Vai var dot sunim kviešu putru?

Graudos slēpjas milzīgs potenciāls, un tie ir noderīgi pat atklātiem gaļas ēdājiem. Suņiem nepieciešams sabalansēts uzturs, un putra arī ietilpst iknedēļas ēdienkartē. Kviešu putraimi ir piemēroti barošanai tikai sasmalcinātā veidā vai pārslu veidā, tiem ir bagātīgs sastāvs un vidēja sagremojamība. Tā netiek pilnībā sagremota, tāpēc tā ir atļauta kā piedeva tikai pieaugušiem indivīdiem bez gremošanas sistēmas problēmām. Šī produkta vērtība slēpjas tā bagātīgajā minerālvielu sastāvā.

Noderīgās īpašības

Putraimi tiek ražoti no veseliem graudiem, tos sasmalcinot. Lielāku variantu sauc par "Poltavku", mazākais ieguvis nosaukumu "Artek". Abos gadījumos graudi iepriekš tiek slīpēti, attīriti no čaumalām un dīgļa kodola. Tam ir raksturīga kviešu krāsa un viegls, patīkams aromāts ar tikko jūtamām riekstu notīm.

Kviešu putraimi jebkurā sasmalcināšanas pakāpē pieder pie produktiem, kas bagāti ar šķiedrvielām. Tā sastāvā ir arī vitamīni PP, E, C, B grupas vitamīni. Bet galvenais ieguvums slēpjas garajā mikro un makroelementu sarakstā, kas nepieciešami normālai organisma darbībai:

• kalcijs;
• magnijs;
• dzelzs;
• fosfors;
• nātrijs;
• varš;
• mangāns;
• cinks
• selēns.

Šīs vielas ir nepieciešamas normālai apmatojuma augšanai un atjaunošanai, kaulu pamata stiprināšanai, labam zobu stāvoklim. Kviešu putra pieder pie produktiem ar augstu glikēmisko indeksu, bet tā tik un tā nepaspēj pilnībā sagremoties. Tomēr ieguvums ir, un tas slēpjas gremošanas trakta darbības stabilizēšanā, labvēlīgā ietekmē uz imūnsistēmu, kaulu stiprināšanā. Tā arī atbrīvo no apātijas, dāvā enerģiju un stiprina asinsvadu sienas.

Ieteikumi pēc vecuma un šķirnes

Orientēties, vai mājdzīvniekam drīkst dot putru un kāda daļa tai jāveido uzturā, ir pavisam vienkārši. Jo garāks ķermenis, jo lielāks putraimu procentuālais daudzums ēdienkartē. Taksim, dobermanim, kurtsuņiem šī piedeva nāks tikai par labu. Buldogiem, šarpejiem un mazām istabas šķirnēm putraimu daudzums būs jāsamazina līdz 20–30 %, 40 % slieksnis jau kļūst kritisks gremošanas sistēmas stāvoklim. Bet putru no uztura pilnībā izslēgt nedrīkst, pietiek ievērot saprātīgu produktu līdzsvaru.

Kucēniem graudaugu daudzums nedrīkst pārsniegt 15%, bet pārējā daļa tiek atvēlēta olbaltumvielām un dzīvnieku taukiem. Grūsnām īpatnēm nenāktu par ļaunu pusi no uztura aizpildīt ar putrām, tai skaitā ar kviešu putru. Vecāka gadagājuma dzīvniekiem, tāpat kā kucēniem, pietiks ar 10-15% augu izcelsmes sastāvdaļu ikdienas ēdienkartē. To organisms nespēj uzņemt vairāk.

Svarīgi: Nav ieteicams dot putru tīrā veidā. Daudz lietderīgāk ir tai pievienot krekerus, sauso barību, kaulus, lai nodrošinātu mutes dobuma muskuļiem pietiekamu slodzi.

Ļoti svarīgs moments — mājdzīvnieka vēlmes. Ja tas kategoriski atsakās no kviešu putras, izdzerot tikai šķidro daļu, tad ar varu barot nav vērts. Iespējams, ar laiku viņa garšas izvēles mainīsies.

Gardēžiem, kuri jutīgi reaģē uz smaržu un garšas niansēm, ir vērts pievienot dažas sastāvdaļas, lai padarītu graudaugus pievilcīgākus. Tas var būt:

• pētersīļi, dilles, baziliks;
• kartupeļi, tomāti;
• jebkura veida kāposti;
• maltā gaļa;
• biezpiens;
• olas dzeltenums.

Priekšroka tiek dota tieši dabīgiem produktiem ar zināmu sastāvu. Taču to, ko noteikti nevajadzētu piejaukt putrai — tās ir desiņas, desa, margarīns, majonēze, asas garšvielas. No tām nav nekāda labuma, bet kaitējums var būt visai jūtams.

Kritēriji putraimu izvēlei

Kvalitatīvam produktam ir viendabīga krāsa, svaigs aromāts bez pelējuma piejaukuma, aptuveni viendabīga struktūra. Ja ir novērojams liels daudzums graudu putekļu, nepatīkama smaka, tumši plankumi, tad šāds produkts vairs nav derīgs pārtikai. Pērkot fasētus graudaugus, īpaša uzmanība jāpievērš iepakojuma veselumam un ražošanas datumam. Priekšroka tiek dota caurspīdīgam pamatam, caur kuru ir viegli kontrolēt izskatu, un, ja ir skaidri redzami salipuši kunkuļi, tad tas nozīmē, ka paciņā mielojas pārtikas kodes. Tāpat jāpārbauda, lai graudaugos nebūtu nelobītu, veselu graudu, dažādu netīrumu vai citu graudaugu atlieku.

Kviešu graudaugu glabāšanas laiks sausā, tumšā vietā ir 1 gads. Pēc tam to ēst var, bet derīgo vielu daudzums tajā būs vairākas kārtas mazāks, un garša arī mainīsies ne uz labo pusi.

Kviešu putras pagatavošanas recepte

Par pamatu labāk izvēlēties pienu, kas paaugstina ēdiena glikēmisko indeksu, kas uzlabo tā sagremojamību. Konsistencei jābūt diezgan blīvai, lai suns to varētu mierīgi ēst, nesajaucot ar šķidro barību. Galvenā prasība — nedot karstā veidā un rūpīgi kontrolēt atdzišanas procesu, jo blīvajā putras struktūrā tas notiek nevienmērīgi.

Uz 1 glāzi graudaugu ņem 400 ml ūdens vai vienādās daļās ar pienu. Papildus var vārīt uz sūkalām vai gaļas buljona.

Ņemot vērā, ka mūsdienu sausās barības sastāvā ir norādīta kukurūza un pelni kā papildu elementi, kļūst skaidrs, ka no dabīgām sastāvdaļām noteikti nebūs sliktāk. Orientējoties uz mājdzīvnieka stāvokli un tā garšas izvēlēm, izdosies izvēlēties viņam optimālo putras garšu un konsistenci, kas stiprinās viņa veselību un dāvās enerģiju.