Kā žāvēt tomātus mājas apstākļos

Katra saimniece rudenī pavada milzīgu skaitu stundu pie plīts, konservējot ziemai desmitiem, pat simtiem burciņu dārza dāvanu, tostarp arī tomātus. Tomēr dažādot savu ziemas ēdienkarti var ne tikai ar marinētu vai sālītu tomātu sagatavēm. Šie dārzeņi labi padodas žāvēšanai. Žāvētus tos liek zupā vai pīrāgā, gatavo ar tiem gaļas vai zivju ēdienus, kā arī sautē vai pat pasniedz atsevišķi. Lielu darbu tomātu žāvēšanai nav jāiegulda, bet rezultāts priecē visu ziemu.

Žāvētiem tomātiem ir gandrīz divsimt gadu vēsture. Pirmo reizi tos sāka žāvēt Itālijā 19. gadsimtā, un pēc tam itāļu recepte izplatījās visā pasaulē.

Kādi tomāti ir piemēroti žāvēšanai

Lai tomāti žāvēšanas procesā nezaudētu formu un nepārvērstos par neko nepievilcīgu, jāņem īpatņi ar izturīgu mizu un nelielu izmēru – ne vairāk kā 7 cm diametrā.

Vislabāk šim nolūkam ir piemēroti plūmveida tomāti, kas izceļas ar blīvu mīkstumu ar maigu garšu un izturīgu mizu. 'Plūmīšu' ūdens saturs ir zems, tāpēc tos griežot izdalās maz sulas, sēklas iekšpusē turas stingri un neizkrīt, tāpēc tomāti žāvēšanas laikā nedeformējas.

Dārzeņu krāsai nav nozīmes – tie var būt oranži, sarkani, rozā un pat violeti. Piemēram, šķirnes nosaukums 'Solņečnijs Zaičiks' runā pats par sevi. Šie tomāti ir dzelteni, 'Rozovijs Izjums' attiecīgi – rozā, 'Oranževie Slivki' – oranži, bet 'Fioletovijs Drakons' – protams, violets. No tradicionālajiem sarkanajiem tomātiem ir piemēroti 'Krupnaja Slivka', 'Marjuška', 'Nadežda', 'De Barao', 'Adelina' un citi.

Tomāti, kas audzēti atklātā laukā, gatavā veidā būs garšīgāki nekā siltumnīcas tomāti, jo tie ir aromātiskāki un miesīgāki.

Nenogatavojušies augļi nav piemēroti žāvēšanai, bojātus vai saspiestus arī labāk nolikt malā.

Kā sagatavot augļus žāvēšanai

Kad esat atlasījuši žāvēšanai piemērotus dārzeņus, tie rūpīgi jānomazgā un jānosusina. Ja tomāti ir izvēlēti pareizi, stingri, tie no dvieļa necietīs.

Nākamais sagatavošanas posms ir griešana. Jāgriež ripiņās, kas nav plānākas par 5 mm – gar vai šķērsām tomātam, tam nav nozīmes. Kātiņa piestiprinājuma vietu izgrieziet ar asu nazi un izmetiet.

Lai gatavais produkts būtu garšīgāks un smaržīgāks, ripiņas varat pārkaisīt ar kaltētiem smaržīgiem augiem un pat nedaudz ierīvēt tos mīkstumā. Izvēle ir bagāta, ir ko izvēlēties pēc savas gaumes: ideālais tomātu partneris, protams, ir baziliks, bet varat izmantot timiānu, oregano, rozmarīnu, koriandru, seleriju un citas garšvielas. Lai augi atdotu visvairāk aromāta, tos jāsadrupina tieši pirms pārkaisīšanas uz dārzeņu ripiņām.

Kā pareizi žāvēt tomātus

Lai kādu tomātu žāvēšanas metodi saimniece izvēlētos – izmantojot cepeškrāsni, elektriskās ierīces vai vienkārši svaigā gaisā –, svarīgi tos izkārtot uz paplātēm vai cepamajām plātsm, kas nepadodas šo dārzeņu izdalīto skābju iedarbībai. Šī iemesla dēļ nekādā gadījumā nedrīkst izmantot alumīnija paplātes.

Lai tomāti neliptu, cepamās plātsis labāk ieziest ar augu eļļu, kā arī izmantot cepamo papīru.

Cepeškrāsnī

1. Pirms tomātu ievietošanas cepeškrāsnī varat tos ne tikai pārkaisīt ar kaltētiem zaļumiem, maltiem pipariem, jūras sāli, bet arī sadrupināt uz ripiņām saspiestu ķiploku, kā arī pārklāt ar augu eļļu. Šādi tomāti noteikti nebūs bezgaršīgi un garlaicīgi. Ķiploku uz kilogramu tomātu vajadzēs nedaudz – tikai 2–3 daiviņas.
2. Cepamo plāti izklājiet ar divreiz pārlocītu un ne pārāk plānu pergamenta cepamo papīru. Bļodā ielejiet augu eļļu, iemērciet tajā katru ripiņu un izklājiet uz papīra vienā kārtā, lai tās nesaskaras. Virsū izkārtotos tomātus pārkaisiet ar sāli, zaļumiem un caur ķiploku spiedi izspiestu ķiploku.
3. Ieslēdziet cepeškrāsni, iestatot temperatūru no 100 līdz 130 grādiem, durvis atstājiet pavērtas, lai no tomātiem iztvaikojošais mitrums neaizkavētos iekšpusē. Ja cepeškrāsnī ir iebūvēta konvekcijas funkcija, durvis var aizvērt.
4. Pēc aptuveni 50–60 minūtēm paskatieties, kādā stāvoklī ir tomāti. Ja tie sāk tumst un nedaudz apcepties, pavērsiet durvis vaļā vairāk vai samaziniet temperatūru. Lai žāvēšana būtu vienmērīgāka, varat apgriezt katru tomāta ripiņu. Pēc vēl pāris stundām to izmēram vajadzētu samazināties aptuveni uz pusi.
5. Tad paturiet tos cepeškrāsnī vēl stundu – un varat izslēgt uguni.
6. Šis laiks ir nosacīts – process var ilgt līdz 8 stundām, jo gala rezultāts ir atkarīgs no pašas cepeškrāsns veida, cik intensīvi tā uzkarst. Tā, elektriskajā cepeškrāsnī dārzeņi izžūst ātrāk nekā gāzes.

Atdzisušos žāvētos tomātus var novietot glabāšanai. Ja ir vēlēšanās – varat tos salikt burkā, pārkaisot ar garšvielām, un pārliet ar augu eļļu.

Elektriskajā žāvētājā

Tā kā žāvētājs ir paredzēts tieši augļu un dārzeņu žāvēšanai, tajā nekas nav jāpielāgo, lai sagatavotu tomātus.

Tomāti elektriskajai žāvētājai jāsagatavo tāpat kā cepeškrāsnī: tie jāiemērc eļļā, jāizklāj uz ierīces paplātēm un jāapkaisa ar garšvielām. Elektriskajā žāvētājā jāiestata taimeris uz 2 stundām un temperatūra – 80 grādi. Kad programma ir beigusies, jāsamaina žāvētāja paplātes: augšējās jānoliek apakšā, apakšējās jāpaceļ uz augšu, var pat apgriezt katru tomāta gabaliņu. Un atkal jāieslēdz žāvētājs – tagad uz 5 stundām, bet temperatūra jāsamazina par aptuveni 10 grādiem. Ar karstāku gaisu dārzeņus žāvēt nav ieteicams: tie izžūs no ārpuses, bet iekšpusē paliks mitri un ilgi neuzglabāsies, sabojāsies.

Aerogrillī

Tomātus aerogrillā izžāvēt nav grūti. Kaltētus tomātus var pagatavot īsā laika posmā – burtiski līdz vakariņām. Var pat izrādīt izdomu un pagatavot ne tikai kaltētus tomātus, bet pikantus.

Lai to izdarītu, pietiek tasītē samaisīt pa tējkarotei kaltēta rozmarīna un bazilika, pievienot šķipsniņu rupjas jūras sāls, izspiest pāris ķiploka daiviņas, ar dzirnaviņām samalt baltos piparus (pēc savas gaumes).

Kilograms nogatavojušos, bet stingru, ne pārāk lielu tomātu jānomazgā, jānosusina ar dvieli. Tie jāsagriež nevis ripiņās, bet ceturtdaļās. Uzmanīgi ar tējkaroti jāizņem sēklas, neaizskarot mīkstumu, un jānolej izdalītais šķidrums. Tomāti jāizklāj ar mizas pusi uz leju uz aerogrila restēm, jāapkaisa ar sāls un garšvielu maisījumu. Restes jānovieto ierīces iekšpusē un tā jāieslēdz, ventilatoram iestatot lielu ātrumu un temperatūru – 100–110 grādi. Jāžāvē apmēram 3,5–4 stundas, ik pa laikam rūpīgi pārbaudot produktu, lai tas neizžūtu pārāk.

Lai mitrums brīvi izplūstu ārā, vāks jāatstāj tikai nedaudz pievērts, zem tā ievietojot metāla vai silikona lāpstiņu zivju un kotletu apgriešanai (varbūt mājā atradīsies kaut kas piemērotāks ierobežotāja lomai).

Kad tomāti būs gatavi un atdzisuši, tie jāsaliek burkā, pārbērti ar izspiestā ķiploka kārtām, jāpārlej ar olīveļļu un zem aizvērta vāka jānovieto ledusskapī.

Mikroviļņu krāsnī

Mikroviļņu krāsnī arī var žāvēt tomātus, bet jāņem vērā, ka tajos esošais ūdens izšļakstīsies pa ierīces sienām kopā ar dārzeņa mīkstumu. Lai no tā izvairītos, iestatot ierīces režīmu, jāierobežo jauda līdz ne vairāk kā 800 W.

Tomātiņus labāk ņemt mazākus un sagriezt tos nevis ripiņās, bet pusītēs, pēc tam apkaisīt ar garšvielu no pipariem, hmeļi-suneļi, saspiestu ķiploku un bagātīgi apsmērēt ar olīveļļu. Izklāt uz karstumizturīgas plakanas šķīvja un ievietot mikroviļņu krāsnī.

Iestatiet taimeri uz 15 minūtēm, pēc kurām pārbaudiet, vai dārzeņi ir izžuvuši. Ja nav izžuvuši, apgrieziet tos un ieslēdziet taimeri vēl uz 5–7 minūtēm, pēc kurām vēlreiz pārbaudiet procesu. Parasti šī laika ir pietiekami.

Kad tomāti atdzisīs, tos var ievietot burkās un kārtot pa plauktiem.

Saulē

Vienīgais šķērslis, kas var rasties saimnieces ceļā, kura nolēmusi žāvēt tomātus saulē, ir laikapstākļi. Ja dienvidu reģionos ar to nebūs problēmu, tad vidusjoslā pēdējos gados arvien retāk izdodas atrast īstu karstu saulainu nedēļu. Mazāk nevar, jo svaigā gaisā tomāti labi izžūs ne ātrāk kā 5–6 dienās.

Žāvēt ārā ir vienkārši un vienlaikus apgrūtinoši. No rīta būs jāiznes tomāti, bet vakarā jāieved atpakaļ mājā, lai ne pēkšņs nakts lietus, ne rīta rasa nesabojātu produktu un neiznīcinātu visas pūles.

Tātad tomāti jāsagriež ripiņās un jāizklāj vienā kārtā uz cepešpannām vai paplātēm, kas izklātas ar cepampapīru vai kokvilnas audumu. Virsū dārzeņus pārklāj ar marli, lai pasargātu no mušām. Paplātes novieto labi apgaismotās saules vietās.

Svaigu, tikko sagrieztu tomātu žāvēšana jāsāk no rīta, lai dienas laikā paspētu iztvaikot lielākā daļa mitruma un dārzeņiem izžūtu virsma. Pirmajā dienā ir svarīgi paspēt apgriezt ripiņas vismaz vienu reizi, lai nožūtu arī otra puse. Samirkušais papīrs no cepešpannām jānoņem un jānomaina ar jaunu. Turpmāk tomātus jāapgriež vismaz katru dienu.

Ja tomāti vēl nav izžuvuši, bet diena ir mākoņaina, labāk neriskēt un neiznest tos ārā. Vienu dienu tos var atstāt mājās un novietot paplātes ar dārzeņu pusfabrikātu uz palodzēm vai galdiem – bet noteikti siltā, labi vēdināmā telpā.

Kā noteikt produkta gatavību

Labi izžuvuši, pareizi kaltēti tomāti iegūst bagātīgu, biezu krāsu, ievērojami tumšāku nekā svaigiem. Mīkstums, pēc pirmajām sajūtām, kļūst ciets, bet plastisks. Ja to nospiež, tas saburzās – nav brīnums, ka kaltētus tomātus dažreiz sauc arī par žāvētiem. Tos ir viegli un patīkami košļāt. Sēklas arī sacietē, kļūst dzeltenākas.

Ir svarīgi tomātus nepārkaltēt, citādi tie kļūs pilnīgi cieti, vai arī var sadrupt. Pārkaltētu tomātu smarža nav ļoti patīkama – tā ir piedegusi, un garša ir rūgta.

Kā pareizi uzglabāt žāvētos tomātus

Pareizos apstākļos kaltēti tomāti spēj nogulēt bez patērētāja īpašību zuduma veselu gadu, līdz nākamajai ražai. Pareizi apstākļi ir vēsa temperatūra telpā, kurā tiek uzglabāts dārzenis, ne zemāka par 10 un ne augstāka par 22 grādiem, un zems mitrums. Tajā pašā laikā tomātus jāaizsargā no gaismas, īpaši no tiešiem saules stariem. Vislabāk, ja tā ir pieliekamais vai skapis. Ja pagrabs vai pagrabtelpa ir sausa – tā ir ideāla vieta.

Uzglabāšanai tomāti jāliek sausās stikla burkās ar cieši noslēdzošiem (bet ne plastmasas) vākiem. Dažas saimnieces izmanto plastmasas vākus vai pat vispār uzglabā sausus tomātus plastmasas traukos, bet tas nav labākais variants, jo plastmasā produkts "neelpo" un var pārklāties ar pelējumu.

Sausos tomātus iebērt auduma maisiņos vai papīra maisiņos, protams, ir pieļaujams, bet aromāts tajos pilnībā nesaglabāsies.

Var, protams, arī sasaldēt sausos tomātus, kā to dara daži. Saldētavā tie saglabāsies vēl ilgāk. Bet, pirmkārt, jāatvēl vieta saldētavā, un, otrkārt, atkausējot tomāti zaudēs formu, kļūs ne tik pievilcīgi un derēs tikai termiskai apstrādei.

Ja tomātu sagatavots nav ļoti daudz, un plānos tos izmantot galvenokārt salātiem un sviestmaizēm, tas ir, ne vārīšanai, ne sautēšanai, tad var pagatavot sausos tomātus zem saulespuķu vai olīveļļas: tas ir sava veida produkta marinēšana.

Sausos tomātus jāsaliek sausās burkās, jāpārkaisa ar saspiestu ķiploku, iecienītākajiem kaltētiem aromātiskiem augiem un jāpārlej ar eļļu. Tad burkas cieši jāaizver ar vākiem un jānoliek ledusskapja plauktā.

Ar ko ir noderīgi žāvēti tomāti

Kādam var nepatikt sauso tomātu izskats. Bet, neskatoties uz izskatu, tie paliek garšīgi un saglabā visu labvēlīgo vielu komplektu, kas atrodas svaigos dārzeņos. Turklāt uz masas vienību šādu vielu daudzums palielinās, jo iztvaiko liekais ūdens. Rezultātā produkts kļūst koncentrētāks.

1. Pirmkārt, tas ir bagāts vitamīnu komplekss, kas ļauj uzturēt cilvēka ķermeni darba kārtībā un pretoties negatīvai ārējai ietekmei. Tā, A vitamīns, kas atrodas tomātos, palīdz saglabāt redzi un stiprina imunitāti.
2. Plašā B vitamīnu grupa uzlabo nagu un matu stāvokli, stimulē ādas bojājumu dzīšanu pēc nelielām traumām un dažādiem pūtīšu izsitumiem, palīdz A vitamīnam uzturēt normālu redzi, kontrolē spēku atjaunošanos pēc smaga fiziska darba, piedalās gremošanas darba organizācijā, normalizē asinsrites sistēmas darbību un piešķir spēkus atveseļošanai pēc sarežģītām ilgstošām slimībām. Bet folskābe (jeb B9 vitamīns) ir ārkārtīgi nepieciešama grūtniecēm, īpaši agros termiņos, jo tā veicina pareizu mazuļa iekšējo orgānu un sistēmu veidošanos.
3. Kompleksā ar B grupas vitamīniem darbojas arī PP vitamīns, kas arī regulē vielmaiņas procesus un ietekmē aknas un gremošanas procesu.
4. Tomātos ir daudz C vitamīna jeb askorbīnskābes. Tā ir plaši pazīstama kā viela, kas palīdz atveseļoties pēc saaukstēšanās un ARVI, stiprināt imunitāti. Turklāt askorbīnskābe ir labs antioksidants (viela, kas palēnina oksidācijas procesus organismā un kavē novecošanos).
5. Tomātos ir vēl viens svarīgs vitamīns – K. Tā trūkuma gadījumā tiek traucēts asinsrecēšanas process, cilvēks ātri nogurst, rodas gremošanas problēmas.
6. Pateicoties televīzijas reklāmai, magnijs, kas ir tomātu sastāvdaļa, visiem ir zināms kā līdzeklis stresa mazināšanai un nervu sistēmas sakārtošanai. Turklāt tas ļauj atbrīvoties no galvassāpēm un normalizēt miegu. Bet maz kam ir zināms, ka magnijs arī uzlabo pareizu zarnu darbību.
7. Augsts kālija saturs sausajos tomātos ļauj tiem aktīvi uzlabot sirds un asinsvadu darbību, kā arī novērst tūsku.
8. Jods arī ietilpst derīgo vielu sarakstā, kas atrodas tomātos. Tā galvenā funkcija ir atbildēt par vairogdziedzera stāvokli un stabilizēt hormonālās sistēmas darbību.
9. Bet tāda viela kā mangāns ir ne tikai noderīga pati par sevi. Tā atbalsta imūnsistēmu, piedalās skeleta audu veidošanā un uzlabo gremošanu. Mangāns ir svarīgs arī tāpēc, ka bez tā visu iepriekš minēto vitamīnu uzsūkšanās nebūtu iespējama, tāpat kā nebūtu iespējama ķermeņa šūnu atjaunošanās, audu dzīšana un smadzeņu darbība.
10. Ievērojamu daļu tomātos veido šķiedrvielas. Šīs diētiskās šķiedras, gluži kā birste, iztīra no zarnām visu nevajadzīgo – nesagremotos pārtikas atlikumus, kaitīgās vielas, kancerogēnus un toksīnus, tādējādi nodrošinot to labāku darbību. Turklāt šķiedrvielas ietekmē holesterīna līmeni, to samazinot, un tādā veidā attīra asinsvadus un pagarina to mūžu.

Tādējādi tomātu, tostarp kaltētu, lietošana palīdz atbrīvoties no avitaminozes, normalizēt zarnu trakta darbību un atbrīvot no aizcietējumiem. Zinātniski ir pierādīta tomātu spēja cīnīties ar holesterīna nogulsnēm uz asinsvadu sieniņām un to aizsprostojumu.

Pateicoties zemajam kaloriju daudzumam, tomātus ieteicams iekļaut to cilvēku uzturā, kuri cīnās ar lieko svaru. Tie ne tikai dažādos parasti diezgan ierobežoto diētas ēdienkarti, bet arī, pateicoties antidepresīvajām īpašībām, palīdzēs uzlabot garastāvokli, atbrīvoties no uzmācīgām domām par tievēšanu.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem tomāti ir noderīgi ar to, ka tie uzlabo atmiņu, jo uzlabo pareizu smadzeņu darbību. Turklāt, pateicoties antioksidanta spējai, tomāti cīnās ar novecošanos un samazina ļaundabīgo audzēju rašanās risku.

Tomēr ne visiem cilvēkiem kaltēti tomāti ir noderīgi. Tie ir kontrindicēti tiem, kam diagnosticētas nopietnas hroniskas kuņģa slimības – piemēram, čūla. Nav ieteicams tos lietot aknu, aizkuņģa dziedzera slimību saasinājuma laikā.

Turklāt, tāpat kā jebkuru produktu, kaltēti tomāti jālieto mērenībā. Ja tos pārēd, ar gadiem iespējama akmeņu parādīšanās nierēs un sāļu parādīšanās locītavās.

Ko var pagatavot no žāvētiem tomātiem

Izdomas bagātai saimniecei kaltēti tomāti noderēs uzkodām, pirmajiem un otrajiem ēdieniem, ar tiem gatavo mērces un pat cepumus. Un, lai sagatavotu tomātus izmantošanai kulinārijas vajadzībām, tieši pirms lietošanas tie jāizmērcē uz 15–20 minūtēm ūdenī istabas temperatūrā. No dārzeņiem aizies liekais sāls, un garša kļūs nedaudz maigāka un smalkāka.

Lai ātrāk «reanimētu» kaltētus tomātus, tos var iegremdēt karstā ūdenī ar etiķi (uz 1 l ūdens liela karote etiķa). Pietiek ar 2 minūtēm, lai dārzeņi mīkstinātos līdz vajadzīgajam stāvoklim.

Ja kulinārijas recepte paredz, ka kaltēti tomāti tiks sagriezti, tos nav obligāti jāmērcē.

Uzkoda no tomātiem

Kaltēti tomāti ir pilnīgi cienīgi, lai kļūtu par patstāvīgu uzkodu.

1. Lai tie rotātu ikdienas (vai pat svētku) ēdienkarti, vajag 300–400 g kaltēta produkta ievietot stikla puslitra burkā, pārkaisot tomātu kārtas ar saspiestu ķiploku un sarkano maltu piparu. Šādam tilpumam pietiks ar 4 vidējiem ķiploku daiviņām.
2. No augšas tomātus pārkaisa ar kaltētām dillēm vai pētersīļiem.
3. Ielejiet burkā glāzi augu eļļas (250 ml) istabas temperatūrā, nedaudz pakratiet, lai tā nokļūtu līdz pašai apakšai. Cieši aizskrūvējiet burku ar vāku un ievietojiet ledusskapī uz 3 nedēļām.

Pasniegt uz galda, nedaudz noņemot eļļas pārpalikumus ar papīra dvieli. Tomāti kļūst aromātiski, nedaudz pikanti un izskatās ļoti interesanti.

Pesto mērce

1. Sablenderējiet 150 g kaltētu tomātu, 50 g riekstu, ķiploka daiviņu un 3–4 bazilika lapiņas, pievienojiet šķipsniņu maltas paprikas.
2. 50 g cietā siera sarīvēt uz smalkās rīves un ielikt iegūtajā masā, lēnām ieliet tajā pašā olīveļļu (5 ēdamkarotes).

Šādu mērci var pasniegt gan pie gaļas vai putniem, gan pie spageti vai zivīm.

Salāti vakariņām

1. Sagrieziet kubiņos 40 g mocarellas siera, 4 kaltētus tomātus – šaurās strēmelēs, 10 zaļās olīvas bez kauliņiem pārgrieziet ceturtdaļās, pusi sarkanā sīpola galviņas sagrieziet plānos pusgredzenos.
2. Ar rokām saplēsiet Ķīnas kāpostu lapas un skaisti izklājiet tās uz plakanas šķīvja. Pēc tam visus ingredientus kārtojiet slāņos: vispirms sīpols, tad tomāti, uz tiem olīvas, augšējais slānis – siera kubiņi.
3. Pārlejiet salātus ar mērci no olīveļļas, kas garšota ar etiķi, maltiem pipariem un sāli – pēc garšas.

Mērci var pat papildināt ar pilienu galda sinepju.

Siltie salāti ar vistu un sēnēm

1. Vistas fileju (400 g) sagrieziet stienīšos un apcepiet uz karstas pannas, lai izveidotos zeltaina garoziņa.
2. Sagrieziet strēmelēs vienu saldo piparu un nedaudz apcepiet to uz pannas augu eļļā. Tāpat apcepiet šķēlītēs sagrieztus 200 g šampinjonus.
3. Ķīnas kāpostu lapas (vai, kā to vēl sauc, Ķīnas salātus) ar rokām saplēsiet nelielos gabalos un izklājiet ar tām šķīvi.
4. Izkārtojiet apceptos produktus slāņos šādā secībā: pipari, tad sēnes, pēc tam vista, pēdējais slānis – kaltēti tomāti. Pārkaisiet no augšas ar sezama sēkliņām.

Šādus salātus nav jāgaršo, pietiks ar eļļu, kurā ingredienti tika cepti. Nelielam skābumam var apslacīt ar citronu sulu.

Karstās sviestmaizes

1. Pāris saujas kaltētu tomātu, kas īsu brīdi izturēti ūdenī, nedaudz apslacīt ar olīveļļu.
2. Pievienojiet tiem izspiestu ķiploka daiviņu, divas smalki sagrieztas bazilika lapiņas un 50 g sarīvēta cietā siera, visu samaisiet.
3. Novietojiet iegūto masu uz klaipu šķēlītēm un ievietojiet tās mikroviļņu krāsnī uz 5 minūtēm.

Kad siers izkusis, varat izņemt sviestmaizes un nogaršot.

Brusketa ar žāvētiem tomātiem

1. Kaltētus tomātus iepriekš (dienu pirms) marinējiet: ielieciet tos puslitra burkā, pārkaisot slāņus ar kaltētiem garšaugiem – baziliku, dillēm, pētersīļiem, pievienojiet smaržīgos piparus zirņos un dažas ķiploka daiviņas. Pārlejiet ar siltu, mikroviļņu krāsnī uzkarsētu olīveļļu un ievietojiet ledusskapī.
2. Pēc dienas varat sākt gatavot brusketa. Sagrieziet bageti šķērsām šķēlītēs, kuru biezums nepārsniedz 2 cm, un žāvējiet tās cepeškrāsnī vai tosterī divas minūtes.
3. Kamēr tās žāvējas, izlieciet bļodā pusglāzi marinētu kaltētu tomātu. Sagrieziet 3 svaigus tomātus – tā, lai to gabaliņi pēc izmēra sakristu ar kaltēto gabaliņiem, un pievienojiet kaltētajiem.
4. Tajā pašā vietā izspiediet 2 ķiploka daiviņas, sarīvējiet mocarellas sieru (apmēram 200 g), sagrieziet 3–4 bazilika zariņus, pievienojiet pāris tējkarotes balzamiko etiķa un pārlejiet iegūto masu ar 2–3 ēdamkarotēm olīveļļas. Sāliet un apkaisiet ar svaigi samaltu piparu maisījumu no dzirnaviņām. Samaisiet.
5. Izklājiet iegūto masu uz bagetes gabaliņiem un ievietojiet cepeškrāsnī uz 5–6 minūtēm.

Brusketu var pasniegt gan karstu, gan siltu. Tomēr arī aukstā veidā tā ir laba.

Pīrāgs ar tomātiem

1. Atkausējiet kārtainās mīklas iepakojumu. Iesmērējiet tās plāksnes ar augu eļļu (var izmantot to, kurā marinējās kaltētie tomāti), apkaisiet ar kaltētu baziliku.
2. Sagrieziet gabaliņos 7–8 marinētus tomātus (varat tos marinēt tāpat kā iepriekšējā receptē) un izklājiet tos pa mīklas virsmu. Sagrieziet plāksnītēs 200 g jebkura cietā siera un pārklājiet ar to visu mīklas virsmu. Nākamais slānis sastāvēs no svaiga tomāta ripiņām (tam vajadzēs 2–3 stingrus vidēja lieluma tomātus).
3. Apslaciet virsmu ar olīveļļu, piparojiet un sāliet pēc garšas, un ievietojiet cepeškrāsnī uz 25–30 minūtēm, kur iestatiet temperatūru 200 grādus.

Pirms pasniegšanas uzlieciet pīrāgu uz šķīvja uz salātu lapām un no augšas izrotājiet ar kaperiem.

Ķirbju zupa ar kaltētiem tomātiem

1. Sagrieziet vidēja lieluma sīpolu un lieciet to pannā cepties uz sviesta un augu eļļas maisījuma. Kamēr sīpols cepas līdz zeltainai krāsai, sagrieziet kubiņos 300 g ķirbja un pievienojiet tos sīpolam. Pievienojiet pēc garšas rozmarīnu un muskatriekstu, ielejiet 150 ml dārzeņu buljona un turpiniet sautēt, līdz ķirbis kļūst mīksts.
2. Uzmanīgi apkaisiet dārzeņus no augšas ar 2 ēdamkarotēm miltu, samaisiet pannas saturu un pēc minūtes ielejiet 150 ml krējuma. Ja zupa ir paredzēta cilvēkam, kurš ievēro diētu un skaita kalorijas, krējumu var aizstāt ar pienu. Sautējiet 2 minūtes, ielejiet vēl 250 ml dārzeņu buljona, sagaidiet, līdz uzvārās, un izslēdziet uguni.
3. Ar blenderi pārvērtiet ķirbi biezenī un pārklājiet ar vāku. Pēc 5 minūtēm, kad zupa jau ir ievilkusies, to var ieliet šķīvjos, katrā pievienojot nelielu sauju sagrieztu kaltētu tomātu un ēdamkaroti rīvēta jebkura cietā siera.
4. Kā rotājumu ielieciet šķīvjos 5–7 mazus grauzdiņus, kas ierīvēti ar ķiploku.

Indijas zupa

Šāda zupa ir neierasta vidusmēra ēdājam, tomēr kāpēc gan neizmēģināt, ar ko barojas Indijas kalnu pamatiedzīvotāji? Turklāt pēc produktu komplekta tā ir pilnībā piemērota lietošanai pareizticīgo gavēņa laikā.

1. Kaltētus tomātus (200 g) negrieziet, bet ielieciet veselus pannā ar augu eļļu un rozīnēm (100 g). Sautējiet tos zem vāka (var pievienot nedaudz ūdens) 10 minūtes, pievienojot oregano un aso sarkano maltu piparu.
2. Pēc tam ielejiet 1 l ūdens un pievienojiet 100 g lēcu. Vāriet apmēram 40 minūtes uz lēnas uguns.
3. Sāliet un pamēģiniet, cik lēcas ir novārījušās. Ja nepieciešams, paturiet vēl pāris minūtes, noņemiet no plīts un cieši pārklājiet ar vāku, lai ēdiens ievilktos vēl 10 minūtes.

Jūras velšu zupa

1. Notīriet 300 g kalmāru un sagrieziet tos gredzenos. Dziļā pannā izkausējiet pusi ēdamkarotes sviesta, ielieciet sasmalcinātu šalotes sīpola kātu un nelielu ķiploka daiviņu. Paturiniet burtiski pāris minūtes, līdz šalots kļūst caurspīdīgs, bet ķiploks nepiedeg.
2. Ielejiet pannā trīs ceturtdaļas glāzes sausa baltvīna, pievienojiet lielu karoti svaigi spiestas citronu sulas un ielieciet kalmārus, kā arī 300 g mīdiju gaļas. Pievienojiet 1 l zivju buljona un pāris lauru lapas.
3. Kad pannas saturs uzvārās, samaziniet uguni un zem aizvērta vāka pavāriet apmēram 5 minūtes, pēc tam izņemiet kalmārus un mīdijas un sagrieziet lielos gabalos. Dažus kalmāra gredzenus atstājiet rotāšanai. Buljonu izkāšojiet.
4. Citā katliņā uz lēnas uguns olīveļļā apcepiet vēl vienu sasmalcinātu šalotes sīpolu un 2 ķiploka daiviņas. Pārkaisiet ar ēdamkaroti miltu un samaisiet, pēc tam lēnām sāciet liet buljonu, vienlaikus strauji maisot, lai neveidotos miltu kunkuļi.
5. Pievienojiet 100 g kaltētu tomātu un uzvāriet, pēc tam sasmalciniet zupu ar iegremdes blenderi un ielieciet sagrieztās mīdijas un kalmārus. Visu šo laiku zupai jāturpina stāvēt uz uguns. Uzmanīgi, plānā strūklā ielejiet tajā glāzi piena, pārkaisiet ar melnajiem pipariem, uzvāriet un izslēdziet.

Pasniedzot uz galda, katrā šķīvī ielieciet kalmāra gredzenu un izrotājiet ar svaigiem zaļumiem.

Makaroni ar vistas fileju

1. Sagrieziet kubiņos puskilogramu vistas krūtiņas filejas. Izspiediet uz vistas 4 vidējas ķiploka daivas un samaisiet. Apcepiet fileju uz sakarsētas pannas līdz zeltainai garoziņai.
2. Paralēli ielieciet cepeškrāsnī cepšanai divus saldos piparus, sagrieztus strēmelēs.
3. Ar blenderi pārvērtiet pastā puskilogramu kaltētu tomātu. Ielieciet pie vistas piparus, kaltētu tomātu pastu, pievienojiet pāris šķipsnas sausa bazilika un glāzi krējuma. Sautējiet pannas saturu vēl aptuveni 20–25 minūtes.
4. Tikmēr novārīt makaronus spalvu formā. Kad tie būs gatavi, katrā šķīvī izkārtojiet makaronus, virsū vistas gabaliņus un pārlejiet ar krējuma mērci, kurā vista tika sautēta.

Pupu pastēte

1. Ņemiet glāzi vārītu balto pupiņu, var iegādāties veikalā konservētas. Sālītu gurķi vidēja izmēra sasmalciniet ar blenderi kopā ar desmit kaltētiem tomātiem.
2. Pievienojiet bļodā pie gurķu-tomātu masas 2 ēdamkarotes citrona sulas, nelielu pētersīļu ķekaru, pāris ķiploka daiviņas un pa pusei tējkarotes kaltētu garšvielu – oregano, bazilika, čili piparu. Vēlreiz ieslēdziet blenderi.
3. Tālāk iegūtajai masai pievienojiet 5 ēdamkarotes olīveļļas, pupiņas un atkal ieslēdziet blenderi. Kad iegūta biezenveidīga masa, nogaršojiet un, ja nepieciešams, pievienojiet sāli.

Rīsi ar kaltētiem tomātiem un vistu

1. Dziļā pannā apcepiet līdz zeltaini brūnai garoziņai 4 vistas stilbiņus, iepriekš noņemot no tiem ādu.
2. Pievienojiet kubiņos sagrieztu nelielu sīpolu, šķipsniņu ķimenes, izspiediet 2 ķiploka daiviņas un vēl nedaudz pacepiet.
3. Noskalojiet 200 g rīsu, izklājiet pannā un apcepiet ar vistu burtiski minūti, pastāvīgi maisot. Svarīgi, lai katrs rīsa graudiņš būtu pārklāts ar eļļu. Pēc tam pievienojiet ūdeni, lai pārklātu pannas saturu par pusotru pirkstu, sāliet un atstājiet sautēties zem aizvērta vāka.
4. Kad ūdens gandrīz pilnībā iztvaikojis, sagrieziet un ielieciet pannā 7–8 kaltētus tomātus, labi samaisiet un pagaidiet, kamēr rīsi pilnībā izcepas.

Pasniedzot uz galda, var papildināt ēdienu ar salātiem no svaigiem gurķiem un tomātiem.

Kaltētu tomātu foto