Pie kādas temperatūras iet bojā C vitamīns?

C vitamīns, iespējams, ir visvairāk nepieciešams cilvēka organismam. Tam ne tikai piemīt spēcīgas antioksidanta īpašības, bet tas arī veic daudzas funkcijas, no kurām par galveno tiek uzskatīta saišu, kaulu, cīpslu, asins šūnu un zobu veidošana. Šis raksts būs veltīts visiem zināmajai askorbīnskābei.

C vitamīna nepieciešamība cilvēka organismam

Askorbīnskābe piedalās daudzos procesos, kas notiek organismā. Bez tās nav iespējams:

• asinsrades procesa veikšana;
• imūnās sistēmas stiprināšanu;
• attīrīšana no toksīniem, kaitīgām vielām, kancerogēniem;
• normāla žults izdalīšanās;
• atveseļošanās pēc slimībām;
• dažu hormonu sintēze;
• brūču dzīšana.

C vitamīns tieši ietekmē aizkuņģa dziedzera funkcionalitāti, kas ir viens no svarīgākajiem gremošanas trakta orgāniem. Tā deficīts izraisa spēcīgu nogurumu, vājumu, sirds mazspējas attīstību. Askorbīnskābe ir ļoti svarīga bērniem – tās trūkuma gadījumā kaulu veidošanās process ievērojami aizkavējas. Avitaminozes jeb pilnīgas askorbīnskābes neesamības gadījumā organismā cilvēkiem:

• palielinās svars;
• pietūkst un asiņo smaganas;
• attīstās hemoroīdi;
• pasliktinās redze;
• izkrīt mati un sākas plikpaurība;
• attīstās asinsizplūdums muskuļos.

Taču arī C vitamīna pārpalikums cilvēka organismā ir ļoti nevēlams. Tas izraisa sliktu dūšu, caureju, grēmas, vemšanu un vēdera uzpūšanos. Tāpat attīstās bezmiegs un veidojas nierakmeņi. Cilvēka organisms ir ļoti precīzi iekārtots, un, ja ir pārpalikums kādai, pat labvēlīgai vielai, tas pats tiek galā ar tās izvadīšanu. Tomēr nav ieteicams ļaunprātīgi lietot C vitamīnu. Sabalansēts uzturs, kas satur pārtikas produktus ar askorbīnskābi, pilnībā segs ikdienas nepieciešamību pēc tās. Vairumā gadījumu vitamīna lietošana atsevišķu kapsulu, tablešu vai pulveru veidā nav lietderīga. Tikai tā trūkuma gadījumā ziemas periodā un pie trūcīga uztura var lietot uztura bagātinātājus ar augstu askorbīnskābes saturu.

Ir vērts atzīmēt, ka šis komponents ir neaizvietojams. Proti, cilvēka organisms nespēj to ražot pats, bet bez tā pilnvērtīgi pastāvēt nevar. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai C vitamīns nonāktu no ārpuses. Turklāt – tas neuzkrājas audos un orgānos, tādēļ nepieciešama pastāvīga organisma papildināšana ar vitamīnu.

Vajadzības pēc C vitamīna

Vidēji katram cilvēkam dienā nepieciešams uzņemt 70 mg askorbīnskābes. Tomēr šis rādītājs ir diezgan relatīvs. Piemēram, smēķētājiem šī deva ir jāpalielina 3 reizes. Tad derīgā viela neitralizēs smēķēšanas sekas. Grūtniecības un zīdīšanas periodā sievietēm nepieciešams apmēram 150 mg vitamīna. Sportistiem, kas veic intensīvus treniņus, dienā nepieciešams vismaz 250 mg, bet var būt arī 500 mg. Deva ir atkarīga no sporta veida īpatnībām, ar kuru cilvēks nodarbojas.

Paaugstināts askorbīnskābes daudzums nepieciešams slimiem cilvēkiem vai atveseļošanās periodā. Nav svarīgi, kāda bija slimība. Lai organisms spētu pretoties negatīviem faktoriem, atveseļoties un uzlabot imunitāti, dienā nepieciešams no 500 līdz 2000 mg. Fizioloģiskā norma šī organismam labvēlīgā elementa patēriņam ievērojami palielinās ziemeļu reģionu iedzīvotājiem. To var palielināt 2 vai 3 reizes. Tas pats attiecas uz cilvēkiem, kas strādā smagos apstākļos, veicot izsmeļošu darbu. Vecāka gadagājuma cilvēkiem dienā jāuzņem vismaz 100 mg C vitamīna. Attiecībā uz cilvēkiem, kuri lieto kādus medikamentus vai injekcijas, to askorbīnskābes devai jābūt vismaz 150 mg.

Produkti, kas satur C vitamīnu

1. Bagātākais produkts pēc askorbīnskābes satura ir mežrozīšu auglis – savvaļas rožu auglis, kas aug visur. 100 g produkta satur 425 mg derīgās vielas. Tieši tāpēc dietologi iesaka aukstajā laikā no kaltētiem mežrozīšu augļiem pagatavot vitamīnu tēju. To var izmantot arī ievārījuma, želejas, marmelādes pagatavošanai.
2. Dzeltenie saldie pipari (340 mg uz 100 g). Šo garšīgo dārzeņu var pievienot jebkuriem nesaldinātiem ēdieniem – salātiem, mērcēm, sviestmaizēm, picām, sautējumiem. Piparus pilda un no tiem gatavo lečo.
3. Zaļie čili pipari – dārzenis, kas bagāts ar askorbīnskābi. Tā daudzums ir 240 mg uz 100 g, kas ievērojami pārsniedz šīs pašas vielas daudzumu citronos un apelsīnos. Pikanto piedevu var izmantot salātos, pievienot sautējumiem un mērcēm. Tomēr cilvēkiem ar kuņģa-zarnu trakta problēmām zaļie čili pipari ir kontrindicēti to stiprā pikantuma dēļ.
4. Pētersīļi ir rekordisti pēc C vitamīna satura starp zaļumiem. Uz 100 g produkta ir 135 mg askorbīnskābes. Svaigus un kaltētus zaļumus var pievienot jebkuriem nesaldinātiem ēdieniem pirms pasniegšanas.
5. Sarkanie saldie pipari satur 180 mg askorbīnskābes. To var lietot uzturā jebkurā veidā – svaigu salātos, pievienojot sautējumiem un mērcēm, uz sviestmaizēm.
6. Kivi ir tropu auglis, kur uz 100 g ir gandrīz 100 mg C vitamīna. Tā unikalitāte slēpjas tajā, ka tā satur lielu daudzumu magnija, kas nepieciešams askorbīnskābes labākai uzsūkšanai. Kivi lieto uzturā svaigā veidā, ēdot to vienkārši tāpat vai pievienojot kokteiļiem. Tāpat var pagatavot augļu salātus, pievienojot šo eksotisko augli, vai izspiest no tā sulu.
7. Brokoļi ir ļoti veselīgs dārzenis, kas satur daudz cilvēka organismam noderīgu vielu. Uz 100 g satur 83 mg C vitamīna. To var ēst jebkurā veidā – sautējumos un salātos, pievienojot sasmalcinātā veidā kokteiļos, pastas veidā.

Tālāk sarakstā seko šādi produkti:

• Briseles kāposti (82 mg);
• krustnagliņas (80 mg);
• sinepju lapas (33 mg);
• kolrābji (81 mg);
• papaija (94 mg);
• zemenes (59 mg);
• apelsīni (54 mg);
• citrons un laims (vidēji 40 mg);
• ananass (79 mg);
• ziedkāposti (47 mg);
• Pekinas kāposti (45 mg);
• greipfrūts (38 mg);
• spināti (29 mg);
• ērkšķogas (28 mg);
• mango (27 mg);
• avenes, kazenes (21 mg);
• zaļie zirnīši (15 mg);
• tomāti (13 mg);
• kartupeļi (9,1 mg);
• ķirši (7 mg).

Visi uzskaitītie produkti satur lielu daudzumu C vitamīna. Tāpēc ir vērts tos iekļaut ikdienas ēdienkartē, lai kompensētu šīs vielas trūkumu organismā un nodrošinātu tā normālu darbību.

C vitamīna īpašības

Atšķirībā no dažiem citiem vitamīniem un minerālvielām, askorbīnskābe tiek iznīcināta augstas temperatūras ietekmē. Bet tas vēl nav viss. Šīs vielas galvenās īpašības ir šādas:

1. Šķīstā ūdenī askorbīnskābe var iznīcināties pat ilgstošas uzglabāšanas laikā.
2. Tā negatīvi reaģē uz daudzām fizikālām un ķīmiskām ietekmēm.
3. Tā ātri oksidējas.
4. Tā tiek iznīcināta saskarē ar skābekli, gaismas efektu, spēcīgā mitrumā un karsējot.

Procesi, kas iznīcina derīgās īpašības, notiek strauji. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ieviešot uzturā produktus ar augstu C vitamīna saturu, tos pareizi izmantot un uzglabāt. Tā, pilnīga iznīcināšana notiek 89-90 grādu temperatūrā. Tas attiecas uz augļiem un dārzeņiem. Likās, ka problēmas risinājums ir ēst tos tikai svaigā veidā. Bet arī šeit viss nav tik vienkārši. C vitamīna saturs augļos un dārzeņos ir atkarīgs arī no to uzglabāšanas apstākļiem noliktavās, no tā, kā tika veikta transportēšana, vai tika nodrošināta aizsardzība pret skābekļa iekļūšanu, lieku mitrumu, gaismu.

Iznīcina askorbīnskābi:

• ilgstoša karsēšana;
• vārīšana bez vāka;
• atkārtota uzsildīšana;
• dārzeņu un augļu uzglabāšana vara vai dzelzs traukos un pat sagriešana.

Tā, vārot 1 stundu, kāposti zaudē 50% askorbīnskābes, burkāni – 60%, kartupeļi biezenim – 80%. Ilgstoši sautējot, kāposti zaudē 85% C vitamīna, skābētu kāpostu zupa, vārot stundu, zaudē 50% C vitamīna. Bet, ja tie tiks sautēti 3 stundas, tie zaudēs 80% derīgās vielas.

Tieši tāpēc speciālisti iesaka ievērot šādus padomus:

1. Svaigus zaļumus grieziet tieši pirms ēdiena pasniegšanas un lieciet šķīvjos, nevis katlā vai pannā.
2. Dārzeņus var vārīt, sautēt vai cept ar īslaicīgu vārīšanos vai uz lielas uguns; cepšanas gadījumā – tikai zem slēgta vāka.
3. Dārzeņu ēdieni nekavējoties jāpasniedz galdā.
4. Negatavojiet pārpalikumam, lai izvairītos no atkārtotas uzsildīšanas.
5. Grieziet dārzeņus un augļus salātiem ātri, tieši pirms to pasniegšanas.
6. Nav jēgas glabāt dārzeņus un augļus sagrieztus un nomizotus – šādi uzglabājot, tie zaudēs lielāko daļu C vitamīna.
7. Saldētus dārzeņus ieteicams likt verdošā ūdenī un pagatavot pēc iespējas īsāku laiku.
8. Sīpolus un ķiplokus svaigos ēdienos pievieno tieši pirms pasniegšanas – jau pēc 15 minūtēm dārzeņos izgaist daudzi derīgie komponenti un baktericīdās īpašības.
9. Kompotu un ķīseļu pagatavošanai saldētas ogas un augļus liek verdošā ūdenī, tos neatkausējot.
10. Salātiem paredzētos dārzeņus – burkānus, bietes, kartupeļus – nepieciešams vārīt mizās – jau mizojot tie zaudē apmēram 20% askorbīnskābes.
11. Salātus labāk aizdarīt ar citronu sulu, bet dārzeņu karstos ēdienus – ar sasmalcinātiem tomātiem pirms vārīšanas beigām – tā askorbīnskābe saglabāsies labāk.

Lai iegūtu maksimālu labumu no augļiem un dārzeņiem, ir jāiemācās pareizi pagatavot tēju ar citronu. Ja citrusu pievieno vārīšanas laikā, C vitamīna noārdīšanās sasniegs vairāk nekā 80%. Labākais variants ir ielikt citrona šķēli jau atdzisušā dzērienā, kura temperatūra ir 50 grādi. Jādzer uzreiz. Pirmo 15 minūšu laikā askorbīnskābe citrona šķēlē, kas atrodas tējā, noārdās par 30%. Pat 5 minūšu ilga kompotu un citu dzērienu, kas satur augļus, vārīšana novedīs pie derīgo komponentu sadalīšanās par 50%. Tāpēc augļu dzērienus vajadzētu vārīt pavisam īsu laiku, mazāk par 5 minūtēm.

Šie ieteikumi neattiecas uz zāļu tējas vai mežrozīšu pagatavošanu. Ne pārāk ilgstošas vārīšanas laikā tie zaudē minimālu C vitamīna daudzumu. Principā tas attiecas uz visām kaltētām ogām. Askorbīnskābe labi saglabājas ievārījumos, sīrupos un citos saldajos pagatavojumos. Pat termiskā apstrāde šeit nespēlē būtisku lomu. Galu galā skābā vide, kas raksturīga ogām un augļiem, nodrošina maksimālu askorbīnskābes saglabāšanos. Tomēr nevajadzētu pārāk ilgi vārīt ievārījumu vai kompotu ziemai. Dabiskās skābes – citronskābe, skābeņskābe, ābolskābe – spēj saglabāt gardumu garšīgu un veselīgu.

C vitamīns tiek pakļauts destruktīvai iedarbībai ne tikai termiskās apstrādes, bet arī sasaldēšanas laikā. Šādā uzglabāšanas veidā tas vidēji noārdās par 30%. Bet pārējā daļa lieliski saglabājas. Vispār sasaldēšana ir viens no labākajiem veidiem, kā uzglabāt pārtikas produktus ar augstu C vitamīna saturu. 30% destruktīvā iedarbība tiek uzskatīta par pietiekami nenozīmīgu.

Neskatoties uz visu svaigu dārzeņu un augļu lietderību, to patēriņš ne vienmēr ir attaisnojams. Piemēram, ziemā nav jēgas pirkt svaigus gurķus un tomātus, cerot, ka tajos ir vitamīni. Audzēšana nelabvēlīgos apstākļos, dažādu piedevu izmantošana, ilgstoša uzglabāšana un transportēšana pilnībā iznīcina askorbīnskābi. Lietderīgāk ir izmantot uzturā saldētus dārzeņus, kas tika ievietoti uzglabāšanā to karstās ražas sezonas laikā. Arī ziemā labāk lietot uzturā pašu gatavotus ogu konservus, kas veikti sezonā, nekā iegādāties tropu augļus lielveikalā.

Pilnībā saglabāt barības vielas, jo īpaši C vitamīnu, neļaus neviens ēdiena gatavošanas veids. Pat svaigos salātos tas strauji iztvaiko, jau griežot dārzeņus. Tomēr, ja ievērojat iepriekš aprakstītos padomus, tad joprojām ir iespējams saglabāt maksimālo askorbīnskābes daudzumu.