Auzu klijas: kas tas ir, derīgās īpašības un kaitējums

Par auzu kliju derīgajām īpašībām sāka runāt salīdzinoši nesen – 80. gados pagājušajā gadsimtā. Impulss šī unikālā produkta lietošanai organisma veselības uzlabošanai, attīrīšanai, kaitīgā holesterīna samazināšanai un diabēta profilaksei bija Austrālijas un ASV zinātnieku pētījumi. Tika arī zinātniski pierādīta saistība starp kliju lietošanu kā pārtikas produktu un zarnu audzēju veidošanās riska samazināšanu.

Kas ir auzu klijas

Šis produkts ir auzu graudu apvalks. Tajā ir koncentrēta lielākā daļa visu derīgo vielu (apmēram 90%), un klijām ir milzīga uzturvērtība, pateicoties augstajam šķiedrvielu saturam. No auzām iegūtais barojošais substrāts tiek uzskatīts par visderīgāko cilvēka organismam.

No kā to gatavo

Sākumā jāizprot graudu struktūra graudaugu kultūrās. Iekšējā daļa – dīglis – ir pārklāta ar endospermu, pēc tam aleirona slāni un augļa un sēklas apvalku. Tieši ārējais slānis, apvalks, tiek saukts par klijām.

Kad graudi nonāk dzirnavās, tos atbrīvo no ārējā apvalka. Tādējādi klijas ir miltu ražošanas blakusprodukts. Graudu apvalka vērtība ir augstā nešķīstošo šķiedrvielu saturā, kuras cilvēka organisms nespēj uzsūkt, bet tās caur to iet tranzītā, pa ceļam savācot toksīnus un kaitīgos uzkrājumus.

Saskaroties ar ūdeni, šķiedrvielas uzbriest, tāpēc pēc kliju lietošanas uzturā sāta sajūta iestājas ātrāk un saglabājas ilgāk.

Kā auzu klijas atšķiras no pārslām

Atšķirībā no klijām, auzu pārslas izgatavo no graudu iekšējā satura. Pēc absorbējošām īpašībām klijas vairākas reizes pārspēj pārslas. Tās spēj palielināties apjomā 30 reizes, piepildoties ar šķidrumu.

Šķiedrvielu saturs pārslās ir daudz mazāks. Savukārt auzu klijas, papildus sniedzot ievērojamu labumu zarnu peristaltikai, var kalpot par labvēlīgu substrātu normālas gremošanas trakta mikrofloras veidošanai.

Kuras klijas ir derīgākas: auzu vai rudzu

Rudzu klijas plaši izmanto svara zaudēšanai, kā arī pacientu ar sirds un asinsvadu sistēmas problēmām uzturā. Šis produkts satur par 50% vairāk cinka nekā kviešu analogs, bet par 30% mazāk fosfora. Turklāt magnija un kālija procentuālais daudzums ir ļoti augsts.

Auzu klijas tiek uzskatītas par vispiemērotākajām un organismam visnoderīgākajām. Salīdzinot tās ar rudzu klijām, izrādās, ka auzu apvalkus uzturā ir ieteicamāk lietot. Tas saistīts ne tikai ar augsto spēju absorbēt ūdeni un uzsūkt toksīnus, bet arī ar beta-glikānu saturu. Tie ir ūdenī šķīstošu šķiedrvielu klase, kas, saskaroties ar ūdeni, pārvēršas par viskozu želeju. Šādi želejas izklāj gremošanas orgānu gļotādas un aizsargā tās no agresīvu pārtikas sadalīšanās produktu ietekmes.

Auzu kliju beta-glikāni tiek uzskatīti par dabiskas izcelsmes probiotikām. Tie arī normalizē lipīdu vielmaiņu organismā.

Sastāvs un kaloriju saturs

Derīgo vielu saturs klijās ir daudz augstāks nekā auzu miltos.

Salīdzinoši augsta kaloriju satura dēļ, no 180 līdz 376 kcal uz 100 g produkta (atkarībā no pārstrādes veida un izejvielu kvalitātes), klijas satur 55% ogļhidrātu, 17,5% olbaltumvielu savienojumu un tikai 7% tauku. Parasti irdenajām klijām ir mazāks kaloriju saturs nekā presētajām, jo pēdējām bieži pievieno miltus.

Sasmalcināti auzu apvalki satur daudz minerālvielu:

• kālijs;
• fosfors;
• magnijs;
• selēns;
• cinks;
• kalcijs;
• dzelzs.

Klijas ir bagātas arī ar vitamīnu sastāvu. Tās satur B grupas vitamīnus (B1, B2, B3, B6), E, PP, A, C un D. Tāpat klijās ir neliels daudzums taukskābju.

Minerālvielas šī veselīgā produkta sastāvā ir aktīvā formā, kas viegli uzsūcas. Pateicoties tam, kliju lietošana uzturā spēj neitralizēt radionuklīdu un kancerogēnu negatīvo ietekmi.

Kā auzu klijas ir derīgas

Vispārējais ieguvums

Šis produkts organismam sniedz milzīgu labumu.

Pateicoties kliju lietošanai:

• normalizējas gremošanas procesi;
• uzlabojas lipīdu vielmaiņa un paātrinās metabolisms;
• āda, mati un nagi tiek piesātināti ar nepieciešamajām minerālvielām;
• tiek izvadīti toksīni un liekais holesterīns;
• stabilizējas cukura līmenis asinīs;
• normalizējas hormonu līmenis un aknu darbība;
• zarnās veidojas normāla mikroflora;
• tiek sadalīti liekie tauki un izvadīti toksīni.

Auzu kliju norma vidēji ir 30–60 g dienā.

Tās var izmantot kā piedevu dažādu ēdienu un cepumu pagatavošanā, kā arī lietot sausā veidā, uzdzerot ar glāzi ūdens.

Sievietēm

Kliju labums sievietes organismam ir milzīgs. Līdztekus liekā svara zaudēšanai, lietojot klijas, viss organisms tiek piesātināts ar derīgām vielām, turklāt normalizējas visi vielmaiņas procesi.

Tomēr sievietēm nevajadzētu pārsniegt ieteicamo minimālo kliju patēriņu dienā. Labāk ievērot 25 g dienā ierobežojumu, jo sistemātiska normas pārsniegšana var radīt negatīvas sekas.

Vīriešiem

Vīriešiem auzu klijas būs noderīgas kā vitamīnu piedeva, kā arī bagātīgs šķiedrvielu avots. Šis produkts ir ideāli piemērots gan aktīvam, gan pasīvam dzīvesveidam, jo kliju ietekme uz gremošanas normalizēšanu zarnās ir liela.

Grūtniecības laikā

Bieži sievietes stāvoklī saskaras ar zarnu disfunkciju. Kliju lietošana grūtniecēm ir atļauta ne tikai, lai uzturētu normālu gremošanas trakta peristaltiku, bet arī lai piesātinātu organismu ar vitamīniem un minerālvielām, kas ir ļoti nepieciešamas auglim.

Zīdīšanas periodā

Pēc dzemdībām daudzas jaunās māmiņas saskaras ar aizcietējumu problēmu. Šķiedrvielu lietošana no klijām palīdz uzlabot gremošanas procesu, novērst disbiozi, kā arī izvairīties no hemoroīdu attīstības, kas bieži nomoka barojošās mātes.

Vienīgais brīdinājums, zīdot bērnu ar krūti, – klijas jālieto mēreni, lai izvairītos no pārmērīgas gāzu veidošanās.

Uzturvielas no šī dabīgā produkta nonāk bērna organismā caur mātes pienu, tāpēc tās kalpo kā ieteicama vitamīnu piedeva.

Bērniem

Parasti bērni nelabprāt ēd klijas, jo tās ir praktiski bezgaršīgas sausā veidā. Tomēr tās var pievienot cepumiem vai pamatēdieniem miltu vietā.

Bērnam, kuram ir problēmas ar aizcietējumiem, šķiedrvielas no auzām būs ļoti noderīgas. Tās var ieviest uzturā no 2 gadu vecuma, sākot ar 1 tējkaroti dienā. Klijas var pievienot sulām, zupām, piedevām. Šādā apslēptā veidā bērnu pabarot ar veselīgajām šķiedrvielām ir vieglāk.

Lai bērni lietotu klijas, labāk atvēlēt dienas pirmo pusi un obligāti pievienot dienas ēdienkartei raudzētos piena produktus.

Kā lietot auzu klijas svara zaudēšanai

Ar šķiedrvielu palīdzību ir viegli regulēt apetīti. To īpaši novērtē cilvēki, kuri neveiksmīgi cenšas atbrīvoties no liekiem kilogramiem. Dietologi iesaka svara zaudēšanas nolūkā lietot pa ēdamkarotei kliju tukšā dūšā, uzdzerot ar glāzi ūdens. Maltīti var sākt ar dabisko piedevu ne biežāk kā 3 reizes dienā.

Klijas atrisina pārēšanās problēmu, jo kuņģī uzbriestošās šķiedras paātrina sāta sajūtas iestāšanos. Šķiedrvielas pieder pie lēnajiem ogļhidrātiem, tas nozīmē, ka normāls glikozes līmenis asinīs tiks uzturēts ilgāk. Tā rezultātā izsalkuma sajūta iestājas vēlāk. Turklāt kliju sastāvā esošie beta-glikāni organismā pārvēršas želejveida vielā, kas aizsargā gremošanas orgānu gļotādas, kā rezultātā samazinās pārtikas kaloriju saturs. Tas arī stimulē organismu izmantot savas tauku rezerves dzīvības nodrošināšanai.

Auzu klijas medicīnā

Zinātniski ir atzīta kliju spēja samazināt produktu glikēmisko indeksu un absorbēt lieko holesterīnu. Kopumā šis produkts tiek ieteikts kā uztura bagātinātājs, ko pievienot veselīgu produktu sastādītam uzturam.

Tomēr kliju lietošanai ir dažas nianses. Ogļhidrāti no šī produkta patiešām uzsūcas ļoti lēni, bet noteikts procents tomēr nonāk asinīs. Tas jāņem vērā zemas ogļhidrātu diētas piekritējiem.

Turklāt cilvēkiem ar noslieci uz zarnu sieniņu iekaisumiem šis produkts jālieto piesardzīgi, jo stāvoklis var pasliktināties.

Cukura diabēta gadījumā

Auzu kliju zināmā spēja uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs padara tās par vēlamu produktu katra diabētiķa uzturā. Tomēr ar tām nevajadzētu aizrauties. Cenšoties sasniegt stabilus cukura koncentrācijas rādītājus, nedrīkst pārsniegt kliju diennakts normas augšējo robežu, kas ir 60 g.

Svarīgi: auzu kliju glikēmiskais indekss — 50 vienības.

Pankreatīta gadījumā

Iespēju lietot klijas šīs slimības gadījumā var noteikt tikai ārstējošais ārsts. Lielākajai daļai pacientu ar pankreatītu remisijas stadijā šķiedrvielas ir vēlams produkts uzturā. Pēc pārciestas pankreatīta lēkmes klijas nevajadzētu lietot; tās var pakāpeniski ieviest ēdienkartē pēc 10 dienām kopš saasinājuma mazināšanās.

Pankreatīta gadījumā nedrīkst pārsniegt 30 g kliju dienā. Slimības akūtā fāzē no tām vajadzētu atteikties.

Auzu kliju lietošana tīrā veidā pacientiem ar pankreatītu nav vēlama, jo tās pārmērīgi noslogo aizkuņģa dziedzeri. Tās vēlams pievienot putrām vai iemaisīt skābpiena produktos.

Šķiedrvielu pārpalikums var izraisīt meteorismu, zarnu darbības traucējumus, vēdera uzpūšanos un pat hipovitaminozi. Nelabvēlīgos simptomus var novērst, atsakoties no produkta un dzerot daudz šķidruma.

Gastrīta gadījumā

Kliju maigā ietekme uz gremošanas traktu ierindo tās starp gastroenterologu ieteiktajiem produktiem.

Cilvēkiem, kas slimo ar gastrītu, noderīgi būs šādi kliju lietošanas efekti:

1. Zarnu peristaltikas stimulēšana un aizcietējumu novēršana.
2. Papildu aizsardzība iekaisušajām gremošanas trakta sieniņām.
3. Piesātināšana ar vitamīniem un minerālsavienojumiem.
4. Holesterīna pārpalikuma izvadīšana.
5. Skābes pārpalikuma absorbcija, sāpju mazināšana kuņģī un grēmu likvidēšana.

Stingra kontrindikācija kliju lietošanai pacientiem ar gastrītu ir akūtā fāze, jo pastāv liela iespējamība mehāniski bojāt gļotādu galējā iekaisuma pakāpē. Tādējādi gastrīta gadījumā auzu klijas uzturam var pievienot tikai remisijas laikā, vienlaikus ievērojot ieteiktās diennakts normas.

Zarnām

Šķiedrvielas kalpo kā sava veida suka gremošanas sistēmai. Auzu klijas atbrīvo zarnu sieniņas no tauku nogulšņu un toksīnu uzkrāšanās. Turklāt dabīgās šķiedras kalpo par substrātu labvēlīgo mikroorganismu vairošanai, tādējādi uzturot normālu mikrofloru.

Pēc saskares ar ūdeni gremošanas traktā klijas pārveidojas par substanci, kas droši apņem gļotādas sieniņas, pildot aizsargfunkciju.

Pret aizcietējumiem

Auzu klijas ir laika pārbaudīts līdzeklis aizcietējumu novēršanai. Šīs kaites gadījumā produkta norma ir 40–60 g dienā, taču tās jāsadala vairākās reizēs. Lietderīgās šķiedrvielas uzņemšanu sāciet ar 1–2 tējkarotēm dienā, pakāpeniski palielinot apjomus. Tā organisms pakāpeniski pieradīs pie jaunā produkta, un būs viegli izsekot reakcijām.

Klijas var lietot tukšā dūšā, ēdienreizes laikā vai kopā ar dzērieniem. Lietojot šķiedrvielas, ir ļoti nepieciešams šķidrums, jo tas ir vajadzīgs, lai maigi regulētu izkārnījumu veidošanos.

Kliju lietošana jāpapildina ar pietiekamu šķidruma daudzumu – vismaz 8 glāzes tīra ūdens dienas laikā. Ja tā tiek uzņemts pārāk maz, aizcietējumu problēma var tikai pasliktināties.

Neatmetiet kliju lietošanu, ja pirmajās dienās pastiprinās gāzu veidošanās un smaguma sajūta vēderā – tā ir normāla zarnu reakcija uz diētiskajām šķiedrvielām.

Kliju kopīga lietošana ar žāvētiem augļiem un medu pastiprina efektu.

Labu efektu dod aizcietējuma dzēriens, kas pagatavots pēc šādas receptes:

1. 1 glāzē istabas temperatūras piena pievienojiet 2 ēdamkarotes kliju.
2. Ļaujiet ievilkties 4 stundas.
3. Lietojiet dzērienu tukšā dūšā, sadalot to vairākās reizēs.

Tā sauktais kliju ūdens arī sniedz atvieglojumu aizcietējumu gadījumā. To gatavo, uzlejot klijas ar ūdeni proporcijā 1:5 un ļaujot ievilkties 6 stundas. Dzērienu dzer tukšā dūšā. Pirms lietošanas to labāk izkāst.

Aknām

Auzu kliju lietošana labvēlīgi ietekmē aknu funkcijas, tāpēc tās ir vēlams lietot. Tomēr, ja rodas sāpīgi stāvokļi, kas saistīti ar šī orgāna darbību, no šķiedrvielām labāk uz laiku atteikties.

Lietojums kosmetoloģijā

Auzu klijas ir īsts atradums kosmetoloģijā. Tās veicina vielmaiņas procesu normalizēšanu no iekšpuses, bet to izmantošana sejas un matu maskās arī dod jūtamu pozitīvu rezultātu. Uz sejas šis unikālais produkts nodrošina liftinga efektu, mīkstina un baro ādu, kā arī darbojas kā maigs pīlings. Ar šķiedrvielu palīdzību var atjaunot bojātus matus un atgriezt tiem spīdumu.

Ieguvumi matiem:

• galvas ādas attīrīšana;
• matu sakņu barošana;
• ādas mitrināšana;
• niezes un lobīšanās novēršana;
• matu struktūras izlīdzināšana;
• liekā pigmenta izvadīšana.

Sejas attīrīšanai

Klijas aplejiet ar siltu ūdeni un samaisiet līdz putrai līdzīgai konsistencei. Uz sejas, kas iepriekš samitrināta ar ūdeni, ar rokām uzklājiet masku. Iedarbības laiks – 15 minūtes. Noskalojiet masu ar tīru ūdeni.

Ķermeņa barošana

Sena recepte vannai ar klijām, kas padara ādu samtainu un attīrītu, ir pieejama mūsdienu skaistulēm.
Klijas (200 g) ievietojiet rupjā audumā vai dubultā salocītā marlē. Šo maisiņu novietojiet uz krāna, lai ūdens plūst cauri klijām un ieplūst vannā. Pēc tās piepildīšanas klijas var papildus izspiest. Pēc procedūras ļaujiet ūdenim iesūkties ādā, nenoslaukoties ar dvieli.

Sejas pīlings

Uz 1 ēd.k. auzu kliju ņemiet apmēram 1 tējk. silta ūdens. Ļaujiet ievilkties dažas minūtes, samaisiet. Uzklājiet putriņu uz sejas, veicot masējošas kustības, kas ļauj attīrīt ādu no atmirušajām šūnām un uzlabot kapilāro barošanu. Pēc procedūras nomazgājieties ar siltu ūdeni.

Maska taukainai ādai

Sajauciet klijas ar karstu ūdeni proporcijā 1:2, ļaujiet ievilkties 5–10 minūtes. Pievienojiet 1 olas baltumu, dažus pilienus citrona sulas un augu eļļas (labāk der olīveļļa). Uzklājiet masku uz attīrītas sejas (no kosmētikas) un atstājiet uz pusstundu. Ar šo līdzekli var atbrīvoties no iekaisumiem un samazināt taukainu spīdumu.

Balinoša maska

Pamata sastāvdaļas: klijas (1 ēd.k.), jogurts bez aromatizētājiem (3 ēd.k.) un citrona sula (0,5 tējk.). Visas sastāvdaļas samaisiet un ļaujiet ievilkties 10 minūtes. Uzklājiet maisījumu uz sejas un dekoltē zonas, atstājiet uz 15 minūtēm, pēc tam noskalojiet ar istabas temperatūras ūdeni.

Maska pret pinnēm

Brīnumainu efektu piemīt maskai no auzu klijām (2 ēd.k.) ar sodas piedevu (1 tējk.). Atšķaidiet masu ar ūdeni un samaisiet. Konsistencei jāatgādina biezs skābs krējums. Uzklājiet maisījumu uz sejas uz 15–20 minūtēm, noskalojiet ar siltu ūdeni.

Skrubis galvas ādai

Aplejiet klijas ar ūdeni un ļaujiet ievilkties. Galvas ādai, kas ir pakļauta pārmērīgai tauku izdalīšanai, ūdeni var aizstāt ar sūkalām vai kefīru. Savukārt augu uzlējumu pievienošana papildus stimulē matu folikulu augšanu.

Uzklājiet skrubi uz matu sakņu zonas ar masējošām kustībām. Pateicoties šai maskai, galvas āda tiek attīrīta no atmirušajām šūnām, uzlabojas šūnu struktūru mikrocirkulācija.

Novārījums matu spīdumam

Aplejiet glāzi kliju ar 500 ml ūdens un uzvāriet dažas minūtes. Pēc atdzišanas izkāšiet un uzklājiet visā matu garumā. Pēc tam pārklājiet galvu ar dvieli vai maisiņu, paturiet apmēram pusstundu. Noskalojiet ar vēsu ūdeni. Šāda maska ne tikai piešķir matiem veselīgu spīdumu, bet arī stiprina tos visā garumā.

Matu barošana

Sagatavojiet kliju novārījumu, atdzesējiet. Uz pusi glāzes šķidruma pievienojiet 1 olas dzeltenumu un 50 g medus. Uzklājiet masu uz matiem un atstājiet 20–30 minūtes. Noskalojiet ar ūdeni. Maskas efektu var pastiprināt, pievienojot skalošanas ūdenim nelielu daudzumu citronskābes.

Kaitējums un kontrindikācijas

Auzu klijām, tāpat kā jebkurai citai uztura bagātinātājam, ir kontrindikācijas lietošanai. No to lietošanas vajadzētu atturēties akūtu gremošanas sistēmas orgānu slimību gadījumā. Jebkuru kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumu gadījumā pirms šķiedrvielu pievienošanas uzturam jākonsultējas ar ārstu.

Pārmērīga kliju lietošana var izraisīt šādus traucējumus:

• zarnu kolikas;
• pārmērīga gāzu veidošanās;
• zarnu aizsprostojums;
• gastrīts;
• gremošanas trakta sieniņu iekaisums.

Lietojot klijas monodiētas sastāvā, iespējamas negatīvas sekas, kas izpaužas kā daudzkārtējs dzīvībai svarīgo minerālvielu (dzelzs, cinks, kalcijs, magnijs, alumīnijs) zudums.

Veselam cilvēkam kliju patēriņa norma ir ne vairāk kā 60 g dienā.

Kā izvēlēties un uzglabāt

Klijas, kas ir pieejamas praktiski katrā pārtikas veikalā, praktiski neatšķiras viena no otras. Lētāki un dārgāki zīmoli ir līdzīgi pēc organoleptiskajiem rādītājiem un minerālu sastāva.

Auzu šķiedra nav smaržas un praktiski bezgaršīga. Ja ir iespēja atvērt kliju iepakojumu, jāpārliecinās, ka nav pelējuma smakas, un garšā nedrīkst būt rūgtums. Parastā produkta krāsa ir gaiši brūna vai pelēk-bēša.

Tīras klijas tiek pārdotas birstošā veidā. Dažādas modifikācijas čipsu, tablešu, presētu granulu veidā satur miltus, kas palīdz piešķirt produktam formu. Lielāku labumu sniedz klijas bez garšas piedevām.

Šķiedra jāuzglabā traukā ar cieši pieguļošu vāku. Vēlams iegādātās klijas uzreiz pēc iegādes pārlikt stikla burkā. Produktu var uzglabāt pietiekami ilgi, ja tiek ievēroti nepieciešamie apstākļi – hermētiskums un sausums tvertnes iekšpusē.

Kā pagatavot auzu klijas mājas apstākļos

Šķiedru var ražot, malt auzu graudus ar blenderi, virtuves kombainu vai kafijas dzirnaviņām. Tomēr jāatceras, ka īpašu vērtību veido tieši graudu augšējās apvalki, tāpēc nebūs lieki izsijāt iegūto masu. Klijas paliks sietā, bet mazākas daļiņas var izmantot kā miltus.

Normas un īpatnības auzu kliju lietošanā

1. Patēriņa norma veselam cilvēkam – 60 g kliju dienā.
2. Sievietēm šis rādītājs svārstās no 25–30 g atkarībā no ķermeņa masas.
3. Pie dažādām slimībām dienas normu labāk samazināt līdz 20 g.
4. Bērnu deva – 15–20 g šķiedras dienā.

Ko var pagatavot no auzu klijām: receptes

Ar lieliem panākumiem šķiedra tiek izmantota veselīgu cepumu un dažādu ēdienu pagatavošanā. Cepot maizi vai smalkmaizītes, jāpievieno līdz 100 g kliju uz katriem 0,5 kg miltu. Miltu vietā klijas var pievienot zivju, gaļas, kotletu un dārzeņu ēdieniem. Šķiedru var izmantot, lai aizstātu mannu kastroļos, mērcēs un zupās, kā arī pievienot veselīgu sastāvdaļu salātiem, desertiem vai dzērieniem.

Pieredzējušas mājsaimnieces iepriekš apgrauzdē klijas cepeškrāsnī, pēc tam samaļ. Pēc šādām manipulācijām tās iegūst jaunas organoleptiskās īpašības, kas papildina klasisko ēdienu garšu.

Tāpat, pievienojot auzu klijas, var pagatavot:

• auzu putru;
• maizi un maizītes;
• kēksiņus;
• pankūkas;
• sāļos pīrāgus;
• pīrādziņus;
• picu.

Kefīra dzēriens

Klasiska recepte tiem, kas ir uz diētas. Lai pagatavotu dzērienu, jāsajauc bezpiedevu jogurts vai kefīrs ar klijām un jāatstāj ievilkties ceturtdaļstundu. Kā saldinātāju var pievienot kakao vai cukura aizstājēju.

Novārījums no klijām

Var lietot kā atsevišķu dzērienu vai pievienot pamatēdieniem. Pagatavošanai ņem 1 ēdamk. kliju uz glāzi ūdens, vāra 7–10 minūtes un ļauj ievilkties vismaz 24 stundas. Pirms lietošanas novārījumu izkāš.

Derīgas brokastis ar hurmu un klijām

Pagatavošanai būs nepieciešams:

• auzu klijas (2 ēdamk.);
• jogurts bez saldinātājiem (100 g);
• hurma (1 vidējs auglis);
• jebkurš ievārījums (1 tējk.);
• auzu pārslas (2 ēd.k.).

Sagriezt hurmu kubiņos, visus komponentus samaisīt, pārlikt bļodiņā vai glāzē. Veselīgas brokastis gatavas. Pārslas labāk ņemt ātri pagatavojamās, bet var tās nepievienot. Vislabāk sader ar hurmu persiku vai apelsīnu ievārījumu.

Ķirbju kastrolis

Ēdiena pagatavošanai nepieciešams:

• klijas (20 g);
• nomizots ķirbis (250 g);
• tvaicēti rīsi (40 g);
• ūdens (4 ēd.k.);
• olas (2 gab.);
• piens (6 ēd.k.);
• sāls un garšvielas pēc garšas.

Rīsus pārliet ar verdošu ūdeni, ļaut uzbriest vairākas stundas. Nomizotu ķirbja mīkstumu sarīvēt un sajaukt ar klijām un uzbriedušajiem rīsiem. Masai pievienot ūdeni, sāli un garšvielas. Izlikt uz cepešpannas un cept cepeškrāsnī apmēram pusstundu 180⁰C temperatūrā. Olas sajaukt ar pienu un ar iegūto maisījumu apsmērēt pilnībā neceptā kastroļa virsmu. Cept vēl 10–15 minūtes.

Derīgi cepumi

Pagatavošanai nepieciešami:

• auzu klijas (250 g);
• sasmalcināti valrieksti (4 ēd.k.);
• olas (4 gab.);
• cukurs (1 ēd.k.);
• sviests (1 ēd.k.).

Saputot olu baltumus atsevišķi no dzeltenumiem. Pēc stingru olbaltumputu izveidošanās pievienot tajos visas sausās sastāvdaļas. Samaisīt ar gludām kustībām. Ja masa ir drupena, pievienot nedaudz miltu. Mīklu izlikt uz cepešpannas un cept cepeškrāsnī vidējā temperatūrā 15–20 minūtes.

Aromātiska auzu putra

Lai pagatavotu garšīgas brokastis, būs nepieciešami:

• auzu pārslas (1 glāze);
• klijas (4 ēd.k.);
• piens (2 glāzes);
• banāns (1 gab., var aizstāt ar 2 āboliem);
• kanēlis (uz naža gala).

Auzu pārslas pārliet ar verdošu ūdeni, ļaut uzbriest zem vāka. Pēc uzbriešanas auzu putrai pievienot pienu un klijas. Masu pavārīt uz lēnas uguns līdz vārīšanās. Pievienot augļus un apkaisīt ar kanēli.

Biezpiena brokastis

Ēdiena sastāvdaļas:

• biezpiens (200 g);
• zemesriekstu pasta (2 ēd.k.);
• auzu klijas (1 ēd.k.).

Sastāvdaļas samaisīt. Veselīgs un sātīgs ēdiens gatavs. Šādu masu var arī smērēt uz grauzdiņiem.

Biezpiena plācenīši tiem, kas ievēro diētu

Pagatavošanai būs nepieciešams:

• auzu klijas (2 ēd.k.);
• liesais biezpiens (400 g);
• cepamais pulveris (7 g);
• cukura aizstājējs (4 tabletes);
• vanilīna koncentrāts (3 g).

Olas sajaukt ar klijām un biezpienu. Masā iemaisīt cepamo pulveri un vaniļu. Cukura aizstājēju izšķīdināt 40 g silta ūdens, ieliet masā. Mīklu labi samaisīt. Cept plācenīšus uz cepešpannas, veidojot ar karoti vai izliekot speciālās formās, 30–35 minūtes. Gatavajiem plācenīšiem ir zeltaina garoziņa.

Derīgās Vīnes vafeles

Pagatavošanai būs nepieciešams:

• auzu klijas (2 ēd.k.);
• biezpiens (2 ēd.k.);
• kartupeļu ciete (1 ēd.k.);
• ola (1 gab.);
• cepamais pulveris (šķipsniņa);
• cukurs un sāls (pēc garšas).

Sajaukt dziļā traukā visas sausās sastāvdaļas. Iemaisīt olu un pievienot mīkstu biezpienu. Rūpīgi samaisīt. Cept ar vafeļpannu. Vidējais pagatavošanas laiks – 10 minūtes. Pirms pasniegšanas aromātiskās vafeles var dekorēt ar ogām, augļiem, šokolādi vai rīvētu sieru.

Graudu maize

Sastāvdaļu šādai maizei ir daudz, bet tā derēs pat diētas ievērotājiem.

Pagatavošanai būs nepieciešams:

• olas (2 gab.);
• auzu un kviešu klijas (attiecīgi 5 un 2 ēd.k.);
• biezpiens (130 g);
• linsēklas (30 g);
• augu eļļa (2 ēd.k.);
• saulespuķu un ķirbju sēkliņas (attiecīgi 80 un 10 g);
• rozīnes (40 g);
• iesals (1 ēd.k.);
• zemesrieksti (50 g);
• sāls un koriandrs (pa 0,5 tējk.).

Iesalu sausā veidā atšķaidiet ar verdošu ūdeni un samaisiet līdz pastveida konsistencei. Atdzesējiet. Iepriekš izmērcējiet rozīnes, aplejot tās ar verdošu ūdeni. Biezpienu savienojiet ar klijām, olām un pārējām sausajām sastāvdaļām, pievienojiet iesala masu. Cepamo formu pārklājiet ar eļļu un pārkaisiet ar sasmalcinātiem zemesriekstiem, virsū izklājiet mīklu. Pārkaisiet formu ar ķirbju sēklām, riekstiem un koriandru. Cepiet maizi cepeškrāsnī, kas uzkarsēta līdz 175–180 °C, apmēram 30 minūtes.

Vai suņiem var dot auzu klijas

Šķiedrvielas ir nepieciešamas suņiem uzturā, bet šis produkts ir pareizi jāievada. Nav vēlams dot klijas četrkājainajam draugam sausā veidā, jo, masai ejot cauri gremošanas sistēmai, derīgās vielas izdalās kopā ar šķiedrām, un produkta pozitīvais efekts nav jūtams.

Pirms dodat sunim auzu klijas, tās jāizmērcē ūdenī apmēram 40–45 minūtes, lai tās uzbriest. Pēc tam, kad augu šķiedras ir piesātinājušās ar mitrumu, tās var izmantot kā piedevu suņa barībai. Klijas mājdzīvniekam labāk dot dienas pirmajā pusē, papildinot ar raudzētiem piena produktiem.

Miniatūriem suņiem diennakts deva kliju ir ne vairāk kā 3 tējk., bet liela izmēra suņiem deva palielinās līdz 30–35 g. Piedevu var lietot suņu uzturā katru dienu. Tomēr dzīvniekiem ar aizdomām par gastrītu vai čūlas slimību šķiedrvielu lietošana ir kontrindicēta.

Suņiem vecumā līdz 8 mēnešiem (bet ne jaunākiem par 5) klijas labāk tvaicēt ar verdošu ūdeni un ļaut tām maksimāli uzbriest, savukārt vecākiem dzīvniekiem produktu pietiek izmērcēt siltā ūdenī.

Interesanti fakti

1. Āzijas valstis piedzīvoja negatīvu pieredzi, lietojot attīrītus rīsus 9. gadsimtā. Turīgie pilsētnieki nolēma atteikties no nosacīti netīrajiem rīsiem, kas atbrīvoti no klijām, par labu pulētam produktam. Sekas bija katastrofālas – bagātniekus piemeklēja halucinācijas, obsesīvi stāvokļi, jutības un kontroles zudums pār ekstremitātēm. Šīs šausmīgās izpausmes vienmēr noveda pie nāves mokās. Tā laika ārsti nosauca noslēpumaino slimību par «beriberi» un izsludināja epidēmijas izplatīšanos. Tikai 200 gadus vēlāk Kristians Eikmans, zinātnieks no Nīderlandes, noskaidroja, ka šāda vājuma ar letālu iznākumu cēlonis bija vienkāršs B1 vitamīna (tiamīna) trūkums, ar ko bagātas ir rīsu klijas.
2. Viduslaiku muižniecība masveidā cieta no aizcietējumiem. Šo kaiti pat nodēvēja par «karaļu slimību». Savukārt vienkāršā tauta nezināja gremošanas problēmas. Viss bija saistīts ar rupjajām šķiedrvielām, kas pārpilnībā bija uz vienkāršo iedzīvotāju galdiem. Muižniecība neēda rupju pārtiku, tāpēc zarnu iztukšošanas problēmas bija sastopamas gandrīz katrā dižciltīgā mājā.
3. Hronisks aizcietējums ir kļuvis par visizplatītāko problēmu augsti attīstīto valstu iedzīvotāju vidū. Rietumeiropas valstīs un ASV no šīm neērtībām cieš aptuveni 15% pieaugušo un vairāk nekā 25% vecāka gadagājuma cilvēku. Turpretim Āfrikas kontinentā, kur pārsvarā ir pārtika ar augstu rupjo šķiedrvielu saturu, šādi gadījumi ir reti.
4. Bostonas zinātnieki veica virkni pētījumu, kas pierādīja labvēlīgo ietekmi, ko šķiedrvielas no pilngraudu labības atstāj uz asinsvadiem un sirds audiem. Tāpat tika pierādīta kliju spēja būtiski samazināt holesterīna līmeni asinīs.