ēdamkarotes rīvētas selerijas saknes uz 1 litru auksta vārīta ūdens un atstāj ievilkties astoņas stundas, bet pirms lietošanas izkāš. Dzer trīs reizes dienā pa 1 tējkarotei.

Pret alerģiskām reakcijām

Svaigi spiestu selerijas saknes sulu lieto pa 2 tējkarotēm trīs reizes dienā pusstundu pirms galvenajām ēdienreizēm, bet tikai tad, ja nav alerģisku reakciju pret seleriju un krusteniskas alerģijas.

Selerijas sakni izmanto arī apsaldējumu ārstēšanai. Lai to izdarītu, 200 g žāvētas saknes aplej ar 1 litru ūdens, uzvāra un tur uz uguns 10 minūtes. Pēc tam to atdzesē līdz pieņemamai temperatūrai un ievieto šajā šķidrumā apsaldēto ekstremitāti uz aptuveni 15–20 minūtēm. Pēc tam ādu apstrādā ar bērnu krēmu. Procedūru atkārto septiņas dienas.

Kaitējums un kontrindikācijas

Dažos gadījumos selerijas saknes lietošana ir kontrindicēta. Kā jau minēts iepriekš, šo sakni nevajadzētu lietot grūtniecības laikā. Papildus tam, ka selerija var izraisīt dzemdes kontrakcijas, liels šķiedrvielu daudzums var izraisīt pastiprinātu gāzu veidošanos, jo grūtniecības laikā zarnas jau tā ir zem spiediena no palielinātās dzemdes.

Nierakmeņu gadījumā selerijas sula ir aizliegta, jo tā var izraisīt konkrementu kustību. Taču seleriju svaigā veidā ēst var, jo tādā veidā tās aktīvās vielas nonāk organismā mazākā koncentrācijā.

Nieru mazspējas gadījumā selerijas saknes lietošana ir kontrindicēta augstā kālija un fosfora satura dēļ. Turklāt diurētiskā efekta dēļ to nedrīkst lietot kopā ar diurētiskiem līdzekļiem.

Kontrindikācija lietošanai ir arī slikta asins recēšana. Ja šī patoloģija tiek kombinēta ar varfarīna lietošanu, tad no selerijas labāk atteikties.

Seleriju lieto piesardzīgi paaugstināta kuņģa skābuma gadījumā, jo ar šādu ēterisko eļļu saturu tas tikai palielina kuņģa sulas izdalīšanos.

Kā izvēlēties un uzglabāt

Seleriju var viegli atrast pārdošanā veikalos un tirgos no septembra līdz aprīlim, tāpēc ziemai to nav obligāti jāiesaldē. Vienīgi to var uzskatīt par uzglabāšanas veidu, apstrādājot ražu no sava dārza.

Vai var sasaldēt

Tāpat kā jebkurus citus dārzeņus, kvalitatīvu seleriju var sasaldēt. Lai to izdarītu, sakņaugus mazgā, žāvē un noloba no mizas, mezgliem un saknītēm. Sasaldēt var gan rupji sarīvētu seleriju, gan sagrieztu mazos gabaliņos. Jebkurā gadījumā to iepako polietilēna maisiņos vai plastmasas pārtikas traukos, un pēc tam ievieto saldētavā.

Kā kaltēt

Žāvēšanai selerijas sakne vispirms jāsasmalcina – vai nu sarīvēt uz rupjās rīves, vai ar asu nazi sagriezt garos salmiņos, vai nomizot un sagriezt plānās šķēlītēs, izmantojot dārzeņu mizotāju.

Sasmalcinātu seleriju var žāvēt dabiskā veidā, neiejaujoties procesā, izkliedzot to uz režģiem vai cepešpannām. Nav ieteicams to pakļaut tiešiem ultravioletajiem stariem, labāk turēt zem nojumes un ik pa laikam maisīt sasmalcināto masu. Žāvēšana prasīs vismaz divas nedēļas. Procesu var paātrināt, ja žāvē cepeškrāsnī temperatūrā, kas ir tuvu minimumam, nedaudz atverot durvis. Visērtāk ir žāvēt īpašā žāvētājā. Temperatūra tajā ir tāda pati kā cepeškrāsnī – 50 grādi. Žāvēšanas process ilgst 10 stundas.

Kā lietot selerijas sakni

Neskatoties uz visām savām derīgajām īpašībām, selerija prasa piesardzību pārmērīgā šķiedrvielu daudzuma dēļ, kas izraisa gāzu veidošanos, un ēterisko eļļu dēļ.

Cik daudz var ēst dienā

Protams, katram cilvēkam norma būs individuāla, bet kopumā 300 g dienā neapstrādātā, vārītā un ceptā veidā būs pilnīgi pietiekami.

Kā notīrīt

Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no tā, cik ekonomiski saimniece vēlas nomizot seleriju. Ja galvenais ir ātrums, tad var ātri sagriezt sakni divās daļās un pēc tam no katras nogriezt mizu un mezglainās saknītes burtiski ar dažām kustībām. Bet tad daudz mīkstuma nonāks atkritumos.

Lai tīrītu ekonomiskāk, vispirms jānogriež augšdaļa, pie kuras piestiprinās zaļumu stublāji. Pēc tam uzmanīgi jānogriež miza plānā kārtā, un tur, kur atrodas mezglainās saknītes, jānoņem tikai tās, un visi “padziļinājumi” starp tām jāiztīra ar nazi, un pēc tam arī jācenšas noskrāpēt mizu plānā kārtā. Tas prasīs daudz vairāk laika, bet paliks lielākā daļa mīkstuma.

Ja sakni nav paredzēts izmantot pilnībā, jānogriež neliels gabals un jānomizo tikai tas, bet pārējo jāietin pārtikas plēvē.

Ko var pagatavot no selerijas saknes: receptes

No selerijas saknes var pagatavot daudz ēdienu. Tās mīkstumam ir spēcīgs aromāts, bet pati par sevi to neizmanto pārtikā, izņemot salātos ar zaļumiem un mērci. Neapstrādāta selerijas sakne labi sader ar āboliem un garšaugiem, kā arī ar burkāniem un ķirbi, tāpēc no tās var pagatavot daudz salātu un uzkodu.

Vārītā un sautētā veidā tas labi sader ar kartupeļiem, sēnēm, gaļu un pat jūras veltēm, viss ir atkarīgs tikai no mērces un papildu garšvielām. Seleriju var pievienot zupām, dārzeņu sautējumiem, marinētiem gurķiem. Pat bez piedevām no selerijas sanāk garšīga krēmzupa. Bet var izmēģināt arī citus ēdienu variantus:

Selerijas sakņu biezzupa

Ņem 1 sakni, 2 puravu stublājus (tikai balto daļu), glāzi 33% krējuma, 2 ēdamkarotes olīveļļas, 2 ēdamkarotes linsēklu vai sezama sēklu. Seleriju un puravus rūpīgi nomazgā. Uz purava izdara dziļu garenisku iegriezumu, lai atbrīvotos no visiem netīrumiem. Gan sakni, gan sīpolu stublājus sagriež lielos gabalos un liek katlā tā, lai ūdens pārklāj dārzeņus. Maisījumu uzvāra, tad samazina uguni līdz minimumam un atstāj zem slēgta vāka 20–30 minūtes. Kad selerija kļūst mīksta, to sablendē līdz biezenim, pievieno krējumu un visu samaisa. Sāli un piparus pievieno pēc garšas. Pasniedzot pārkaisa ar sēklām un sasmalcinātiem zaļumiem.

Kartupeļi ar seleriju

Ņem 400 g kartupeļu un tikpat daudz selerijas saknes, 1 lielu balto sīpolu, sauju svaigu timiāna lapiņu, 2–3 ēdamkarotes augu eļļas, sāli pēc garšas. Kartupeļus mazgā parastā veidā, nomizo un sagriež nelielos kubiņos. Tāpat rīkojas ar seleriju. Pēc tam sagriež sīpolu un dažas minūtes apcep kopā ar timiānu nepiedegošā pannā. Pēc 3–4 minūtēm pievieno seleriju un kartupeļus un samaisa. Visu sautē zem vāka uz lēnas uguns 15–20 minūtes, līdz dārzeņi ir gatavi. Lai ēdiens nepiedeg, tas pastāvīgi jāmaisa, ārkārtējā gadījumā nāksies pievienot nelielu daudzumu karsta ūdens, bet vislabāk – sausa baltvīna. Tas piešķirs ēdienam bagātīgāku aromātu. Sāli un garšvielas pievieno gatavošanas beigās un vēlreiz samaisa sastāvdaļas.

Selerijas saknes, ķirbja un lēcu sacepums

Šim ēdienam būs nepieciešamas šādas sastāvdaļas: 1 liela selerijas sakne, 300 g ķirbja mīkstuma un pāris vidēji lieli burkāni, 60–70 g brūnās lēcas, 1–2 sīpoli, 2–3 ķiploka daiviņas, pa pārim timjāna un rozmarīna zariņu, 2 ēdamkarotes olīveļļas, 2 tējkarotes balzamiko etiķa un tikpat daudz sojas mērces, 0,4 l dārzeņu buljona. Tāpat vajadzīgi 150 g laba cietā siera, 50 ml piena, sāls un pipari pēc garšas. Sīpolu, ķirbi un burkānus sagrieziet sīkos gabaliņos, zaļumu lapas sasmalciniet, bet ķiploku izspiediet caur presi. Vispirms katlā ar biezu dibenu viegli apcepiet sīpolu, tad pievienojiet tam ķiploku, timjānu un rozmarīnu, nedaudz balzamiko etiķa, samaisiet un atstājiet uz uguns tikai minūti. Pēc tam ir pienācis laiks pievienot pārējos dārzeņus, lēcas un garšvielas. Pēc dažām minūtēm ielejiet dārzeņu buljonu, pievienojiet sojas mērci un uzkarsējiet līdz vārīšanās temperatūrai. Vāriet dārzeņus 45 minūtes, līdz lēcas kļūst mīkstas.

Tikmēr notīriet selerijas sakni un sagrieziet to kubiņos, pēc tam vāriet sālsūdenī, pievienojot tam ķiploku. Kad selerija būs gatava, pārlieciet to blendera traukā, pievienojiet tam olīveļļu un pienu, un sablenderējiet biezeni. Ar eļļu ieziestā formā izklājiet gatavos dārzeņus ar lēcām, virsū – selerijas biezeni. Izlīdziniet virsmu un apkaisiet ar rīvētu sieru, pēc tam cepiet cepeškrāsnī, līdz veidojas garoziņa.

Salāti ar selerijas sakni un remulādes mērci

Pēdējā ir tradicionāla franču virtuves mērce ar kaperiem, bet var iztikt arī bez tiem, jo īpaši tāpēc, ka tā pastāv daudzās versijās. Ēdiena pagatavošanai būs nepieciešami šādi produkti: 1 liela selerijas sakne, glāze paštaisīta majonēze, viena cieti vārīta vistas ola, pa 1 ēdamkarotei sasmalcinātu pētersīļu un estragona, ķiploka daiviņa, 0,5 tējkarotes Dižonas sinepju ar graudiņiem. Mērci gatavo šādi – atdaliet olu baltumus un dzeltenumus. Baltumus sasmalciniet, bet dzeltenumu berziet ar ēdamkaroti majonēzes, pēc tam pievienojiet to atlikušajai majonēzei, ielieciet sasmalcinātu ķiploku, pētersīļus, estragonu un sinepes. Seleriju notīriet un sagrieziet plānās šķēlītēs, pēc tam iemetiet verdošā ūdenī un vāriet 3–4 minūtes. Pēc tam noteciniet ūdeni, atdzesējiet seleriju, sagrieziet to plānās strēmelītēs un samaisiet ar remulādes mērci. Pirms pasniegšanas apkaisiet ar zaļumiem.

Cepta selerijas sakne ar garšaugiem

Pagatavošanai būs nepieciešama liela selerijas sakne (apmēram 0,5 kg), 2 ēdamkarotes olīveļļas, 2–3 ķiploka daiviņas, svaiga rozmarīna zariņš un sauja piparmētru lapu. Sāli un maltus melnos piparus pievieno pēc garšas. Selerijas sakni vispirms sagriež pirksta biezā šķēlītē, pēc tam sadala daiviņās. Dārzeņu apcep uzkarsētā olīveļļā, līdz parādās zeltaina garoziņa. Pēc tam uguni samazina līdz minimumam, pannā pievieno sasmalcinātus ķiplokus un rozmarīnu, visu kopā apcep 4–5 minūtes. Kad selerija kļuvusi mīksta, pievieno nedaudz sviesta un piparmētru, garšo ar sāli un pipariem, samaisa, nenoņemot no uguns. Pirms pasniegšanas nolej lieko eļļu.

Jebkuram no šiem receptēm ir nepieciešama laba selerijas sakne. To vēlams izvēlēties pareizi: saknei jābūt cietai, ar gludu virsmu un bez mezgliem, no kuriem vēlāk tik un tā nāksies atbrīvoties. Svarīgi, lai iekšpusē tā būtu pilna, bez tukšumiem. Lai to pārbaudītu, jāuzsit pa saknei. Kvalitatīvai būs klusa skaņa, skanīga skaņa raksturīga tukšam dārzeņam.

Interesanti fakti par seleriju

Botāniski selerija pieder čemurziežu dzimtai un ir radniecīga pētersīļiem un burkāniem, lai gan pēc izskata, garšas un aromāta no tiem atšķiras. Interesanti, ka tās ārstnieciskās īpašības bija labi zināmas jau Senajā Grieķijā. Leģendārais Hipokrāts savos darbos aprakstīja selerijas iedarbību uz dažādām slimībām. Tomēr pārtikā to neizmantoja, jo Vidusjūras reģionā augošās savvaļas šķirnes bija rūgtas, un pirmās garšīgās šķirnes tika izveidotas tikai 18 gadsimtus vēlāk.

Bet Krievijā selerija parādījās tikai Katrīnas Lielās laikā – un sākotnēji tā bija dekoratīvs augs, lai gan jau toreiz galma skaistules zināja, ka tā ir neticami noderīga ādai un matiem. Taču daudzus gadus selerija vienkārši rotāja dārzus kā aizjūras viesis. Un pats tās nosaukums cēlies no vācu nosaukuma, kas savukārt cēlies no latīņu valodas. Tagad atmiņas par to saglabājušās tikai ukraiņu valodā, kur seleriju sauc par «seleru».

Selerijas saknes foto