Ar ko sarkanās lēcas atšķiras no zaļajām

Lēcas kopā ar zirņiem un pupām jau kopš seniem laikiem bija svarīga cilvēka uztura sastāvdaļa. To sēklas ir bagātas ar derīgām sastāvdaļām, barojošas un ātri pagatavojamas. Augam ir daudz veidu, kas atšķiras pēc izskata, sastāva un tekstūras. Katram no tiem piemīt savas garšas un derīgās īpašības.

Kas ir lēcas?

Lēcas ir pākšaugs, kas tiek uzskatīts par izplatītu lauksaimniecības kultūru. Tam piemīt vairākas interesantas garšas īpašības un derīgas īpašības. Pateicoties augstajam olbaltumvielu, vitamīnu un mikroelementu saturam, lēcas ir kļuvušas par neatņemamu uzturvērtības sastāvdaļu veselīga un sabalansēta uztura piekritējiem.

Pateicoties derīgajam sastāvam, šī kultūra jau kopš seniem laikiem tika uzskatīta par ārstniecisku. Tās sēklas izmantoja gremošanas trakta un nervu sistēmas ārstēšanai. Biezos novārījumus dzēra kā līdzekli pret aizcietējumiem, uzlējumus izmantoja baku ārstēšanā.

Lēcu veidi

Lēcu pupiņas atšķiras pēc izmēra, krāsas, formas un struktūras. Visbiežāk sēklas klasificē pēc veidiem: klasiskie un specifiskie. Pirmajā veidā ietilpst zaļās un sarkanās šķirnes. Pie specifiskajiem veidiem pieder melnās un brūnās pupiņas.

Zaļās

Augs ir diezgan nepretenciozs audzēšanas procesā, salīdzinot ar citām šķirnēm. Sēklas lielas, saplacinātas formas, tāpēc zaļo veidu bieži sauc arī par „šķīvju”. Krāsa variējas zaļajos toņos – no gaiši olīvu līdz tumši purva nokrāsai. Tieši zaļajās šķirnēs ir lielāks olbaltumvielu daudzums.

Sarkanās

Šī kultūra ir izplatījusies Āzijas valstīs. Pupiņas ir mazas, gaiši sarkanā krāsā. Nokrāsa ir tik gaiša, ka veidu bieži sauc par rozā. Sēklām nav apvalka, tāpēc tās pagatavojas ātrāk nekā citas šķirnes. Sarkanās lēcas ir bagātas ar olbaltumvielām, A un B vitamīniem, kā arī citiem derīgiem mikroelementiem, kas nepieciešami mūsu organismam.

Melnās

Dārgākā, bet tomēr populārākā šķirne. Gludas un spīdīgas, melnas, sīkas sēklas pēc izskata atgādina melnos ikrus, tāpēc šo šķirni sauc arī par «Beluga». Olbaltumvielu saturs – ap 30%. Sastāva īpatnība – antioksidantu klātbūtne, kuru dēļ pupiņas ir tumšā krāsā.

Brūnās

Šī šķirne izplatījusies visā pasaulē. Visas šīs šķirnes ir nepretenciozas pret klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc tās aug valstīs ar dažādu ģeogrāfisko novietojumu. Populārākā brūnā šķirne ir Pardina. Sēklas izceļas ar raibu krāsojumu un lielu toņu diapazonu. Pupiņas ir diezgan blīvas un elastīgas, tāpēc tās galvenokārt izmanto zupu un drupinātu putru pagatavošanai. Tāpat Pardina ir ideāli piemērota konservēšanai. Tomēr šī spāņu šķirne pirms pagatavošanas ir jāmērcē ūdenī.

Dzeltenās

Šķirne parasti tiek uzskatīta par starpposmu starp klasiskajām un specifiskajām šķirnēm. Būtībā tās ir tās pašas zaļās lēcas, tikai bez apvalka. Salīdzinot ar zaļo šķirni, dzeltenajai ir mazāk izteikta garša. Īpaši populāras ir šķirnes ar lielām sēklām un izteiktu riekstu garšu – meksikāņu šķirnes. Šī šķirne ir plaši izplatīta Āzijas un Eiropas valstīs, kā arī Amerikā. Dzeltenās pupiņas satur vismazāk olbaltumvielu salīdzinājumā ar citām šķirnēm.

Lēcu derīgās īpašības

Veselīga, sabalansēta uztura piekritēji papildina savu ikdienas uzturu ar pākšaugiem. Tas ir saistīts ar lielu augu olbaltumvielu daudzumu – ap 30%. Šāda proteīna procentuālā attiecība ir atrodama gaļas un piena produktos. Tāpēc pākšaugu sēklas, tostarp lēcas, var pilnībā aizstāt gaļu. Turklāt augi neuzkrāj dažādus toksīnus un pesticīdus, veidojot tīru un vieglu alternatīvu dzīvnieku izcelsmes produktiem.

1. Papildus olbaltumvielām lēcas ir bagātas ar derīgiem mikroelementiem, kas nepieciešami organisma vielmaiņas processiem: folijskābe, mangāns, fosfors, kālijs, vitamīni un citi elementi.
2. Pateicoties olbaltumvielu, mikroelementu un šķiedrvielu attiecībai, lēcu glikēmiskais indekss svārstās no 20 līdz 40. Šī vērtība norāda, ka lēcas savā uzturā var iekļaut pat cilvēki ar cukura diabētu. Tāpat harmoniskais sastāvs veicina vielmaiņas paātrināšanu, kas ir īpaši svarīgi, zaudējot svaru.
3. Folijskābe un B vitamīns veicina centrālās nervu sistēmas un nieru darbības normalizāciju, uzlabo ādas stāvokli.
4. Šķiedrvielas, kas saturas lēcās, veicina gremošanas uzlabošanu, izvada toksīnus un uztur normālu cukura līmeni asinīs.
5. Regulāra lietošana samazina sirds slimību attīstības risku. Magnijs pākšaugu sastāvā palīdz atjaunot sirds muskuļa darbību. Tāpat normalizējas asinsrite. Antioksidanti palīdzēs novērst aterosklerozes slimības.
6. Saskaņā ar pētījumiem, regulāra pākšaugu lietošana ir profilakse pret dažām onkoloģiskām slimībām. Šādu labvēlīgu īpašību lēcas ieguvušas, pateicoties dārzeņu lektīnu un dažādu veidu augu olbaltumvielu kombinācijai. Šīm vielām ir augsts potenciāls novērst vēža šūnu attīstību.
7. Lēcu sēklas ir bagātas arī ar dzelzi, svarīgu hemoglobīna sastāvdaļu, kas piedalās skābekļa transportēšanā. Katra cilvēka organismā jābūt pietiekamam dzelzs krājumam, lai atbalstītu muskuļus aktīvas fiziskas slodzes laikā. Cilvēka imūnsistēmai arī nepieciešama dzelzs, lai uzturētu barjeru pret dažādiem vīrusiem.
8. Lēcu sastāvā ir lizīns, viela, kas piedalās serotonīna – visiem zināmā prieka hormona – ražošanā.

Citi labvēlīgie mikroelementi palīdz normalizēt asins sastāvu, uzlabot vielmaiņas procesus un atbalstīt imunitāti.

Lēcas satur arī fitoestrogēnus. Šie īpašie augu savienojumi samazina onkoloģisko slimību attīstības riskus un atvieglo sievietes ķermeņa pārkārtošanos menopauzes periodā. Vislielākais fitoestrogēnu daudzums ir zaļajās un brūnajās lēcās.

Ieguvumi vīriešiem un sievietēm

Lēcu bagātīgais labvēlīgais sastāvs sniedz nenovērtējamu ieguldījumu sievietes ķermeņa veselībā:

1. Veicina atjaunošanos šūnu līmenī.
2. Stabilizē menstruālo ciklu.
3. Izlīdzina izteiktu PMS simptomātiku.
4. Atvieglo stāvokli bagātīgas asiņošanas gadījumā.
5. Veicina ieņemšanu, normalizējot asinsriti iegurņa orgānu un dzimumorgānu rajonā.
6. Atvieglo menopauzes simptomātiku.
7. Palīdz atlikt menopauzi.
8. Atbalsta organismu laktācijas periodā.

No visiem uzskaitītajiem pozitīvajiem aspektiem veidojas sievietes veselība un vispārēja organisma labklājība.

Arī regulāri lietojot uzturā, lēcas atbalsta vīrieša veselību:

1. Pilda ar enerģiju pēc smagām fiziskām slodzēm un aktīviem treniņiem.
2. Atbrīvo organismu no dažāda veida atkritumvielām un toksīniem, tādējādi atbalstot aknu darbību.
3. Normalizē hormonu darbību – veicina testosterona ražošanu.
4. Uzlabo spermas sastāvu un kvalitāti.
5. Atbalsta potenci nobriedušā vecumā.

Kaitējums un kontrindikācijas

Neskatoties uz iespaidīgajām un daudzpusīgajām labvēlīgajām īpašībām, lēcām ir vairākas kontrindikācijas:

1. Nieru slimības. Lēcu sēklas satur ievērojamu olbaltumvielu daļu. Ilgstoša ikdienas lietošana var izraisīt nieru kanāliņu epitēlija traucējumus un oksalātu savienojumu veidošanos, bet pēc tam – nierakmeņu slimību.
2. Meteorisms. Gremošanas procesā olbaltumvielas tiek sadalītas ar zarnās esošajiem fermentiem. Pastāvīga lietošana var izraisīt vēdera uzpūšanos. Ir svarīgi ievērot mērenību, lai lēcas sniegtu tikai labumu.

Ar ko sarkanās lēcas atšķiras no zaļajām

Zaļās un sarkanās lēcas acīmredzami atšķiras pēc krāsas, formas un izmēra. Zaļie graudi ir ievērojami lielāki nekā sarkanie un ir vairāk saplacināti. Atšķirības ķīmiskajā sastāvā ietekmē garšas īpašības, gatavošanas ilgumu un katras šķirnes struktūru.

Zaļajiem graudiem ir apvalks, tāpēc gatavošanas laikā tie saglabā vairāk garšas un aromāta. Šai šķirnei piemīt bagātīgs pikants aromāts un patīkama garša. Pateicoties elastīgajam apvalkam, zaļā lēca lieliski saglabā formu augstā temperatūrā. Serde ir krēmīga. Garnīrs no zaļiem graudiem ir blīvs un drupans.

Sarkano šķirņu graudiem nav apvalka, tāpēc tie tiek pagatavoti ievērojami ātrāk nekā citas šķirnes. Taču, ja palielina termiskās apstrādes laiku, graudi maina savu tekstūru. Izvārīta sarkana lēca atgādina maigu biezeni un bieži tiek izmantota par pamatu vegānajām kotletēm un pastētēm. Sarkano šķirņu garšas īpašības ir līdzīgas daudziem pierastajiem zirņiem ar vieglu piparu noti.

Kuras lēcas ir derīgākas: sarkanās vai zaļās?

Jebkura lēca pozitīvi ietekmē ķermeņa vielmaiņas procesus, nervu un sirds-asinsvadu sistēmas darbību, kā arī vīriešu un sieviešu veselību. Dažādām pākšaugu kultūras šķirnēm ir atšķirības ne tikai ārējā izskatā. Zaļajām un sarkanajām šķirnēm ir savs ķīmiskais sastāvs, un attiecīgi arī labvēlīgā iedarbība.

1. Zaļā šķirne satur vairak kālija, fosfora un dzelzs, kas piedalās mūsu ķermeņa vielmaiņas procesos. Apvalka klātbūtne liecina par šķiedrvielu klātbūtni sastāvā, kas ir svarīgas visu saistīto derīgo mikroelementu efektīvai uzsūkšanai.
2. Zaļā lēca ir īsts rekordists starp citām šķirnēm augu olbaltumvielu satura ziņā. Šīs sastāvdaļas dēļ to īpaši novērtē sportisti, vegāni, veģetārieši un citi veselīga uztura piekritēji.
3. Lielais fosfora saturs zaļajā šķirnē nodrošina šūnu augšanu, kaulu stiprumu un pareizu muskuļu darbību. Fosfors arī piedalās daudzos saistīto derīgo mikroelementu uzsūkšanas procesos.

Sarkana lēca ir vienīgā šķirne ar augstu beta-karotīna un B1 vitamīna saturu, kas atbalsta ādas stāvokli un redzes funkciju. Sarkanais produkts arī ir līderis pēc dzelzs un kālija daudzuma. Kālijs palīdz normalizēt asinsspiedienu, samazināt insulta risku un palielināt nervu impulsu pārraides ātrumu. Dzelzs uzlabo olbaltumvielu vielmaiņu un paātrina metabolismu.

Lietojums kulinārijā

Pavisam nesen lēca bija unikāls un dārgs produkts. Tagad veikala plauktā var redzēt dažādas šīs barojošās augu sēklu šķirnes par pieņemamu cenu. Izvēloties vienu vai otru šķirni, ir svarīgi zināt šī produkta pagatavošanas īpatnības.

Zaļie lēcu graudi ir nenobriedušas sēklas, tāpēc to cietais apvalks saglabā ārējo formu, kamēr serde iegūst viegli krēmīgu tekstūru. Tā kā zaļās sēklas neizvārās, tās visbiežāk izmanto salātos, drupanās putrās un citos ēdienos. Zaļo lēcu garša ir bagātīga un pikanta. Pirms gatavošanas sēklas jāmērcē vairākas stundas, lai mīkstinātu cieto apvalku. Gatavošanas laiks pēc mērcēšanas ir aptuveni 1 stunda.

Sarkanajām lēcām nav apvalka, tāpēc tās ātri izvārās. Lai iegūtu stingru piedevu, pietiek vārīt sarkanās sēklas 10–15 minūtes. Iepriekšēja mērcēšana nav nepieciešama, jo nav cieta apvalka. Sarkano lēcu garšas īpašības ir vieglākas nekā zaļajām.

Jebkuru lēcu gatavošana prasa īpašu uzmanību garšvielām. Svarīgi ņemt vērā, ka pašām sēklām jau ir pikanta un pat piparota garša. Lai līdzsvarotu šīs garšas nianses, kā piedevu labāk izvēlēties smaržīgus zaļumus: kinzu, pētersīļus vai dilles.

Kuras lēcas ir labākas svara zaudēšanai?

Jebkura veida lēcām ir augsts olbaltumvielu saturs un zems tauku daudzums. Šāda attiecība piešķir šīm sēklām diētiskas īpašības. Turklāt tās satur šķiedrvielas, kas stimulē gremošanu un aktivizē vielmaiņas procesus, paātrinot metabolismu. Visi šie procesi veicina veiksmīgu un pareizu svara zaudēšanu. Lielais labvēlīgo mikroelementu saturs atbalsta visa organisma darbu fizisko aktivitāšu laikā. Un spēja neuzkrāt toksīnus un kaitīgas vielas palīdz uzturēt "tīru" diētu, lai sasniegtu labākus rezultātus.

Aktīvi zaudējot svaru un attīrot organismu, lēcas var pilnībā aizstāt gaļas ēdienus. Daudzi pētījumi liecina, ka augu olbaltumvielu uzsūkšanai nepieciešams ievērojami mazāk enerģijas, salīdzinot ar dzīvnieku gaļas uzsūkšanu. Turklāt pākšaugos praktiski nav tauku, savukārt gaļā ir ievērojama daļa ne pārāk veselīgu tauku. Zinātnieki ir pierādījuši, ka augu tauki uzsūcas lielākā procentuālā attiecībā nekā dzīvnieku tauki, tāpēc ilgāk saglabājas sāta sajūta bez smaguma sajūtas.

Aizstājot dzīvnieku olbaltumvielas ar pākšaugiem, ir svarīgi atcerēties par patēriņa mērenību. Dienas norma lēcu patēriņam jābūt 50–100 g. Šis daudzums ir pilnīgi pietiekams, lai iegūtu nepieciešamo proteīnu un labvēlīgās vielas. Uz augu olbaltumvielām jāpāriet pakāpeniski. Pārāk bieža un pārmērīga lēcu lietošana var negatīvi ietekmēt veselību. Tāpēc, lai no šī produkta gūtu tikai labumu, pietiek to ēst 2–3 reizes nedēļā.

Kuras lēcas ir labākas zupai?

Tradicionālā zupas pagatavošanā izmanto zaļās lēcas. Šīs sugas sēklas ir pārklātas ar blīvu apvalku, kas neļauj graudiem pārvārīties. Pikantā garša lieliski sader ar citiem dārzeņiem un zaļumiem pirmā ēdiena sastāvā.

Savukārt krēmīgas tekstūras biezeņzupu pagatavošanai labāk piemērota sarkanā šķirne. Šīs sugas sēklas ātri pārvārās, pārvēršoties putrā. Šī īpatnība ļauj iegūt viendabīgāku gatavā ēdiena konsistenci.

Kuras lēcas ir labākas garnīram?

Piedevas pagatavošanai der jebkura šķirne, svarīgi tikai ņemt vērā sarkano un zaļo lēcu pagatavošanas īpatnības.

Zaļās lēcas pirms pagatavošanas jāizmērcē tīrā aukstā ūdenī uz vairākām stundām. Pēc tam sēklas jāvāra uz vidējas uguns stundu. Šāda pagatavošanas metode ļauj iegūt drupinātu piedevu ar blīvu apvalku un mīkstu serdi.

Sarkanās lēcas nav iepriekš jāmērcē, jo šai šķirnei nav cieta apvalka. Sarkanās sēklas ātri pārvārās, tāpēc drupinātu piedevu var iegūt tikai ar ātru termisko apstrādi. Parasti pietiek ar 10–15 minūtēm, lai sēklas paspētu pagatavoties un nezaudētu savu elastību.

Receptes ar sarkanajām lēcām

Turku zupa no sarkanajām lēcām

Šis ēdiens būs garšīga un veselīga alternatīva zupām uz gaļas buljona. Recepte sastādīta saskaņā ar sabalansēta uztura noteikumiem, tāpēc viena porcija ir līdzvērtīga pilnvērtīgām pusdienām.

Sastāvdaļu daudzums ir aprēķināts 4 porcijām.

Pagatavošanai būs nepieciešams:

• sarkanās lēcas – 300 g;
• ūdens – 1,5 l;
• milti – 1 ēd.k.;
• olīveļļa – 3 ēdamk.;
• sīpols – 1 gab.;
• citrona šķēles – dekorēšanai.

Sāls un garšvielas – pēc garšas (labāk izmantot kaltētu piparmētru, sarkano piparu, smaržīgos piparus, svaigi maltus melnos piparus).

Soli pa solim recepte:

1. Notīram un smalki sagriežam sīpolu. Cepam olīveļļā līdz zeltainai krāsai.
2. Lēcas noskalojam ar aukstu tekošu ūdeni, beram katlā ar ūdeni un uzvāra. Izveidojušās putas uz ūdens virsmas noņemam. Kad ūdens uzvārās, samazinām uguni un vāram bez vāka 15 minūtes. Sālam dažas minūtes pirms pilnīgas gatavības.
3. Apcepto sīpolu pievienojam gatavām vārītām lēcām.
4. Uz sakarsētas pannas ielejam eļļu, beram miltus un pievienojam visas garšvielas. Maisām 1 minūti un noņemam no uguns. Pievienojam apcepto maisījumu katlā ar lēcām und sīpolu.
5. Sablendējam katla saturu ar blenderi.

Turku zupa ir gatava. Pirms pasniegšanas ēdienu dekorējam ar citrona šķēli, grauzdiņiem un garšvielu uzkaisījumu.

Sarkano lēcu kotletes

Šī ir sātīga alternatīva gaļas produktiem gavēņa laikā. Arī veģetārieši šo ēdienu novērtēs.

Pagatavošanai būs nepieciešams:

• sarkanās lēcas – 1 glāze;
• milti vai rīvmaize – apvāļošanai;
• augu eļļa – 100 ml;
• burkāns – 1 gab.
• sīpols – 1/2 gab.;
• sāls un garšvielas – pēc garšas.

Kā garšvielas labāk izvēlēties aromātiskus un vieglus Provansas garšaugus, kā arī kaltētus ķiplokus un smaržīgos piparus. Ja jūs gatavojat lēcu kotletes kā gaļas ēdiena aizstājēju – izmantojiet īpašu garšvielu maisījumu gaļai, lai iegūtu pēc iespējas tuvākas garšas īpašības.

Soli pa solim gatavošana:

1. Lēcas iepriekš izmērcējam aukstā ūdenī uz 1 stundu. Pēc tam ūdeni noliejam un uzlejam tīru ūdeni. Pievienojam sāli un liekam uz uguns. Kad ūdens uzvārās, uguni samazinām un vāram bez vāka 20 minūtes. Sēklām jābūt labi izvārītām, lai lēcu masa būtu viendabīga.
2. Izvārītās lēcas nokāšam caurdurī un atstājam līdz pilnīgai atdzišanai istabas temperatūrā.
3. Šajā laikā pagatavojam cepamo maisījumu. Sīpolu notīram un smalki sagriežam, liekam uz uzkarsētas pannas ar eļļu. Burkānus notīram un sarīvējam uz smalkas rīves, izkārtojam uz pannas. Cepam līdz zeltainai nokrāsai apmēram 5 minūtes.
4. Sajaucam atdzisušās lēcas un cepamo maisījumu, pievienojam garšvielas, samal ar blenderi līdz viendabīgai masai.
5. Iegūtajai masai pievienojam miltus, lai iegūtu līmīgu, blīvu konsistenci.
6. Iegūto lēcu masu veidojam kotletēs un apviļājam miltos vai rīvmaizē.
7. Lēcu kotletes cepam uz pannas vai cepam cepeškrāsnī līdz zeltainai garoziņai.

Ēdiens ir gatavs. Pirms pasniegšanas kotletes rotājam ar zaļumiem un papildinām ar mīļāko mērci.

Maiga sarkano lēcu krēmzupa

Krēmīga zupa ar lēcām – maigs, garšīgs un sātīgs pilnvērtīgs ēdiens ar krēmīgu tekstūru.

Sastāvdaļu daudzums ir aprēķināts 4 porcijām.

Pagatavošanai būs nepieciešams:

• sarkanās lēcas – 1 glāze;
• krējums 10% – 150 g;
• milti – 0,5 glāzes;
• olīveļļa – 3 ēdamk.;
• sāls un garšvielas – pēc garšas.

Kā garšvielas labāk izvēlēties aromātiskus vieglus garšaugus, piemēram, ķimenes, oregano, baziliku. Varat arī papildināt zupu ar muskatriekstu, koriandru un smaržīgajiem pipariem.

Soli pa solim recepte:

1. Sīpolu notīram, smalki sagriežam un apcepam uz uzkarsētas pannas ar eļļu.
2. Lēcas noskalojam ar aukstu tekošu ūdeni un ieberam uz pannas pie sīpoliem. Pielejam ūdeni tā, lai sēklas būtu pilnībā pārklātas ar ūdeni. Vāram 25 minūtes uz lēnas uguns zem vāka. 5 minūtes pirms gatavības pievienojam garšvielas un samaisām.
3. Gatavo zupu pārlejam katlā un atstājam uz 5–10 minūtēm nedaudz atdzist.
4. Šajā laikā uz uzkarsētas pannas ielejam eļļu, krējumu un iesijājam miltus. Rūpīgi maisām, līdz iegūstam biezā viendabīgā masā.
5. Zupu saberžam ar blenderi. Pievienojam krējuma putas un atkal visu rūpīgi samaisām ar blenderi.

Maigā krēmīgā lēcu zupa ir gatava. Ēdienu pasniedzam uzreiz pēc pagatavošanas. Pasniedzot zupu var dekorēt ar zaļumiem un grauzdiņiem.

Receptes ar zaļajām lēcām

Sātīgs salāts ar lēcām un biešu lapām

Veselīgi un sātīgi salāti ar košiem zaļumiem kļūs par svētku galda rotājumu, kā arī dažādos ierasto uzturu.

Sastāvdaļu daudzums ir aprēķināts 4 porcijām.

Pagatavošanai būs nepieciešams:

• biešu lapas – 150 g;
• rukkola – 50 g;
• apelsīns – 1/2 gab.;
• vārītas bietes – 100 g;
• zaļas lēcas – 250 g;
• fetaksa siers – 100 g;
• sarkanais sīpols – 1/2 gab.;
• sinepes – 1 tējk.;
• medus – 1/2 tējk.;
• olīveļļa – 2 ēd.k.;
• balzamiko etiķis – 1 tējk.;
• sāls un garšvielas – pēc garšas.

Soli pa solim recepte:

1. Lēcas iepriekš izmērcējam aukstā ūdenī uz 2 stundām, tad vāram sālītā ūdenī 40 minūtes.
2. Bietes novāra, nomizo un sagriež kubiņos.
3. Sīpolu nomizo, sagriež pusgredzenos un noskalo ar aukstu tīru ūdeni.
4. Sieru un nomizoto apelsīnu sagriež lielos kubiņos.
5. Zaļumus noskalo, izžāvē uz dvieļa un liek salātu traukā.
6. Salātu traukā pievieno vārītas lēcas, sagrieztu sīpolu, bietes un sieru.
7. Sagatavo mērci. Sajauc sinepes, medu, balzamiko etiķi, olīveļļu un garšvielas. Samaisa.
8. Mērci lej salātu traukā, rūpīgi samaisa. Virsū izliek apelsīna kubiņus.

Pikantas lēcas ar sieru

Šis ir sātīgs un vienkārši pagatavojams pamatēdiens.

Pagatavošanai būs nepieciešams:

• zaļās lēcas – 1 glāze;
• ķiršu tomāti – 6 gab.;
• cietais siers – 50 g;
• pikantās mērces.

Sāls un garšvielas – pēc garšas (derēs spilgtas, pikantas garšvielas: karijs, sarkanais pipars, smaržīgie pipari, pikanti maisījumi).

Soli pa solim gatavošana:

1. Lēcas vāra 40 minūtes uz lēnas uguns. Pievieno pikanto mērci un garšvielas.
2. Tomātus sagriež uz pusēm.
3. Sieru sarīvē uz smalkas rīves.
4. Pākšaugus izliek uz šķīvja, virsū tomātus, pārkaisa ar sieru.

Lēcas ar sieru pasniedz kā garnīru pie gaļas vai kā atsevišķu ēdienu. Dekorēšanai izmanto svaigus zaļumus, linsēklas vai sezama sēklas.