Arbūzs: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Arbūzs ir liela un salda oga, kuru lielākā daļa cilvēku mīl tās atsvaidzinošās garšas dēļ. Taču turklāt tas ir ārkārtīgi noderīgs produkts. Pareizi lietojot, tas palīdzēs uzlabot veselību un pat atbrīvoties no liekajiem kilogramiem.

Ar ko atšķiras dzeltenais arbūzs no sarkanā

Dzeltenais arbūzs no bioloģiskā viedokļa pieder pie tās pašas šķirnes kā parastais ar sarkano mīkstumu. Tas ir selekcijas auglis, kurā tika krustots parastais arbūzs ar tā savvaļas paveidu, kam ir dzeltens, bet nesalds mīkstums. Lauksaimniekiem tas interesants ar savu agrāko nogatavošanos.

Tā atšķirība no sarkanās šķirnes ir ne tikai mīkstuma krāsā, bet arī tajā, ka tajā praktiski nav sēklu vai to ir ievērojami mazāk. Turklāt tam ir ļoti sausa un cieta miza, no kuras nevarēs pagatavot sukādes vai ievārījumu. Un šāds arbūzs maksā apmēram divreiz dārgāk nekā parastais – to drīzāk nosaka tā retums un mārketinga īpatnības, nevis īpašības.

Kurš ir noderīgāks

Nevar viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu, kurš arbūzu veids ir noderīgāks, jo to ķīmiskais sastāvs ir aptuveni vienāds. Proti, arī dzeltenais arbūzs satur šķiedrvielas, vitamīnus, neaizvietojamās aminoskābes un minerālvielas. Tomēr tajā ir nedaudz vairāk šķiedrvielu. Un turklāt šī arbūza mīkstumam piemīt eksotiskas garšas notis – tas var atgādināt mango, ananāsu vai citrusaugļus (tikai reizēm arī ķirbi). Ņemot to vērā, daži cilvēki uzskata dzelteno arbūzu par noderīgāku, jo, pateicoties ātrākai nogatavošanai, ir mazāks nitrātu lietošanas risks audzēšanas procesā.

No otras puses, tajā ir maz sēklu, un tā miza nesatur tos noderīgos elementus, kas ir sarkanajā arbūzā. Tātad no lietderības viedokļa tos var uzskatīt par vienādiem.

Sastāvs un kaloriju saturs

Arbūzs ir ogu, kas izceļas ar zemu kaloriju saturu. Tā enerģētiskā vērtība vidēji ir tikai 38 kcal uz 100 g mīkstuma. Tas nav pārsteidzoši, jo arbūzs aptuveni par 92–93% sastāv no ūdens. Bet viss pārējais ir tikai noderīgas vielas:

1. A vitamīns, kas ir svarīgs antioksidants un turklāt labvēlīgs redzei.
2. B1 un B6 vitamīni, kas piedalās vielmaiņas procesos, kā arī normalizē nervu sistēmas funkcijas.
3. E vitamīns ir vēl viens spēcīgs antioksidants, kas ir īpaši svarīgs reproduktīvajai funkcijai.
4. Folijskābe (B9 vitamīns), kas ir noderīga arī kognitīvajām funkcijām.
5. C vitamīns – arī antioksidants, kas turklāt stiprina asinsvadu sienas un veicina imunitātes paaugstināšanos.
6. Neaizstājamās aminoskābes, ieskaitot arginīnu un citrulīnu, par kurām runa būs tālāk.
7. Makro- un mikroelementi, ieskaitot mangānu, kāliju, magniju utt.

Turklāt arbūzs nesatur kaitīgos taukus un holesterīnu, kā arī nātriju, kas varētu izlīdzināt šo lielisko ķīmisko sastāvu.

Ar ko ir noderīgs arbūzs

Vispārējais ieguvums

Jo ilgāk zinātnieki pēta arbūzu, jo vairāk parādās pierādījumu tam, ka tas ir noderīgs. Šīs ogas lietošana ļauj:

• uzlabot asinsriti;
• normalizēt arteriālo asinsspiedienu;
• samazināt tauku uzkrāšanos;
• attīrīt nieres no uzkrātajiem toksīniem.

Pateicoties savam elektrolītu sastāvam, arbūza mīkstums un sula novērš dehidratāciju, un vēl atsvaidzina pat visspēcīgākajā karstumā.

Sievietēm

Sievietēm arbūzs pirmām kārtām ir noderīgs ar augsto antioksidantu saturu, kas palēnina novecošanās procesu. Turklāt šīm vielām piemīt pretiekaisuma īpašības, kas ļauj novērst daudzas iegurņa orgānu slimības.

Pateicoties vieglajam diurētiskajam efektam, arbūzs ļauj atbrīvoties no tūskas, un līdz ar to – arī no liekajiem kilogramiem. Augstais C vitamīna saturs uzlabo asinsriti un novērš venozo stāzi, kas ir bīstama ar to, ka var izraisīt varikozas vēnas.

Visbeidzot, arbūza mīkstumā esošais E vitamīns ir ļoti noderīgs reproduktīvajai sistēmai.

Vīriešiem

Dažreiz arbūzu sauc par dabisko Viagru. Un mediķiem ir pamats šādam salīdzinājumam. Lieta tāda, ka arbūzs satur aminoskābes citrulīnu un arginīnu. Šie savienojumi piedalās slāpekļa oksīda sintēzē. Pēdējais spēlē sava veida signālmolekulas un hormona analoga lomu, veicot daudzas funkcijas. Tas regulē arteriālo asinsspiedienu, normalizē nervu sistēmas darbību, kā arī paplašina asinsvadus un atslābina to sieniņu gludo muskulatūru. Tas nozīmē, ka šī viela principā veic tos pašus uzdevumus, ko Viagra, proti, uzlabo erektilo funkciju un labvēlīgi ietekmē reproduktīvo sistēmu.

Tajā pašā laikā arbūza mīkstumam nav blakusparādību, kas raksturīgas Viagrai. Tāpēc arbūzs ir tik noderīgs vīriešiem. Turklāt tas satur daudz antioksidantu, no kuriem vissvarīgākais stiprā dzimuma pārstāvjiem ir likopēns. Šis ir karotinoīda pigments, kas piešķir mīkstumam sarkanu nokrāsu. Arbūzā tā ir divreiz vairāk nekā tomātos, kurus ārsti iesaka lietot prostatas vēža profilaksei. Tātad arbūza mīkstums, kas satur lielu daudzumu likopēna, novērš prostatas dziedzera vēža saslimšanas, cīnās ar iekaisuma procesiem organismā un veicina imunitātes stiprināšanu.

Grūtniecības laikā

Arbūzs satur daudz folskābes, kas tiek uzskatīta par ļoti noderīgu topošajām māmiņām, jo šis savienojums palīdz novērst augļa attīstības traucējumus. Turklāt šīs lielās ogas mīkstumā ir daudz C vitamīna, kas nepieciešams asinsvadu stiprināšanai. Tajā ir arī dzelzs, kuras trūkums uzturā var izraisīt anēmiju. Vēl arbūza mīkstumā ir kalcijs, kas nepieciešams kaulu veidošanai – grūtniecības periodā šī elementa bieži pietrūkst. Tātad agrīnā grūtniecības posmā arbūzs ir ļoti noderīgs.

Otrajā trimestrī arbūzs ir labs ar to, ka, pateicoties urīndzenošajam efektam, tas palīdz izvairīties no tūskas, kas topošajai māmiņai var izraisīt spēcīgu asinsspiediena paaugstināšanos. Turklāt tas uzlabo nieru darbību.

Visbeidzot, arbūzs ir mazkaloriju gardums, kas labi remdē izsalkumu un slāpes, un tajā pašā laikā neizraisa lieku kilogramu parādīšanos. Ja nav kontrindikāciju, var pat rīkot arbūza izslogšanas dienas, sadalot 1–1,5 kg mīkstuma sešās ēdienreizēs.

Ja ir cukura diabēts (tostarp grūtniecības cukura diabēts) vai nierakmeņi, arbūzs grūtniecības laikā ir kontrindicēts. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad ir ļoti spēcīga tūska vājas nieru darbības dēļ.

Visbeidzot, pēdējos grūtniecības mēnešos arbūza lietošana lielos daudzumos var izraisīt viltus dzemdību kontrakcijas, tāpēc no tā pilnībā jāizvairās, ja neizdodas aprobežoties ar vienu šķēlīti.

Zīdīšanas periodā

Parasti, veidojot barojošās mātes uzturu, pediatri iesaka ievērot vienkāršu noteikumu – ja mātei nekad nav bijusi reakcija uz kādu produktu, tad, visticamāk, tās nebūs arī bērnam. Bet sākt lietot šo produktu vajag ar nelielu daudzumu, lai dienas laikā pārbaudītu mazuļa reakciju.

Tas attiecas arī uz arbūzu. Tas ir ļoti noderīgs jaunajai māmiņai, jo ļauj zaudēt grūtniecības laikā iegūto svaru un uzlabot ādas, matu un nagu stāvokli. Tajā pašā laikā tā lietošana jāsāk ar nelielu gabaliņu – ja dienas laikā nebūs reakcijas, tad varēs palielināt daudzumu līdz 3–4 šķēlēm. Vairāk nevajadzētu ēst, bet citu iemeslu dēļ. Ja uz bērna ādas parādījušies sarkani nātrenes plankumiņi, tad jāanalizē, ko vēl māmiņa tajā dienā ēda, iespējams, problēma ir produktu kombinācijā. Pēc pāris dienām var atkārtot eksperimentu. Ja reakcijas nebūs, tad varēs pilnvērtīgi iekļaut produktu uzturā.

Kāpēc arbūzu nedrīkst lietot lielā daudzumā – šis jautājums interesē daudzas jaunās māmiņas. Lieta tāda, ka neierobežotā daudzumā arbūzs pat pieaugušam cilvēkam bieži izraisa pastiprinātu gāzu veidošanos, ko lai saka par bērnu, kurš var ciest no kolikām.

Daži pediatri pat uzskata, ka arbūzu, tāpat kā jebkurus citus produktus, kas izraisa gāzu veidošanos, jaunā māmiņa drīkst iekļaut uzturā tikai pēc tam, kad mazulim ir apritējuši divi mēneši. Taču tā ir tikai rekomendācija, nevis stingrs noteikums, jo īpaši tāpēc, ka arbūzu sezona tik un tā ātri paiet. Tāpēc jāorientējas tikai uz mazuļa stāvokli.

Bērniem

Maziem bērniem arbūzi ir tikpat noderīgi kā pieaugušajiem. Šīs ogas mīkstumā esošās maigās šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanu, kas ir īpaši svarīgi, ja mazulim ir nosliece uz aizcietējumiem. Pateicoties urīndzenošajam efektam, arbūzu bieži iesaka pie sirds mazspējas. Augstais dzelzs saturs būs noderīgs tiem, kas cieš no anēmijas vai biežām deguna asiņošanām. Un vēl – arbūzu diētu izraksta tiem mazuļiem, kuriem ir liekā svara problēmas.

Tomēr maziem bērniem arbūzu labāk nedot, bet 3 gadus veciem mazuļiem drīkst dot tikai nelielu daudzumu un ar nosacījumu, ka šīs ogas ir rūpīgi pārbaudītas. Bērni uz nitrātiem reaģē daudz sliktāk nekā pieaugušie.

Arbūza mizas ieguvumi

Arbūza mizas satur daudz derīgu vielu. Piemēram, iepriekš minēto aminoskābi citrulīnu, kas nepieciešama asinsvadu paplašināšanai un gludo muskuļu relaksācijai. Mizās tās ir pat vairāk nekā pašā mīkstumā.

Arbūza mizas, iepriekš labi izžāvētas, tiek uzskatītas par efektīvu līdzekli pret nefrītu un tūsku. No tām nogriež viscietāko virsējo slāni, bet zem tā esošo mīkstāko gaišo daļu sasmalcina jebkurā ērtā veidā un ievieto cepeškrāsnī, kas uzkarsēta līdz minimālai temperatūrai. Tur mizas žāvē līdz pusgatavībai šādā saudzējošā režīmā, lai nesabojātu derīgās vielas. Pēc tam šīs mizas izber uz tīra gaiša auduma (bez krāsvielām) un izžāvē dabiski.

Lai atbrīvotos no tūskas, pirms ēšanas jāapēd 1 tējkarote sasmalcinātu arbūzu mizu un jāuzdzer ar glāzi silta ūdens. Lai uzlabotu garšu, ūdenim var pievienot karoti medus. Šo līdzekli dzer trīs reizes dienā, to var darīt katru dienu ilgākā laika posmā. Visu šo laiku sausās mizas stikla burkā glabā tumšā un sausā vietā.

No arbūzu mizām var pagatavot novārījumu, kam piemīt urīnu un žulti dzenoša iedarbība. Lai to izdarītu, 100 g kaltētu vai svaigu sasmalcinātu mizu aplej ar litru ūdens, uzvāra un patur uz lēnas uguns 30 minūtes. Pēc tam tās vēl stundu ievilkties un atdzesē, tad izkāš caur marli vai sietu ar ļoti maziem caurumiņiem.

Daži tautas medicīnas piekritēji iesaka šādu novārījumu dzert arī pie nierakmeņu slimības, it kā tas šķīdinātu akmeņus. Bet patiesībā nebūt ne visi akmeņi principā var šķīst – viss atkarīgs no to ķīmiskā sastāva. Tāpēc iepriekš jākonsultējas ar ārstu, jo pie dažiem nierakmeņu slimības veidiem šāds novārījums tieši var būt kontrindicēts.

Arbūzu mizas tiek uzskatītas par efektīvu līdzekli pret migrēnu. Katrā galvassāpju lēkmē ieteicams pielikt svaigas mizas pie deniņiem un pieres, nostiprinot tās ar lakatiņu. Mizās esošās vielas paplašina asinsvadus un tādējādi palīdz atbrīvoties no galvassāpēm. Tāpat no tām taisa kompresi pie reimatisma.

Pateicoties tam, ka mizu sastāvā ir citrulīns, arbūzs var samazināt arteriālo asinsspiedienu, kas izskaidrojams ar tā spēju paplašināt asinsvadus. Arbūza miza jāizkaltē kopā ar sēkliņām un viss kopā jāsasmalcina pulverī – tam vajadzēs kafijas dzirnaviņas. Iegūto pulveri ieteicams lietot pa 0,5 tējkarotes no rīta un vakarā mēneša garumā. Tas ļauj normalizēt spiedienu.

Arbūzu sēkliņas: ieguvumi un kaitējums

Daudzi uzskata, ka arbūzu sēkliņas ir kaitīgas – šis stereotips radās vēl tajos laikos, kad tika uzskatīts, ka tās var izraisīt apendicītu (patiesībā tas tā nav). Mūsdienās zinātnieki ir pierādījuši, ka arbūzu sēkliņas ir noderīgas, un lūk, kāpēc:

1. 200 g sēklu satur aptuveni 30,6 g augu olbaltumvielu, kas jau ir vairāk nekā 60% no ieteicamās diennakts normas.
2. Sēkliņas satur arī aminoskābi arginīnu, kas ir ļoti labvēlīga sirds un asinsvadu sistēmai, tāpat kā citas neaizvietojamās aminoskābes – piemēram, lizīnu, triptofānu vai glutamīnskābi.
3. Arbūzu sēkliņas satur taukus, no tiem pēc tam var iegūt ļoti noderīgu eļļu, kuras īpašības tiks aplūkotas tālāk. Šeit tikai jāatzīmē, ka tieši nepiesātinātie tauki palīdz samazināt asinsspiedienu un «sliktā» holesterīna līmeni.
4. Arbūzu sēklas satur arī B grupas vitamīnus, kas piedalās sarežģītos gremošanas procesos.
5. Visvairāk šajā produktā ir tāda vitamīna kā niacīns – aptuveni 19% no dienas nepieciešamības. Niacīns ir nepieciešams ne tikai gremošanas un vielmaiņas procesu normalizācijai, bet arī ādas veselībai.

Turklāt žāvētās arbūzu sēklās ir aptuveni 139% no ikdienas magnija devas, kas ļauj ne tikai regulēt asinsspiedienu, bet arī samazināt cukura līmeni asinīs. Ne mazāk svarīgu lomu spēlē sēklās esošie fosfors, kālijs, varš un nātrijs. To sastāvā ir arī daudz cinka ar pretiekaisuma īpašībām. Turklāt tas ir aptuveni 75% no ikdienas devas, kas nepieciešama zobu, matu un nagu veselībai.

Sēklās ir daudz dzelzs, un šis rādītājs ir salīdzināms ar dzelzs saturu jūras produktos vai tītara filejā. Šī minerāla deficīts izraisa anēmiju un paaugstinātu nogurumu, bet sēklu lietošana ļauj izvairīties no šīm nepatikšanām. Turklāt tajās ir daudz šķiedrvielu, kas veicina normālu gremošanu.

Neapstrādātas sēklas būtu grūti ēst. Taču tās var izžāvēt un apcept – tieši tādā veidā tās ēd Ķīnā. Lai to izdarītu, sēklas nomazgā tekošā ūdenī un nosusina uz papīra dvieļa. Nosusinātās sēklas liek uz sausas pannas un apcep uz vidējas uguns, līdz tās sāk kļūt tumšākas. Tajā pašā laikā gatavo sāls šķīdumu – 1 tējkarote sāls uz 50 ml ūdens. Nedaudz apceptās sēklas aplej ar sāls šķīdumu un iztvaicē uz lēnas uguns. Pēc tam gatavās sēklas atdzesē, un tās var pasniegt galdā.

Arbūzu eļļa: īpašības un lietojums

Ne visi ir dzirdējuši par tādu produktu kā arbūzu eļļa, taču tā tiek uzskatīta par ļoti veselīgu. To iegūst no arbūzu sēklām, kas satur taukskābes. Arbūzu eļļa tiek uzskatīta par vieglu, tā ļoti ātri iesūcas ādā, tāpēc to var izmantot kosmetoloģijā. Tai ir arī patīkama garša un tādas pašas ārstnieciskas īpašības, kas piemīt pašām arbūzu sēklām. Pēc sastāva tā nav zemāka par mandeļu eļļu, bet pēc tekstūras īpašībām – par sezama eļļu.

Arbūzu eļļa izceļas ar spilgtu saules nokrāsu ar zeltainām vai sarkanīgām notīm. Tā ir tik plūstoša un viegla, ka šķiet pavisam šķidra un nepavisam ne viskoza. Turklāt tai ir patīkama izteikta smarža un garša ar nedaudz saldenām notīm.

Šo eļļu var lietot vairākos veidos:

1. Ēdienu gatavošanā, pagatavojot ēdienus, kuriem nav nepieciešama termiskā apstrāde, piemēram, salātus vai aukstās uzkodas.
2. Lai ārstētu slimības, ko izraisa iekaisuma procesi, kā ārēju līdzekli – šādos gadījumos no eļļas gatavo kompreses, kuras uzliek skartajām vietām divas reizes dienā.
3. Lai bagātinātu gatavos kosmētikas līdzekļus – ne vairāk kā 10% no to tilpuma.
4. Aromaterapijā kā bāzes eļļu, kas var kombinēties ar dažādām ēteriskajām eļļām, tostarp kumelīšu, ciedra, rožu u.c. Derēs arī palmarozas un salvijas eļļa.

Pastāv noteikti tā lietošanas standarti. Ēdienā tā ir 1–2 tējkarotes dienā, kuras pievieno ēdienam gatavošanas laikā. Tīrā veidā šo eļļu drīkst dzert tikai 5 ml reizi divās dienās, ārstēšanas kurss ilgst 5–8 mēnešus – galvenokārt runa ir par tūsku un sirds-asinsvadu slimībām. Ārstējot nieru patoloģijas, devu var palielināt līdz 1 tējkarotei četras reizes dienā. Ja runā par kosmetoloģiju, to var lietot iekšķīgi pa 0,5 tējkarotes četras reizes dienā, lai uzlabotu ādas stāvokli.

Vai var ēst arbūzu, zaudējot svaru

Pateicoties tam, ka arbūza mīkstumā ir šķiedrvielas un dažādi vitamīni, šī oga tiek uzskatīta par lielisku līdzekli detoksa un lieko kilogramu atbrīvošanai.

Bet jāsaprot, ka arbūza monodiēta ir viena no stingrākajām. Tāpēc to var ievērot tikaī trīs dienas, kuru laikā var zaudēt 4–5 kg līeka svara. Šajās pirmajās trīs dienās drīkst ēst tikai arbūza mīkstumu. Ārkārtas gadījumā – no tā pagatavot smūtiju.

Pēc tam pakāpeniski jāiziet no stresa diētas, pamazām samazinot arbūza daudzumu uzturā un nodrošinot organismu ar citiem produktiem. Piemēram, no arbūza un citiem dārzeņiem sagatavo vieglu saluātu ar zema tauku satura sieru.

Tajā pašā laikā jāatceras vesela virkne noteikumu:

1. Pirmajā dienā svara zudums notiek tikai arbūza urīndzenošā efekta dēļ.
2. Pirmajām trīs dienām rūpīgi jāaprēķina nepieciešamais arbūza daudzums. Uzskata, ka norma ir 1 kg uz katriem 10 kg ķermeņa svara, t.i., 5–7 kg dienā. Bet ne visi var izturēt šo daudzumu, jo tas var izraisīt caureju, tāpēc iepriekš jāapspriež sava ideja ar uztura speciālistu, kas palīdzēs noteikt kontrindikācijas.
3. Neskatoties uz to, ka arbūzs satur ļoti daudz ūdena, tas nenozīmē, ka tā pietik. Speciālisti iesaka arī dzert zaļo tēju un minerālūdeni bez gāzes.
4. Arbūzu var lietot jebkurā laikā, bet tikai ne naktī.
5. Ja diētas laikā rodas smaguma sajūta vēderā un dažādi nepatīkami simptomi, tā nekavējoties jāpārtrauc. Tas attiecas arī uz izeju no diētas, kad arbūza kombinācija ar citiem produktiem rada tādas pašas sekas.

Izeja no diētas arī drīkst ilgt ne vairāk kā divas vai trīs dienas. Šajā laikā svara zudums turpināsies, bet jau dziļāku bioķīmisku procesu dē|, nevis tikai šķidruma izvadīšanas dē|.

Arbūzs medicīnā

Arbūzs oficiālajā medicīnā galvenokārt tiek uzskatīts par diētisku produktu līeka svara zaudēšanai, kā arī profilaktisku līdzekli pret sirds-asinsvadu slimībām. Bet jāizvertē, kā tas ietekmē organismu konkrētās patoloģijās.

Cukura diabēta gadījumā

Arbūzs satur ļoti daudz ogļhidrātu. Tieši tāpēc to nav ieteicams lietot uzturā, ja cilvēkam ir cukura diabēts. Izņemot gadījumus, ja cilvēks spēj atteikties no visiem pārējiem ogļhidrātiem par labu vienam vai diviem arbūza gabaliņiem. Bet sēklu pulveri, kas samalts putekļu veidā, var lietot cukura līmeņa normalizēšanai.

Svarīgi: arbūza glikēmiskais indekss — 65-70 vienības.

Pankreatīta gadījumā

Šīs iekaisuma slimības saasinājuma periodā arbūzu nedrīkst ēst, jo tā sastāvā esošās vielas izraisa spēcīgu gļotādu kairinājumu un tikai pasliktina slimības gaitu, jo uz to reaģē arī aizkuņģa dziedzeris. Remisijas laikā arbūzu var lietot uzturā, bet vēlams ne svaigā veidā, bet gan kā želeju vai citu apstrādātu desertu. Lieta tāda, ka jebkurā gadījumā neapstrādāts arbūzs izraisīs pastiprinātu aizkuņģa dziedzera aktivitāti, kas šajā gadījumā ir pilnīgi lieka.

Gastrīta gadījumā

Tā kā arbūza mīkstums stimulē kuņģa sulas izdalīšanos, tas ir atļauts gastrīta gadījumā ar pazeminātu skābumu. Bet gastrīta gadījumā ar paaugstinātu skābumu saasinājuma fāzē tas būs kontrindicēts, jo pasliktina situāciju. Savukārt remisijas fāzē var apēst nelielu daudzumu mīkstuma, turklāt tādu, kas atrodas tuvāk serdei un ir saldāks. Bet labāk pat lietot nevis pašu mīkstumu tīrā veidā, bet gan dzērienus vai želeju no tā.

Zarnām

Zarnām arbūzs ir noderīgs ar to, ka mīkstumā esošā šķiedrviela, kā arī magnijs, pastiprina peristaltiku, kas veicina gremošanas procesu. Bet tajā pašā laikā, ja tā pārāk spēcīgi paaugstinās zarnu motorisko aktivitāti, tad, ja ir hroniskas zarnu slimības, tas var izraisīt patoloģijas saasināšanos un spēcīgu caureju. Tātad, ja ir šāda predispozīcija, noteikti nevajadzētu pārmērīgi lietot arbūzu, pietiks ar 200–250 g dienā.

Pret aizcietējumiem

Dažas neapstrādāta arbūza šķēles būs pilnīgi pietiekamas, lai noregulētu gremošanas procesu – turklāt jau no pirmās reizes.

Podagras gadījumā

Šī ir iekaisuma slimība, kas rodas sāļu vielmaiņas traucējumu dēļ. Arbūzs šīs patoloģijas gadījumā ir ļoti noderīgs – tas nesatur purīnus, bet palīdz atjaunot vielmaiņu un izvadīt no organisma lieko šķidrumu un toksīnus. Podagras gadījumā ieteicams laiku pa laikam rīkot arbūza badošanās dienas.

Kolīta gadījumā

Šī ir zarnu iekaisuma slimība, kas var pastiprināties, jo gļotādas kairina arbūzā esošās skābes. Tāpēc kolīta saasinājuma laikā arbūzu vispār nedrīkst lietot. Pat remisijas periodā jāievēro piesardzība – ne vairāk kā 200 g mīkstuma dienā.

Aknām

Arbūzam piemīt detoksikējošas īpašības. Tas palīdzēs izvadīt no aknām kaitīgās vielas. Lai to panāktu, pietiek visā sezonā apēst 150–200 g arbūza mīkstuma un ievērot noteiktu mērenību ēšanā. Var arī rīkot izkraušanas dienas, kā tas tika minēts iepriekš.

Hemoroidu gadījumā

Šīs slimības gadījumā ir ļoti svarīgi izvairīties no aizcietējumiem. Un arbūzs lieliski tiek galā ar to novēršanu. Tas satur daudz C vitamīna, kas stiprina asinsvadus un palīdz cīnīties ar problēmām, kas izraisa slimības attīstību. Protams, arbūza lietošana neatceļ nepieciešamību veikt speciālu vingrošanu.

Holecistīta gadījumā

Holecistīta saasinājuma periodā arbūzu ēst ir kontrindicēts, jo tas var tikai pasliktināt situāciju. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad slimību pavada žultsvadu akmeņu veidošanās. Ja holecistīts ir remisijas stadijā un konkrementu nav, tad dienā var apēst līdz 250 g arbūza, bet labāk nevis visu uzreiz, bet divās reizēs. Tādējādi var pat samazināt iekaisuma simptomus.

Saindēšanās gadījumā

Saindēšanās gadījumā ar jebkādiem pārtikas produktiem ir indicēta ārstnieciskā badošanās, tāpēc arbūzu nekādā gadījumā nedrīkst lietot, pat ja ir zināms, ka tas izvada toksīnus. Dažreiz tieši ar arbūzu var saindēties, jo tas var saturēt nitrātus.

Ja saindēšanās cēlonis ir bijis arbūzs, vispirms ir jāizraisa vemšana, lai atbrīvotos no toksīniem. Pēc tam ir jāizdzer Enterosgel, lai nodrošinātu normālu zarnu darbību un izvadītu pēdējās kaitīgo vielu atliekas.

Arbūzs kosmetoloģijā

Ņemot vērā to, cik daudz vitamīnu un minerālvielu satur arbūzs, nav pārsteigums, ka šī lielā un saldā oga tiek plaši izmantota kosmetoloģijā.

Sejai

Pastāv daudz recepšu arbūzu maskām. Jebkura no tām nodrošinās veselīgu sejas krāsu un ādas gludumu burtiski pēc vienas lietošanas reizes. Arbūza ķīmiskais sastāvs veicina mitrināšanu. Turklāt tā sulīgajam un saldajam mīkstumam piemīt pretiekaisuma iedarbība. Lai iegūtu vēlamo efektu, var pagatavot šādas maskas:

1. Universāla. Jāņem arbūza mīkstums no vidus, lai iegūtu vairākus mazus gabaliņus, notīrīt tos no sēkliņām un katru daļiņu burtiski ierīvēt sejas ādā ar masējošām kustībām. Šo masku var turēt uz sejas 20–30 minūtes, pēc tam noskalot ar siltu ūdeni. Procedūru var atkārtot reizi trijās dienās. Lai pārbaudītu alerģisku reakciju, vispirms maska jāuzklāj uz plaukstas locītavas vai elkoņa līkuma.
2. Mitrinoša. Ņemt 1 ēdamkaroti svaigi spiestas arbūza sulas, samaisīt to ar tādu pašu daudzumu attīrīta ūdens, šajā šķidrumā samērcēt marli un turēt uz sejas 15 minūtes, pēc tam nomazgāties ar vēsu ūdeni. Var izmantot atšķaidītu arbūzu sulu kā toniku un noslaucīt ādu divreiz dienā, no rīta un vakarā.
3. Matējoša. Sasmalcinātu arbūza mīkstumu vienādās proporcijās sajauciet ar cieti un sablenderējiet līdz bieza skābā krējuma konsistencei. Šo maisījumu uzklājiet uz sejas ādas uz 15 minūtēm, pēc tam noskalojiet ar vēsu ūdeni.
4. Normālai ādai. Paņemiet pa 1 tējkarotei medus, biezpiena un sasmalcinātas arbūza mīkstuma, samaisiet līdz viendabīgai konsistencei, uzklājiet uz sejas uz 15 minūtēm, pēc tam noskalojiet.
5. Sausai ādai. Sajauciet 1 ēdamkaroti sasmalcinātas arbūza mīkstuma, 1 tējkaroti skābā krējuma un tikpat daudz olīveļļas. Šo maisījumu uzklājiet uz ādas uz 10 minūtēm, pēc tam noņemiet ar zaļajā tējā samērcētu vates disku un pēc tam noslaukiet seju ar ledus kubiņu.

Vasarā āda var ciest no saules apdegumiem. Ar šo problēmu palīdzēs tikt galā arī arbūzs – tikai šajā gadījumā ne mīkstums, bet miza, kuru vajadzētu sagriezt gabaliņos un pēc tam sasmalcināt blenderī līdz putrai. Šo līdzekli var uzklāt uz saules apdegušajām ādas vietām.

Matiem

Arbūza mīkstums ir ārkārtīgi noderīgs matiem, jo satur daudz vērtīgu elementu – aminoskābes, minerālvielas, vitamīnus. Piemēram, jau minētais pigments likopēns aizsargā matus no ultravioleto staru kaitīgās ietekmes, bet niacīns (viens no B grupas vitamīniem) stimulē to šūnu atjaunošanos. Tādi antioksidanti kā A un E vitamīni novērš blaugznu rašanos. Tie palīdz arī cīnīties ar matu izkrišanu, savukārt B grupas vitamīni veicina to struktūras atjaunošanos un augšanu. Kalcijs palīdz uzturēt to stāvokli pat pēc krāsošanas, bet dzelzs ir nepieciešama spuldžu barošanai un vielmaiņas normalizēšanai.

Ir vairākas matu masku receptes. Jebkurai no tām jāņem tikai kvalitatīvs, nogatavojies auglis. Vienkāršākajā variantā masku gatavo no svaigas mīkstuma, kuru var tieši ar rokām sasmalcināt līdz putrai. Šis līdzeklis jāuzklāj uz matiem visā garumā. Ja tie ir sausi – tad nedaudz jāatkāpjas no saknēm; ja taukaini – jāuzklāj gan uz ādas, gan uz saknēm. Pēc tam uz galvas jāuzliek dušas vāciņš, virsū jāapsedz ar dvieli un jāatstāj uz 20 minūtēm. Pēc tam nomazgājiet ar parastu šampūnu. Ūdenim jābūt siltam, bet ne karstam.

Kaitējums un kontrindikācijas

Daudzi uzskata, ka kvalitatīvs arbūzs nekādā gadījumā nekaitēs. Patiesībā tas nav gluži tā. Arbūzā ir daudz šķiedrvielu, kas uzlabo zarnu motoriku. Tieši tādu pašu efektu dod magnijs, kura arbūza mīkstumā ir ļoti daudz. Ja cilvēkam ir noteiktas problēmas ar zarnām, arbūza lietošana tikai pasliktinās tās, vai labākajā gadījumā – izraisīs caureju. Taču arī šī blakusparādība nav tik nekaitīga, kā šķiet, jo var izraisīt spēcīgu dehidratāciju.

Tāpat arbūzi ir kontrindicēti cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām nieru slimībām vai cukura diabēta.

Saindēšanās ar arbūzu simptomi

Ar arbūzu kā tādu nevar saindēties, tikai ar tajā esošajiem nitrātiem – šīs vielas izmanto, lai ogas augtu ātrāk un palielinātos. Patiesībā nitrāti ne vienmēr rada tūlītēju toksisku efektu. Cilvēkiem ar pietiekami stipru veselību tie vienkārši ilgi uzkrājas organismā. Tas noved pie imunitātes samazināšanās, vājuma, miega traucējumiem, bezmiega.

Savukārt maziem bērniem, kā arī topošajām māmiņām vai cilvēkiem, kas cieš no kuņģa un zarnu trakta slimībām, efekts izpaudīsies ļoti ātri. Saindēšanās simptomi būs klasiski – slikta dūša, kam drīzumā pievienojas vemšana, reibonis, sāpes vēderā.

Dažreiz saindēšanos var izraisīt nevis nitrātu klātbūtne, bet nepareizi uzglabāšanas apstākļi. Piemēram, ja uz virsmas ir skrāpējums vai plaisa, iekšā var iekļūt patogēni mikrobi, un no turienes tie nonāk tieši kuņģī, jo arbūzs netiek termiski apstrādāts. Tāpēc šīs ogas ir tik rūpīgi jāizvēlas.

Kā izvēlēties gatavu un saldu arbūzu

Rādītājs, ka arbūzs audzis uz lauka, nevis siltumnīcā, ir dzeltenīga plankuma klātbūtne uz tā virsmas – uz šīs "puses" oga gulēja uz dobes. Arbūza krāsā jābūt skaidri redzamām svītrām. To saspiežot, dzirdama krakšķēšana, un mizas augšējai daļai jābūt viegli noņemamai, pat ja to tikai nedaudz saskrāpē ar nagu.

Turklāt arbūza astītei jābūt zaļai un elastīgai, bet ne sausai. Starp citu, ja astīte ir nogriezta, tas var liecināt, ka pārdevējs to izdarījis speciāli, lai slēptu preces kvalitāti. Daudzi atceras, ka arbūzam iepriekš jāpaklauvē. Blāva skaņa norāda, ka oga ir pārgatavojusies, bet pārāk skanīga – ka tā ir negatava. Ideālā gadījumā jābūt dobjai skaņai, kas atgādina vibrāciju.

Protams, pircējam iepriekš jāapskata arbūzs, jāpārbauda, vai tam nav plaisu un bojājumu. Starp citu, arbūza mizai nevajadzētu būt spīdīgai. Gatavām ogām tā vienmēr ir nedaudz matēta faktūra.

Attiecībā uz formu un krāsu, šeit vairs nav tik stingru standartu kā agrāk. Pēdējos gados tirgū parādījušies iegareni, ovāli, pat kvadrātveida arbūzi. Un to garša arī var būt atšķirīga, jo dažādas šķirnes savā starpā atšķiras arī ar cukura daudzumu.

Arbūzam ir viegla un svaiga smarža. Kvalitatīvām ogām tā ir jūtama pat cauri mizai. Ja smaržas nav, tas var liecināt, ka patiesībā to audzēja, izmantojot ķimikālijas.

Kā pārbaudīt nitrātu klātbūtni

Teorētiski pircējs var pieprasīt no pārdevēja dokumentus, kas apliecina arbūza kvalitāti. Tie var būt pavadzīmes, kas norāda iegādes avotu, sertifikāti, kas pierāda drošību, utt. Diemžēl tirgus pārdevējiem ne vienmēr ir šādi dokumenti. Un bez arbūza griešanas pārbaudīt nitrātu esamību vai neesamību tajā praktiski nav iespējams.

Bet, ja pārdevējs piekrīt sagriezt arbūzu, speciālisti iesaka pievērst uzmanību balto sēkliņu klātbūtnei. Lieta tāda, ka, izmantojot nitrātus un citu līdzīgu lauksaimniecības ķīmiju, mīkstums nogatavojas ātrāk. Bet uz sēkliņām šo vielu iedarbība praktiski neietekmē. Tātad, ja balto sēkliņu ir ļoti daudz, tad arbūza audzēšanā varētu būt izmantoti nitrāti.

Tāpat speciālisti iesaka pievērst uzmanību dzelteno un balto dzīslu daudzumam arbūza mīkstumā. Ja šādu dzīslu ir daudz, tas liecina, ka audzēšanas laikā mēslošanai izmantoti slāpekļa mēslojumi, proti, nitrāti, turklāt paaugstinātā devā.

Starp citu, arbūza, kas satur nitrātus, griezums būs vienmērīgs un gluds. Ogu, kas nesatur nekādu kaitīgu ķīmiju, griezumā vienmēr būs graudiņi.

Kā pareizi uzglabāt arbūzu

Arbūzu sezona nav ilga, tikai 2–3 mēneši, turklāt ne visos reģionos. Tomēr kvalitatīvus nogatavojušos arbūzus var saglabāt līdz ziemai – un pat līdz Jaunajam gadam. Gatavība šajā ziņā ir patiešām ļoti svarīga, jo, atšķirībā no citiem augļiem, arbūzs var nogatavoties tikai uz ķirbjaudzes.

Ja ir plāns saglabāt arbūzu līdz Jaunajam gadam, tad pārāk lielus augļus nevajadzētu pirkt. Optimālais variants – arbūzi, kas sver 4–5 kg. Turklāt vislabāk ilgstošai uzglabāšanai pirkt vēlo šķirņu ogas, daudzi speciālisti iesaka ņemt «Holodoku».

Izvēloties arbūzu, maksimāli jāpievērš uzmanība tā mizas stāvoklim. Uz tās virsmas nedrīkst būt pat nelieli bojājumi. Tik tikko pamanāms skrāpējums var negatīvi ietekmēt uzglabāšanas ilgumu. Tāpēc ne tikai rūpīgi jāapskata arbūzs pirkšanas brīdī, bet arī ļoti uzmanīgi jānes mājās.

Uzglabāšanai arbūzs ir jāsagatavo. Lai to izdarītu, nomazgājiet to aukstā ūdenī un rūpīgi noslaukiet ar dvieli vai papīra salvetēm, pēc tam ļaujiet dabīgi nožūt.

Tiek uzskatīts, ka arbūzu vislabāk uzglabāt temperatūrā no +1 līdz +5 grādiem. Ja dzīvoklī ir silts, auglis glabāsies divas nedēļas, ne ilgāk. Labāk pārvietot to uz stiklinātu lodžiju. Privātmājā, protams, ir vieglāk, jo tur ir pagrabs – ideāli piemērota vieta. Galvenais, lai tur būtu sauss.

Tiek uzskatīts, ka arbūzu nedrīkst uzglabāt uz cietas virsmas, zem tā noteikti jāpaliek mīkstu dvieli. Telpā nedrīkst būt pārāk sauss, šai ogai ir nepieciešams normāls mitrums un laba ventilācija.

Ir trīs galvenie ilgstošas arbūza uzglabāšanas veidi:

1. Pakāršana – tas ir visvienkāršākais variants, bet tajā pašā laikā efektīvs. Viss, kas tam nepieciešams, – izturīgs audekla vai lina maisiņš. Tajā ievieto šo saulaino ogu un pakār. Šim nolūkam nedrīkst izmantot polietilēna maisiņu, jo arbūzs tādā ātrāk sabojāsies.
2. Uzglabāšana smiltīs ir sarežģītāka, bet ne mazāk efektīva metode. Šai metodei būs nepieciešama kaste, vislabāk koka, kurā jāieber sausas upes smiltis, turklāt izsijātas, lai tajās nebūtu lielu gliemežvāku, grants un akmeņu. Šīs smiltis uzber uz kastes dibena tā, lai izveidotos sava veida „spilvens” 10 cm biezumā. Uz tā izklāj arbūzu, lai tā virsma nepieskartos sienām. Visu brīvo vietu aizber ar sagatavotajām smiltīm. Tās nav jāblīvē. Smiltis var aizstāt ar sausiem graudiem vai izkaltētu salmu (pēdējos izmanto, masveidā uzglabājot ķirbjaugu ražu). Visi šie materiāli ir nepieciešami, lai uzsūktu lieko mitrumu. Pilsētas apstākļos visvieglāk ir iegūt smiltis.
3. Uzglabāšana ūdenī. Daudzas mājsaimnieces uzskata, ka šī metode ir optimāla, bet tīrā veidā to var īstenot tikai tad, ja ir privātmāja. Jo šajā gadījumā ir jāatrod vieta, kur novietot trauku ar ūdeni, kurā arbūzs brīvi peldēs. Šādos apstākļos tas viegli saglabās svaigumu 4 mēnešus.

Dažas mājsaimnieces iesaka smilšu vietā izmantot kaķu tualetes pildvielu, bet patiesībā šie materiāli pēc sastāva nav pilnīgi identiski. Turklāt nav skaidrs, vai šis līdzeklis reaģē ar vielām, kas atrodamas arbūzos, vai nē.

Vai var sasaldēt?

Teorētiski arbūza mīkstumu un sulu var sasaldēt. Bet jāsaprot, ka sasaldēšanas rezultātā mīkstums zaudēs savu sākotnējo struktūru. Tas nebūs kraukšķīgs un elastīgs, bet to varēs pievienot saldējumam, desertiem, smūtijiem un želejai. Varēs pagatavot arī augļu ledu.

Vienkāršākais veids ir sasaldēšana kubiņu vai bumbiņu veidā. Arbūzu iepriekš būs jānomazgā ar aukstu ūdeni un jānoslauka sausu. Lai būtu vieglāk apstrādāt mīkstumu, ogu labāk sagriezt četrās daļās. Arbūza mizas ir jānogriež – tās var pārstrādāt atsevišķi. No mīkstuma izņem sēklas, tās tiek izmantotas tautas medicīnā, tāpēc tās nav jāizmet.

Ja mīkstumu sasaldēs kubiņos, to vienkārši sagriež, ja bumbiņās – izmanto saldējuma karoti. Gatavos gabaliņus jāizklāj uz plastmasas griešanas dēļa vai paplātes tā, lai tie nepieskartos viens otram, un pēc tam jāievieto saldētavā uz 2–4 stundām. Var izmantot ātrās sasaldēšanas režīmu, ja tas ir paredzēts ledusskapī. Kad arbūza gabaliņi ir sasaluši, tos atdala no dēļa ar koka lāpstiņu un pārliek plastmasas traukā vai maisiņā. Saldētavā tie var uzglabāties līdz gadam.

Pastāv arī citi veidi. Piemēram, arbūzu var sasaldēt ar cukuru. Lai to izdarītu, tā mīkstums jāsagriež iepriekš aprakstītajā veidā, un iegūtos gabaliņus pārkaisa ar parasto cukuru – ne vairāk kā 200 g uz 1 kg mīkstuma. To visu uzmanīgi samaisa ar karoti, saliek traukā un ievieto saldētavā.

Arbūza gabaliņus var sasaldēt sulā – persiku vai apelsīnu sulā, lai iegūtu desertu ar pikantām notīm. Pietiekami vienkārši arbūza mīkstuma gabaliņus apliet ar sulu ērtā formā.

Standarta ledus formā var sasaldēt arī tieši arbūzu sulu, kas iegūta no blendera sasmalcināta mīkstuma. Šo ledu pat ziemā var pievienot desertiem, kokteiļiem vai bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Kā pareizi ēst arbūzu

Visbiežāk arbūzu sagriež šķēlēs. Bet tas ne vienmēr ir ērti, īpaši bērniem, kuri bieži paspēj stipri sasmērēties. Labāk no šīm šķēlēm nogriezt mizas un sagriezt kubiņos vai vienkārši mazos gabaliņos. Ja pats arbūzs ir neliels, tā mīkstumu var ēst ar karoti, pārgriežot ogu četrās daļās. Bērniem tā būs visērtāk.

Cik daudz var apēst dienā

Tiek uzskatīts, ka cilvēkam ar veselām nierēm un normālu vielmaiņu maksimālais arbūza daudzums, ko var apēst dienas laikā, ir 1 kg. Tomēr bērnam, īpaši mazākā vecumā, tam vajadzētu būt aptuveni trīs reizes mazākam. Atkal jāņem vērā individuālā organisma reakcija, un, ja arbūzam ir spēcīga diurētiska iedarbība, tad šis daudzums jāsamazina.

Vai var ēst naktī un tukšā dūšā

Arbūzu tukšā dūšā nevajadzētu lietot. Tas kairina kuņģa gļotādu, un tas izraisa dispepsiju un dažādas nepatīkamas sajūtas. Teorētiski arbūzus naktī var ēst – tas nav pārāk kaloriju saturošs ēdiens. Bet tie satur daudz ūdens un šķiedrvielu, rada diezgan spēcīgu diurētisku un vieglu caurejas efektu. Tāpēc, lai naktī pilnvērtīgi atpūstos un izgulētos, labāk pēc pulksten 18 šīs ogas nelietot.

Vai var ēst arbūza sēkliņas

Arbūza sēkliņas ir ļoti veselīgas – tās satur arginīnu, B grupas vitamīnus, minerālvielas utt. Tomēr zinātnieki saka, ka šīs sēkliņas dod labumu tikai tad, ja tās kārtīgi sakošļā, nevis vienkārši norij. Protams, sēkliņas var ēst vienlaikus ar mīkstumu, bet šādos gadījumos ne vienmēr izdodas tās sakošļāt, tāpēc visbiežāk tās ēd atsevišķi un žāvētas.

Vai var ēst arbūzus jūlijā

Lielākajā daļā Krievijas Eiropas teritorijas kvalitatīvi nogatavojušies arbūzi parādās tikai augusta otrajā pusē. Bet saulainā un karstā vasarā tas var notikt agrāk – augusta sākumā. Bet tie arbūzi, kas parādās veikalu letēs jūlijā, vienkārši nebūtu paspējuši nogatavoties atklātā laukā, proti, uz arbūzu lauka. To nogatavošanās tika paātrināta, tos novietojot zem plēves vai sākotnēji audzējot siltumnīcā.

Problēma ir tā, ka gan atklātā laukā, gan siltumnīcā augsnē tiek iestrādāti slāpekļa mēslojumi, proti, nitrāti. Tomēr dabiskās nogatavināšanas laikā šīs vielas paspēj sadalīties, un cilvēka organismā tās nenokļūst toksīnu veidā. Savukārt siltumnīcas apstākļos tas nenotiek. Un pat ja saindēšanās simptomu nav, šīs vielas tomēr paspēj iekļūt nierēs un aknās, kur tās uzkrājas, laika gaitā izraisot negatīvas sekas. Tāpēc ar arbūzu iegādi labāk pagaidīt vismaz līdz augusta vidum.

Ko var pagatavot no arbūza: receptes

Arbūzs ir praktiski universāla oga. Pirmkārt, tas ir labs pats par sevi, svaigā veidā. Otrkārt, no tā gatavo sulu, un no tās savukārt iegūst garšīgu arbūzu ledu, ko var pievienot jebkuram dzērienam. No arbūza gatavo arī vasaras krūšonu, alkoholiskos kokteiļus, smūtijus, želeju un sorbetu. Un, protams, to pievieno augļu salātiem vai pasniedz ar saldējumu.

Bet no arbūza var pagatavot ne tikai desertus. Tas lieliski sader ar nesaldinātiem dārzeņiem un sieru. Piemēram, var pagatavot salātus ar arbūzu, gurķiem, rukolu un brynzu. Vai pat aukstu zupu gaspacho no tomātiem un arbūza, saputojot to mīkstumu blenderī un pievienojot zaļos sīpolus, baziliku un piparmētru.

Ievārījums

Daudzi ir nogaršojuši ievārījumu no arbūzu mizām. Bet patiesībā brīnišķīgu desertu var iegūt arī no šīs ogas mīkstuma. Ievārījumam būs nepieciešami 0,7 kg arbūza mīkstuma uz 1 kg cukura, 10 g citronskābes un 10 g vaniļas cukura, jo šīm ogām nav sava izteikta aromāta.

Arbūzs ir jānomazgā, mizas jānogriež, mīkstums jāattīra no sēklām un jāsagriež ne pārāk mazos kubiņos. Tas viss jāsaliek katlā, traukā vai citā ievārījuma vārīšanai piemērotā traukā un jāpārber ar cukuru. Lai izdalītos pietiekams daudzums šķidruma, tas jāatstāj uz pāris stundām. Pēc tam katlu ar sulu un mīkstumu liek uz vidējas uguns, uzvāra un atstāj uz vidējas uguns vēl 15 minūtes, nepārtraukti maisot ar koka karoti vai lāpstiņu. Tad noņem no plīts un atstāj, līdz pilnībā atdziest. Šo procedūru atkārto vēl trīs reizes. Pēdējā vārīšanas reizē jau uzvārītajai un gandrīz gatavajai masai pievieno citronskābi un vaniļas cukuru, vāra 15 minūtes, tad noņem no uguns, nedaudz atdzesē un izkārto sagatavotās burkās.

Kompots

Termiskās apstrādes laikā arbūzs zaudē daļu savu ārstniecisko īpašību, bet tajā joprojām paliek daudz noderīgu vielu. Bet arbūzu kompots uzglabājas ilgāk nekā svaigi spiesta sula. To gatavo šādi – uz 1 litru ūdens ņem 0,5 kg arbūza mīkstuma un 3–4 ēdamkarotes cukura. Karstā ūdenī izmaisa cukuru, iemet tur kubiņos sagrieztu arbūza mīkstumu (iepriekš izņemot sēklas) un uzvāra, tad uzreiz izslēdz, lai saglabātu pēc iespējas vairāk noderīgo vielu. Kompotu atdzesē. Pie galda to labāk pasniegt aukstu vai pievienot tam ledus gabaliņus.

Saldējums

Var pagatavot augļu ledu, sasaldējot arbūzu sulu ar izberzto mīkstumu. Bet var pagatavot arī pilnvērtīgu saldējumu. Tam uz 400 g arbūzu mīkstuma būs nepieciešama 1 glāze 20% krējuma un 1 ēdamkarote pūdercukura.

Arbūzu mīkstumu sagatavo kā parasti, izņemot no tā sēkliņas un sagriežot gabalos, lai tas ietilptu blendera traukā. Pēc tam to sakuļ viendabīgā biezenī, pievieno krējumu un vēlreiz sakuļ ar mikseri, turklāt pietiekami ilgi, lai masa kļūtu pietiekami “pūkaina” un gaisīga. Pēdējā posmā iegūtajā maisījumā ieber pūdercukuru un atkal sakuļ ar mikseri, bet jau uz maza ātruma.

Ja vēlas, iegūto maisījumu var ieliet veidnēs (vai nu gatavās, vai jogurta burciņās) un iedurt tajās koka vai plastmasas kociņus. Bet diemžēl šajā gadījumā tekstūra zaudēs gaisīgumu, un saldējumā var parādīties ledus kristāliņi, tāpēc labāk likt saldētavā plastmasas traukā. Pietiek turēt saldētavā 2,5 stundas – masa paspēs pietiekami sasalt, bet to vēl var sakuļ ar mikseri. Pēc saputošanas to atkal liek saldētavā uz 2–2,5 stundām. Desertu pasniedz trauciņos, izveidojot bumbiņas ar speciālu saldējuma karoti. To var izrotāt ar piparmētru zariņiem un svaigu arbūzu gabaliņiem.

Vīns

Tā kā arbūzs ir ogu, no kuras gatavo daudzus bezalkoholiskos dzērienus, loģiski pieņemt, ka no tā var pagatavot arī vīnu. Tomēr jāpatur prātā, ka arbūzu mīkstums aptuveni par 93% sastāv no ūdens, tāpēc būs nepieciešams liels tā daudzums. Arī cukura vajag paņemt vairāk. Piemēram, uz arbūzu, kas sver 9 kg, kurā mīkstuma būs aptuveni par 1 kg mazāk, būs jāņem 0,6–1 kg cukura.

Lai pagatavotu mājas vīnu, jāizvēlas tikai saldākie arbūzi, citādi dzēriens šķitīs stiprs. No šīm ogām nesanāks galda vīns, tikai stiprs saldais. Arbūzs jānomazgā, jānogriež miza, mīkstums jāattīra no sēkliņām. Turklāt var ņemt tikai sarkano mīkstumu, baltās daļas nežēlīgi jāizmet. Iegūtās izejvielas sasmalcina blenderī, sulu ielej sagatavotā stikla pudelē un pārber ar cukuru iepriekš norādītajā proporcijā. Tomēr cukura daudzumu var regulēt atkarībā no tā, cik stipru vīnu vēlas iegūt.

Fermentācijai jānotiek tumšā vietā un istabas temperatūrā. Uz pudeles jāuzstāda hidroatslēga – tas ir, tas viss tiek darīts kā parasti mājas vīna gatavošanas procesā. Daži saimnieki iesaka, lai paātrinātu fermentācijas procesu, pievienot burtiski pilienu amonjaka spirta, bet labāk, lai viss notiktu dabiski. Kad fermentācijas process būs pabeigts, vīns jāfiltrē caur marli un jāielej sagatavotās pudelēs. Parasti vīnam ir rozā nokrāsa, reizēm nedaudz rudgana.

Marinēts arbūzs burkās

Šis neparastais arbūzu ziemas uzglabāšanas veids piestāvēs tiem, kam patīk eksperimentēt. Pagatavošanai ņem 2 kg arbūza mīkstuma (mizu nav obligāti jānogriež), 1 litru ūdens, 70 ml etiķa, 3 ēdamkarotes cukura un 1,5 ēdamkarotes smalkas sāls. Ūdeni uzvāra, pievieno cukuru un sāli, samaisa un atstāj uz lēnas uguns vēl 10 minūtes. Pēc tam marinādes sagatavi noņem no plīts, izkāš un pievieno etiķi. Vienlaikus sagriež arbūzu mazos gabaliņos, lai to būtu ērti ievietot traukā, tad liek sagatavotajās burkās un pārlej ar marinādi. Sagatavi sterilizē 20 minūtes, aizver ar vāku, apgriež burkas otrādi un atdzesē.

Vai var dot arbūzu dzīvniekiem

Gan suņiem, gan kaķiem arbūzu dot drīkst – daudzi mājdzīvnieki paši to pieprasa, jo arī viņiem tas ir svarīgs vitamīnu un minerālvielu avots, un viņi to jūt. Bet dzīvniekiem drīkst dot tikai grieztu mīkstumu, no kura noņemtas mizas un iztīrītas sēklas. Citādi cietākā mizas virsma var traumēt barības vadu vai pat zarnas.

Interesanti fakti par arbūzu

Varētu šķist, ka arbūzs ir ogu, par kuru zināms viss. Taču zinātnieki joprojām pārsteidz ar jauniem atklājumiem. Tātad arbūzs ir ļoti interesanta oga. To var uzskatīt par pilnībā ēdamu. Ķīnā pat ir iemācījušies izmantot visas tā daļas. Piemēram, sēklas grauzdē, kā aprakstīts iepriekš, bet no mizām gatavo ne tikai saldus sukādes. Tās arī sālī, marinē, sautē, pārvēršot par vieglu dārzeņu uzkodu.

Ko vēl interesantu zinātne stāsta par arbūzu? Interesanti ir šādi fakti:

1. Lai gan arbūzs ir ogu, tas ir radniecīgs ne tikai ķirbim, bet arī gurķiem un cukini.
2. Nav zināms, kur tieši arbūzs tika kultivēts, bet zinātnieki ir pārliecināti, ka tā bija Dienvidāfrika.
3. Senākajam arbūzam, kura sēklas tika atrastas Libānas apmetnes izrakumos, ir vismaz 5000 gadu.
4. Pašlaik arbūzus audzē 96 pasaules valstīs, līderi ir Ķīna un Turcija.
5. Ir vairāk nekā 1200 arbūzu šķirņu, lielākā daļa no tām ir ar sarkanu mīkstumu, bet ir arī ar dzeltenu un krēmkrāsas.
6. Arbūzam visbiežāk ir apaļa vai nedaudz iegarena forma, tomēr Japānā tika izaudzēti kvadrātveida augļi. Tiek uzskatīts, ka tas bija nepieciešams, lai arbūzi nenoripotu no galda. Pirmie kvadrātveida arbūzi tika izaudzēti pirms vairāk nekā 30 gadiem, kad japāņi sāka ievietot auglenes īpašās gaismu caurlaidīgās atbilstošas formas kastēs. Pēc tam auglis auga un ieguva kastes formu. Mūsdienās šādus kvadrātveida arbūzus audzē arī Brazīlijā, Emirātos un pat Anglijā. Turklāt pašlaik tehnoloģijas ļauj audzēt arbūzus arī citās formās – piemēram, trīsstūrveida, atgādinošus sirdi vai pat cilvēka seju.
7. Vjetnamā arbūzs tiek uzskatīts par Jaunā gada simbolu, kas Krievijas iedzīvotājiem ir nedaudz dīvaini. Saskaņā ar vjetnamiešu uzskatiem arbūzs nes veiksmi, turklāt ne tikai materiālajā ziņā, bet visās dzīves jomās.
8. Arbūzs ir dabisks antidepresants – tā sastāvā esošās vielas veicina prieka hormonu ražošanu.

Arbūzu foto