Kā pagatavot cieti mājas apstākļos

Katrai saimniecei virtuvē ir neaizstājams līdzeklis – ciete. Tās izmantošana ir plaši izplatīta ne tikai kulinārijā, bet arī ādas kopšanā un pat dažādu saaukstēšanās slimību gadījumos. Taču ko darīt, ja nepieciešama ciete, bet to nav iespējams iegādāties veikalā? Šādos gadījumos palīdzēs padomi par cietes pagatavošanu mājas apstākļos.

Ciete ir birstošs pulveris, dažreiz dzeltenīgā krāsā. Būtībā tā ir tieši tāda pati kā milti, tikai bez lipekļa, tāpēc no šādiem "miltiem" gatavot konditorejas izstrādājumus ir problemātiski. To iegūst no cieti saturošiem produktiem. Tie ir bumbuļkartupeļi, kukurūza, kvieši. Papildus šiem trim produktiem var minēt arī rīsus, miežus, zirņus un rudzus. Bet šos produktus cietes iegūšanai izmanto ļoti reti.

Cieti sāka izmantot Krievijā jau 18. gadsimta sākumā, sākotnēji audumu rūpnīcās, un tās pamatā bija kvieši. Produkta iegūšana no kartupeļiem nebija izplatīta. Kukurūzu cietei sāka izmantot tikai 19. gadsimta vidū. Izplatība ārzemēs sākās daudz vēlāk nekā Krievijā.

Kur izmanto cieti

Tas ir diezgan universāls produkts. Tā īpašības ir zināmas ne tikai kulinārijā, bet arī daudzās citās nozarēs. Pieredzējušās saimnieces zina vismaz 10 interesantas kartupeļu cietes īpašības un var to izmantot visdažādākajiem mērķiem. Ar to tīra, ar tās palīdzību atbrīvojas no nepatīkamas smakas.

Kulinārija

Cietes izmantošana virtuvē neaprobežojas tikai ar ķīseli. Ar tās palīdzību var pagatavot dažādas mērces, desertus. To izmanto panēšanai, pateicoties cietei, garoza sanāk garda un kraukšķīga. To bieži pievieno krēmzupai, lai padarītu to biezāku. Pateicoties tās spējai uzsūkt šķidrumu, to izmanto cepšanā. Biskvīti, ruļļi, bulciņas ar to sanāk vēl gaisīgākas.

Noderīgs padoms! Ja miltiem pievieno cieti, tad mīklu vajadzētu mīcīt ar pienu un daudz garšvielām, jo cepumiem ar cieti ir neizteiksmīga garša.

Medicīna

Daudzi tautas medicīnas cienītāji aktīvi izmanto cieti, lai ārstētu saaukstēšanās slimības. Ar to skalo kaklu, gatavo dažādus dzērienus ar medu un olām. Tā palīdz arī sirds un asinsvadu sistēmas slimībām un kuņģa-zarnu trakta traucējumiem.

Kosmetoloģija

Ciete palīdz atjaunot roku ādu, mazināt iekaisumu un mīkstināt rupjākus ādas laukumus.

Dzīvnieku aprūpe

To izmanto, kad izķemmē dzīvnieku kažoku.

Mājsaimniecība

Mājsaimnieces aktīvi izmanto cieti visā mājoklī. Ar tās palīdzību tiek sakārtoti krekli, koka mēbeles, plīša rotaļlietas.

Cietes veidi

Neskatoties uz lielo produktu skaitu ar izteiktu cietes saturu, populāri ir tikai trīs galvenie veidi. Tos nav grūti atrast veikalos un pagatavot mājas apstākļos.

1. Kartupeļu ciete – visizplatītākais un viegli pieejamākais cietes veids. Šāda produkta iegūšanai der gandrīz jebkuri kartupeļi, izņēmums ir jaunie dārzeņi.
2. Kukurūzas ciete – ciete uz kukurūzas bāzes. To visbiežāk izmanto kulinārijā, atšķirībā no kartupeļu cietes. Tās sabiezēšanas pakāpe ir mazāka, tāpēc izcepumi no tās iznāk gaisīgāki.
3. Kviešu ciete – tiek ražota uz kviešu bāzes. To izmanto diezgan reti, bet kviešu cietes garšas īpašības pārspēj kartupeļu cieti. Tāpēc to izmanto dažādu ēdienu pagatavošanai un to kvalitātes uzlabošanai.

Kā pagatavot cieti mājas apstākļos

Pagatavošana no jebkuriem iepriekšminētajiem produktiem aprobežojas ar trim galvenajām sastāvdaļām:

1. Produkts, no kura tiks pagatavota ciete (kartupeļi, kukurūza vai kvieši).
2. Auksts ūdens.
3. Dabīgs audums (vēlams kokvilnas).

Un, protams, galvenais ir laiks. Lai ciete būtu ideāli drupana, ilgstoši nezaudētu savas īpašības un bez problēmām uzglabātos, tai jāļauj labi izžūt. Tāpēc vienīgais mīnuss pagatavošanā ir ilgstoša pilnīga izžūšana. Pašā minimumā – trīs diennaktis.

Kartupeļu ciete

Cietes daudzums būs tieši atkarīgs no kartupeļu bumbuļu daudzuma. Tāpēc, jo vairāk kartupeļu, jo vairāk cietes.

Vispirms ir jānomizo bumbuļi, jānoņem visas bojātās daļas, "actiņas" un jānomazgā ar tekošu ūdeni. Ja kartupeļi ir mazi, pietiek tos nomazgāt ar stingru birsti. Tikai ciete no nemizotiem kartupeļiem būs tumšākā krāsā.

Kartupeļi ir jāsasmalcina. Tam derēs smalka rīve, blenderis, gaļas maļamā mašīna. Sasmalcinātie kartupeļi jāieber lielā bļodā, jāpārlej ar aukstu ūdeni, kārtīgi jāsamaisa. Jāizkāš kartupeļi ar ūdeni caur divkārt salocītu marli. Cietā daļa (masa) kārtīgi jāizspiež un jāizmet. Cietes iegūšanai tā vairs nebūs vajadzīga.

Noderīgs padoms! No kartupeļu atliekām var pagatavot gardu ēdienu – kartupeļu pankūkas (daudziem tās pazīstamas kā kartopļaņiki). Lai to izdarītu, masai jāpievieno ola, sāls, pipari, caur presi izspiesta ķiploka daiviņa un nedaudz miltu vai gatavas kartupeļu cietes – viss kārtīgi jāsamaisa. Cep eļļā, kartupeļus izliekot ar karoti. Cep no abām pusēm līdz zeltainai krāsai. Pasniedz ar skābo krējumu, vēlams karstus.

Ļaujiet ūdenim nostāvēties apmēram 20 minūtes. Ciete, mijiedarbojoties ar ūdeni, nosēdīsies apakšā. Pēc tam ūdens ir jānolej, atstājot apakšā brūnganas krāsas nogulsnes – tā ir ciete. Atkārtoti pielejiet tai ūdeni, kārtīgi samaisiet un atkal ļaujiet nostāvēties. Ciete jāskalo vidēji 3–4 reizes, līdz ūdens kļūst dzidrs, bet produkts – balts vai gaiši dzeltens.

Iegūto cieti plānā kārtā izklājiet uz pergamenta vai dabīga kokvilnas auduma (var izmantot tīru virtuves dvieli) un atstājiet žūt istabas temperatūrā.

Pēc 10–12 stundām ciete jāpamaisa. Pilnīgai izžūšanai būs nepieciešams daudz laika – aptuveni trīs dienas. Gatavo produktu var sasmalcināt ar kafijas dzirnaviņām un pārvietot cieši noslēdzamā traukā. Kartupeļu ciete ir gatava.

Kukurūzas ciete

Šādas cietes pagatavošana atšķiras no kartupeļu cietes. Šeit tiek izmantota noteikta ūdens un kukurūzas proporcija, kā arī neiztikt bez augstas temperatūras.

1. Kukurūzu rūpīgi noskalojiet un labi sasmalciniet.
2. Aplejiet to ar aukstu ūdeni, ievērojot proporciju. Uz vienu tējkaroti kukurūzas būs nepieciešama viena ēdamkarote ūdens.
3. Atšķaidīto kukurūzu sakuliet ar putojamo slotiņu vai mikseri, ielejiet glāzi karsta ūdens un samaisiet līdz sabiezēšanai.
4. Biezo maisījumu lieciet uz uguns un karsējiet vienu minūti. Augsta temperatūra palīdzēs atbrīvoties no blakusgaršas.
5. Ļaujiet maisījumam atdzist un izklājiet uz auduma, līdz tas pilnībā izžūst, tāpat kā kartupeļu cietes gadījumā.

Šķidrā ciete drēbēm

Pagatavošanai būs nepieciešama kukurūzas ciete un ūdens.

1. Bļodā ielejiet 60 mililitrus auksta ūdens un pievienojiet 8 gramus sausas kukurūzas cietes. Maisiet, līdz sausā ciete ir pilnībā izšķīdusi.
2. Emaljētā katlā uzvāriet 480 mililitrus ūdens, maisot to, tievā strūkliņā ielejiet ūdens un sausās cietes maisījumu, nenoņemot katlu no uguns.
3. Lai cietei piešķirtu vieglu aromātu, var pievienot pāris pilienus ēteriskās eļļas. Eļļu izvēlieties atkarībā no tās īpašībām. Lavanda – nomierina, citrons – uzlabo garastāvokli, egle – ideāls palīgs cīņā ar stresu.
4. Maisījumu vāriet vienu minūti.
5. Pēc atdzišanas maisījumu pārlejiet smidzinātājā. Ja vārīšanas procesā ir pievienota eļļa, tad jāizmanto stikla trauks. Citādi eļļa var saēst plastmasu.

Lietot šādu cieti ir ļoti viegli – pietiek to izsmidzināt uz apģērba pēc mazgāšanas un ļaut tam nožūt. Lielam auduma apjomam var to izskalot šķidrajā cietē, labi izgriezt un nogludināt ar gludekli. Šādā lietojumā nāksies palielināt vārīšanai nepieciešamo sastāvdaļu daudzumu.

Kviešu ciete

Iegūt cieti mājās no kviešiem ir diezgan grūti, tāpēc saimnieces ir atradušas viltīgu veidu, kā to iegūt no miltiem. Process ir diezgan darbietilpīgs un ilgstošs. Bet kviešu ciete kulinārijā tiek augstu vērtēta. Tajā pašā laikā iegūšanas grūtību dēļ to ir grūti atrast veikalu plauktos. Un gatavās kviešu cietes cena ir augstāka nekā kartupeļu un pat kukurūzas cietei.

Lai iegūtais produkts būtu labas kvalitātes, jārūpējas arī par miltu kvalitāti, no kuriem tas tiks pagatavots. Cietei derēs augstākā labuma milti.

Kviešu milti jāsajauc ar ūdeni, līdz tiek iegūta ne pārāk blīvas mīklas konsistence. Tad sākas pats interesantākais – mīkla ir jāmazgā. Lai to izdarītu, lielā bļodā ielej aukstu ūdeni un tajā mīca mīklu. Kad ūdens kļūst balts, to notecina atsevišķā traukā un ielej tīru. Atkārto procedūru, līdz ūdens krāsa pārstāj mainīties.

Ūdens, kas kļuvis balts, kādu laiku jāatstāj nostāvēties, līdz trauka dibenā parādās nogulsnes. Ūdens jānolej, bet nogulsnes jāizžāvē.

Noderīgs padoms! Nav vērts izmest atlikušo no cietes izmazgāto mīklu. Šādu mīklu sauc par „seitanu” jeb, kā to dēvē veģetārieši, – „kviešu gaļu”. Tai nav garšas, bet tās struktūra ir diezgan blīva, un uzturvērtība ir augsta. Seitanu vāra ūdenī ar iecienītākajām garšvielām, pēc tam pagatavo kā parastu gaļu, tikai samazinot gatavošanas laiku. Seitanu cep, pievieno salātiem, gatavo no tā šašlikus un daudzus citus dažādus ēdienus.

Kāpēc ciete pēc izžāvēšanas jāuzglabā traukā

Pēc jebkura veida cietes pagatavošanas tā jāieber stikla vai plastmasas traukā un jānoliek skapī, kurā neiekļūst saules stari. Neievērojot šos noteikumus, tā sabojāsies. Ja mitrums nokļūst, ciete to uzsūc un zaudē savas īpašības.

Pēc iepakojuma atvēršanas to labāk pārliet traukā vai aizvērt maisiņu ar kancelejas saspraudēm, lai novērstu mitruma iekļūšanu.

Arī ciete uzsūc smakas. Tāpēc, ja tā ir uzsūkusi smaku (piemēram, blakus stāvoša ķiploka), tad visi produkti, kas pagatavoti ar šo cieti, smaržos pēc ķiploka – gan konditorejas izstrādājumi, gan ķīselis, gan krēmzupa.

Dažādi sīki kukaiņi, kas var iekļūt miltos, cukurā vai rīsos, arī labprāt mitinās cietē.

Uzglabāšanas nosacījumi un termiņi

Cietes uzglabāšanas noteikumi mājas apstākļos maz atšķiras no ieteikumiem jebkuram birstošam produktam:

1. Ciete jāuzglabā slēgtā, hermētiskā traukā vai rūpnīcas iepakojumā.
2. Uzglabāšanai labāk izvēlēties tumšu un vēsu vietu ar temperatūru ne augstāku par 25–30 grādiem un mitrumu ne vairāk par 75%.
3. Ledusskapī drīkst uzglabāt tikai cieti slēgtā rūpnīcas iepakojumā.

Dažādu veidu cietes glabāšanas termiņi nedaudz atšķiras:

• kartupeļu ciete var stāvēt un nesabojāties divus gadus;
• kukurūzas ciete uzglabājas ne ilgāk par pusotru gadu;
• kviešu cietes glabāšanas termiņš ir visīsākais – viens gads.

Iepakojuma atvēršana neietekmē produkta uzglabāšanas ilgumu. Cieti, kurai beidzies derīguma termiņš, var izmantot, bet tas nav ieteicams. Protams, pareizi uzglabājot, produkta īpašības nezudīs, bet viena cietes iepakojuma izmaksas nav tik lielas, lai lietotu produktu, kuram ir beidzies derīguma termiņš.

Šis ir universāls produkts, kas palīdzēs daudzās situācijās. Tam vajadzētu būt katrā mājsaimniecībā. Mūsdienās iegādāties kartupeļu vai kukurūzas cieti nav grūti. Bet dažreiz nākas šaubīties par iegādāto preci. Tāpēc mājās esošā ciete, kas pagatavota bez dažādām piedevām, ir ne tikai ērta, bet arī noderīga, jo īpaši tāpēc, ka process neprasīs daudz pūļu.

Cietes foto