Vai drīkst ēst neapstrādātas gailenes

Nacionālie dziednieki gandrīz vienmēr ievēro stingru noteikumu: nav tādas slimības, kuru nevar ārstēt. Viņi apgalvo, ka māte daba ir nodrošinājusi visu nepieciešamo, lai cilvēks pats varētu sevi atveseļot, neizmantojot sintētiski radītas zāles. Ārstniecības augu zinātāji katram dabā esošajam augam spēj atrast cilvēka organismam nepieciešamo pielietojumu.

Attiecībā uz sēnēm viss ir daudz nopietnāk, jo ir pieņemts, ka šo savvaļas produktu var lietot tikai pēc termiskās apstrādes. Šīs piesardzības iemesls ir toksīnu un indes klātbūtne sēnēs, kuras tās aiztur sevī, būtībā būdams sava veida filtrs. Izņēmums no noteikuma ir dažas šķirnes, kurām ir specifiskas ārstnieciskas īpašības. Viena no šādām sēņu pasugām ir gailenes. Tās ir ne tikai ārkārtīgi garšīgas, bet arī ļoti noderīgas ar savu sastāvu.

Pretparazītu iedarbība

Papildus garšas īpašībām, ar kurām slavenas gailenes, tām piemīt īpašības, kas labi zināmas gan tradicionālajā medicīnā, gan tautas dziedniekiem. Gandrīz katrs cilvēks, kurš ilgstoši dzīvoja pie meža un pastāvīgi izmantoja savvaļas dabas veltes, ne reizi vien ir redzējis, ka mājdzīvnieki un savvaļas dzīvnieki bieži ēd šo sēņu sugu. Viss izskaidrojams ļoti vienkārši – hinomannoze, viela, kas ir gailenēs, piemīt ārkārtīgi spēcīga pretparazītu iedarbība.

Ārstniecības augu zinātāji sezonas laikā aktīvi nodarbojas ar šīs sēņu sugas vākšanu. Galvenais nosacījums ir ekoloģiskā tīrība vietām, kur tiek vāktas gailenes. Lai tās izmantotu kā līdzekli pret parazītiem, produkts jālieto tikai neapstrādātā veidā. Hinomannoze ir ļoti jutīga viela, tā neiztur termoapstrādi un jau pie 60°C pārvēršas par absolūti nederīgu komponentu. Vēl viens veids, kā iegūt vērtīgo izejvielu, ir veikt ekstrakciju. Parasti tas ir iespējams, ja cilvēkam ir noteiktas zināšanas un nepieciešamais aprīkojums.

Daudzus cilvēkus uztrauc jautājums – vai var lietot gailenes neapstrādātā veidā. Galu galā, pēc loģikas, ja dzīvnieki tās ēd, tad tās nerada potenciālus draudus veselībai, tāpēc derīgās īpašības var izmantot, lai atbrīvotos no parazītiem. Ja gailenes var ēst neapstrādātas, tad jāzina, kā to darīt, lai no tā gūtu maksimālu labumu.

Neapstrādātas gailenes – cik tas ir droši

Tikai pieredzējuši sēņotāji zina, ka sēnes nav jāiedala divās augu kategorijās, bet gan pēc cita principa. Visas sēnes, kas aug savvaļā, tiek iedalītas pēc šādām īpašībām:

• Indīgas.
• Ēdamas.
• Neēdamas.

Ēdamajās un neēdamajās sēnēs (tikai atsevišķās pasugās) ir indīgas vielas un toksīni, no kuriem viegli var atbrīvoties, izmantojot termisko apstrādi. Pietiek tās novārīt un tās ir pilnīgi drošas lietošanai uzturā. Attiecībā uz indīgajām sēnēm tiek uzskatīts, ka tās var nopietni kaitēt cilvēka veselībai, lai gan dažas to īpašības tiek izmantotas gan tautas, gan tradicionālajā medicīnā.

Gailenes pieder pie sēņu pasugas, kurām nav savu toksisko vielu. Ja ir pilnīga pārliecība, ka tās ir savāktas ekoloģiski tīrā vietā, tās var lietot svaigā veidā. Gandrīz visās sēnēs, kas augušas dabiskos apstākļos, tiek novērota radionuklīdu klātbūtne. Tiek ņemti vērā galvenie 4 rādītāji par radiocezija un tamlīdzīgu vielu klātbūtni, pēc kuriem sēnes papildus iedala apakšgrupās:

• Vāji uzkrājošas.
• Vidēji uzkrājošas.
• Spēcīgi uzkrājošas.
• Radiocezija akumulējošas sēnes.

Visa gailenču apakšgrupa pieder pie vidēji radionuklīdus uzkrājošām sēnēm. Ja sēnes tiek novāktas tiešā uzņēmumu tuvumā, kuriem ir toksiski atkritumi, netālu no atomelektrostacijām vai rajonā, kur tiek veikti izmēģinājumi ar radioaktīvām vielām, tās rada reālu apdraudējumu cilvēka veselībai. Šādos gadījumos obligāti jāneitralizē ķīmiskās un toksiskās vielas, izvārot sāls-skābes šķīdumā. Sēnes novāra šķīdumā, kas jāmaina vismaz divas reizes. Izmantojot sāli un etiķi (citronskābi) kā neitralizējošas vielas, var pilnībā neitralizēt radionuklīdu ietekmi, bet tad sēnes zaudē visas savas unikālās ārstnieciskās īpašības.

Vēl viens faktors, kas var izraisīt svaigu gailenču saindēšanos, ir parasta kļūda. Dabā katrai sēņu pasugai ir savs dubultnieks, bet ar īpašībām, kas var izraisīt toksisku saindēšanos. Gailenēm ir vairākas šādas dubultnieku sugas savvaļā:

1. Viltus gailene. Sēne netiek uzskatīta par indīgu, bet ir pilnīgi ēdama.
2. Baltā eža sēne. Ēdama sēne, kuru var lietot uzturā svaigā veidā, bet tai nav prettārpu īpašību.
3. Olīvu omfalots. Indīga sēne, kuru nedrīkst lietot uzturā.

Gaileņu lietošana kā prettārpu līdzeklis

Lai atbrīvotos no tārpiem un citiem parazitāriem organismiem, ir daudz recepšu, kurās gailenes izmanto gan pulvera veidā, gan svaigā veidā. Kā jau iepriekš minēts, hinomannoze viegli sadalās termiskās apstrādes ietekmē.

Žāvējot izejvielas, kuras turpmāk plānots izmantot kā prettārpu līdzekli, ir atļauts izmantot cepeškrāsni, uzkarsējot paplātes līdz temperatūrai, kas nepārsniedz 35–40 °C. Šī temperatūra nesadala arī toksiskās vielas, tādēļ izejvielu izmantošana nav droša, ja tā ir ievākta vietās, kas piesārņotas ar radionuklīdiem un citiem radioķīmiskiem savienojumiem. Ne spirta, ne citu veidu tinktūras, kas tiek izmantotas receptēs, nespēj pilnībā neitralizēt smago metālu un radionuklīdu iedarbību.

Attiecībā uz gailēnu lietošanu neapstrādātā veidā tautas dziednieki iesaka izmēģināt (ja izejviela ievākta ekoloģiski tīrā meža apvidū) visvienkāršāko ārstēšanas shēmu. Lai to īstenotu, 7–10 dienu garumā tukšā dūšā jāapēd 2–3 vidēja lieluma sēnes bez redzamiem bojājumiem. Parasti šāds daudzums neapstrādātu sēņu nespēj izraisīt toksisku saindēšanos.

Ja neapstrādātas produkta garša kādu iemeslu dēļ ir nepatīkama, var pagatavot gailēnu tinktūru. Savāktās gailenes atlasa, atstājot tikai veselīgākās. Nomazgātās un nosusinātās izejvielas smalki sagriež un ievieto stikla burkā. Sēnes aplej ar spirtu vai pirmās destilācijas šņabi, lai tās pilnībā pārklātu. Spirta tinktūru 21 dienu iepilda vēsā un tumšā vietā.

Tinktūru lieto, tāpat kā neapstrādātas sēnes, tukšā dūšā un vakarā, pa 1 tējkarotei 2 mēnešus bez pārtraukuma. Pirms lietošanas tā jāsakrata. Tinktūra jāuzglabā vēsā vietā, piemēram, ledusskapja apakšējā plauktā.

Sēņu sagatavošanas noteikumi

Ne tikai dziednieki, bet arī tradicionālās medicīnas pārstāvji iesaka, ārstējot tārpus un citas parazitārās dzīvības formas, izmantot nevis aptieku līdzekļus, bet gan tinktūras, kas pagatavotas pēc receptēm no tautas krājuma.

Prettārpu preparātu, kas izgatavoti uz sintētisku savienojumu bāzes, īpatnība ir dažādu blakusiedarbību klātbūtne. Kompleksā tas bojā dažus gremošanas trakta orgānus, bet visvairāk cieš aknas. Sintētisko savienojumu ietekmē sistemātiskas lietošanas apstākļos lielākā daļa pacientu saskaras ar aknu darbības traucējumiem. Lai turpmāk izvairītos no šādām nepatikšanām, dziednieki iesaka nopietni pievērst uzmanību tinktūru receptēm, kas pagatavotas uz gailēnu sēņu bāzes.

Gailenes pieder pie sēņu paveida, kas parādās, tāpat kā lielākā daļa sugu, tuvāk jūnija pirmajām dienām. Šīs pirmās sēnes tiek uzskatītas par visnoderīgākajām to īpašību ziņā, un šajā gada periodā ieteicams veikt pirmās sagataves. Tālāk, sākot no augusta beigām līdz oktobrim ieskaitot, gailenes var sagatavot gan neapstrādātai ēšanai, gan izmantošanai kā galveno sastāvdaļu spirta tinktūru pagatavošanā. Ja sēnes plānots izmantot kā zāles žāvētā veidā, jāievēro šādi pamatnoteikumi sagataves veikšanai:

1. Savāktās sēnes nemazgā (mitrais produkts žūst daudz ilgāk, turklāt no liekā mitruma mīkstums pēc tam kļūst melns), tās vienkārši notīra ar mīkstu suku, noņemot putekļus, atkritumus un netīrumus.
2. Žāvēšanai var izmantot vairākus veidus: sasiet izejvielas uz neilona diegiem vai izklāt uz režģiem, kas nodrošina brīvu piekļuvi svaigam gaisam.
3. Daļēji apžāvētas sēnes ir jāsavāc un, pārliekot uz cepešpannas, uz kādu laiku jāievieto līdz 40°C uzsildītā cepeškrāsnī.

Kvalitatīvi izžāvētas sēnes, saspiežot, lūst. Ja tās neizžāvē līdz galam, tās sabojāsies: parādīsies pelējums, sagatave būs nederīga lietošanai. Gatavo produktu pārber stikla burkās, iepriekš sasmalcinot vielu ar gaļasmašīnu vai kafijas dzirnaviņām. Stikla burkās žāvētas un maltas gailenes var uzglabāt ļoti ilgu laiku.

Gaileņu sasaldēšana kā izejvielu sagatavošanas veids

Vēl viens veids, kā sagatavot gailenes ziemai kā ārstniecisku produktu, ir sasaldēšana. Vienīgais šādas metodes trūkums ir specifiskā rūgtuma klātbūtne auga mīkstumā. Termiskās apstrādes laikā rūgtums pazūd, bet tad gailenes kļūst pilnīgi nederīgas kā prettārpu līdzeklis. Situāciju var labot, sasaldējot noteiktu daudzumu sēņu, ievērojot sagatavošanas noteikumus.

1. Atlasītās sēnes notīra no atkritumiem, putekļiem, netīrumiem, augu daļiņām. Visvieglāk to izdarīt, izmantojot parastu jaunu celtniecības otu krāsošanai.
2. Ar samitrinātu un izspiestu sūkli noberž katru sagatavoto sēni, cenšoties neizmantot lielu daudzumu mitruma. Turpmāk tas uzlabos gaiļu uzglabāšanas kvalitāti.
3. Visas sēnes izklāj vienmērīgā slānī uz jebkuras ērtas virsmas, ko var uz laiku ievietot saldētavā. Ideāls variants ir izmantot pārtikas paplātes, kas izgatavotas no pārtikas plastmasas.
4. Sēnes, kas 5–7 stundas turētas saldētavā, izņem un pārliek pārtikas traukā. Šādā stāvoklī produktu uzglabā, līdz rodas vajadzība pēc tā.

Gaileņu ēšanas veidi bez termiskās apstrādes

Nedrīkst aizmirst par ideālo gaileņu sagatavošanas veidu, kurā nav nepieciešams produktus termiski apstrādāt. Tā ir sēņu aukstā sālīšana ziemai. Ir daudz recepšu, kas ļauj sagatavot produktu lielākajai daļai ziemas mēnešu. Šis veids ļauj ne tikai saglabāt visas derīgās īpašības, bet arī, uzlabojot produkta garšas īpašības, lietot sālītas sēnes bez jebkādiem draudiem veselībai.

Pavāri piedāvā daudz sālījumu variantu: ar mārrutkiem, augu lapām, garšvielām, pārtikas piedevām. Vienkāršākā un tāpēc, iespējams, populārākā gaileņu sālīšanas recepte ziemai ir metode, ko izmanto Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas mežu apvidu iedzīvotāji. No sastāvdaļām būs nepieciešams šāds sastāvs:

• 2 kg sēņu (svaigu);
• Diļļu ziedkopas (lietussargi) – 5 gab.;
• Galda sāls – 5 ēd.k.;
• Saulespuķu eļļa;
• smaržīgie pipari – 10 piparu graudi;
• 1 mārrutka lapa (ja maza - divas);
• 10 ķiploka daiviņas.

Iepriekš uzvāra 2 litrus ūdens, sagatavojot sālījuma pamatu. Tiklīdz ūdens uzvārās, tam pievieno sāli, saulespuķu eļļu un smaržīgos piparus. Sālīšanai sagatavotajā traukā liek atlasītās un nomazgātās sēnes, iepriekš katla vai mucas apakšā izvietojot 1–2 diļļu lietussargus un 2–3 ķiploka daiviņas, kuras jāsagriež šķēlītēs. Visas sastāvdaļas izkārto slāņos, mainot sēnes ar ķiplokiem, dillēm un mārrutku lapām.

Sālīšanu var veikt arī citā veidā: sēnes atsevišķā bļodā sajauc ar augiem un šādā stāvoklī pārlej ar atdzesētu sālījumu. Pēc tam katlu ar sālījumu jāpārklāj ar polietilēna plēvi un pēc iespējas ciešāk jāsasien ar žņaugu, cenšoties, lai traukā neiekļūst gaiss. Sālījumu glabā pagrabā. Šāds produkts ir lietojams jau pēc 20 dienu sālīšanas.

Receptes tinktūrām, kas pagatavotas no neapstrādātām un kaltētām sēnēm

Vēlams nepalaist garām pirmo jūnija gailenīšu parādīšanos. Dziednieki apgalvo, ka tās ir īpaši efektīvas parazītu ārstēšanā un profilaksē.

Tinktūras sastāvdaļas:

• atšķaidīts spirts vai stiprs degvīns;
• svaigi lasītas gailenes.

Spirts tiek uzskatīts par kvalitatīvāku produktu tinktūrām, taču šajā receptē dziednieki iesaka atšķaidīt vielu vienu pret vienu ar vārītu un atdzesētu ūdeni. Ja spirts nav pieejams, kā sastāvdaļu var izmantot labas kvalitātes degvīnu vai stipru mājas brūvējumu (ar nosacījumu, ka tas ir pagatavots bez ķīmiskām vielām, kas pastiprina fermentācijas procesu).

Atlasītās sēnes sagriež pēc iespējas smalkāk, liek burkā, bet nesablīvējot. Ar sagatavoto degvīnu vai spirtu pārlej sēnes, cenšoties ar pārpalikumu noklāt sagrieztās daļas. Ja ievilkšanas laikā sēnes, uzsūkot daļu alkohola, atradīsies augstāk par spirta tinktūras līmeni, nepieciešams atkārtoti pieliet degvīnu pilnīgai pārklāšanai. Tinktūru atstāj ievilkties 21 dienu, pēc tam to lieto 2 reizes dienā, no rīta un vakarā.

Ja tinktūru gatavo no kaltētām gailenēm, būs nepieciešams šāds sastāvdaļu sastāvs:

• sasmalcinātas pulverī sēnes – 3 tējk.;
• degvīns – 200 ml.

Sastāvdaļas sajauc stikla traukā un atstāj ievilkties 14 dienas, pēc tam vielu lieto tukšā dūšā pa 1 tējk. dienā.

Abos gadījumos ārstēšanas kurss ar spirta tinktūrām ir 2 mēneši bez pārtraukuma. Ārstēšanas laikā pacients parasti pats nosaka periodu, kad viņam kļūst vieglāk. Profilaksei pietiek ar 1 mēneša ārstēšanas kursu, lietojot 1 tējk. dienā.