Pyžjana zivs: foto, apraksts, derīgās īpašības un receptes

Pyžjans (lat. Coregonus pidschian) ir lasveidīgo pārstāvis, tāpēc to citādi sauc — Sibīrijas zīgs.

Pyžjans: kas ir šī zivs, kā tā izskatās un kur sastopama

Kā izskatās

Ķermenim ir iegarena forma. Pieaugušas zivis no mazuļiem atšķir kuprs uz muguras un zeltaina zvīņu nokrāsa. Galva un mugura ir tumši pelēkā krāsā, bet vēders un sāni ir gaiši un sudrabaini.

Pyžjana atšķirīgā pazīme ir neliels žaunu irbuļu skaits. Astes, anālās un muguras spuras ir tumšā krāsā, bet pāra spuras ir gaišas. Galva ir maza, ar mazu bezzobainu muti. Starp acīm augšpusē ir izciļņš. Blīvi un sīki zvīņi. Ikriem ir dzelteni zeltaina krāsa. Pieaugušas zivis izaug līdz 30-50 cm garumā un sver no 600 g līdz 2 kg. Vidēji zivs var nodzīvot līdz 10-12 gadiem.

Kur dzīvo

Pyžjans dod priekšroku tīriem, ar skābekli bagātiem ūdeņiem. Dzīves vieta ir tundras un mežtundras ezeru un upju baseini, kas ietek Ziemeļu Ledus okeānā. Arī Baikālā, Jeņisejas un Obas augštecē un līdz pat Taimiram.

Sibīrijas zīgu var pieskaitīt pie ezeru-upju vai daļēji migrējošām zivīm. Lielu pyžjana daudzumu var novērot pilnūdens upju deltās un lejtecēs, sāļajos un saldūdens līčos.

Zīga galvenās uzturēšanās vietas upju gultnēs nosaka to barības avots. Zivis dod priekšroku upju sistēmām ar dūņaini smilšainu dibenu, kur tās var paēst.

Ar ko barojas

Pyžjans — tipisks bentofāgu pārstāvis. Barības deva ir atkarīga no sezonas, uzturēšanās vietas, kā arī no zivs vecuma. Mazuļi barojas seklūdenī, tostarp ezeru un upju brikšņos ar planktonu. No 3. dzīves gada Sibīrijas zīgi barojas ar mikroorganismiem, kas dzīvo ūdenstilpju slānī un dibenā.

Vasarā, sākot no jūlija, pyžjans aktīvi pieņemas svarā, pateicoties tam, ka ūdenī parādās hinonomīdu un pautu kāpuri, no augusta – asinssūcējmiģeles un veltņturvji, reizēm gardē ar gliemjiem. Septembrī zīgi barojas arī ar saviem ikriem, kā arī ar augu atliekām. Pieaugušo zivju barībā pievienojas ķīšu, asaru un līdzīgu zivju mazuļi.

Vairošanās process

Upes pyžjanu nārsts notiek no septembra līdz oktobrim, ezeru pyžjanu – no novembra līdz decembrim.

Mātītes nērš ikrus oļainā gruntī 5 mm līdz 2 cm dziļumā. Nārsts parasti ilgst aptuveni 20-25 dienas nakts stundās. Ūdens slānis šajās vietās kustas ar ātrumu 2-3 km/h. Dienā zivs pārvietojas uz mierīgākām vietām atpūtai.

Viena vidēja izmēra mātīte spēj iznērst līdz 30 tūkstošiem ikru. Bieži vien tikai trešdaļa dzimumgatavu mātīšu piedalās nārstā, jo jaunās ir pakļautas resorbcijai, t.i., neiznērsto ikru uzsūkšanās procesam. Zivs sāk zaudēt svaru apetītes trūkuma dēļ un var iet bojā.

Visaugstākos auglības rādītājus uzrāda Sibīrijas sīgas Jakutijas upēs – vairāk nekā 100 tūkstoši ikru, Ļenā – apmēram 40 tūkstoši un Kolimas upē – līdz 35 tūkstošiem.

Obā pizjāns sastopams deltā un upes lejtecē. Altajā nelielu zivju koncentrāciju var novērot Teleckas ezerā. Galvenās pārvietošanās uz nārstu Obas baseinā ir divas: no Tazovas līča līdz Tazas un Puras upēm un no Obas dienvidiem līdz Sejahai.

Jamālas sīga uz īsu laiku dodas uz nārstu lejup pa straumi uz Baidaras un Obas līču grīvu apgabaliem.

Vasaras periodā no Nadimas upes zivs paceļas augštecē, izklīstot pa pietekām. Ja šajā laikā ūdens līmenis pazeminās, pizjāns paliek šajā vietā līdz aizsalšanas sākumam.

Kā ķert Sibīrijas zīgu: kad, kur un ar ko?

Kad ķert

Nārsta iestāšanās liek zivīm migrēt uz ziemeļu upju dienvidu baseiniem, no kurienes zvejnieki var atgriezties mājās ar labu lašveidīgo zivju lomu.

Labākais laiks Sibīrijas sīgas makšķerēšanai — vakars. Mākoņainā laikā tā var kost visas dienas garumā.

Kur ķert

Visbiežāk zivi var sastapt upēs, kas ietek Ziemeļu Ledus okeānā.

Pieredzējušie zvejnieki ir pievērsuši uzmanību zivju koncentrācijai Tunguskas baseinā:

1. Piekamennijas Tunguskā (Taiga vasara, Caurspīdīgi ūdeņi).
2. Labinkirā (Ivančājs, Ezera viļņošanās, Dienvidu krasts, Rietumu sala).
3. Augšējā Tunguskā (Evenku krasts).

Bieži vien veiksmīga var būt nozveja tādos ūdeņos kā Kolima, Amga, Penžina, Buor-Jurjaha, Horotu, Undjuļuna.

Jeņisejas grīva tiek atzīta par labāko vietu makšķerēšanai pizjāna nārsta periodā.

Vietas ar vāju straumi piesaista lašveidīgos vairošanai. Rudenī zivju koncentrācija uz nārstu ir visaugstākā.

Uz ko ķert

Sibīrijas sīga ir iekritusi gaumē amatieru makšķerniekiem. Makšķerēšana tiek veikta ar mušiņmakšķeres metodi, t.i., ar ēsmu kukaiņu vai to imitāciju veidā. Dažāda veida sudrabaini un vibrējoši mānekļi, ko izmanto foreļu makšķerēšanā, ir efektīvi zvejai.

Bieži vien zvejnieki ķer Sibīrijas sīgu uz ikriem, gliemjiem, hironomīdām, izmantojot kā ēsmu saulespuķu eļļu un spraukumus.

Sastāvs un kaloriju saturs

Pizjāna fileju var uzskatīt par diētisku produktu. Uz 100 g gaļas ir tikai 113 kcal, 76 g — ūdens, 18 g — olbaltumvielu, 4,6 g – tauku. Zivs satur kāliju, magniju, dzelzi, fosforu, selēnu, cinku, varu, kalciju, D vitamīnu, B, PP, A, E vitamīnus, kā arī omega-3 taukskābes, kas nepieciešamas daudzu procesu darbībai organismā.

Ar ko ir derīga pyžjana zivs

Visbiežāk Sibīrijas sīga mīt vēsos un tīros ūdeņos, kur cilvēku patogēnā ietekme uz floru un faunu ir samazināta līdz minimumam. Tāpēc zivs uzkrāj daudz noderīgu minerālvielu, vitamīnu un tauku, kas labi uzsūcas cilvēka organismā.

No sīgas pagatavoti ēdieni pozitīvi ietekmē:

• gremošanas, nervu un sirds un asinsvadu sistēmas;
• imunitāti;
• matu, zobu un nagu stāvoklis.

Produkts ir labvēlīgs redzei un vairogdziedzerim.

Kaitējums un kontrindikācijas

Kontrindikācijas pižjana lietošanai var būt individuāla nepanesība vai nekvalitatīvas produkcijas iegāde no nepārbaudītiem pārdevējiem.

Uzglabāšanas noteikumi

Saldētavas kamerās zivs glabājas līdz 5 gadiem pie -5 grādiem, pie +8 – ne vairāk kā 6 mēnešus. Vakuuma iepakojumos pižjans viegli kaltētā veidā pie temperatūras +4 grādi būs drošs lietošanai pārtikā līdz 4 mēnešiem.

Pirms sīga ievietošanas saldētavā, tas jāietin biezā papīrā, sadalot mazās porcijās. Zivis varēs izmantot ēdienu pagatavošanai līdz 1 gadam.

Kaltētā veidā un piekārtā stāvoklī uz balkona, pieliekamajā vai bēniņos pie augsta mitruma (80%) zivs ir ēdama apmēram 3 mēnešus. Tajā pašā laikā var aprobežoties ar ietīšanu pergamentā, nevis biezā papīrā. Galvenais ir nodrošināt, lai nebūtu kukaiņu, kas var inficēt zivis ar parazītiem.

Labi sālīts sālījumā pižjans ir derīgs lietošanai pārtikā līdz pusgadam.

Svarīgi! Zivis nedrīkst lietot uzturā, ja parādījies neraksturīgs dzeltējums un nepatīkama smaka.

Kā garšīgi pagatavot pyžjana zivi: receptes

Cepeškrāsnī

Pilns pagatavošanas laiks, ieskaitot izķidāšanu un citas manipulācijas, būs aptuveni 3,5 stundas. Gatavais ēdiens ir paredzēts 3 porcijām.

Sastāvdaļas:

• pyžjans – 1,5 kg;
• olīveļļa;
• smaržīgos piparus;
• timians;
• citronu sula;
• sāls.

Garšvielu daudzums jāpievieno, vadoties pēc savas gaumes. Ja vēlas, var izmantot citas garšvielas, kas ir iecienītas un pārbaudītas uz citām lašu dzimtas zivīm.

Cepšanai būs nepieciešama cepešpanna un folija.

Vispirms jānotīra pižjana ķermenis no zvīņām ar nazi virzienā no astes uz galvu. Pārgriezt vēderu un izņemt žaunas, atbrīvoties no iekšām, kā arī asins recekļiem. Pēc tam nomazgāt Sibīrijas sīgu un nosusināt ar papīra dvieļiem vai salvetēm. Tālāk ierīvēt zivis ar pipariem un sāli. Pārvietot pižjanu uz cepešpannu, kas iepriekš izklāta ar foliju. Apslacīt ķermeni no augšas ar olīveļļu un citronu sulu, vienmērīgi izkārtot krustnagliņas un timiānu. Cieši aizvērt sagatavi, ļaut marinēties pāris stundas ledusskapī.

Ievietot cepešpannu uzkarsētā līdz 150 grādiem cepeškrāsnī, cept 1,5 stundas, pēc tam atvērt foliju, samazināt karsēšanu līdz 90 grādiem. Apmēram pēc 15-20 minūtēm viss šķidrums iztvaikos. Tagad zivis var pasniegt galdā, izmantojot kā garnīru kartupeļus vai rīsus.

Uz pannas

Sastāvdaļas:

• 4 vidēja lieluma pyžjana liemeņi;
• 0,5 l piena;
• 4 ēd. k. miltu;
• sviests cepšanai;
• sāls un pipari pēc garšas.

Kā pagatavot:

1. Notīrīt zivis, izņemt iekšas un rūpīgi nomazgāt.
2. Pēc nosusināšanas ar papīra dvieļiem izlikt uz plakanas, platas šķīvja. Izdarīt iegriezumus, aplaistīt ar pienu.
3. Ietīt sīgu pārtikas plēvē un atstāt uz 2 stundām ledusskapī.
4. Noliet notecējušo šķidrumu, noslaucīt ar dvieli. Sālīt un piparot pižjanu.
5. Jāizkausē sviests, jāliek miltos apviļņota zivs uz pannas, jācep pa 10 minūtēm no katras puses.

Jautājumi un atbildes

Kāda garša ir pyžjanam?

Zivij ir maiga aromātiska garša. Buljons uz Sibīrijas sīgas bāzes ir vienādā līmenī ar sterleti. Daudzi gardēži atzīmē līdzību starp Pižjana un nerkas ikriem.

Taukains vai nē?

100 g produkta satur tikai 4,6 g tauku, kas padara Pižjanu piemērotu iekļaušanai ēdienkartē svara zaudēšanas laikā.

Vai zivī ir daudz kaulu?

Skelets sastāv no mugurkaula un ribām. Sīki muguras kauliņi nav.

Pižjans ir ne tikai garšīga, bet arī veselīga lašu dzimtas zivs. Bet ir svarīgi atcerēties, ka jebkura zivs pirms lietošanas rūpīgi jāizsāla vairāku dienu garumā vai jāpakļauj pietiekamai termiskai apstrādei, lai neinficētos ar parazītiem.