Kā ātri un bez asarām notīrīt mārrutkus

Katrs sevi cienošs dārznieks savā piemājas zemē tur vismaz vienu lielu, plašu un pievilcīgu mārrutka augu, bez kura lapām netiek konservēta neviena gurķu vai tomātu burka ziemai. Bet bieži vien tā izmantošana beidzas tikai ar mājas konservēšanu. Lai gan mārrutkus kā piedevu – īpaši pie galertes – mīl gandrīz visi, saknes sagatavošanu uzņemas retais, jo parasti ir pierasts domāt, ka šis process ir gan ilgs, gan rūpīgs, un mārrutku smaržas dēļ vēl arī asarojošs. Lieta tāda, ka augā ir ēteriskā eļļa, kas kairina praktiski visas gļotādas – gan deguna, gan acu, gan mutes dobuma. Šīs ēteriskās eļļas dēļ rodas gan deguna kutināšana, gan asaras, gan nevēlēšanās nodarboties ar mārrutku pārstrādi.

Patiesībā, ja ķeras pie lietas ar prātu un izmanto metodes, ko izstrādājuši pieredzējuši, zinoši dārznieki, pagatavot gardu, asu piedevu ziemai izrādās nemaz tik sarežģīti.

Ir svarīgi zināt, ka vislabāk asu asaru izraisošai piedevai der saknes, kas izraktas septembrī. Tajās ir uzkrāts maksimālais barības vielu, minerālvielu un vitamīnu daudzums, turklāt šajā gadalaikā mārrutki ir īpaši „ļauni”. Priekšroka jādod ne pārāk mazām un plānām saknēm: ideālas ir tās, kuru garums ir vismaz 30 cm, bet biezums – no 3 līdz 6 cm. Plānākas un īsākas labāk ierakt atpakaļ dobē, lai tās aug tālāk nākamgad.

Vai ir jātīra mārrutka sakne no mizas

No zemes izrakta sakne var būt gan balta, kurai, kā šķiet, nav nepieciešama mizas noņemšana, gan dzeltenīgi brūngana. Patiesībā pat baltā miza ir cieta un raupja, un jo tā ir dzeltenāka vai pat brūnāka, jo raupjāka. Tam nav nozīmes, ja plāno produktu izžāvēt un samalt pulverī. Bet mārrutkos, kas sarīvēti uz rīves vai samaļami gaļas mašīnā, būs sastopamas mizas šķiedras, kuras ir grūti sakošļāt.

Turklāt, ja mārrutki nav izrakti paša dārzā, bet nopirkti tirgū, ir grūti uzzināt, kādos apstākļos tie auguši. Iespējams, uz tiem nokļuvuši pesticīdi vai herbicīdi, un tiem ir ieradums uzkrāties tieši mizā. Tāpēc pirms saknes pārstrādes tā noteikti jānogriež.

Jaunām un ne pārāk resnām saknēm miza vēl nav sasniegusi pārgatavošanās stāvokli un palikusi gaišāka, mīkstāka, turklāt vēl nav paspējusi uzkrāt nekādas ķīmiskas vielas, tāpēc laika taupīšanas nolūkos to var atstāt. Tā īpaši negatīvi neietekmēs gala produkta no mārrutkiem patērētāja īpašības.

Produkta sagatavošana tīrīšanai

Lai mārrutks kļūtu elastīgāks, no tā būtu vieglāk noņemt netīrumus, un pašu sakni būtu vienkāršāk tīrīt, tas jāizmērcē aukstā ūdenī. Svaigai, tikko izraktai saknei pietiek ar 5 līdz 6 stundām šādu “ūdens procedūru”, savukārt dārzeņam, kas pēc izrakšanas ir pagulējis ledusskapī un nedaudz novītis, būs nepieciešams daudz ilgāks laiks – no 3 līdz 7 dienām, turklāt ūdens jāmaina katru dienu.

Pielipušie netīrumi un smiltis no saknītēm jānomazgā ar suku, rūpīgi notīrot visus iedobumus, sabiezējumus un mezgliņus. Ja ir speciāli cieti raupji cimdi jauno kartupeļu tīrīšanai – netīrumus var nokasīt ar tiem.

Mārrutkus ir ērti mazgāt baseinā ar tīru vēsu ūdeni, pēc tam atliek vien noskalot saknes tekošā ūdenī.

Ja nolemts mārrutkus apstrādāt mājas teritorijā un saimniecībā ir automazgātava, sakneņus var izmazgāt ātri un vienkārši. Saknes jāieliek lielā caurdurī vai sietā un jāieslēdz ierīce. Spēcīgā ūdens strūkla nositīs visas smilšu daļiņas, kas pielipušas pie dārzeņa.

Lai atvieglotu turpmāko tīrīšanu, mārrutku saknītes pēc mazgāšanas var nedaudz sasaldēt. Nomazgātos un ar papīra dvieļiem nosusinātos sakneņus izklāj polietilēna maisiņos, cieši aizsien un ievieto saldētavā uz pusotru līdz divām stundām. Miza sasals un kļūs viegli noņemama no mīkstuma. Turklāt pēc saldētavas mārrutks mazāk kairina gļotādu un tik ļoti neizraisa asarošanu.

Kā notīrīt mārrutkus mājas apstākļos

Mārrutku tīrīšanai ir piemēroti vairāki virtuves instrumenti: var izmantot nazi, dārzeņu mizotāju, metāla rīvi un cietu metāla sūkli – tādu, ar kuru mazgā piedegušas pannas.

Zināms, ka mārrutki izdala asas ēteriskās vielas, kas tā griešanas vai tīrīšanas laikā izraisa bagātīgu asarošanu. Ja laikapstākļi atļauj, labāk tīrīt sakneņus ārā – tad vējš aiznesīs ēteriskās vielas prom, un acis tik ļoti nekairināsies.

Dažas pieredzējušas saimnieces, strādājot ar mārrutkiem, velk masku vai snorkelēšanas brilles, ja tādas ir mājā, kas asarošanu samazina gandrīz līdz nullei – pat ierobežotos apstākļos nelielā virtuvē. Bet, ja maskas vai briļļu nav, noteikti jāatver logs un jānovieto blakus ventilators, lai tas ar gaisa plūsmu aizdzītu ēteriskās vielas uz atvērto logu. Un degunu un muti tomēr labāk aizsegt vai nu ar medicīnisko masku, vai vienkārši aizsiet ar lakatiņu vai kokvilnas šalli, lai samazinātu ēterisko eļļu ietekmi uz elpceļiem.

Ja tīra ar nazi, jāparūpējas, lai tas būtu ļoti ass, tad miza viegli nolobīsies. Labāk, ja pa rokai ir divi asi naži: mazs mizas noņemšanai un mezgliņu izgriešanai, bet liels – lai nogrieztu nokaltušus vai bojātus galiņus. Mārrutku tīrīšanas princips neatšķiras no burkānu tīrīšanas.

Lieli saknes gabali Jums ir jāpārgriež šķērsām – vai nu uz pusēm, vai trīs daļās, lai būtu ērti turēt rokās. Tajā pašā laikā Jums nav jācenšas nogriezt platāku sloksni, jo kopā ar mizu neizbēgami tiks nogriezts arī saknes ķermenis. Labāk noņemiet miziņu plānās lentītēs, cenšoties neskarot iekšējo balto slāni.

Šī metode ir ērta ar to, ka mārrutkus izdodas notīrīt diezgan ātri un rūpīgi, apkārtējās mēbeles paliek tīras, jo miziņa nekur neaizlido no naža apakšas. Bet, tā kā nazis ir ļoti ass, Jums ir jāsaglabā maksimāla uzmanība, jo vienmēr pastāv risks iegriezties.

Nav grūti nogriezt miziņu no mārrutkiem arī ar dārzeņu mizotāju – to pašu, ko parasti izmanto burkānu vai kartupeļu tīrīšanai. Ar šo metodi darbu paveikt izdodas nedaudz lēnāk nekā ar nazi, bet diezgan ērti. Atkritumu rodas minimāls daudzums, un nokasītā miziņa tālu neaizlido.

Ja ir vairākas saknes, tās ir jaunas un tām ir aptuveni vienāds garums un biezums, tad procesa paātrināšanai varat tās nolikt uz griešanas dēļa paralēli vienu otrai un, cieši piespiežot saknītes vienu pie otras, tīrīt tās vienlaikus. Protams, ar to nevar sasniegt ideālu rezultātu, bet tomēr lielākā daļa dārzeņu tiks notīrīta diezgan ātri, tāpēc atliek tikai apskatīt katru saknīti un ar nazi vai to pašu dārzeņu mizotāju noņemt tos miziņas fragmentus, kas nepadevās pirmajā reizē. Veicot šādu «ātro» dārzeņu apstrādi, pastāv risks savainot pirkstus, tāpēc Jums ir jābūt uzmanīgam un jāievēro drošības tehnika.

Parasta metāla rīve burkāniem arī ir piemērota miziņas noņemšanai no mārrutkiem, bet ar tās palīdzību labāk tīrīt nevis pāraugušas saknītes, bet gan tās, kurām miziņa ir mīksta un maiga, kas nav paspējusi norūdīties.

Nomazgātās saknītes Jums ir jāizklāj uz griešanas dēļa un, turot ar vienu roku, ar otru uzmanīgi, bez spēcīga spiediena, ar vieglām, mīkstām, lēnām un gludām kustībām berzēt mārrutkus gandrīz paralēlā tā virsmai virzienā. Rīve Jums ir jāņem ar vismazākajiem caurumiem.

Šai metodei, protams, ir trūkumi. Pirmkārt, tā nav ļoti ekonomiska, jo kopā ar mizu var noberzties arī daļa no paša saknes ķermeņa. Otrkārt, ar rīvi mizu līdz galam noņemt neizdosies, būs jāpielabo netīrās vietas ar nazi. Un, treškārt, Jums ir jāseko līdzi, lai nesavainotu rokas, kas bieži notiek, strādājot ar rīvi.

Mārrutku tīrīšanai varat izmantot metāla trauku mazgāšanas sūkli. Protams, biezu rupju brūnganu mizu no pieaugušām saknēm šis sūklis nenoņems, bet ar jaunām saknītēm tas lieliski tiks galā.

Mārrutku sagatavošanai labāk iegādāties jaunu sūkli, jo uz lietotām virtuves sūklēm parasti uzkrājas neticami daudz mikrobu. Ja iegādāties nav izdevies, Jums būs kārtīgi jāpastrādā, lai izmazgātu jau lietoto sūkli, pēc tam iemērciet to ūdenī un, pievienojot dzeramo sodu, uzvāriet. Šādi sterilizēts instruments būs piemērots turpmākai lietošanai.

Mārrutki jātīra, turot sakni ar kreiso roku, bet ar labo roku – ar pārliecinošām, ātrām un asām kustībām pārvietojiet mazgājamo sūkli no apakšas uz augšu un no augšas uz leju, neatraujot no saknes virsmas. Pašu saknīti lēnām pagrieziet ap savu asi, lai visas tās puses būtu apstrādātas ar sūkli. Ērtāk šo procedūru veikt zem vēsas ūdens strūklas.

Tādā veidā notīriet saknītes vienu pēc otras, un pēc tam, apbruņojoties ar mazu asu nazi, noņemiet atlikušos nesagrieztos mizas fragmentus. Vislabāk šādā veidā tīrīt tās saknītes, kas ir gludas, ar minimālu daudzumu dažādu mezgliņu, atzarojumu un iedobu.

Šīs tīrīšanas metodes priekšrocība ir tā, ka tā ir droša pret traumām, kā arī praktiski bez atkritumiem: ja rūpīgi sekojat procesam un neaizraujaties ar vienas vietas berzēšanu vairākas reizes, tad tiek noņemts tikai plāns miziņas slānis.

Ar ko nomazgāt rokas pēc mārrutku apstrādes

Netīras rokas pēc mārrutku apstrādes nevar nomazgāt ne ar vienkāršu ūdeni, ne pat ar parastām tualetes ziepēm. Mārrutku netīrumi un sula ne tikai iekrāso plaukstas tumšā krāsā, bet arī ieēdas visās ādas plaisiņās. Tomēr sakārtot rokas ir pavisam viegli.

Pirmais veids – ar citrona palīdzību. Šis auglis vienmēr nāk palīgā, kad nepieciešams atgriezt roku iepriekšējo kārtīgo izskatu pēc darba ar zemi, sēņu tīrīšanas vai došanās mežā pēc mellenēm.

Nepieciešams tikai viens citrona aplītis apmēram 1 cm biezumā, ar kuru, viegli spiežot, lai izdalītos sula, jāierīvē plaukstas. Kad āda ir kļuvusi gaišāka, var pievērst uzmanību nagiem: iegremdēt tos citrona mīkstumā apmēram uz minūti. Pēc tam atliek tikai noskalot rokas ar vēsu ūdeni un uzklāt uz tām mitrinošu krēmu, vislabāk, ja tā sastāvā ir glicerīns.

Ja mājās nav citrona, var izmantot galda 9% etiķi: noslaucīt rokas ar vates disku, kas samērcēts skābajā šķidrumā, un pēc tam rūpīgi berzēt nagus. Šī metode ir nedaudz ilgāka nekā iepriekšējā. Un diezin vai izdosies sasniegt tik ideālu rezultātu kā ar citronu.

Dažas saimnieces saved rokas kārtībā, izmantojot vannas ar amonjaku un ūdeņraža peroksīdu. Šī metode ir īpaši piemērota tām sievietēm, kurām uz rokām ir plaisiņas, griezumi vai citas brūces, kuru dēļ citronu vai etiķi nav ieteicams lietot, lai izvairītos no "kniešanas" un dedzināšanas sajūtas. Bet tā nav piemērota dāmām, kuras kategoriski nepanes amonjaka smaku. Turklāt, izmantojot šo paņēmienu, jābūt uzmanīgam un jācenšas neieelpot maisījuma tvaikus, jo tie nav veselīgi.

Jāņem 2 glāzes ūdens – ļoti silta, gandrīz karsta, tajā jāizšķīdina 3 ēdamkarotes trauku mazgāšanas šķidruma, jāpievieno tējkarote amonjaka un deserta karote (vai 2 tējkarotes) ūdeņraža peroksīda. Samaisiet šķīdumu, iegremdējiet tajā rokas apmēram piecas līdz septiņas minūtes, pēc kurām notīriet plaukstas un nagus ar mīkstu suku.

Ja tumšās vietas vēl kaut kur palikušas, papildus noberzējiet tās ar vates disku, kas samitrināts ūdeņraža peroksīdā, pēc tam nomazgājiet rokas ar tekošu siltu ūdeni un uzklājiet barojošu vai mīkstinošu krēmu ar glicerīnu.

Var nepievienot šķīdumam amonjaka spirtu, izgarojumi šajā gadījumā būs pilnīgi nekaitīgi, bet tad jābūt gataviem tam, ka rokas tīras neizmazgāsies.

Bet, ja pārstrādājat mārrutkus gumijas vai silikona cimdos, varat saglabāt rokas tīras, un tad nebūs jārūpējas par to, kā tās nomazgāt. Starp citu, no iespējamām alerģiskām reakcijām uz mārrutkiem un to kairinošās ietekmes uz maigo roku ādu cimdi arī pasargās.