25 interesanti fakti par gailenēm

Labi atpazīstamās gaiļu zeltainās cepurītes sēņotājos raisa neviltotu entuziasmu. Tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā šīs sēņu sugas unikālās īpašības. Tās tiek uzskatītas par delikatesi, un šis viedoklis pastāv kopš Senās Romas laikiem. Sastāvā ir daudz vara, karotīna, A, C, D vitamīni un 8 neaizvietojamās aminoskābes. Izplatības areāls aptver Eiropas daļu, Himalajus un Āfriku. Vislielākās gailenes atrastas Kalifornijā. Sēnes vāc, sākot no vasaras beigām līdz pirmajām salnām. Tās pieder pie lapiņsēnēm, un daudzu valstu pavāri tās augstu vērtē to neatkārtojamās un spilgtās garšas dēļ. Lai arī sēnes ir labi pazīstamas jau kopš seniem laikiem, zem oranži zeltainajām cepurītēm slēpjas ne mazums noslēpumu, ko zina tikai lietpratēji.

1. Cepurīte un kājiņa veido vienotu veselumu.
2. Mīkstumam ir skābena garša, aromāts atgādina žāvētus augļus.
3. Lūzuma vietā mīkstums skābekļa iedarbībā kļūst sarkanīgs.
4. Ražas sezona ir divkārša – pirmais vilnis jūnijā, otrais no augusta līdz oktobrim.
5. No līdzīgām sugām pazīstama šķautņainā gailene un samtainā gailene.
6. Gailenēs ir vesels vitamīnu komplekts, tostarp D vitamīns viegli uzsūcamā formā.
7. Tās dēvē par „meža karalienēm”.
8. Augļķermeņos nav sastopami kaitēkļi; tās nekādā augšanas stadijā nemēdz būt tārpainas.
9. Viela hinomannoze cepurīšu un kājiņu sastāvā darbojas kā spēcīgs prettārpu līdzeklis. Tā sadalās, saskaroties ar sāli, un temperatūrā virs 50 grādiem.
10. Francijā 17. gadsimtā šīs meža veltes bija iekļautas aristokrātu ēdienkartē.
11. Skandināvijas valstu iedzīvotāji oranžajām skaistulēm piedēvēja spēju vairot dzimumtieksmi un obligāti iekļāva ēdienu sarakstā, ko gatavoja līgavainim pirms kāzām.
12. Latvijā gailenes ir eksporta prece; to apjoms 2013. gadā sasniedza 72 286 kg.
13. Sēnes pieder pie lapiņsēnēm, taču atšķirībā no šampinjoniem vai celmenēm tās nedrīkst saldēt. Tajās parādās rūgtums, ko var novērst tikai vārot pienā.
14. Lielākie eksemplāri sver 0,5 kg un ir sastopami Kalifornijā.
15. Garšas īpašības nav atkarīgas no izmēra.
16. Gailenēm optimālais uzglabāšanas veids ir kaltētas un konservētas sēnes.
17. Tās var ēst neapstrādātas ārstnieciskos nolūkos. Tām nav savu toksīnu, un, ja tās ir vāktas ekoloģiski tīrā vietā, tās ir pilnīgi drošas.
18. Ergosterols sēņu sastāvā spēj atjaunot aknu šūnas.
19. Ēdieni ar gailenēm ir ļoti sātīgi un uzturvērtības ziņā var līdzināties gaļai.
20. Tautas medicīnā sēņu uzlējums tiek lietots kā pretaudzēju un imūnstimulējošs līdzeklis.
21. Ķīnā uz gailenu pulvera, ekstrakta un izvilkumu bāzes ražo preparātus redzes asuma uzlabošanai un acu slimību apkarošanai.
22. Sēnes vienlīdz labprāt aug skujkoku, lapkoku un jauktos mežos, veidojot ģimenes «raganu riņķu» veidā.
23. Visgaršīgākās ir ceptas un marinētas gailenes.
24. 100 g svaiga produkta kaloritāte ir tikai 19 kcal.
25. Sēnēs ir viela, kas bloķē tuberkulozes nūjiņas vairošanos.

Pašiem vācot meža veltes, jāņem vērā, ka lielākajai daļai ēdamo sugu ir indīgi līdzinieki, tāpēc procesam jāpieiet atbildīgi, bet vēl labāk – doties mežā kopā ar pieredzējušu sēņotāju. Meža ražas sezonā pietiks visiem.