Zirņu putra: sastāvs, derīgās īpašības, receptes

Zirņus kā kultūru popularizēja austrumu valstis – Tibeta, Indija un Ķīna. Tieši no turienes tas nokļuva Eiropā un joprojām ir viens no visbarojošākajiem, visnoderīgākajiem un visgaršīgākajiem produktiem, ko izmanto gan neapstrādātā, gan pagatavotā veidā.

Sastāvs un kaloriju saturs

Kultūras sastāvā ietilpst vitamīni – E, A, B, PP, kas nepieciešami cilvēka veselībai, kā arī svarīgākie mikro- un makroelementi – kalcijs, jods, dzelzs, fluors, bors, kālijs, sērs, nātrijs, magnijs.

Enerģētiskā vērtība – 85 kcal uz 100 gramiem pagatavotas putras uz ūdens bez eļas pievienošanas. Olbaltumvielas un oglhidrāti – attiecīgi 6,5 g un 17 g. Tauku nav.

Ar ko ir noderīga zirņu putra

Vispārējais ieguvums

Runājot par zirņu putras derīgajām īpašībām, tās ir grūti pārvērtēt. Vismaz sastāvā esošo olbaltumvielu daudzumu var salīdzināt ar sarkano gaļu. Tieši tāpēc gavēna laikā, ievērojot diētu un alerģijas gadījumā pret gaļas produktiem, zirņi kļūst par galveno ēdienu uz galda.

Lielā daudzumā sastāvā esošā aminoskābe lizīns nomierina nervu sistēmu, uzlabo garastāvokli, cīnās ar stresu, tādējādi labvēlīgi ietekmējot sirds un asinsvadu darbību.

E vitamīns veicina organisma vielmaiņas procesu normalizēšanos, iekšējo orgānu darbības stabilizēšanos, atkritumvielu un toksīnu izvadīšanu. Pateicoties labvēlīgajai ietekmei uz ādas un matu stāvokli, tas tiek uzskatīts par jaunības vitamīnu. Rezultāts pēc regulāras zirņu iekļaušanas uzturā neliks ilgi gaidīt.

Zirņu putra ietver visu B vitamīna kompleksu, kas stiprina imunitāti un paaugstina tās izturību pret vīrusu slimībām. Arī šis ēdiens ir ieteicams smēķētājiem un cilvēkiem, kas lieto daudz kofeīnu saturošus dzērienus. B grupas vitamīni iznīcina un izvada toksīnus.

Lai uzlabotu organisma darbību un atbrīvotos no iespējamām problēmām, putra ir jāiekļauj uzturā ne mazāk kā vienu reizi nedēļā.

Sievietēm

1. Cīnās ar ādas problēmām, piemēram, pūtītēm, izsitumiem un akni.
2. Atjauno bojāto struktūru, stiprina un veicina matu un nagu augšanu.
3. Mazina sāpes vēderā un muguras lejasdaļā kritisko dienu laikā.
4. Regulē hemoglobīna līmeni menstruāciju laikā.
5. Atbrīvo no simptomiem menopauzes laikā.

Vīriešiem

1. Palīdz matu izkrišanas gadījumā.
2. Samazina prostatas slimību risku.
3. Uzlabo potenci.
4. Veicina muskuļu masas pieaugumu, nodarbojoties ar sportu.
5. Noderīga, strādājot kaitīgos ražošanas apstākļos.

Grūtniecības laikā

1. Stabilizē hormonālo fonu.
2. Samazina priekšlaicīgu dzemdību risku.
3. Labvēlīgi ietekmē augļa attīstību.
4. Stiprina bērna augošo organismu.

Šajā sarežģītajā periodā pret zirņu putras ēšanu jāizturas piesardzīgi. Tās var izraisīt spēcīgu gāzu veidošanos, kas rada diskomfortu un stipras sāpes, īpaši vēlīnā grūtniecības periodā. Agrīnā grūtniecības periodā zirņi var pastiprināt toksikozi. Lai no tā izvairītos, vārot var pievienot dilles vai ķimenes. Tās samazinās vēdera uzpūšanās risku.

Zīdīšanas periodā

Mātei putra dod tikai labvēlīgu ietekmi:

• attīra asinsvadus;
• šķidrina asinis, tādējādi samazinot trombozes risku;
• stiprina nervu sistēmu;
• uzlabo gremošanas trakta darbību.

Tomēr no zirņu lietošanas zīdīšanas laikā līdz mazuļa 9 mēnešu vecumam vajadzētu atturēties. Bez kolikām zirņu putras bērnam neko nedos. Tāpēc šajā periodā sievietei no putras ēšanas jāatsakās.

Bērniem

Zirņi ir viens no visspretrunīgākajiem produktiem bērna uzturā. Pediatri nevar nonākt pie vienota secinājuma, lai gan viņi pievērš uzmanību pākšaugu labvēlīgajām īpašībām, kas veicina organisma stiprināšanu un cīņu ar infekcijām. Zirņu putra ilgstoši uzsūcas un izdalās no organisma. Tā arī vienmēr veicina gāzu veidošanos, kas var izraisīt kolikas un sāpes bērnam. Tieši tāpēc līdz 9 mēnešiem to dot mazulim ir aizliegts. Pēc tam, kad bērna organisms ir pieradis pie citiem dārzeņiem un augļiem, var sākt dot putru pa 0,5 tējkarotei dienā, novērojot organisma reakciju un mazuļa uzvedību. No 3 gadu vecuma nav kontrindikāciju iekļaušanai uzturā (šo ēdienu bērnam dod līdz divām reizēm nedēļā).

Vai to var ēst, zaudējot svaru

Zirņu putra jau sen ir atzīta par labāko produktu svara zaudēšanai. Pateicoties tai, var ne tikai atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, bet arī uzlabot veselību, piesātināt asinis un orgānus ar derīgām vielām.

Diētiskā uztura ievērošana ar zirņiem ir vienkārša un nerada diskomfortu vai bada sajūtu. Tāpat ar to var aizstāt dažus ierastos un kalorijām bagātākus produktus, piemēram, kartupeļus, maizi un gaļu.

Papildus tam, ka putrā ir maz kaloriju un nav tauku, tai ir urīndzenoša iedarbība, un tā ātri izvada no organisma lieko šķidrumu, to nedehidrējot.

Svara zaudēšanai zirņu putru var izmantot gan kā pamatēdienu un vienīgo ēdienu badošanās dienās, gan kā papildinājumu diētās. To var kombinēt ar dārzeņiem, un, pateicoties tās barojošajām īpašībām, pēc tās ilgu laiku saglabāsies sāta sajūta. Ja uzkodu laikā apēd pa ēdamkarotei putras – samazināsies varbūtība, ka izsalkums tiks apmierināts ar kaut ko saldu vai kaitīgu.

Zirņu putra medicīnā

Pateicoties mikro- un makroelementu daudzveidībai sastāvā, tā ir ne tikai ieteicama, bet arī ārstu nozīmēta dažu nopietnu un pat hronisku slimību gadījumā. Zirņu biezputras iekļaušana uzturā tiek noteikta, lai izvadītu smiltis no nierēm, paaugstināta asinsspiediena un hipertensīvās krīzes gadījumā, pazeminātas un nestabilas zarnu peristaltikas un osteoporozes gadījumā. Turklāt tā ir neaizstājama cilvēkiem, kuru darbs saistīts ar smagu fizisku darbu, un sportistiem.

Cukura diabēta gadījumā

Abu tipu slimību gadījumā zirņu biezputra ir ieteicama vairāku iemeslu dēļ:

• palīdz organismam labāk un ātrāk uzņemt insulīnu;
• veicina svara zudumu un ir labākais profilakses līdzeklis pret aptaukošanos;
• normalizē kuņģa-zarnu trakta darbību;
• stiprina imunitāti;

Tomēr, tāpat kā jebkuras nopietnas slimības gadījumā, pirms lietošanas ir jākonsultējas ar ārstu. Zirņi ir aizliegti holecistīta un nefrīta gadījumā, un tas var draudēt ar diabēta pasliktināšanos. Tāpēc, ja ir šīs slimības, pat ņemot vērā ēdiena ārstnieciskās īpašības, no tā vajadzētu atteikties.

Svarīgi: zirņu biezputras glikēmiskais indekss — 35 vienības.

Pankreatīta gadījumā

Hroniskas slimības gaitā zirņus, tāpat kā visus pākšaugus, ieteicams izslēgt, jo tajos ir augsts cietes saturs, kas negatīvi ietekmē kuņģa un aizkuņģa dziedzera darbību. Aptverot kuņģi, tā traucē vielmaiņu, izraisot akūtas sāpes.

Tomēr sākotnējās stadjās zirņus var lietot pēc īpašas procedūras, kas izvada cieti no augļiem. Lai to izdarītu, zirņi jāmērcē siltā ūdenī vismaz 3 stundas, pēc tam jāskalo ar aukstu ūdeni, līdz tas kļūst caurspīdīgs. Pēc tam jāaplej ar ūdeni un sodu vēl uz 3 stundām. Pēc mērcēšanas gatavošana jāturpina vismaz 1,5 stundas uz lēnas uguns.

Jālieto ne vairāk kā 150 g dienā dienas pirmajā pusē. Tomēr pie jebkādām diskomforta izpausmēm no zirņu biezputras ir jāatsakās, jo problēma var pasliktināties.

Gastrīta gadījumā

Gastrīts ir slimība, kuras gadījumā iekaist kuņģa sieniņu gļotāda. Tāpēc jebkuri ēdieni, kas satur cietas šķiedras un augu olbaltumvielas, ir grūti sagremojami, provocējot liela daudzuma kuņģa sulas izstrādi, kas var izraisīt čūlu. Tas, palēninot kuņģa darbību, izraisa pastiprinātas sāpes un stāvokļa pasliktināšanos.

Tomēr no putrām pilnībā atteikties nav nepieciešams. Vienkārši ir vērts samazināt porcijas lielumu un lietot to tikai dienas pirmajā pusē, bet ne tukšā dūšā. Tā ir nepieciešama, lai aizsargātu organismu no vīrusiem un infekcijām, kuru parādīšanās laikā gastrīta sāpes var pastiprināties. Vārot var pievienot kurkumu vai dažus pilienus citrona sulas, tie palīdzēs kuņģim ātrāk sagremot ēdienu.

Pret aizcietējumiem

Zirņi ir aizliegti hroniska aizcietējuma gadījumā.

Ārstējot un profilaktiskos nolūkos pret aizcietējumiem palīdz zirņu pulveris. Lai to izdarītu, nelielu daudzumu sausu zirņu samaļ kafijas dzirnaviņās un lieto pa tējkarotei divas reizes dienā. Vienīgais, kam jāpievērš uzmanība, ir vēdera uzpūšanās parādīšanās. Ja tā parādās, procedūra ir jāpārtrauc, jo tas var pasliktināt problēmu.

Podagras gadījumā

Neskatoties uz zirņu derīgajām vielām un bagātīgo olbaltumvielu saturu, to sastāvā ir purīni, kas izraisa akūtas sāpju lēkmes un slimības saasināšanos. Tāpēc zirņus jebkurā veidā no uztura jāizslēdz.

Aknām

Makroelementi, kas ietilpst zirņu biezputrā, spēj ne tikai izvadīt toksīnus no aknām, bet arī veicināt to atjaunošanos. E vitamīns atbalsta šūnu integritāti. Tāpēc ilgstošas antibiotiku lietošanas laikā zirņu biezputrām jābūt pirmajā vietā ēdienu sarakstā.

Tomēr jāatturas no biezputrām, ja jau ir problēmas ar šo orgānu vai slimība ir remisijas stadijā.

Kaitējums un kontrindikācijas

Zirņu biezputras labums netiek apstrīdēts, jau Hipokrāts to pieminēja savos traktātos. Bet ir cilvēku grupas, kurām tās lietošana ir kategoriski aizliegta šādu patoloģiju dēļ:

1. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums. Palielinātas gāzu veidošanās dēļ zirņi šo slimību gadījumā var provocēt saasinājumu.
2. Holecistīts. Tā kā zirņi ir grūti sagremojams produkts, putras un jebkuri citi ēdieni no tiem ir aizliegti.
3. Podagra. Pākšaugi ir urīnskābes katalizatori hroniskas slimības gadījumā. Tie veicina sāpju pastiprināšanos un vispārējā stāvokļa pasliktināšanos.
4. Nieru un urīnceļu sistēmas slimības. Paātrina urīnvielas ražošanu, ir spēcīgs urīndzenošs līdzeklis, provocē sāpes orgānos.
5. Hronisks aizcietējums vai vāja zarna. Nespēja tikt galā ar smagu produktu aizsprostos zarnu.
6. Jebkuras sastāvdaļas nepanesība. Plašā mikro- un makroelementu, aminoskābju un vitamīnu sastāva dēļ var rasties alerģiska reakcija.

Neskatoties uz visu savu sastāvu, zirņi un attiecīgi arī visi ēdieni no tiem var dot pretēju efektu. Visbiežāk tas notiek pārēšanās, noteiktu slimību gadījumā noteikto diētu neievērošanas, kā arī ārsta norādījumu nepildīšanas dēļ.

Kā izvēlēties zirņus putrai

Zirņu biezputras pagatavošanai der jebkāda veida zirņi – veseli, šķelti vai pusītēs. To stāvoklis ietekmē tikai laiku, kas nepieciešams vārīšanai.

Veselus zirņus pirms vārīšanas nepieciešams izmērcēt 6–8 stundas aukstā ūdenī. Tiem jāuzbriest, jāuzsūc pēc iespējas vairāk ūdens un jākļūst mīkstiem. Tie ir piemēroti zupu un putru vārīšanai, kad priekšroka tiek dota ne tikai garšai un derīgajam īpašībam, bet arī izskatam.

Šķelti un pusītēs zirņi gatavojas ātrāk. Pietiks ar 1–2 stundu mērcēšanu. Ideāli piemēroti biezeņzupām un putrām.

Galvenās kvalitatīvu zirņu pazīmes ir:

1. Birstība – zirņiem jābūt atsevišķiem vienam no otra.
2. Krāsas un izmēra vienmērīgums.
3. Zirņu stāvoklis – tiem jābūt sausiem un cietiem.

Tomēr sauso zirņu uzglabāšanas laiks putrām nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus.

Kā vārīt zirņu putru: receptes

Uz ūdens

Putru, kas pagatavota pēc šādas receptes, bieži pasniedz bērnudārzos un slimnīcās. Tas tāpēc, ka tā ir bagāta ar vitamīniem un uzturvielām, kas nepieciešamas bērniem, kā arī cilvēkiem rehabilitācijas laikā vai pēcoperācijas periodā. Turklāt tā ir ļoti viegli pagatavojama.

Iepriekš 8 stundas mērcētos zirņus noskalojiet zem auksta ūdens. Izkratiet tos katlā, pārlejiet ar ūdeni proporcijā 1:2. Uzlieciet uz lielas uguns, pēc uzvārīšanās samaziniet līdz minimumam. Vārīšanas laikā ir svarīgi nepārtraukti maisīt putru, lai tā pagatavotos vienmērīgi un nepiedegtu pie dibena. Pēc 40 minūtēm, kad putra ir izvārījusies, izslēdziet uguni, pievienojiet sāli un atstājiet zem vāka vēl 10 minūtes.

Pirms pasniegšanas var pievienot nelielu sviesta gabaliņu garšas uzlabošanai. Vēl var uzkaisīt iepriekš sagatavotu sīpolu un burkānu apcepumu.

Putra uz ūdens lieliski der kā piedeva gaļas ēdieniem, taču nedrīkst aizmirst, ka zirņi ir barojošs produkts, kas satur pietiekami daudz olbaltumvielu. Iespējams, nevajadzētu pārslogot ēdienu ar vēl vienu olbaltumvielu avotu. Tāpēc organisma un figūras labad putru labāk lietot kā neatkarīgu pilnvērtīgu ēdienu, pievienojot tikai dārzeņus.

Multivārītājā

Mērcēšanas procedūra ir obligāta. Ja vēlaties sākt dienu ar putru, zirņus vajadzētu iemērc uz nakti. No rīta tie būs gatavi lietošanai. Putra tiek gatavota ilgu laiku, tāpēc cilvēkiem, kas pieraduši ēst agri, jāceļas 2,5 stundas pirms brokastīm.

Pagatavošanai zirņus jānomazgā ar aukstu ūdeni, jāieber bļodā un jāaplej ar verdošu ūdeni 3 cm virs zirņiem. Jāpievieno sāls, gremošanas problēmu gadījumā – kurkumu. Ieslēdziet multivarkā režīmu "Sautēšana" uz 2 stundām, aizveriet vāku. Pēc izslēgšanas putru nevajag uzreiz likt šķīvjos. Tai jāatstāj 15 minūtes, lai uzsūktu maksimāli daudz mitruma un bagātinātos ar garšu un labvēlīgajām īpašībām.

Bez mērcēšanas

Neskatoties uz to, ka pākšaugi izceļas ar īpašu prasīgumu attiecībā uz iepriekšēju apstrādi, saimnieces visā pasaulē nesteidzas tos izslēgt no ikdienas uztura. Viņas ir izdomājušas vairākus trikus, lai vienkāršotu procesu, ja pēkšņi gribas zirņu putru.

1. Vārīšanās laikā pievienojiet zirņiem sodu ar aprēķinu 1 tējkarote uz 2 litriem ūdens. Vārīšana šajā gadījumā aizņems aptuveni 1,5 stundas.
2. Pievienojiet saulespuķu eļļu putrai pirms uzvārīšanās. Tā izveidos neredzamu papildu "vāku" plēves veidā, tādējādi paātrinot gatavošanas procesu.
3. Pievienojiet pusi kartupeļa vārīšanas sākumā un izņemiet to pēc 3 minūtēm pēc uzvārīšanās. Ciete veicina zirņu ātrāku izvārīšanos.
4. Gatavojot zirņu zupu, pākšaugi jāieliek gaļas buljonā. Tā tie piesātināsies ar garšu, smaržu, kā arī būs gatavi vienlaikus ar gaļu, kad pievienos pārējās sastāvdaļas.

Putra ar gaļu

Bez mērcēšanas šajā receptē neiztikt, tāpēc iepriekš zirņi jāpārlej ar ūdeni. Sastāvdaļu daudzumu var ņemt pēc saviem ieskatiem.

Cūkgaļu sagrieziet gabaliņos un apcepiet 10 minūtes. Pievienojiet sīpolus, burkānus, sāli un garšvielas, atstājiet sautēties bez ūdens 2–3 minūtes. Pēc tam pievienojiet zirņus un ielejiet karstu ūdeni tā, lai tas būtu 3 cm virs visu produktu līmeņa. Vāriet, ņemot vērā zirņu gatavību, kā arī izvārīšanās pakāpi, ko var pielāgot garšas vēlmēm. Bet zirņu putra ar gaļu ir garšīga un veselīga jebkurā veidā – gan izvārīta, gan ar veseliem zirņiem.

Kā pagatavot zirņu biezeni

Tā garša ir pazīstama ikvienam kopš bērnības, jo skolās, bērnu nometnēs, sanatorijās – visur uzturā bija iekļauts zirņu biezenis. Tāpēc, ja vēlaties iegrimt bērnības atmiņās, to var pagatavot mājās pašu spēkiem. Gatavošana neaizņems daudz laika, un iegūtais ēdiens būs lielisks kartupeļu biezeņa aizstājējs. Vienīgais, ko nedrīkst aizmirst, – iepriekšēja mērcēšana.

Uzbriedušos zirņus noskalojiet, ielieciet katlā un pārlejiet ar ūdeni 3 cm virs līmeņa. Uzkarsējiet līdz vārīšanās temperatūrai, noņemiet pirmās putas, pēc tam samaziniet uguni līdz minimumam. Vāks nedrīkst cieši noslēgt trauku, jo tas izraisīs izvārīšanos. Vāriet putru 1,5 stundas; ja gatavošanas laikā ūdens nepietiek, to var pieliet.

Kad zirņi ir izvārījušies, ūdeni pilnībā noteciniet un ļaujiet nostāvēties dažas minūtes – tā zirņi uzsūks visu atlikušo šķidrumu un mitrumu. Pievienojiet sviestu, sāli un piparus, samīciet ar stampu vai blenderi līdz viendabīgai masai. Vislabāk ēst siltu.

Vai var ēst zirņu putru naktī

Ja nav nopietnu veselības problēmu un hronisku slimību, putras ēšanai pēcpusdienā nav aizliegumu. Bet naktī neko nedrīkst ēst. Tas organismam nedos labumu, bet gan radīs diskomfortu un smaguma sajūtu, atņems miegu. Vispārzināma zirņu īpašība ir pastiprināta gāzu veidošanās, kas arī var būt nemierīga miega cēlonis. Tāpēc, iekļaujot uzturā zirņu ēdienus, tie jāēd brokastīs vai pusdienās, tādējādi visi smagie augu proteīni uzsūksies ātrāk, neradot sāpes vēderā un vēdera uzpūšanās lēkmes.

Vai var dot dzīvniekiem zirņu putru

Zirņi un ēdieni no tiem ir ļoti noderīgi dzīvniekiem. Tie uzlabo ādas, apmatojuma stāvokli, samazina parazītu rašanās iespējamību. Kucēniem, kurus atšķīruši no mātes, putras ir labākais piebarojums veselības uzturēšanai bez stresa.

Pēc daudzu speciālistu domām, dažādas putras ir jāiekļauj mīļotā mājdzīvnieka uzturā. Bet jāatceras, ka dzīvnieku un cilvēka gremošanas sistēma ļoti atšķiras. Tāpēc cilvēkiem ierastie augu proteīni kaķu un suņu kuņģos neuzsūcas. No tā izriet, ka tos nedrīkst barot ar to pašu putru, ko ēd cilvēks. Pākšaugi ir noderīgi veselībai un imunitātei, bet tos var iekļaut tikai, ievērojot šādus noteikumus:

1. Nedrīkst pievienot gaļas produktus. Zirņi paši par sevi ir smags un sātīgs produkts, tāpēc tie ilgstoši uzsūcas, bet gaļas produkti tikai sarežģīs procesu.
2. Vēlams pievienot dārzeņus, piemēram, bulgāru piparus, burkānus un selerijas. Tie aktivizēs dzīvnieka gremošanas sistēmas un kuņģa-zarnu trakta darbu, tādējādi pozitīvi ietekmējot zirņu uzsūkšanos.
3. Produkta iekļaušana ēdienkartē jāsāk ar tējkaroti un uzmanīgi jāseko līdzi dzīvnieka pašsajūtai un uzvedībai.
4. Tāpat, iekļaujot putras ikdienas uzturā, ir jākonsultējas ar veterinārārstu, kurš pēc izmeklēšanas par kontrindikāciju esamību ieteiks iekļaut zirņus vai atteikties no tiem mīluļa uzturā.

Interesanti fakti par zirņiem

1. Arheoloģijā pirmās zirņu pēdas tika atrastas Šveices, Vācijas, Grieķijas un Horvātijas teritorijā. Tās datējamas ar akmens laikmetu – aptuveni 18. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras.
2. Zirņu parādīšanās Krievzemē datējama ar VI gadsimtu pirms mūsu ēras.
3. Senajiem ķīniešiem zirņi bija bagātības un auglības simbols, un tie bija jāaudzē katrā mājā.
4. Polijā jaunlaulātajiem bija jāizdejo deja, turot rokās trauku ar zirņiem. Tas tika argumentēts ar to, ka zirņi palīdzēs ģimenei paplašināties pēc iespējas ātrāk.
5. Čehijas teritorijā uz līgavu izbēra zirņus no bļodas, un atlikušo zirņu skaits kleitā noteica nākamo bērnu skaitu.
6. Sakāmvārds «pie cara Zirņa» nāk no pasakas par Ivanu, kurš uzvarēja čūsku ar zirņu palīdzību. Tiek lietots nozīmē «ļoti sen».
7. Bada laikos Vācijā tika izgudrota zirņu desa. Tās pagatavošanai izmantoja speķi un zirņu miltus. Produkts izcēlās ar augstu uzturvērtību, pēc tās ilgu laiku nebija jūtams izsalks.
8. Bērnu sodīšana, liekot stāvēt uz zirņiem, nāk no Lielbritānijas.
9. Tomass Džefersons – trešais ASV prezidents – bija liels zirņu cienītājs un nodarbojās ar dažādu sugu audzēšanu un krustošanu.
10. Garnīrs no ceptiem zirņiem uz cūkas speķa bija Henriha III iecienītākais ēdiens.

Zirņu putras foto