Čompu: kas tas par augli un kā tas ir noderīgs

Tūristi iemīlējuši atpūtu Āzijas valstīs ne tikai par skaistākām ainavām, trokšnaino okeānu un baltajām pludmalēm, bet arī par neparasto daudzumu nezināmu augļu. Viens no tādiem ir Čompu. Tam ir daudz citu nosaukumu, to skaitā Malabāras plūme, rožu ābols, un rožainums nav krāsas dēļ, bet gan pēcgaršas, kas atgādina rožūdeni.

Čompu ir daudz derīgu īpašību un praktiski nav kontrindikāciju. To lieto pat kā pamatēdienu, un Malaizijas sievietes nav palaidušas garām iespēju pievienot šo brīnumaugli savam sejas, ķermeņa un matu kopšanas komplektam.

Kas tas par augli

Čompu – unikāls mirtu dzimtas auglis. Tas ir garšīgs, bet pilnīgi ne barojošs un ne kaloriju saturošs. Enerģētiskā vērtība ir tikai 25 kcal. Uz 100 gramiem augļa ir 0,3 grami tauku, 0,6 grami olbaltumvielu un 5,7 grami ogļhidrātu. Tāpēc ar to diez vai paēdīsiet, bet dzert noteikti negribēsies. Un tas viss tāpēc, ka tas sastāv no 93% ūdens, tā irdenais, bet tomēr sulīgais mīkstums lieliski remdē slāpes. Karsto Āzijas valstu iedzīvotāji vispār nevar iztikt bez tā karstajā vasaras dienā.

Interesanti, ka tieši izteiktas garšas trūkuma dēļ, lai arī diezgan neparasts, Čompu nav pārāk iemīļots tūristu vidū. Tomēr vietējie iedzīvotāji nevar iedomāties dzīvi bez šī augļa.

Kā izskatās

Čompu augs var sasniegt 12 metrus, bet biēžāk tas ir 8–10 metru koks ar lielām ovālām spilgti zaļām lapām, plašu vainagu un tievu stumbru. Kokiem ir ne tikai unikāli augļi, bet tie arī rotā un apzaļuimo teritorijas.

Rozā koks nes augļus galvenokārt no pavasara vidus līdz vasaras vidum. Bet Taizemē augļi nogatavojas divreiz gadā: ziemā un pavasarī. Ķekaros augošie augļi, spīdīgi, atgādina papriku vai bumbieri. To krāsa var svārstīties no gaiši zaļas līdz bordo. Starp citu, ārēji tie var arī atšķirties – gaišie augļi ir apaļāki un mazāki, bet sarkanie un bordo augļi vairāk atgādina zvaniņu. Tiem nav noteiktas garšas un smaržas, bet tie atgādina nedaudz saldu rožūdeni. Mīkstums var būt no balta līdz gaiši dzeltenai. Un jo baltāks mīkstums, jo izteiktāka garša, un Čompu nebūs skābs.

Kur aug

Nosaukums Malabāras plūme nav nejaušs, bet radies tādēļ, ka pirmie augļi tika atrasti Hindustānas salas piekrastē – Malabāras krastā.

Visbiežāk to var sastapt Āzijas valstīs: Taizemē, Indonēzijā, Malaizijā, Indijā, Vjetnamā. Un tieši šajās valstīs auglis joprojām ir vispopulārākais un plaši lietots līdz mūsdienām.

ASV čompu uzzināja 18. gadsimtā, kad augļus no Šrilankas izveda amerikāņu jūrnieki. Taču, neskatoties uz visiem pūliņiem, augli Amerikā izdevās popularizēt tikai ar grūtībām, koks iesakņojās un turpināja nest augļus tikai dažos štatos. Čompas koks ir ļoti izvēlīgs un tam nepieciešams īpašs klimats un augsne. Un, ja klimatiskajiem apstākļiem tas spēj pierast un reizēm pat iztur vieglu salu, tad augsnei nē, tāpēc pats koks iesakņojas, bet nenes augļus. Veiksmīgas bija tikai 19. gadsimta mēģinājumi kultivēt čompu Āfrikā un Austrālijā.

Kā noderīgs ir čompu auglis

Pateicoties bagātīgajam minerālvielu un vitamīnu kompleksam, rozā ābolam piemīt vairākas noderīgas īpašības.

Āzijas iedzīvotāji to visbiežāk izmanto kā slāpju remdētāju un urīndzenošu līdzekli. Un tāpēc, ka sastāvā nav cukura, to var ēst cilvēki, kuri cieš no diabēta un kuriem ir liekais svars. Turklāt čompa ir ļoti noderīga, pateicoties tās sastāvam. Tā ir bagāta ar C vitamīnu, vienā auglī ir ceturtā daļa no diennakts normas. Tajā ir arī liels daudzums B grupas vitamīnu, kas atbild par pareizu tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu uzsūkšanos, atbalsta reproduktīvās sistēmas un kuņģa-zarnu trakta orgānu darbību. A vitamīns, pateicoties kuram mati un āda paliek labā stāvoklī, arī ir augļa sastāvā. Tajā ir arī tādi minerāli kā kālijs un kalcijs.

Interesanti, ka noderīgs ir ne tikai pats auglis, bet arī lapas un pat koka miza. Tā, piemēram, čompas mizā ir tanīns, kas ir antibakteriāls un asinsapturošs līdzeklis. Čompu bieži lieto pret caureju kā fiksējošu līdzekli zarnām un pretmikrobu līdzekli. Bez malabaras plūmes mīkstuma neiztiek pie saaukstēšanās. Un no lapām gatavo ēterisko eļļu, kas cīnās ar iesnām, alerģiju, kā arī palīdz pret kukaiņu kodumiem.

Kādu kaitējumu tā var nodarīt

Čompa ir viens no retajiem augļiem, kam praktiski nav kontrindikāciju. Vienīgi var būt alerģija atsevišķu komponentu vai C vitamīna nepanesības dēļ.

Tāpat jābūt uzmanīgiem ar sēklām, jo tās ir indīgas, ar tām var saindēties. Ja ir zināms, ka ir alerģija vai iepriekš novērotas reakcijas uz ķiršu kauliņiem vai ābolu sēklām, tad nekādus uzlējumus un novārījumus no mizas un lapām nedrīkst lietot. Un tas viss tāpēc, ka tajos ir diezgan augsts ciānūdeņradskābes saturs, kas var izraisīt anafilaktiskā šoka attīstīšanos, pat ar letālu iznākumu.

Tomēr augļa mīkstumu var izmēģināt visi bez jebkādām bažām.

Kā pareizi ēst čompu augli

Rozā ābolu neapstrādātā veidā ēd, nenomizojot mizu. Atkarībā no šķirnes un gatavības, auglī var būt līdz 6 sēklām, bet bieži tās vispār nav. Tāpēc augli var droši ēst pašam un dot bērniem.

Čompu labāk ēst atdzesētu vai aukstu. Tieši šādā stāvoklī auglis ir vissulīgākais un kraukšķīgākais, un tā neparastā garša kļūst visizteiksmīgākā.

Bieži vien augļa mīkstumu apslaka ar laima vai citrona sulu, bet tad auglis kļūst pikantāks, bet diemžēl tiek zaudēta tā īpašā garša. Bet, ja rozā ābolu apkaisa ar sāli, var ne tikai baudīt neparastu garšu, bet arī veicināt skābju-sārmu līdzsvara atjaunošanu un uzturēšanu.

No čompu ēšanas naktī vajadzētu atturēties, jo tam ir spēcīga urīndzenoša iedarbība.

Ko var pagatavot no čompu

Tā kā čompu nav izteiktas garšas un smaržas, tas sader ar lielāko daļu produktu. To var pievienot dārzeņu un augļu salātiem, kā arī pasniegt kā piedevu pie gaļas. Bet visbiežāk rozā ābolu ēd neapstrādātu vai sautē kopā ar cukuru, kā arī no tā gatavo sīrupus, ievārījumus un citus desertus.

Malaizijā populārākā recepte ir čompu ar rīsiem un gaļu. Augli pārgriež uz pusēm, saspiež mīkstumu, sajauc ar pagatavotiem rīsiem, vārītu gaļu, garšvielām un aplej ar īpašu tomātu mērci ar ķiploku. Pēc tam cep cepeškrāsnī 15–20 minūtes.

No augļa iegūst garšīgus ievārījumus, želejas, marmelādi, atspirdzinošus dzērienus, to izmanto cepumos un gatavo augļu sautējumu vai biezeni.

Ļoti populārs ir dzēriens no Malabāra plūmēm. Augļus sagriež un izvāra, nepievienojot cukuru. Šāds augļu ūdens regulē un uztur ūdens līdzsvaru organismā, un pāris malku pietiek, lai pilnībā remdētu slāpes. Turklāt šis dzēriens normalizē kuņģa-zarnu trakta darbību.

Dažās pilsētās var sastapt arī vīnu no čompu augļiem.

Izmantošana tautas medicīnā

1. Āzijā čompu ir plaši pazīstams kā līdzeklis, kas palīdz pret zarnu traucējumiem un tūsku. Un, lai gan pats auglis lieliski veicina liekā šķidruma izvadīšanu no organisma un mazina tūsku, caurejas gadījumā jādzer koka mizas uzlējums.
2. Rozā ābola lapu sula tiek izmantota kā losjons vai toniks problemātiskai ādai. Arī lapas un augļu mīkstums tiek izmantoti kā pretmikrobu līdzeklis. No augļa gatavo novārījumus un lieto tos pret drudzi un saaukstēšanos.
3. Malaizieši lapu ēterisko eļļu, kas ir brūču dzīšanas un pretmikrobu līdzeklis, lieto pret kukaiņu kodumiem.
4. Taizemē čompu lapas sūc pret paaugstinātu spiedienu. Un mizas novārījums palīdz pret astmu un elpošanas orgānu problēmām. Tas arī labvēlīgi iedarbojas pret sausu klepu un tam ir atkrēpošanas efekts.
5. Augļa mīkstums ir noderīgs cukura diabēta gadījumā, tas regulē insulīna ražošanu asinīs. Un principā, tā kā tajā nav cukuru, tas nekaitēs, ja jau ir šī slimība.

Lietojums kosmetoloģijā

1. Čompu dzimtenē visbiežāk tas ir sastopams ēterisko eļļu veidā, kuras gatavo no lapām. Eļļas veidā to pievieno krēmam, šampūniem un citiem kosmētikas kopšanas līdzekļiem.
2. Lapu ēterisko eļļu uzklāj uz kakla un plaukstu locītavām kā parfīmu, kas arī atbaida kukaiņus.
3. Arī sula, ko izspiež no lapām, tīrā veidā tiek izmantota kā losjons sejai un ķermenim. Šāds līdzeklis cīnās ar grumbām, padara ādu elastīgu, izlīdzina toni un aizsargā no dedzinošās Āzijas saules.
4. Sasmalcinātas lapas tiek uzklātas kā maska pie tūskas un tumšajiem lokiem zem acīm.
5. Rozā ābola lapu novārījumu izmanto kā skalošanas līdzekli matiem. Tas padara matus gludus, spīdīgus, piesātina tos ar mitrumu un minerālvielām.

Kā izaudzēt čompu

Malabarā plūme ir diezgan kaprīzs augs. Bet interesanti, ka mājas apstākļos koks var iesakņoties vieglāk nekā ārā. Tam būs nepieciešams liels plats pods un 10–12 svaigu augļa sēklu, kas jāiestāda augsnē, kas sastāv no kūdras, velēnas un smiltīm proporcijās 1:1:1. Līdz pirmajiem asniem podu nevajag novietot tiešos saules staros. Labāk siltā, bet tumšā vietā. Augs jālaista, kad augsne izžūst. Vienlaikus obligāti jāuzrauga, lai tā neizžūtu. Pirms laistīšanas zeme jāatirdina ar dakšiņu. Mēslot augu jāsāk tūlīt pēc tam, kad asni ir kļuvuši vismaz 10–15 cm gari. Tam derēs jebkuri īpaši mēslojumi mirtu dzimtas augiem, vienīgais nosacījums – tiem jābūt tikai šķidriem.

Čompa mīl siltumu, bet viegli pārdzīvo +8°C. Augu nedrīkst novietot caurvējā.

Kā uzglabāt augli

Malabarā plūmes augļi ilgi neuzglabājas; maksimālais laiks, kurā tie nezaudē garšu un blīvumu, ir 2 dienas. Pēc tam auglis sāk pūt, neatkarīgi no uzglabāšanas apstākļiem – slēgtā traukā vai bez tā. Visātrāk auglis bojājas maisiņos un karstumā. Tātad, pat ar lielu vēlmi atvest no atvaļinājuma vairāk veselīgu augļu, tas neizdosies – ja ņemt, tad minimālos daudzumos.

Čompu var sasaldēt. Lai to izdarītu, auglis jānomazgā, jāapskata, lai nebūtu skrāpējumu vai mīkstu vietu, sausu jānoslauka un veselu jāievieto saldētavā, nesagriežot. Griežot tas zaudēs rozā nokrāsas, kļūs mīksts un nomelnēs. Tajā vairs nepaliks nekādu labvēlīgu īpašību. Bet arī saldētavā vitamīni saglabāsies tikai 1 mēnesi, ne vairāk. Atkausēt augli vajag dabīgā ceļā, neizmantojot trikus ar siltu ūdeni. Mīkstums uzreiz mainīs krāsu, un garša pazudīs.

Kā transportēt

Malabarā plūme — ļoti ievainojams auglis un turklāt ātri paskābst. Blīvs un vesels tas var ilgi saglabāties tikai uz koka. Pēc tam, kad tas ir noplūkts, auglis sāk mīkstēt un tā garša arī mainās. Neskatoties uz to, ka to sauc par ābolu, to nevar pārvadāt kā ābolus. Tas jāved tikai rokas bagāžā un jālūdz pārdevējam iepakot īpašā tarā. Pie mazākā kontakta ar cietu vai asu priekšmetu auglis sabojāsies dažu stundu laikā, un nebūs nekādu izredžu to nogādāt mājās.

Kā izvēlēties

1. Lai izvēlētos augli, kas iepriecinās ar kraukšķīgu mīkstumu un rožainu garšu, jāpievērš uzmanība ne tikai augļa blīvumam, bet arī tam, cik spīdīga ir miza. Ja tā vietām kļuvusi matēta, tas nozīmē, ka auglis ir noplūkts pirms pāris dienām un tā garša vairs nebūs tāda kā tikko noplūktam.
2. Vēl viens kritērijs ir mizas krāsas vienmērīgums. Tai jābūt vienādai, bez tumšiem plankumiem un sablīvējumiem.
3. Un, protams, auglim jābūt cietam, bez mehāniskiem bojājumiem un asas smakas.

Lūk, tāds neparasts rozā ābols ar daudzām derīgām īpašībām. Un, tā kā to var nogaršot tikai augšanas valstīs, kad rodas šāda iespēja, šo vitamīnu krātuvi nevajadzētu palaist garām.

Čompu foto