Kā žāvēt vīnogas mājas apstākļos

Izaudzējuši vīnogas uz sava zemes gabala, daudzi dārznieki uzdod jautājumu par to, kā saglabāt iegūto ražu. Protams, ir galda šķirnes, kuras var uzglabāt diezgan ilgu laiku, ievērojot visus nosacījumus, dažreiz pat līdz pusgadam. Bet pat tās ilgāk nespēj saglabāt lietošanai pieņemamu izskatu un svaigumu. Tieši šajā gadījumā daļu ogu palīdzēs saglabāt nobriedušu augļu žāvēšana.

Turklāt rozīnes un kišmišs ir lieliska uzkoda un deserts. Tos var ēst vienkārši tā vai pievienot ēdieniem, ne tikai saldajiem, bet arī gaļas, zivju, putnu un dārzeņu ēdieniem. Arī rozīnes bieži pievieno maizītēm, kēksiem.

Svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām garšas un derīgo vielu satura ziņā ir acīmredzamas priekšrocības salīdzinājumā ar konservētiem vai žāvētiem. Iespējams, žāvēšana no visiem pārstrādes veidiem ļauj saglabāt lielāko daļu vitamīnu un mikroelementu. Žāvēšana arī risina vēl vienu aktuālu uzdevumu – ražas saglabāšanu, īpaši, ja tā ir bagātīga. Tādējādi pārpalikumi nepazudīs, un mājās vienmēr būs garšīga un veselīga uzkoda, kas pavasarī kļūs par labu vitamīnu avotu.

Vīnogu žāvēšanai mājas apstākļos ir savas priekšrocības:

1. Izvēloties izejvielas, var vadīties pēc savas gaumes un vēlmēm, izvēlēties šķirni, kas patīk visvairāk.
2. Pašu veikta ogu sagatavošana procesam ļaus būt pārliecinātiem, ka tās ir vajadzīgās kvalitātes, labi notīrītas un nomazgātas.
3. Pašu rokām pagatavots produkts vienmēr ir garšīgāks.
4. Var pašam izlemt, kad jāpārtrauc process un jāiegūst produkts ar vēlamo sausuma pakāpi.

Kādas vīnogu šķirnes ir piemērotas žāvēšanai

Žāvēt var praktiski jebkuru vīnogu šķirni. Bet lielas ogas ar plānu miziņu prasīs vairāk laika un pūļu žāvēšanai. Arī augļi ar lielām sēklām nebūs ļoti patīkami ēst. Tāpēc labāk dot priekšroku vīnogām ar mazām vai vidēja lieluma ogām. To mīkstumam un miziņai jābūt blīvai, sēklām mazām vai vispār neesošām. Ja ņem šķirnes, kuru augļos vispār nav sēklu, rezultātā iegūst kišmišu, bet no ogām ar sēklām iegūst rozīnes.

Tātad savu izvēli labāk izdarīt par labu galda vai īpašām galda-rozīņu šķirnēm. Tām ir agrīni nogatavošanās termiņi, un tām parasti ir tendence izžūt jau uz krūmiem. Lai iegūtu kišmišu, var izvēlēties Kišmišs Baltais, Kišmišs Melnais, Kišmišs Zaravšan. Rozīnēm derēs Rizamats, Sultanī, Nimrangs.

Jāpievērš uzmanība arī izejvielu garšai pirms procesa sākuma. Parasti priekšroka tiek dota saldajām šķirnēm, kuras pēc žāvēšanas kļūst vēl saldākas un labi uzglabājas. Taču dažas saimnieces izvēlas vīnogas ar skābumu un pēc tam tās uzglabājot pārkaisa ar cukuru. Šeit jāpaļaujas tikai uz savu garšu un vēlmēm.

Kā sagatavot ogas kaltēšanai

Sagatavošanas process sākas jau tad, kad raža atrodas uz vīnogulāja. Var sākt vēl pirms ķekaru novākšanas no krūma. Pāris nedēļas pirms tam pārtraukt laistīšanu, lai radītu mitruma trūkuma efektu, noņemt daļu lapu. Tad saules stari nonāks tieši uz augļiem un uzsāks žāvēšanas procesu.

Pēc tam noņemt ķekarus no vīnogulāja, pārlasi un izņemt sapuvušās ogas un tās, kurām ir bojājumi. Pēc tam vīnogas rūpīgi jānomazgā. Tas jādara uzmanīgi, lai nesabojātu miziņu. Ja plānots žāvēt dabiskā veidā ēnā, tad ogas var atstāt uz ķekara. Citos gadījumos augļi jānoņem, bet zariņi jāizmet. Noņemt vajag uzmanīgi, nepieļaujot mizas bojājumus, pretējā gadījumā sula vienkārši iztecēs, un rozīnes zaudēs vērtīgās vielas un garšu.

Nomazgātās ogas nosusināt uz auduma vai papīra dvieļa, pēc tam izklāt uz paplātēm vai žāvēšanas restēm.

Jāpievērš uzmanība tam, ka žāvēšanai izmanto tikai pilnībā nogatavojušos augļus.

Kā pareizi žāvēt vīnogas

Ir vairāki veidi, kā no svaigām vīnogām iegūt rozīnes. Katram ir savas priekšrocības. Žāvēšana saulē vai ēnā ir visvienkāršākie varianti, tie neprasa elektrības izmaksas, taču tie ir arī visilgākie. Vairāku nedēļu garumā būs jāseko procesam, jāpārlase izejviela, jāapgriež un jāsajauc ogas. Turklāt tie ir ļoti atkarīgi no laikapstākļiem. Ja pēkšņi sāks līt, būs jāmeklē citi veidi, kā turpināt žāvēšanu, lai pūles netiktu izšķiestas un nebūtu jāizmet raža, kas nav paspējusi sasniegt vajadzīgo stāvokli.

Varianti, izmantojot elektroierīces, ievērojami paātrina procesu, taču šajā gadījumā ievērojami ierobežo apjomus, ko var žāvēt vienā reizē. Nāksies žāvēt atsevišķās partijās, turklāt ne vienmēr ir iespējams to izdarīt, ja raža ir bagātīga un jau sāk bojāties.

Žāvēšanas metodes izvēle pilnībā ir atkarīga no konkrētā cilvēka apstākļiem un vēlmēm. Ja laikapstākļi un vieta uz zemes gabala atļauj, bet nepieciešams nekavējoties izžāvēt lielu izejvielu apjomu, labāk izmantot tradicionālās un gadsimtiem pārbaudītas metodes. Tiem, kam ogu nav ļoti daudz vai raža nogatavojas pakāpeniski, var izmantot mūsdienīgas metodes, kas ievērojami ietaupīs laiku un pūles.

Tagad jāapsver katru no veidiem sīkāk.

Cepeškrāsnī

Sagatavotās vīnogas jāizklāj vienā kārtā uz cepešpannām. Zem ogām labāk likt cepamo papīru, silikona paklājiņu vai foliju, lai iztekošā sula nenosmērētu traukus. Ja izejviela pēc mazgāšanas joprojām ir mitra, tā iepriekš jānosusina uz auduma vai papīra dvieļa.

Šajā laikā ieteicams ieslēgt cepeškrāsni uzsildīšanai. Temperatūra nedrīkst pārsniegt 60 grādus. Tāpat, ja tehniskie parametri atļauj, labāk izmantot ventilatora vai konvekcijas režīmu. Tādā veidā mitrums iztvaikos ātrāk, kas nedaudz saīsinās žāvēšanas laiku. Pēc paplāšu ievietošanas cepeškrāsnī labāk atstāt durvis pavērtas, lai izvadītu tvaiku un novērstu produkta pārkaršanu.

Žāvēšana ilgs 2–3 dienas. Tomēr cepeškrāsnij nevajadzētu darboties nepārtraukti. Lai ogas žūtu vienmērīgi un saglabātu maksimālo derīgo vielu daudzumu, periodiski jāizslēdz sildīšana, jāizņem paplātes, jāļauj produktam pilnībā atdzist, jāsamaisa un atkal jānosūta žāvēšanai.

Parasti ogas nav vienāda izmēra un satur atšķirīgu mitruma daudzumu, tāpēc periodiski jāpārlasa produkts un jāizņem tās, kas jau gatavas, citādi tās pāržūs. Tāpat jāmaina paplātes vietām, lai vīnogas žūtu vienmērīgi.

Pēdējā posmā temperatūru cepeškrāsnī ieteicams pazemināt līdz 35–40 grādiem un novest ogas līdz vajadzīgajam stāvoklim. Pēc tam izņemt gatavās rozīnes, ļaut tām pilnībā atdzist un pārlikt uzglabāšanas traukos.

Elektriskajā žāvētājā

Elektriskās žāvētavas izmantošana ievērojami saīsinās rozīņu pagatavošanas laiku. Izmantojot šo metodi, process ilgs no 8 līdz 12 stundām. Žāvētavas ir vienkārši lietojamas un ļauj izžāvēt lielāku produkta apjomu nekā cepeškrāsns.

Sagatavotās ogas jāizliek vienā rindā uz restēm, jāuzstāda līmeņi, jāieslēdz sildīšana ne vairāk kā 60 grādi. Ja žāvētava ir konvekcijas un gaiss tiek padots uz restēm no apakšas uz augšu, apakšējais slānis žūs ātrāk nekā augšējie. Tāpēc katru stundu būs jāmaina līmeņi vietām, lai process noritētu vienmērīgi. Tāpat ik pēc 3 stundām jāizslēdz ierīce, jāatstāj izejviela atdzist 2 stundas, un pēc tam atkal jāturpina žāvēšana. Līdzīgas manipulācijas jāatkārto ik pēc 3 stundām. Ja žāvētavai nav regulatora, kas izslēdz ierīci pārkaršanas gadījumā, naktī procesu var apturēt un atsākt no rīta.

Lai vīnogas žūtu vienmērīgi, ieteicams tās sašķirot ogu izlikšanas posmā uz restēm. Labāk, ja vienā līmenī ir vienāda izmēra vīnogas. Vai arī var šķirot ogas žāvēšanas procesā, izņemot tās, kas jau kļuvušas gatavas. Tāpat nevajadzētu aizmirst par maisīšanu.

Procesa ātrums un kvalitāte ir atkarīgi ne tikai no šķirnes, ogu izmēra, bet arī no žāvētavas veida. Jaudīgākas ierīces ievērojami saīsina darba laiku. Bet tām ir būtisks trūkums. Tās strādā ļoti skaļi. Tāpat elektriskās žāvētavas tiek iedalītas konvekcijas un infrasarkanajās. Otrais veids ar darbu tiek galā efektīvāk un ātrāk, pateicoties infrasarkano staru iespiešanās dziļi produktā un mitruma absorbcijai. Konvekcijas ierīces tikai apžāvē mitrumu no virsmas, tāpēc process ļoti ievilkas. Īpaši tas ir jūtams, strādājot ar vīnogām. Žāvēšanas procesā uz miziņas veidojas blīvs vaska slānis, kas traucē aktīvai mitruma izdalīšanai no produkta.

Ir arī ierīces, kurās gaiss plūst no apakšas uz augšu. Ar to atšķiras lētāki modeļi. Ir dārgākas elektriskās žāvētavas, kur gaiss tiek vienmērīgi sadalīts starp visiem līmeņiem. Šajā gadījumā produkts žūst ātrāk un nav jāmaina paliktņi vietām. Arī darba kvalitāti un ātrumu ietekmē materiāls, no kura izgatavota ierīce. Metāla žāvētavas, lai arī dārgākas par plastmasas, zaudē tām efektivitātē, jo metāls uzsilst un atņem vīnogām nepieciešamo siltumu.

Elektrisko žāvētavu priekšrocība ir ne tikai darba ātrumā un ērtībā. Tās ļauj rozīnēs saglabāt daudz derīgu vielu.

Mikroviļņu krāsnī

Šāda žāvēšanas metode ir, iespējams, viena no ātrākajām. Tā aizņems tikai dažas minūtes. Bet tai ir būtisks trūkums. Uz šķīvja, kas tiek ievietots krāsns kamerā, var ievietot ne pārāk daudz produkta. Tāpēc žāvēšanas metode mikroviļņu krāsnī ir piemērota tiem, kam nav ļoti lieli vīnogu apjomi žāvēšanai.

Vispirms ogas sagatavo, uzmanīgi atdala no zariņiem, cenšoties nesabojāt mizu, nomazgā un nosusina uz dvieļa. Pēc tam augļus vienā kārtā izklāj uz šķīvja. To var pārklāt ar linu vai kokvilnas audumu, lai virsū uzliktu vēl vienu kārtu. Tādējādi var palielināt žāvējamā produkta apjomu, un izdalītais mitrums iesūksies audumā.

Šķīvi ievieto kamerā, iestata jaudu 200 W uz 2 minūtēm. Pēc laika beigām atver mikroviļņu krāsns durvis, izņem šķīvi ar vīnogām. Durvis atstāj vaļā, lai izplūstu izveidojies tvaiks. Pārbauda gatavības pakāpi. Ja nepieciešams, pēc atdzišanas ievieto šķīvi atkal mikroviļņu krāsnī tagad uz 30 sekundēm, nemainot jaudas iestatījumu.

Atkārtojiet posmus, līdz tiek iegūtas vajadzīgā žāvēšanas pakāpes rozīnes. Neaizmirstiet starp posmiem izvēdināt kameru un ļaut produktam atdzist. Process ir jākontrolē, tāpēc nav ieteicams iestatīt laiku ilgāku par 30 sekundēm, labāk papildus pārbaudīt, kā norit process.

Saulē

Žāvēšanas metode saules staros ir visvienkāršākā un senākā. Tā ļauj pārstrādāt lielus ražas apjomus, bet aizņem ļoti daudz laika. Labos laikapstākļos žāvēšana ilgs aptuveni 3 nedēļas. Ja nepieciešams uzreiz izžāvēt daudz vīnogu, ir nepieciešams daudz vietas uz zemes gabala. Un tas nav pieejams visiem. Tomēr šī metode ļauj saglabāt maksimālo vitamīnu un mikroelementu daudzumu, kas rozīnes padara par veselīgu produktu, kas palīdz uzturēt ķermeņa veselību.

Savāktās ogas jānomazgā, jānoņem no zariņiem un jāizklāj uz paletēm, kuras jānovieto vietās, kur saules gaisma bez šķēršļiem krīt uz ogām. Kā pamatni izmanto režģus, saplākšņa vai koka loksnes. Var arī izklāt dibenu ar pergamenta papīru, dabīgu audumu vai papīra salvetēm, dvieļiem. Lai vējš neaizpūstu produktu no pamatnes un neuzbruktu kukaiņi, to var pārklāt ar marli, kas jānostiprina. Reizi divās dienās izejvielas jāapgriež un jāsamaisa. Ja parādās ogiņas, kas sasniegušas vajadzīgo gatavības pakāpi, tās obligāti jānoņem.

Šai metodei ir vēl daži trūkumi. Saules staru ietekmē rozīnes stipri satumst, to aromāts kļūst mazāk bagātīgs.

Ēnā

Ja zemes gabala izmērs atļauj, kur var uzbūvēt labi vēdināmu nojumi, vai ir atvērta veranda, var izmantot vēl vienu senu vīnogu žāvēšanas metodi. To joprojām izmanto Vidusāzijas valstīs. Žāvēšana ēnā ļauj saglabāt dabisko krāsu, aromātu un maksimālo derīgo vielu daudzumu. Process, protams, norit lēnāk (4–5 mēneši) un prasa uzmanību. Šajā gadījumā ogas nenoņem no zariņiem. Tās pakar tieši ķekaros, tas nodrošina labu gaisa cirkulāciju.

Šādā veidā var žāvēt vīnogas arī mājas bēniņos, ja tur var nodrošināt gaisa pieplūdi. Process var turpināties līdz ar aukstuma iestāšanos. Produkts iztur temperatūras pazemināšanos līdz -10 grādiem. Kad rozīnes ir pietiekami izžuvušas un gatavas, tās noņem no zariem un nosūta uzglabāšanai.

Sārmu metode

Šī metode ietver ogu apstrādi ar karstu cepamās sodas šķīdumu. Tā nav patstāvīga vīnogu žāvēšanas metode, bet ļauj samazināt žāvēšanas laiku 2–2,5 reizes. Tas notiek, noņemot no virsmas vaska pārklājumu, kas traucē mitruma iztvaikošanai. Arī apstrāde ar sārmainu šķīdumu izraisa nelielu plaisu parādīšanos miziņā. Tas arī ļauj ievērojami paātrināt procesu.

Lai apstrādātu vīnogas, tās iepriekš jānomazgā. Uz plīts uzvārīt ūdeni lielā katlā, pēc tam pievienot sodu. Devu nosaka, ņemot 40 g sodas uz 10 l ūdens. Augļus iegremdēt verdošā ūdenī uz dažām sekundēm, pēc tam nekavējoties aukstā ūdenī, lai apturētu vārīšanās procesu un noskalotu sārma pārklājumu no ogām. Pēc tam var vēlreiz izskalot tekošā ūdenī. Ērtības labad ieteicams izmantot caurduri vai sietu. Tādā veidā vīnogas lielās partijās var iegremdēt verdošā ūdenī ar sodu.

Pēc apstrādes augļus var žāvēt ar jebkuru no iepriekš minētajām metodēm. Piemēram, žāvēšana saulē samazinās no 3 nedēļām līdz 10–12 dienām.

Kā noteikt produkta gatavību

Gatavās rozīnes saglabā 20% mitrumu, 80% vitamīnu un 100% mikroelementu. Gatavības pakāpi nosaka, analizējot izskatu un tausti. Jums jāņem iegūtais produkts, rūpīgi jāapskata. Tam vajadzētu nedaudz satumst un izžūt. Virsma pārklājas ar matētu vaska pārklājumu. Ja sagatavi nomet, tā, saskaroties ar virsmu, radīs vieglu klunkšķi. Tāpat rozīnes jāsaspiež ar diviem pirkstiem. Ja mitrums turpina izdalīties, process jāturpina. Ja zem miziņas jūtams blīvs želejveida mīkstums, žāvēšanu var pārtraukt. Gatavību ir viegli pārbaudīt, sažņaudzot sauju rozīņu dūrē. Optimāli izžāvēts produkts pēc atlaišanas izbirst plaukstā.

Ir slikti, ja žāvēšana nav pabeigta līdz galam. Šāds produkts nespēs ilgi uzglabāties – tas sāks rūgt un bojāties. Bet nevajadzētu pieļaut arī pārmērīgu izžāvēšanu. Rozīnes kļūst cietas un zaudē visas garšas īpašības un aromātu.

Kā pareizi uzglabāt žāvētās vīnogas

Ne mazāk svarīgi ir saglabāt iegūto produktu pēc iespējas ilgāk. Pirmkārt, jānodrošina optimāli uzglabāšanas apstākļi. Rozīnēm ideāla būs tumša, vēsa, sausa vieta. Labāk, ja temperatūra nepārsniedz +10 grādus. Tā var būt pagrabs, ja ir iespējams uzturēt telpā pastāvīgus mitruma rādītājus. Dažas saimnieces izvēlas izmantot ledusskapi. Tā kamera atbilst visām prasībām.

Uzglabāšanas ilgumu ietekmē arī trauks, kurā tiks uzglabāts gatavais produkts. Labākais variants ir lina maisiņš. Tam jābūt izgatavotam no dabīgiem linu vai kokvilnas audumiem. Derēs arī plastmasas trauki, taču tos nekādā gadījumā nedrīkst aizvērt ar hermētiskiem plastmasas vākiem. Ieteicams izmantot papīru, piemēram, cepampapīru, vai dabīga auduma gabalu. Ar to pietiek vienkārši apsegt trauku no augšas, bet galus nostiprināt ar aukliņu vai gumiju gar malām. Arī stikla burkas ir piemērotas uzglabāšanai, taču tās jāaizver tādā pašā veidā kā traukus. Vēl viens gandrīz ideāls variants ir papīra maisiņš. To var nopirkt vai izgatavot pašam. Šāds trauks ļauj produktam elpot, tāpēc iekšpusē neuzkrājas mitrums.

Šādā veidā žāvētas vīnogas var uzglabāt pusgadu un ilgāk. Tomēr joprojām tās periodiski jāpārskata, jāšķiro, nepieciešamības gadījumā izņemot bojātās ogiņas. Nedrīkst pieļaut puves sākšanos, tārpiņu un pelējuma parādīšanos.

Vienkāršu uzglabāšanas noteikumu ievērošana ļaus baudīt gardo kārumu visu gadu līdz pat jaunajai ražai.

Ar ko ir noderīgas žāvētās vīnogas

Rozīnes pieskaita superproduktiem. Tā ir produktu grupa, kuru derīgās īpašības ļauj saglabāt veselību un pagarināt dzīvi. Bet tas nenozīmē, ka tās jāēd milzīgos daudzumos katru dienu. Pārmērīga patērēšana pat visveselīgākajam produktam rada negatīvu ietekmi uz veselību.

Izceļoša īpatnība rozīnēm ir tā, ka pēc žāvēšanas tās gandrīz pilnībā saglabā visus vitamīnus un mikroelementus. Zūd galvenokārt tikai mitrums. Tāpēc kaltētas vīnogas savā vērtībā neatpaliek no svaigām, gluži pretēji – tām ir vairākas priekšrocības. Lielais derīgo cukuru saturs ļauj aizstāt kaitīgos saldumus, tās kalpo kā lieliska uzkoda, kas dod enerģiju. Tas ir īpaši svarīgi bērna organismam, kurš atrodas aktīvā augšanas fāzē, sportistiem un cilvēkiem, kuri nodarbojas ar fizisku vai garīgu darbību.

Vīnogu trūkums ir fakts, ka tās nevar lietot cilvēki ar zarnu slimībām. Tās izraisa rūgšanu, kas var pasliktināt stāvokli. Rozīnes rada mazāk šādu seku, jo tajās nav mitruma, un tajās esošās šķiedrvielas uzlabo zarnu peristaltiku.

Šis superprodukts satur daudz organismam labvēlīgu vielu. Tajā ir ļoti daudz kālija, kas labvēlīgi ietekmē asinsvadu sieniņas un sirds un asinsvadu sistēmas darbību. Tas pozitīvi ietekmē smadzeņu darbību, jo ir atbildīgs par nervu impulsu pārnešanu. Šajā procesā minerālam palīdz produktā esošie B grupas vitamīni. Kālijs arī regulē ūdens līdzsvaru.

Magnijs pozitīvi ietekmē centrālās nervu sistēmas darbību, stiprina izturību pret stresu, kas labvēlīgi ietekmē noskaņojumu un imunitāti. Žāvētos augļos esošais varš piedalās hemoglobīna sintēzē un imunitātes paaugstināšanā. Fosfors ietekmē kaulu audu veidošanos. Mangāns uzlabo dzimumdziedzeru darbību.

Derīgās īpašības:

1. Uzlabo gremošanas sistēmas darbību. Palīdz pārtikas sagremošanas procesā. Rupjās šķiedras stimulē zarnu darbību. Rozīnēm ir viegla caureju veicinoša iedarbība, tās veicina zarnu tīrīšanu un atkritumvielu, toksīnu izvadīšanu. Kalorijām bagātās ogas palīdz remdēt izsalkumu, tāpēc tās bieži iekļauj diētu sastāvā.
2. Labvēlīgi ietekmē ādas, nagu un matu stāvokli. Attīrīšanās no toksīniem pozitīvi atsaucas uz ādu – tā kļūst tīrāka. Saturā esošās vielas stimulē matu un nagu augšanu.
3. Palīdz sirds un asinsvadu sistēmas darbībai, uzlabo asinsriti, pazemina asinsspiedienu, veicina anēmijas ārstēšanu.
4. Labvēlīgi ietekmē dzimumsistēmas darbību.

Bet ne visiem rozīņu lietošana iedarbojas pozitīvi. Ir vairākas slimības, kad žāvēti augļi jāēd uzmanīgi vai no tiem vispār būtu jāatsakās. Produktu nav ieteicams lietot cukura diabēta, kuņģa čūlas, aktīvas tuberkulozes formās. Rozīnes ir arī ļoti kalorijām bagāts produkts, tāpēc jāseko tā lietošanas daudzumam.

Ko var pagatavot no žāvētām vīnogām

Rozīnēm ir plašs pielietojums kulinārijā. Tās izmanto ne tikai cepšanai un desertu pagatavošanai, bet arī pievieno gaļas, zivju ēdieniem, mērcēm un salātiem. Ar kaltētu vīnogu piedevu gatavo dabīgas, veselīgas konfektes, mājas musli un, protams, putras. Šim produktam ir saldena garša, kas piešķir ēdienam pikantumu.

Rozīnes bez kauliņiem parasti izmanto bulciņu, kēksiņu, kūciņu pagatavošanai. Tās pievieno kā pildījumu kūkām vai pankūkām. Produktam ar kauliņiem ir svarīga loma kompotu, kvasa, sulu garšas veidošanā.

Kaltētas vīnogas aktīvi pievieno daudziem Āzijas virtuves ēdieniem. Tās ir plovā, indiešu skābi-saldi-pikantās mērcēs, ir svarīga sastāvdaļa, gatavojot piedevas no kuskusa, bulgura, rīsiem, prosas.

Īpašu garšu un aromātu rozīnes piešķir pastētēm no vistas, zoss vai pīles gaļas. To saldums ļauj līdzsvarot garšu.

Daudzās pasaules tautu virtuvēs var sastapt šo unikālo sastāvdaļu.

Brokoļu un ravioli salāti

Lai pārsteigtu viesus vai mājiniekus, var pagatavot brokoļu un raviolu salātus ar rozīnēm. Pagatavošana aizņems tikai 20 minūtes, un ar tiem var pabarot 12 cilvēkus.

Sastāvdaļas:

• 600 g gatavu raviolu ar krēmsieru;
• 6 šķēles bekona;
• 1 sarkanais sīpols;
• 2–3 galviņas svaigu brokoļu;
• 1 glāze rozīņu;
• 1 glāze nomizotu saulespuķu sēklu;
• 2 tējk. ābolu etiķa
• 0,5 glāzes majonēzes;
• sāls, cukurs pēc garšas.

Pagatavošana:

1. Pirmkārt, apcep bekona šķēles uz labi uzkarsētas sausas pannas, lai tās kļūst kraukšķīgas. Izņemt uz dēlīša, ļaut atdzist un sasmalcināt mazos gabaliņos.
2. Sarkano sīpolu smalki sagriezt.
3. Tagad novārīt raviolus. Lai to izdarītu, uzvārīt katlā ūdeni, nedaudz to sālīt. Pievienot raviolus un vārīt līdz gatavībai 8–10 minūtes. Izņemt no katla.
4. Brokoļus sadalīt lielos ziedkopās un nedaudz blanšēt verdošā sālītā ūdenī, bet nevārīt līdz mīkstumam. Tiem jāpaliek kraukšķīgiem.
5. Pagatavot mērci, sajaucot majonēzi, cukuru un ābolu etiķi.
6. Lielā bļodā apvienot visus sagatavotos ingredienci, pievienot rozīnes un saulespuķu sēklas.

Kā vieglu un pikantu pamatēdienu var pagatavot plovu ar žāvētām aprikozēm un rozīnēm. Šis ēdiens patiks visiem pat bez gaļas pievienošanas. To var pasniegt kā krāsainu piedevu svētku galdam.

Plovs ar kaltētām aprikozēm un rozīnēm

Sastāvdaļas:

• 1 glāze garengraudu rīsu;
• 3 glāzes gaļas vai vistas buljona;
• 5–6 ēdamk. rozīņu;
• 10 gab. žāvētu aprikožu;
• 3 ķiploka daiviņas;
• 2 sīpoli;
• garšvielas pēc garšas;
• augu eļļa sastāvdaļu apcepšanai.

Pagatavošana:

1. Sagatavot žāvētos augļus. Žāvētās aprikozes izmērcēt karstā ūdenī un atstāt līdz uzbriedināšanai. Pēc tam sasmalcināt plānās strēmelītēs. Rozīnes noskalot ar siltu ūdeni.
2. Sīpolu sasmalcināt.
3. Uzkarsēt pannu, ieliet tajā eļļu, lai tā nedaudz pārklātu trauka dibenu. Uzsildīt.
4. Sīpolu apcept uz vidējas uguns, līdz tas kļūst caurspīdīgs.
5. Apceptajam sīpolam pievienot žāvētās aprikozes un smalki sasmalcinātus ķiplokus. Paturēt visu pāris minūtes. Tad virsū uzbērt rīsus, pa tiem sadalīt rozīnes. Visu pārliet ar buljonu, sālīt, pievienot garšvielas.
6. Pārklājiet ar vāku un gatavojiet uz vidējas uguns, līdz viss šķidrums ir uzsūcies.

Pirms pasniegšanas samaisiet plovu.

Cepti āboli ar pildījumu no rozīnēm un pekanriekstiem

Desertam varat pagatavot ceptu ābolu ar pildījumu no rozīnēm un pekanriekstiem. Kanēļa, rozīņu un riekstu smarža piepildīs visu māju ar siltumu. Labs papildinājums desertam būs trekns krējums vai vaniļas saldējuma bumbiņa.

Sastāvdaļas:

• 4 gab. lielu nogatavojušos ābolu;
• 50 g pekanriekstu;
• 50 g rozīņu;
• 1 ēd.k. sviesta;
• 0,25 gl. brūnā cukura, var aizstāt ar parasto balto;
• 1 gl. verdoša ūdens;
• kanēlis pēc garšas.

Pagatavošana:

1. Vispirms ieslēdziet cepeškrāsni, lai tā paspētu uzkarst. Uzstādiet temperatūru 190 °C.
2. Sagatavojiet ābolus. Augļus nomazgājiet un nosusiniet. Izņemiet serdi tā, lai apmēram 2 cm ābola no pretējās puses paliktu neskarti. Atverei nevajadzētu būt cauri, pretējā gadījumā pildījums izkritīs no otras puses, un garšīgā mērce iztecēs uz cepešpannas.
3. Sasmalciniet riekstus un rozīnes. Sajauciet tos krūzītē ar kanēli un cukuru.
4. Ābolus izkārtojiet ar atveri uz augšu dziļā cepšanas traukā. Pildiet augļus ar sagatavoto pildījumu. Uz katra ābola, virs pildījuma, ielieciet sviesta gabaliņu.
5. Trauka dibenā ielejiet tikko uzvārītu ūdeni. Ievietojiet ābolus cepeškrāsnī un cepiet 35–40 minūtes, līdz tie kļūst mīksti un iegūst zeltainu krāsu.

Pirms pasniegšanas desertu nedaudz atdzesējiet.