Kā pareizi žāvēt sēnes: 8 veidi

Sēnes ir tradicionāls produkts nacionālajā virtuvē dažādās pasaules valstīs. Pēc to uzturvērtības īpašībām tās ir cienīga alternatīva gaļai. Svaigā veidā tas ir sezonas produkts, bet pareizi izžāvētas sēnes var uzglabāt ilgu laiku.

Šīs sagatavošanas metodes priekšrocība ir produkta neitralitāte salīdzinājumā ar sālītām vai marinētām sēnēm. Žāvēšanai nav nepieciešamas īpašas sastāvdaļas vai citi produkti. Ziemas krājumus šādā veidā var veikt pilsētas dzīvoklī vai lauku mājā ar minimālu aprīkojumu.

Sausās sēnes atšķiras ar mazu masu, ir salīdzinoši kompaktas uzglabāšanā. No nelielas pēc svara un tilpuma porcijas kaltētu meža veltes var pagatavot pilnvērtīgu ēdienu visai ģimenei. Tās ir ērti izmantot gandrīz jebkura veida ēdienu pagatavošanai.

Kādas sēnes ir piemērotas žāvēšanai

1. Vislabākās žāvēšanai ir cauruļveida sēnes. To atšķirīgā pazīme ir sūkļveida virsma cepurītes apakšpusē. Šajā grupā ietilpst baravikas (baltās sēnes), apsubekas un bērzubekas, sūneņi, ozolbekas un citas ēdamo cauruļveida sēņu šķirnes.
2. No plākšņu sēnēm žāvē gailenes, bet tās var iegūt rūgtu garšu. Tāpēc šai meža delikatesei labāk, ja iespējams, izvēlēties citu sagatavošanas veidu.
3. Var žāvēt arī morles – maisveida sēnes. Šajā pašā grupā ietilpst arī dārgās trifeles. Šīs grupas sēnes ir nosacīti ēdamas, jo satur toksīnus. Pēc izskata tās ir it kā izgrieztas uz āru – to sporas atrodas cepurītes augšpusē īpašos dobumos. Šādas sēnes šķiet bezveidīgas un reti izraisa interesi kā pārtikas produkts. Tās var žāvēt, bet pēc īpašas tehnoloģijas, kas padara to lietošanu pārtikā drošu. Atšķirībā no citām sēnēm, žāvēšanas process ir ļoti ilgs un aizņem 2–3 mēnešus. Tik daudz laika nepieciešams pilnīgai bīstamo toksīnu sabrukšanai.
4. No plākšņu (zem cepurītes redzama rievota virsma no plānām starpsienām) var mēģināt izžāvēt šampinjonus un rūsītes, briežu sēnes un čemursēnes.

No savāktās ražas žāvēšanai labāk izvēlēties stipras jaunas sēnes no sūkļveida sugām. Izejvielu apstrāde jāuzsāk pēc iespējams ātrāk pēc atgriešanās no meža. Tāpēc vēl viens kritērijs žāvēšanai piemērotām sēnēm – tām jābūt svaigi savāktām.

Priekšroka jādod vidēja izmēra īpatņiem. Milžiem un mazajiem ir veiksmīgāki izmantošanas veidi.

Ideāli piemērotas žāvēšanai ir sēnes, kas savāktas sausos tīros mežos skaidrā siltā laikā. Tad tās nebūs jāmazgā, un gatavais produkts būs augstas kvalitātes.

Kādas sēnes nedrīkst žāvēt

Žāvēšanai neder gandrīz visas plātņu sēnes. Tās ir russulas, vilnīši, piensēnes, rūgtenes – tās ir trauslas un viegli drūp. Pat ja tās izdodas nesabojāt žāvēšanas laikā, no tām pagatavots ēdiens būs rūgts. Pie vainas ir piena sula, kas atrodas plātņu sēņu ķermenī. Žāvēšanas procesā tā piešķir izejvielai rūgtumu, kas citās apstrādes metodēs nav manāms.

Papildus sēnes tipam, jāpievērš uzmanība arī izejvielas kvalitātei. Žāvēšanai neder vecas, gliemežu bojātas, tārpotas un sapuvušas sēnes.

Jāatsakās no šāda veida meža veltes sagatavošanas, kas savāktas lietainā laikā. Sēnes, kas uzsūkušas lielu daudzumu mitruma, žāvēšanas laikā var satārpoties. Tāpēc visu ražu, kas savākta purvainā apvidū, labāk pārstrādāt citā veidā.

Žāvēšanai neder arī ļoti lieli īpatņi, jo tie satur vai nu pārāk daudz mitruma, vai arī tiem ir šķiedraina struktūra. Abos gadījumos sagatavošanas rezultāts neiepriecinās. Šādus īpatņus vajadzētu izmantot konservēšanai un cepšanai.

Pavisam mazas sēnītes arī ir slikti kandidāti žāvēšanai. Tās zaudēs apjomu apstrādes un uzglabāšanas laikā, un, visticamāk, vienkārši pārvērtīsies putekļos.

Ja grozā ir nokļuvusi sēne, kuras nosaukumu neizdevās precīzi noteikt, labāk atteikties no tās žāvēšanas. Vēl labāk – nelietot to uzturā nekādā veidā. Tas var būt bīstami.

Kā sagatavot sēnes žāvēšanai

No sagatavošanas kvalitātes ir atkarīga iegūto sagatavju garša. Tāpēc šim posmam jāatvēl pietiekami ilgs laiks un žāvēšanai jāizvēlas tikai vislabākie īpatņi.

Svarīgi pievērst uzmanību šādiem momentiem:

1. Pirms žāvēšanas visa raža rūpīgi jāpārlasa un jāatliek sēnes, kas piemērotas šim apstrādes veidam. Tās jāšķiro pēc sugas (sūkļveidas atsevišķi no plātņu), jāizvēlas visstiprākās, sausākās, bez bojājumiem.
2. Vislabāk, ja izvēlētie īpatņi būs tīri. Mazgātas sēnes žāvēšanas procesā zaudē daļu aromāta un var sākt bojāties (pelēt, tārpoties). Tāpēc vēlams izvairīties no izejvielu mitras apstrādes.
3. No augsnes fragmentiem, skuju un citu sausu netīrumu katra sēne jānotīra manuāli ar nazi un nedaudz mitru drānu. Micēliju, ja tas ir saglabājies, pilnībā jānogriež. Sapuvušas, tārpotas, ļoti mitras, vecas izejvielas nav jāmēģina izmantot daļēji, noņemot sabojāto daļu vai nosusinot ar dvieli.
4. Daudzas sēņu sugas kļūst melnas no saskares ar metālu. Tāpēc to apstrādei labāk izvēlēties keramikas vai plastmasas nazi, ir piemēroti instrumenti no kaula un raga.
5. Sūkļaino sēņu cepurītes labāk atdalīt no kātiņiem. Šīm daļām ir atšķirīga uzbūve un tekstūra, tāpēc žāvēšanai tās jāsagatavo dažādos veidos.
6. Cepurītes labāk žāvēt veselas vai sagrieztas uz pusēm vai ceturtdaļām. Kātiņus var sagriezt gan gareniski – kociņos, gan šķērsām – ripiņās. Jebkuras formas gabaliņu biezumam jābūt apmēram 5 mm.
7. Plākšņu sēnes ieteicams atstāt veselas. To šķirošanā pirms žāvēšanas tās jāpārvieto ļoti uzmanīgi, lai nesabojātu trauslās cepurītes.

Jābūt gatavam, ka no 10 kg ražas žāvēšanai derīga būs mazāk nekā puse, kas izžāvētā veidā būs aptuveni 1 kg. No šī daudzuma aptuveni trešdaļa var izrādīties nederīga uzturā, ja tiek pārkāpta sagatavošanas tehnoloģija.

Kā žāvēt sēnes mājas apstākļos

Sēņu žāvēšanas veidu ir daudz. Tradicionāli uzskata: jo dabiskāki ir sagatavošanas apstākļi, jo kvalitatīvāks produkts sanāk. Tāpēc, lai ziemā būtu iespēja baudīt sēņu zupiņu ar meža veltes aromātu, vasarā un rudenī, sēņu sezonā, jākrāj pacietība.

Ātrās žāvēšanas metodes ir piemērotas gadījumiem, kad jāizvēlas starp to, ka sēnes sabojāsies un tās vienkārši būs jāizmet, un steidzamu sagatavošanu.

Saulē

Šis ir visdabiskākais sēņu sagatavošanas veids. Tas ļauj saglabāt neatkārtojamo aromātu un saglabāt maksimāli daudz derīgo vielu, kas satur meža veltēs. Sagatavoto izejvielu izklāj vienā kārtā uz labi mitrumu uzsūcoša papīra (derēs parastās avīzes) un atstāj saulē. Naktī sēnes ienes siltā telpā.

Pilnīgai gatavībai nepieciešama 1–2 saulainas dienas atkarībā no sēņu veida un griezuma kvalitātes. Plānas šķēlītes izžūs ātri, bet uzglabājot tās var pārvērsties putekļos. Šī metode ir labi piemērota sūkļainajām sēnēm.

Plākšņu sēnes un gailenes saulē žūst lēni, un šādi iegūtā sagatave, to vēlāk lietojot uzturā, ir nedaudz gumijota pēc tekstūras. Tas ir saistīts ar to, ka sēnes vispirms nedaudz nokalst saulē un tikai pēc tam sāk izžūt.

Šāda sagatavošanas metode neprasa nekādus papildu izdevumus, bet padara visu procesu atkarīgu no laika apstākļiem.

Uz diega

Vēl viena gadu gaitā pārbaudīta metode – žāvēšana uz diega. Pēc īpašību un aromāta saglabāšanas pakāpes tā neatpaliek no krājumu sagatavošanas saules staru ietekmē. Un pēc satura šis variants ir ļoti vienkāršs. Ar resnu adatu sēņu šķēlītes tiek savērtas uz resna diega. Sanāk savdabīgas krelles, kuras izstiepj saulainā vietā un, lai pasargātu no putekļiem un kukaiņiem, pārklāj ar marli. Sliktos laika apstākļos un naktī sagatavi ienes mājā.

Ja laikapstākļi nav labvēlīgi, bet mājā ir silti, sēnes lieliski izžūst uz diega un apsildāmā telpā. Ir svarīgi pārliecināties, lai telpā, kur notiek žāvēšana, nebūtu asu smaku. Sēnes viegli uzsūc svešas smaržas. Tāpat jāņem vērā, ka siltā, bet mitrā telpā sagatave sabojāsies.

Uz diega izžāvētas sēnes ir ērti uzglabāt. Šādā veidā var sagatavot jebkura veida meža veltes. Atkarībā no sēņu veida un šķēlīšu izmēriem tās uz diega var izžūt 2–7 dienu laikā.

Šī metode ir piemērota lauku mājām, bet atkal rezultāts ir atkarīgs no laikapstākļiem un mājas temperatūras režīma.

Cepeškrāsnī

Elektriskās plīts cepeškrāsnī sagatavotās sēnes var žāvēt uz režģa, kas izklāts ar pergamentu, 40–50 grādu temperatūrā. Process ilgst vairākas stundas un prasa pastāvīgu kontroli. Periodiski rūpīgi jāmaisa sēnes vai vienkārši jāpārvieto režģis, mainot šķēlīšu novietojumu attiecībā pret sildelementu.

Ja sēnes ir apžuvušas, bet sākušas stipri locīties, neizžūstot, temperatūra jāpalielina līdz 70–75 grādiem un process jānoved līdz galam ar atvērtām cepeškrāsns durvīm. Precīzs pagatavošanas laiks ir atkarīgs no izejvielām un cepeškrāsns īpašībām.

Ja sēnes žāvē, izmantojot gāzes plīti, vispirms labi jāuzsilda cepeškrāsns maksimālajā sildīšanas līmenī, pēc tam jāizslēdz uguns un jāievieto tajā sagrieztās sēnes, kas izkārtotas uz cepešpannas, kas izklāta ar pergamentu vai cepamo papīru. Pēc pilnīgas cepeškrāsns atdzišanas novērtē izejvielu stāvokli. Ja tā joprojām ir elastīga, process jānoved līdz galam minimālajā sildīšanas līmenī.

Ir vēl viens variants, kā izmantot gāzes cepeškrāsni kā žāvētāju. To uzsilda līdz 65–70 grādiem un ievieto iekšā divas cepešpannas ar sēnēm: vienu augšā, otru – apakšā. Durvis atstāj atvērtas brīvai gaisa cirkulācijai. Ik pēc 45–60 minūtēm augšējo un apakšējo partiju samaina vietām, līdz produkts ir pilnībā gatavs.

Cepeškrāsnī labi izžāvētām sēnēm nevajadzētu būt trauslām. Ja gabaliņu viegli var saspaidīt ar pirkstiem smalkās drupačās – tas nozīmē, ka žāvēšanas laikā tika izmantota pārāk augsta temperatūra.

Elektriskajā žāvētājā

Ļoti kvalitatīvs produkts iegūstams elektriskajā žāvētājā. Šī ierīce ir īpaši paredzēta šai sagatavošanas metodei. Labas žāvētāju modeļi obligāti ir aprīkotas ar ventilatoru. Tas nodrošina gaisa cirkulāciju, pateicoties kam visas šķēlītes izžūst vienmērīgi, tās nav jāmaisa žāvēšanas procesā.

Šādas pagatavošanas metodes mīnuss ir tas, ka kompaktie žāvētāji vienā ciklā apstrādā salīdzinoši nelielu izejvielu daudzumu, savukārt lielas ierīces ir ļoti apjomīgas. Turklāt tās nevar izmantot apstākļos, kur nav elektrības.

Bet pārējā ziņā tas ir ļoti labs veids, kā iegūt žāvētas sēnes, kas pēc aromāta un kvalitātes neatpaliek no dabiskos apstākļos sagatavotām.

Mikroviļņu krāsnī

Lai žāvētu sēnes mikroviļņu krāsnī, tās jāsagriež mazākos gabalos, nekā apstrādājot ar citām metodēm. Aromāts labāk saglabāsies, ja sagatavoto izejvielu atstāsiet 1–2 stundas vītināt saulē.

Žāvēšanas princips mikroviļņu krāsnī ir iztvaicēt no sēnēm visu mitrumu. Tāpēc process tiek veikts vairākos posmos, līdz tiek sasniegts vēlamais efekts.

Precīza darbību secība ir atkarīga no mikroviļņu krāsns modeļa, bet vispārējā loģika ir šāda:

1. Sēnes, sagrieztas šķēlēs, rūpīgi izklāj uz plakana mikroviļņu krāsnij piemērota trauka, lai gabaliņi nesaskartos viens ar otru.
2. Pagatavo ēdienu pie jaudas 200 W 20 minūtes.
3. Nolej no šķīvja šķidrumu, kas ir iztvaikojis.
4. Atkārto visas manipulācijas, līdz sēnes kļūst sausas.

Tā kā sēnes sarūk, nevar pievienot jaunu porciju. Faktiski šī metode ir šoka dehidratācija – ātra mitruma noņemšana no audiem.

Šī metode ir diezgan ātra, bet der tikai nelielu izejvielu apjomu apstrādei, jo visa procesa laikā nepieciešama pastāvīga uzraudzība.

Aerogrillī

Tāpat kā citās metodēs, kas ietver sadzīves elektroierīču lietošanu, sēņu žāvēšanas detaļas gaisa cepšanas krāsnī ir atkarīgas no ierīces markas un modeļa.

Sagatavotās sēnes izvieto vienā slānī uz restītes un iestata režīmu "žāvēšana". Lai sēnes noteikti izžūtu, nevis sapietos, gaisa cepšanas krāsns vāku atstāj pavērtu, lai mitrums netraucēti iztvaikotu.

Process norisinās 95–100 grādu temperatūrā un atkarībā no izejvielu kvalitātes ilgst no 1 līdz 4 stundām. Žāvēšanas laikā pārbauda gatavības pakāpi. Var izrādīties, ka izejviela žūst nevienmērīgi. Pilnīgi gatavās šķēles izņem, atbrīvotajā vietā svaigus gabaliņus nav ieteicams pievienot.

Ar šādu sagatavošanas metodi sēnes sagriež lielākos gabalos – līdz 1 cm biezumā. Var arī mēģināt žāvēt nedaudz mitru vai mazgātu izejvielu. Iespējama arī ļoti mazu sēņu žāvēšana. Šādā gadījumā tās izklāj nevis uz restītes, bet uz sieta paliktnī.

Krievu krāsnī

Mūsdienu cilvēkam krievu krāsns, iespējams, ir visvairāk eksotiska ierīce sēņu žāvēšanai. Senatnē tā bija vienīgā alternatīva dabiskajai sagatavošanas metodei saules gaismā vai gaitenī uz diegiem.

Krāsni tīra no pelniem un ogļēm, rūpīgi izslauka iekšējo virsmu. Ieliek malku, īpaši labi der bērza pagales – tās ātri izdeg un dod spēcīgu karstumu. Kad ogles sāk dzist, ar kēržu tās izvieto no centra uz malām, atbrīvojot vidu.

Sēnes izklāj uz cepešpannas vai restītes šķēlēs vai izliek veselas uz cepurītes, kātiņu uz augšu. Žāvēšanas process notiek uz karstajiem ķieģeļiem krāsns centrā. Lai uzturētu temperatūru ap 70–75 grādiem, aizbīdni periodiski atver, lai sēnes izžūtu, nevis apceptos un nepiedegtu.

Ja pie rokas nav cepešpannas, restes vai alumīnija loksnes, sēnes var ievietot krāsnī, uzverot tās uz maziem zariņiem. Derēs arī kulinārijas iesmi. Šādus improvizētus šašlikus novieto būdiņas formā un atstāj žāvēties krāsns dziļumā.

Pēc fiziskajiem procesiem sēņu apstrāde krievu krāsnī atgādina žāvēšanu cepeškrāsnī. Taču senās konstrukcijas īpatnība un siltuma ietekme no malkas degšanas piešķir gatavajam produktam īpašu, ne ar ko nesalīdzināmu aromātu.

Žāvējot sēnes krievu krāsnī, to nedrīkst atstāt bez uzraudzības; process prasa pastāvīgu kontroli. Tas ir svarīgi gan produkta kvalitātei, gan ugunsdrošībai.

Pirtī

Runājot par lauku dzīvi, pirts ir arī piemērota vieta sēņu žāvēšanai. Uz diegiem savērtās šķēles izkar ģērbtuvē, pārklāj ar plānu audumu vai marli un atstāj uz 7–10 dienām.

Procesa laikā uzmanās, lai starp sēņu gabaliņiem, tiem žūstot, parādītos un saglabātos sprauga. Šķēles var cieši saspiest kopā tikai pēc tam, kad visas ir labi izžuvušas.

Žāvēšana pirtī ir ērtāka nekā mājā, jo šajā telpā ir vieglāk izvairīties no svešām smaržām, kuras sēnes var absorbēt.

Kā noteikt, ka sēnes ir izžuvušas

Lai baudītu ēdienu no kaltētām sēnēm garšu un aromātu, ir svarīgi laikus pārtraukt sagatavošanas procesu. Pārāk ilga apstrāde noved pie to pamatīpašību zuduma, rūgtuma, nepatīkamas krāsas un citu īpašību iegūšanas, kuru dēļ šādu produktu lietot pārtikā nebūs iespējams.

Neatkarīgi no žāvēšanas veida procesu pastāvīgi kontrolē. Tā kā sēnēm ir nevienmērīga tekstūra, daži gabaliņi izžūs ātrāk, citi – lēnāk. Tāpēc žāvēšanas laikā sēnes pastāvīgi pārlasa. Gatavās uzglabāšanai šķēles noliek sausā tīrā traukā vai lina maisiņā. Tajā pašā laikā atbrīvotajā vietā jaunus gabaliņus nepievieno.

Kaltētas sēnes gatavību nosaka pēc trim pazīmēm: tā ir cieta, bet elastīga; liecas, bet nedrūp un nelūzt; stipri nospiežot, neizdalās mitrums.

Trauslums rodas divu iemeslu dēļ: tas ir rezultāts neveiksmīgam mēģinājumam izžāvēt plātņu sēni vai arī žāvēšanai tika izmantota pārāk augsta temperatūra.

Vai drīkst žāvēt tārpainas sēnes

Tārpainas sēnes nav piemērotas žāvēšanai, pat ja skarta ir tikai daļa no to ķermeņa. Dzīvie meža veltņu iemītnieki ir dažādu kukaiņu kāpuri. Skartajā vietā cilvēks redz tikai līdz šim līmenim attīstījušos organismus, bet sēnes ķermenī var atrasties daudz olu, no kurām kāpuri vēl nav izšķīlušies.

Žāvēšanas laikā, īpaši ja tā notiek dabiskā veidā, salīdzinoši saudzīgā temperatūrā un ilgu laiku, šie nepatīkamie radījumi sēnēs izžūs kopā ar tām. Var gadīties, ka tie neiet bojā, bet sāk attīstīties sēņu sagatavošanas procesā. Tad sagatavotā izejviela būs sabojāta – tajā parādīsies jauni iemītnieki.

Kāpuri viegli pārceļas no inficētiem gabaliņiem uz veseliem un var sabojāt lielu daudzumu labas izejvielas.

Ēst sēnes ar tādu papildu garnīru kā kaltētas kukaiņu olas diez vai ir patīkama perspektīva. Tāpēc nevajag būt mantkārīgiem, bet gan izslēgt tārpainos īpatņus no izvēlētajiem kaltēšanai.

Tārpains sēnei ir raksturīgas pazīmes: uz kātiņa griezuma ir redzami melni punkti, un, veicot garengriezumu jebkurā tās daļā, atklājas kāpura dzīvības aktivitātes pēdas – eju un koridoru sistēma. Pat ja paša iemītnieka sēnē nav, to nevajadzētu kaltēt. Un vispār labāk atteikties no šāda riskanta produkta lietošanas uzturā.

Kā pareizi uzglabāt kaltētas sēnes

Pēc žāvēšanas sēnes ir jāatdzesē un tikai pēc tam jāiepako un jānovieto uzglabāšanai. Sagatavojot dabiskā veidā (saulē vai uz auklas), līdz izžūšanas brīdim sēnes iegūst apkārtējās vides temperatūru. Visi pārējie žāvēšanas veidi prasa papildu laiku pilnīgai produkta atdzesēšanai.

Kaltētu sēņu uzglabāšanas apstākļi prasa mitruma, siltuma un gaismas režīma uzturēšanu. Uzglabāšanas vietas izvēle ir atkarīga no iepakojuma veida.

Linaudā un papīra tarā

Ļoti labi saglabā kaltētas sēnes savas īpašības linu maisiņos un papīra iepakojumos. Tie ir necaurspīdīgi materiāli, kas novērš saules staru un mākslīgā apgaismojuma iespiešanos. Tekstila iepakojumā tiek nodrošināta papildu gaisa cirkulācija, tāpēc sēnes nesapelēs. No šīs pašas nelaimes pasargā arī papīra tara, pateicoties tās higroskopiskumam.

Gan maisiņam, gan iepakojumam jābūt droši noslēgtiem, lai iepakojuma iekšpusē neiekļūtu gaiss, nevarētu iekļūt kukaiņi, neuzkrātos putekļi. Ja pēc atvēršanas iepakojumu nevar cieši aizvērt, tad sēnes vajadzētu iepakot mazās porcijās, lai katrai pietiktu kāda ēdiena pagatavošanai.

Vakuuma maisiņos un traukos

Kaltētu sēņu uzglabāšana vakuuma apstākļos ir labs mūsdienīgs risinājums. Šāda vide noņem baktērijas, kuru attīstība var izraisīt puves un pelējuma parādīšanos. Lai sēnes iepakojumā vai traukā ar vakuuma vārstu saglabātu savas īpašības, labāk tās uzglabāt vēsā vietā, pat ledusskapī plauktā, kas atrodas vistālāk no saldētavas kameras.

Stikla traukos

Stikla burkas droši aizsargā sagataves no mitruma un smaržu uzsūkšanas, kukaiņu uzbrukumiem un citām briesmām, kas var sabojāt kaltētas sēnes. Neskatoties uz visām priekšrocībām, šāda tara laiž cauri gaismu, kas var izraisīt sēņu pāržāvēšanu un to bojāšanos.

Tāpēc labāk izmantot krāsainu, aptumšotu stikla taru, bet, ja tādas nav – uzglabāt sagataves tumšās vietās, kur neiekļūst gaisma. Pirms iepakošanas burkas sterilizē, bet pēc piepildīšanas ar kaltētām sēnēm tās cieši noslēdz.

Neatkarīgi no uzglabāšanas veida ieteicams apēst visas kaltētās sēnes kārtējā kalendārajā gadā. Un, iestājoties jaunai sezonai, sākt svaigas sagataves.

Ar ko ir noderīgas kaltētas sēnes

Kaltētām sēnēm ir tādas pašas derīgās īpašības kā svaigām. Tas ir mazkaloriju produkts, turklāt ēdieni no tām rada ilgstošu sāta sajūtu un spēka pieplūdumu. Pēc uzturvērtības sēņu proteīns ir tuvs liellopu gaļai, ar to izskaidrojams sēņu ēdienu sātīgums.

1. Sēnes ir hipoalerģiskas. To lietošanai pārtikā praktiski nav kontrindikāciju. Izņēmums ir aizkuņģa dziedzera slimības - to gadījumā no sēņu ēdieniem labāk atteikties.
2. Zinātniski pierādīts, ka meža veltes stimulē intelektuālo aktivitāti un var iedarboties kā antidepresanti, ja tās pagatavo kopā ar ķiplokiem un sarkano piparu.
3. Gailenes attīra asinis un aknas no toksīniem, labvēlīgi ietekmē cilvēka vispārējo pašsajūtu.
4. Dažās pasaules valstīs sēņu ēdienus izmanto onkoloģisko slimību terapijā. Šo produktu terapeitiskās īpašības var apšaubīt, bet spēja dot spēku un stiprināt cilvēka vispārējo stāvokli nerada šaubas.
5. Sēnēs ir viss vitamīnu komplekss (A, B, D, E, PP) un derīgo mikroelementu kopums, kā arī kokteilis no pusotra desmita neaizvietojamās aminoskābes. Kaltētas sēnes ir sēra, fosfora, mangāna, vara un kālija avots. Tās stimulē melanīna un beta-glikāna ražošanu.
6. Sēņu ēdienu lietošana uzturā labvēlīgi iedarbojas arī uz sirds un asinsvadu sistēmu, nervu sistēmu, veicina skaistuma un jaunības saglabāšanu, uzlabo matu un nagu stāvokli, stiprina balsta un kustību aparātu un kaulus.
7. Regulāra sēņu ēdienu iekļaušana uzturā ļauj kontrolēt holesterīna un cukura līmeni, uzturēt labu fizisko formu un nepieņemties liekā svarā, jūtoties paēdušam un enerģiskam.

Ko var pagatavot no kaltētām sēnēm

Kaltētas sēnes ir universāla sagatave. No tām var pagatavot jebko: zupas, dažādus pamatēdienus (plovu, zrazi, cepešus, suflē, kišus), pildījumus pīrādziņiem un dažādiem cepumiem. Sēņu mērces ir lielisks papildinājums daudziem ēdieniem.

Daudzās receptēs sēnes var aizstāt gaļas sastāvdaļu, nezaudējot uzturvērtību un garšu. Lai kaltētas meža veltes kļūtu par cienīgu alternatīvu gaļai, tās jāizmērcē vēsā ūdenī uz vairākām stundām. Pēc tam tās var pakļaut jebkādai termiskai apstrādei.

Kā pagatavot sēņu pulveri

No kaltētām sēnēm var pagatavot lielisku universālu garšvielu – sēņu pulveri. To izmanto zupu, mērču, piedevu un pamatēdienu pagatavošanā. Atšķirībā no sēņu šķēlītēm, pulveris no tām organismā uzsūcas vieglāk.

Tiek uzskatīts, ka visaromātiskākā garšviela sanāk no baravikām (baltajām sēnēm), bet to var pagatavot arī no citām meža velšu šķirnēm. Labi pulvera veidā ir gan gailenes, gan bērzu sēnes. Eksperimenta nolūkā var izveidot miksu no dažādām sēnēm, jo īpaši tāpēc, ka šādas sagataves recepte ir ļoti vienkārša.

Sausās sēnes samaļ miltos līdz viendabīgam pulverim. To var izdarīt ar jebkuru pieejamu ierīci: rokas vai elektrisko kafijas dzirnaviņu, iegremdējamo vai stacionāro mikseri. Senatnē kaltētās sēnes sasmalcināja javā.

Jācenšas iegūt vieglu tekstūru bez rupjiem ieslēgumiem, maksimāli viendabīgu. Ideāli pagatavotam sēņu pulverim pēc taustes jābūt līdzīgam pūdercukuram.

Lai garšvielai piešķirtu aromātu un pagarinātu glabāšanas laiku, pievieno sāli proporcijā 1 svara daļa uz 10 svara daļām sēņu pulvera. Pēc vēlēšanās var papildināt buķeti ar kaltētiem pētersīļu zaļumiem, dillēm, selerijas sakni, dažādu veidu smaržīgajiem un rūgtajiem pipariem, ķimeņu sēklām.

Šeit paveras fantāzijas plašums. Sālīto sēņu pulveri var sadalīt porcijās un rotaļāties ar papildinājumiem, veidojot asu vai pikantu maisījumu. Uz viena pamatkomponenta bāzes ir viegli iegūt dažādu garšas nianšu garšvielas zupām un pamatēdieniem.

Sēņu pulveri izmanto gan ēdiena gatavošanas procesā, gan porciju pasniegšanas laikā pie galda. Omeletēm un pildījumiem garšvielu pievieno maisīšanas un putošanas laikā. Salātus garšo ar sēņu pulveri posmā, kad tajos pievieno sāli.

Garšvielu uzglabā, ievērojot tradicionālos noteikumus: izmantojot stikla hermētisku trauku, neatstājot tiešos saules staros, nepieļaujot mitruma un tvaika iekļūšanu iepakojuma iekšpusē.

Tāpat kā kaltētās sēnes, pulveri no tām lieto uzturā viena gada laikā. No jaunās ražas meža veltēm gatavo svaigus krājumus.