Kā saprast, ka gurķi ir bojājušies? Uzglabāšanas termiņi un nosacījumi

Gurķi ir daudzu cilvēku mīļākie dārzeņi. Svaigi, marinēti, sālīti – šīe kraukšķīgie zaļumi ir gardi, mazkaloriju, ēstgribu rosinoši. Tajos ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Bet, tāpat kā jebkurš cits dārzenis, gurķi var sabojāties. Un šādus produktus lietot uzturā nedrīkst! Rakstā tiks apskatītas gurķu bojāšanās pazīmes un to uzglabāšanas noteikumi.

Bojātu gurķu pazīmes

Kas attiecas uz svaigiem gurķiem, tas ir ātri bojājošs produkts. Sālījumiem un marinādēm ir ilgs uzglabāšanas termiņš, ja to pagatavošanas laikā netika pārkāpta tehnoloģija un tika ievērotas pareizas proporcijas. Bet arī tie var sabojāties.

Svaigi

Bojātus svaigus gurķus var noteikt pēc šādām pazīmēm:

1. Krāsas maiņa no tumši zaļas uz dzeltenīgu, vēlāk tā kļūst bālgana.
2. Nepatīkamas smakas parādīšanās.
3. Struktūras maiņa – no elastīga un blīva, zaļums pārvēršas lipīgā, gļotainā, putrainai līdzīgā masā.

Svaigs gurķis sāk bojāties no gala. Ja savlaicīgi pamanīt bojāšanās pazīmes, var vienkārši nogriezt galus un nolobīt mizu. Nomizotais zaļums ir jānomazgā un nekavējoties jāizmanto uzturā.

Sālītas

Bojāti sālīti gurķi pārklājas ar pelējuma aplikumu, sālījums kļūst duļķains. Vēlāk tie kļūst mīksti, nepatīkami izskatās, iegūst putrainai līdzīgu konsistenci.

Marinētas

Marinēti kornišoni ir bojāti, ja:

• metāla vāciņš uz burkas ir uzpūties;
• traukā novērojami nelieli burbuļi;
• sālījums iegūst duļķainu krāsu.

Ja garšo gurķi ir normāli, bet sālījums sāk kļūt duļķains, tos var nomazgāt un lietot uzturā. Labāk pakļaut zaļumus termiskai apstrādei. Pārējos gadījumos kornišonus ēst nedrīkst!

Vai var saindēties ar bojātiem gurķiem

Protams, var! Īpaši, ja tie ir sālījumi vai marinādes. Pārtikas intoksikāciju provocē zarnu nūjiņa, salmonella un pat botulisma baktērijas.

Simptomi un pirmā palīdzība saindēšanās gadījumā

Pēc bojātu gurķu lietošanas uzturā, kaitīgās baktērijas nonāk uz zarnu gļotādu. Dažu stundu laikā tās izstrādā toksīnus, kas saindē ķermeni. Atkarībā no apēstā daudzuma, tiek novēroti saindēšanās simptomi:

• sāpīgas sajūtas vēderā, krampjveida tipa;
• slikta dūša;
• vemšana;
• caureja.

Smagas pārtikas saindēšanās gadījumā tiek novērots vājums, nepieremojama vemšana, ūdeņaina caureja un temperatūras paaugstināšanās. Bez savlaicīgas ārstēšanas cilvēkam rodas dehidratācija. Šādā gadījumā obligāti jāizsauc ārsts!

Pie pirmajiem simptomiem jāizskalo kuņģis, izdzerot 4 litrus ūdens ar izšķīdinātu sāli. Pēc vemšanas jālieto absorbenti – smekta, polisorbs. Pēc tam – atpūta un bagātīga dzeršana, lai papildinātu šķidrumu organismā.

Kā pareizi uzglabāt gurķus

Gurķu uzglabāšanas termiņi un nosacījumi ir atkarīgi no to veida. Svaigus dārzeņus ilgi uzglabāt neizdosies. Tāpēc, lai saglabātu, gurķus sālī vai marinē.

Svaigi

Svaigus gurķus uzglabā ledusskapja dārzeņu atvilktnē. Jau pēc 5-7 dienām zaļumu elastība zūd.

Kartona kastē svaigus gurķīšus var saglabāt 10 dienas, ja telpas temperatūra ir plus 6-8 grādi.

Sālītas

Sālītus gurķus uzglabā mucās, spaiņos vēsā pagrabā, kur gaisa temperatūra nepārsniedz 0…+2°C. Tiem obligāti jābūt pārklātiem ar sālījumu.

Sālījumus var uzglabāt arī stikla burkās, noslēgtās ar polietilēna vākiem ledusskapī. Sālītu kornišonu uzglabāšanas termiņš ir ne vairāk kā 4 mēneši.

Marinētas

Aizvāktās burkas uzglabā tumšā, vēsā – ne vairāk kā plus 2 grādi – telpā. Hermētiski noslēgta tvertne ar gurķiem uzglabājas apmēram gadu. Pēc atvēršanas burkas saturs jāapēd 15 dienu laikā. To uzglabā ledusskapī.