Kviešu putra: sastāvs, derīgās īpašības, receptes

Kviešu putra ir viens no pamatēdieniem daudzu cilvēku uzturā. Vēl pāris gadsimtus atpakaļ šī putra bija neatņemama sastāvdaļa katras ģimenes pusdienu galdā, jo tā slavējās ar savām labvēlīgajām īpašībām. Tā pat ir minēta Bībelē kā pamata pārtikas produkts.

No kā gatavo kviešu putru

Kviešu putra ir vārīti kviešu putraimi. Tos gatavo no cietajiem kviešu veidiem, kuru graudi tiek iepriekš attīrīti un pulēti. Tāpat tie tiek attīrīti no savām apvalkiem un dīgļiem.

Kviešu putraimi var būt smalkas, vidējas vai rupjas malšanas. Atkarībā no izmēra tos iedala «Artek» (vissmalkākie) un «Poltavas» (malšana apzīmēta ar numuriem).

Putraimiem ir raksturīga kviešu krāsa (dzeltena, brūngana) – no gaišiem toņiem līdz tumšiem. Graudi atšķiras pēc izmēra. Aromāts ir viegls, patīkams, ar neuzbāzīgām riekstu notīm.

Ar ko kviešu putra atšķiras no prosa putras

Kviešu un prosa putras, kaut arī tām ir līdzīgi nosaukumi, ir divi pilnīgi atšķirīgi produkti. Pirmā, kā jau teikts, tiek ražota no kviešiem. Bet otrajai izejviela ir pulēta prosa.

Ko nozīmē speltas putra

Spelta jeb plēkšņu kvieši ir savvaļas kvieši, nehibrīdi. Spelta atšķiras ar trauslu stublāju un graudu plēvē, kas kulšanas laikā pilnībā neatdalās. Ārēji tā līdzinās lauka zāles vārpai. Šādi kvieši, kas nekad nav bijuši pakļauti selekcijai, tiek uzskatīti par visveselīgākajiem.

Speltai ir raksturīgs pazemināts lipekļa saturs. Tā neizraisa miegainību, atšķirībā no parastajiem kviešiem. Tā arī neuzkrāj sevī kaitīgas vielas un ir izturīga pret radioaktīvo starojumu.

Šādi kvieši ir pazīstami jau no Senās Krievzemes laikiem. Tagad tos un no tiem gatavotus produktus var atrast pareiza un veselīga uztura veikalu plauktos. Bet tie sastopami reti un maksā ievērojami vairāk nekā produkti no parastajiem kviešiem. Un viss tāpēc, ka spelta nereaģē uz mēslošanu un minerālmēsliem. Ķīmisko preparātu apstrāde ir neefektīva, tā ir kaprīza augsnes izvēlē, un tās audzēšana tāpēc ir vienkārši nerentabla.

Sastāvs un kaloriju saturs

Kviešu putra ir produkts, kas ir ļoti bagāts ar šķiedrvielām. Kā zināms, tā ir ļoti labvēlīga gremošanas trakta darbībai. Produkts satur arī daudz vitamīnu (B, PP, A, C, E grupa) un mikroelementu (kalcijs, magnijs, fosfors, dzelzs u.c.).

100 g putras, kas vārīta tikai uz ūdens bez cukura, sāls, eļļas un citu piedevu pievienošanas, satur aptuveni 90 kcal.

Ar ko kviešu putra ir labvēlīga

Kviešu putras derīgās īpašības:

• uzlabo gremošanas trakta darbību;
• veicina toksīnu un brīvo radikāļu izvadīšanu no organisma;
• regulē tauku vielmaiņu šūnās;
• stiprina asinsvadu sienas;
• uzlabo nervu sistēmas darbību;
• labvēlīgi ietekmē organisma imūnsistēmu;
• stiprina matus un uzlabo ādas stāvokli;
• pazemina cukura līmeni asinīs;
• stiprina kaulus;
• uzlādē muskuļus ar enerģiju, atbrīvo no sāpēm un noguruma sajūtas, uztur tos tonusā;
• uzlabo redzi;
• pēc antibiotiku un citu "smago" medikamentu lietošanas izvada to atliekas no organisma;
• regulē arteriālo spiedienu;
• uzlabo asins recēšanu.

Sievietēm

Kviešu putra uzlabo matu un ādas stāvokli, kas ir nepieciešams katrai sievietei. Tā stiprina kaulus, kas ir svarīgi arī sievietēm pēcmenopauzes periodā.

Lielais E vitamīna saturs kviešu putrā nodrošina sievietes reproduktīvās sistēmas normālu darbību. Tam ir svarīga loma hormonālā līdzsvara regulēšanā. Neviena ginekoloģiskas slimības ārstēšana neiztiek bez E vitamīna izrakstīšanas.

Vīriešiem

Savukārt vīriešiem šai putrai uzturā jābūt stingri mērenā daudzumā. Tās derīgās īpašības attiecībā uz gremošanas traktu, nervu sistēmu, asinsrites sistēmu u.c. ir līdzīgas. Taču, ilgstoši lietojot kviešu putru lielos daudzumos, var tikt traucēta potence.

Grūtniecības laikā

Kviešu putras iekļaušana sievietes uzturā grūtniecības laikā labvēlīgi ietekmēs gan topošo māmiņu, gan augošo bērna organismu.

Kviešu putras priekšrocības grūtniecēm ir šādas:

1. "Sieviešu" E vitamīns nodrošina normālu grūtniecības norisi, uztur hormonālo līdzsvaru.
2. B grupas vitamīni "uzrauga" normālu un saskaņotu visu sistēmu darbību mātes organismā.
3. Šķiedrvielas glābj sievieti no aizcietējumiem, ar kuriem bieži cieš grūtnieces.
4. Produkts palīdz atslābināt muskuļus, tostarp kāju un muguras muskuļus.
5. Putraimi nodrošina organismu ar lielu daudzumu uzturvielu un noderīgu mikroelementu, kas nepieciešami veselīgai augļa attīstībai.

Zīdīšanas periodā

Kviešu putra ir ļoti noderīgs produkts, tāpēc to noteikti vajadzētu iekļaut barojošas sievietes uzturā. Taču tajā esošais glutēns var izraisīt alerģiskas reakcijas, tāpēc tas jādara uzmanīgi.

Putru vajadzētu sākt ēst, sākot no 2–3 mēnešu vecuma bērnam, pa 1–2 ēdamkarotēm dienas pirmajā pusē un pēc tam rūpīgi novērot mazuli. Ja nav radušās alerģiskas izpausmes un pašsajūta nav pasliktinājusies, tad pakāpeniski var palielināt dienas putras normu līdz 100 g. Ieteicams to lietot katru otro dienu brokastīs.

Līdz pusgadam putra jāvāra tikai uz ūdens, izslēdzot iespējamo zīdaiņa alerģisko reakciju pret pienu. No pusgada var mēģināt vārīt putru uz ūdens ar pienu proporcijā 1:1.

Bērniem

Pateicoties tās labvēlīgajai ietekmei, kviešu putra ir nepieciešama arī bērnu uzturā. Tā stiprina nervu sistēmu un kaulus, uzlabo redzi un kalpo kā laba sirds un asinsvadu slimību profilakse.

Taču bērna maigs organisms ne vienmēr spēj tikt galā ar to pašu, ko pieaugušais. Piemēram, olbaltumvielas un glutēns sāk pilnībā šķelties tikai pēc noteikta vecuma sasniegšanas. Var izpausties alerģija: balsenes tūska, izsitumi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Tāpēc putru bērnam dod stingrā kontrolē, kad viņš jau prot patstāvīgi košļāt, un pēc konsultācijas ar pediatru.

Ja ir problēmas ar gremošanas orgāniem, tad šis ēdiens ir pilnībā jāizslēdz.

Vai drīkst ēst kviešu putru, kad notiek svara zaudēšana?

Acīmredzot kvieši un to produkti ir ļoti barojoši un veselīgi. Bet vai tie var veicināt svara zaudēšanu, ja tiem ir diezgan liels kaloriju daudzums? Noteikti, jā, un lūk, kāpēc:

1. Uzlabojas kuņģa-zarnu trakta darbs, normalizējas gremošana, un tas veicina lieko kilogramu zaudēšanu.
2. Šķiedrvielas izvada no organisma toksīnus, brīvos radikāļus un sārņus.
3. Kviešu putras lietošana samazina holesterīna līmeni asinīs, tādējādi ievērojami uzlabojas tā cirkulācija. Tas nozīmē, ka visi audi piesātinās ar skābekli, kas aktivizē visus vielmaiņas procesus šūnu līmenī.
4. Vielmaiņa un lipolīze ievērojami paātrinās, tauki tiek sadedzināti, ogļhidrāti acumirkļa pārvēršas enerģijā, neuzkrājoties kā tauku nogulsnes nevēlamās vietās.
5. Ilgstošā sāta sajūta novērš izsalkumu un neplānotas ēdienreizes.
6. Produkts veicina sportošanu, jo uzlādē ar enerģiju un palielina izturību.

Kviešu putra medicīnā

Cukura diabēta gadījumā

Cukura diabēta gadījumā, tāpat kā jebkuras nopietnas slimības gadījumā, ir indicēta īpaša diēta, un kviešu putra ir tās neatņemama sastāvdaļa. Lieta tāda, ka tā pazemina glikozes līmeni asinīs un, labvēlīgi ietekmējot zarnu darbību, neļauj cukuram pārvērsties taukos. Turklāt šis ēdiens veicina liekā holesterīna izvadīšanu. Ārsti iesaka diabētiķiem lietot kviešu putru divas reizes dienā.

Pankreatīta gadījumā

Putras ir diētiskā uztura pamats cilvēkiem ar slimu aizkuņģa dziedzeri. Atļauto putru vidū ir arī kviešu putra, taču tā jāēd tikai remisijas periodā un stingri ierobežotā daudzumā.

Kviešu putra satur daudz sarežģītu ogļhidrātu, kas pārslogo aizkuņģa dziedzeri. Kviešu ciete provocē insulīna izstrādi, kas to pārvērš glikozē. Pastiprināta insulīna izstrāde traucē dziedzerim atjaunot savus audus. Sasmalcināti graudi pat pēc termiskās apstrādes paliek pārāk cieti iekaisušajai orgāna gļotādai.

Šo iemeslu dēļ kviešu putru ir aizliegts ēst akūta pankreatīta vai hroniska pankreatīta saasinājuma periodā. Remisijas stāvoklī putru atļauts lietot tikai vienu reizi nedēļā. Organisma reakcija jāpārbauda, sākot ar 50 g porciju.

Gastrīta gadījumā

Kviešu putra izvada toksīnus, uzlabo tauku vielmaiņu šūnās un stiprina imunitāti, turklāt tā ir ļoti saudzīga pret maigo kuņģa sieniņu pat to iekaisušajā stāvoklī. Tāpēc šāda putra noteikti ir ieteicama gastrīta gadījumā.

Bet tas neattiecas uz gastrītu, kas saistīts ar pazeminātu skābumu. Šādā gadījumā tā ir aizliegta, jo spēj ietekmēt kuņģa skābumu.

Zarnām

Kviešu putra ir labvēlīga zarnu veselībai un normālai darbībai, jo tajā esošie pektīni neitralizē kaitīgās vielas un novērš pūšanas procesu, veicina iekaisušas un bojātas gļotādas dzīšanu. Tā izvada toksīnus un atkritumvielas, kas novērš disbiozes attīstību. Bet, ja ir tendence uz meteorismu, no tās vajadzētu atteikties.

Pret aizcietējumiem

Kviešu putra normalizē tauku vielmaiņu šūnu līmenī, labvēlīgi ietekmē zarnu darbību, kā jau minēts iepriekš, novērš aizcietējumus. Augstais šķiedrvielu saturs kviešos uzlabo kuņģa-zarnu trakta darbību, tostarp aktivizē zarnu peristaltiku.

Podagras gadījumā

Podagras slimniekiem uztura režīms tiek stingri kontrolēts, tostarp arī putru lietošana. Tās stingri iedala atļautajās un neatļautajās. Galu galā podagras cēlonis bieži slēpjas nesavaldīgā ēšanā, un tās ārstēšana tieši ir atkarīga no vielmaiņas normalizācijas.

Visas putras satur lēnos ogļhidrātus, kas ilgi šķeļas, tāpēc sāta sajūta saglabājas ilgu laiku. Tas ir ļoti svarīgs faktors podagras gadījumā. Aizliegtas ir tikai pākšaugi, pie kuriem nepieder kviešu putra. Tāpēc to var un vajag iekļaut podagras slimnieku uzturā.

Kolīta gadījumā

Kolīta gadījumā kviešu putra būs ļoti noderīga, jo tā normalizē zarnu darbību un mikrofloru. Tā nomierina iekaisušo slimās zarnas gļotādu un normalizē izkārnījumus. Bet kolīta gadījumā, ko pavada vēdera uzpūšanās, labāk atturēties no tās lietošanas.

Hemoroidu gadījumā

Hemoroīdu ārstēšana būs jēgpilna tikai pēc izkārnījumu normalizācijas. Aizcietējumi izraisa sfinktera un tajā esošo asinsvadu sasprindzinājumu, tie piepildās ar asinīm un uzbriest. Aizcietējumu gadījumā fekāliju masas spiež uz zarnu sieniņām un pasliktina turienes asinsriti. Tas viss noved pie stāvokļa pasliktināšanās un hemoroīdu pārejas hroniskā formā. Savukārt caureja kairina iekaisušo vietu un veicina aktīvu baktēriju vairošanos. Šķidirie izkārņījumi izraisa hemoroīda perēkļa iekaisumu un izžūšanu, nākotnē tādēļ tur var veidoties plaisas.

Tāpēc hemoroīdu gadījumā, pirmkārt, ir jāregulē uzturs, balstoties uz to, kādi izkārnījumi ir slimniekam. Un papildus citiem produktiem, kas normalizē izkārnījumus, uzturā obligāti jāiekļauj arī kviešu putra, jo tā veicina to un labvēlīgi ietekmē zarnu darbību.

Holecistīta gadījumā

Kviešu putra ir atļauta un pat ieteicama cilvēkiem ar holecistītu, jo ēdiens papildina organismu ar vitamīniem un mikroelementiem, normalizē vielmaiņu un stiprina imunitāti.

Holecistīta gadījumā putra jāgatavo šķidra, gļotaina. Dienu var sākt un beigt ar porciju kviešu putras. Bet tā obligāti jāēd tikai siltā veidā, jo žultspūšļa iekaisuma gadījumā ir aizliegti auksti un karsti ēdieni. Protams, tā jāēd bez mērcēm, ceptiem piedevām, garšvielām.

Kviešu putru, tāpat kā citu pārtiku, var lietot tikai remisijas periodā. Holecistīta saasinājuma laikā pacientam ir indicēts bads, pēc tam tikai auzu putra.

Kaitējums un kontrindikācijas

Tāpat kā jebkurš pārtikas produkts, kviešu putra ir noderīga tikai mērenā daudzumā un tai ir vairākas kontrindikācijas:

1. Cilvēkiem ar nopietnu slimību, ko sauc par celiakiju, glutēns ir pilnībā aizliegts. Un tas nozīmē – arī visi graudaugi, tostarp kvieši.
2. Kviešu putra spēj mainīt skābumu kuņģī, tāpēc to nav ieteicams lietot gastrīta gadījumā ar pazeminātu skābumu.
3. Putra nav ieteicama arī meteorisma gadījumā.
4. Pēcoperācijas periodā (pēc vēdera dobuma orgānu operācijām) arī labāk to nelietot. Rupjā maluma putra būs pārāk smaga sagremošanai atveseļošanās periodā.
5. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā kviešu putra nav ieteicama rupjā maluma un lielā šķiedrvielu satura dēļ.
6. Arī alerģija ir nopietna kontrindikācija.

Tas, ka kviešu putra ir ļoti veselīga un bagāta ar vitamīniem un mikroelementiem, nenozīmē, ka to var ēst visu laiku un neierobežotā daudzumā. Pārmērīgs jebkura, pat visveselīgākā produkta patēriņš kaitē organismam. Uzturam jābūt sabalansētam un jāiekļauj gaļa, dārzeņi, zivis un citi.

Kā izvēlēties kviešu putraimus

1. Izvēloties kviešu putraimus, vispirms jāpievērš uzmanība to krāsai: tai jābūt viendabīgai (dzeltenai, gaiši brūnai). Putraimos nedrīkst būt nelobītu graudu, veselu graudu, dažādu gružu. Graudiņi nedrīkst būt saburzīti.
2. Salipuši kunkuļi liecina par to, ka putraimos iemetusies pārtikas kode.
3. Iegādājoties fasētus putraimus, īpaši jāpievērš uzmanība iepakojuma veselumam un ražošanas datumam. Labāk ņemt svaigākus putraimus. Maksimālais to vecums ir 10 mēneši, pēc tam tie sāk rūgt un zaudē daļu savu derīgo īpašību.
4. Jo rupjāks malums, jo veselīgāka būs kviešu putra.

Kā pagatavot kviešu putru: receptes

Uz ūdens

Kviešu putras vārīšanā uz ūdens nav nekā īpaša un sarežģīta. Jāievēro vienkārši ieteikumi, lai putra izdotos irdena un garšīga:

1. Uz 1 glāzi putraimu ņemt 2 glāzes ūdens, pusi tējkarotes sāls un 50 g sviesta.
2. Putraimus ar rokām pārlasi un attīri no gružiem un akmentiņiem, pēc tam rūpīgi noskalo ar aukstu ūdeni, lai notīrītu no sīkiem atkritumiem un putekļiem.
3. Ūdeni uz lielas uguns uzvāra, tad pievieno sāli un putraimus. Katlu labāk ņemt ar biezu dibenu.
4. Nepārtraukti maisot, uzvāra putraimus, pēc tam samazina uguni līdz pavisam vājai un noņem putas. Pārklāj ar vāku un atstāj uz 20 minūtēm – līdz ūdens nav palicis. Maisa ne vairāk kā 4 reizes (reizi 5 minūtēs), lai putra nepiedeg un nepielīp pie dibena.
5. Vārīšanas beigās putrai pievieno sviestu un atkal pārklāj ar vāku. Pēc tam ļauj tai atdzist un ievilkties apmēram pusstundu.

Uz piena

Kviešu putra uz piena sanāk maigāka un saldāka nekā uz ūdens. Tās pagatavošanas receptes ir arī vienkāršas un pieejamas. Piemēram:

1. Uz 1 glāzi kviešu putraimu ņemt 2 glāzes ūdens un 2 glāzes piena, šķipsniņu sāls un 2 ēdamkarotes cukura.
2. Putraimus pārlasiet un noskalojiet.
3. Ūdeni uz stipras uguns uzvāra, ieber sāli un cukuru, putraimus. Vēlreiz uzvāra, nepārtraukti maisot.
4. Kad atkal uzvārās, noņemt putas, uguni samazināt līdz minimumam un vārīt putraimus, līdz ūdens pilnībā iesūcas, apmēram 20 minūtes. Vispār pirmie soļi ir tādi paši kā vārot parastu kviešu putru uz ūdens.
5. Pēc tam putrā ielej pienu un atkal palielina uguni līdz maksimumam, uzvāra.
6. Atkal samazina uguni līdz minimumam un vāra 15 minūtes, maisot.
7. Noņemiet putru no uguns un ļaujiet tai ievilkties zem vāka 10–15 minūtes. Piens nedrīkst pilnībā izvārīties: kviešu putra tiek vārīta šķidrā pienā.

Ar ķirbi

Ķirbis ir ļoti noderīgs produkts, to pievieno dažādām putrām, zupām, salātiem, ceptiem izstrādājumiem. Kviešu putra nav izņēmums:

1. Ķirbi nomazgājiet, notīriet, izņemiet sēklas, pēc tam sagrieziet mazos kubiņos. Ķirbi jāņem 300 g uz 1 glāzi putraimu.
2. Katliņā ielejiet pienu un pievienojiet ķirbi, sāli un cukuru. Cukuru var nepievienot vispār, jo ķirbis piešķir saldumu ēdienam, sāli pievienojiet pēc garšas.
3. Uzvāriet pienu ar ķirbi uz vidējas uguns.
4. Pievienojiet nomazgātus putraimus. Uz 1 glāzi putraimu ņemiet 4 glāzes piena, tāpat kā vārot parasto kviešu putru.
5. Vāriet uz vidējas uguns, nepārtraukti maisot, apmēram 15 minūtes.
6. Noņemiet no uguns un ļaujiet ievilkties 10 minūtes. Pievienojiet sviestu.

Ar gaļu

Kviešu putra ar gaļu ir ļoti veselīga un barojoša un kļūs par visu ģimenes locekļu iecienītu ēdienu. To pagatavot ir ļoti vienkārši:

1. 500 g vistas filejas sagrieziet lielos kubiņos.
2. Sagriezto gaļu apcepiet sakarsētā augu eļļā līdz zeltainai garoziņai.
3. 2 vidēja lieluma burkānus nomazgājiet, nomizojiet un sarīvējiet. Pievienojiet filejai, cepiet, maisot.
4. Izbēriet glāzi kviešu putraimu pannā pie gaļas un burkāniem.
5. Ielejiet turpat 3 glāzes ūdens. Ūdens līmenim jābūt 1,5 cm virs produktiem.
6. Pievienojiet dažādas garšvielas pēc vēlēšanās: lavrus lapu, piparus, ķiplokus utt.
7. Maisījumu uzvāriet, samaziniet uguni līdz minimumam.
8. Turiet zem vāka uz lēnas uguns 10–15 minūtes.
9. Noņemiet no uguns, ļaujiet ievilkties.

Multivārītājā

Lai pagatavotu kviešu putru lēnajā plītī, jāņem 1 glāze kviešu putraimu, 3 glāzes ūdens, sāls pēc garšas un nedaudz sviesta (50–60 g). Pagatavošanas algoritms ir šāds:

1. Iebēriet nomazgātos putraimus multivārītāja traukā.
2. Pēc tam ielejiet turpat siltu ūdeni, lai lēnā plīts netērētu laiku ūdens sildīšanai un putra pagatavotos ātrāk.
3. Pievienojiet sāli.
4. Aizveriet lēnās plīts vāku un iestatiet programmu «Putraimi» uz 20 minūtēm.
5. Kad ūdens uzvārās, noņemiet putas.
6. 5 minūtes pirms vārīšanas beigām pievienojiet sviestu.
7. Ja pēc 20 minūtēm putra šķiet cieta, varat pievienot vēl 10 minūtes režīmā «Sildīšana».

Kā pagatavot kotletes no kviešu putras

No kviešu putras var pagatavot brīnišķīgas garšīgas kotletes. Pagatavošanas recepšu ir daudz, var izmantot dažādas piedevas. Populārākās: sēnes, maltā gaļa un dārzeņi.

Kviešu kotletes ar sēnēm

1. Putru uzvāriet parastā veidā uz ūdens, labāk biezāku. Atdzesējiet.
2. Apcepiet sēnes ar sīpoliem, varat pievienot burkānus.
3. Sēnes ar sīpoliem un burkāniem pievienojiet putrai, ieberiet turpat 1 ēdamkaroti cietes.
4. Cepiet uz lielas uguns, iepriekš katru kotleti apviļājot miltos.
5. Skaistai krāsai miltiem var pievienot papriku vai kurkumu.

Nav precīzu sēņu vai sīpolu proporciju – viss pēc garšas. Galvenais noteikums – ne pārāk daudz, lai kotletes viegli veidotos un nesadalītos. Sīpola vietā var pievienot vienu burkānu vai vienkārši ņemt tikai sēnes utt.

Kviešu kotletes ar maltu gaļu

1. Uz 4 ēdamkarotēm kviešu putras jāņem 200 g maltās gaļas un 2 olas. Visu kārtīgi samaisīt.
2. Pievienot garšvielas pēc garšas.
3. Veidot kotletes, panēt miltos un apcept no abām pusēm uz stipras uguns.

Veģetārās kviešu kotletes

1. Kviešu putru sajaukt ar smalki sagrieztu sīpolu, ķiploku un zaļumiem.
2. Pievienot garšvielas pēc garšas: piparus, kurkumu, Vorčesteras mērci un citronu sulu. Var pievienot arī tomātā sautētus kāpostus, tie piešķirs kotletēm sulīgumu.
3. Dārzeņu kotletes apviļāt miltos un apcept uz sakarsētas pannas, kā parasti.

Vai drīkst ēst kviešu putru naktī un tukšā dūšā?

Kviešu putru var ēst no rīta tukšā dūšā. Dietologi vispār iesaka putras kā ideālas brokastis.

Putra no rīta ilgi saglabā sāta sajūtu, nepārslogo gremošanas traktu, dod organismam pietiekamu daudzumu noderīgu vitamīnu un mikroelementu, enerģijas lādiņu, pieradina pie pareiza ēšanas režīma, neradot vēlmi "pārķert" uzkodas līdz pusdienām.

Pirms došanās gulēt ārsti neiesaka neko ēst, lai organisms naktī pilnībā atpūstos, nevis nodarbotos ar pārtikas sagremošanu. Pēdējai vakara ēdienreizei jābūt vismaz 2–3 stundas pirms miega. Tai jābūt nelielai porcijai viegli sagremojamu produktu. Putra ir viens no šādiem produktiem, tāpēc tā lieliski der vakara ēdienreizei. Kviešu putra nav izņēmums, tāpēc ar to var droši vakariņot.

Vai drīkst dot dzīvniekiem kviešu putru?

Suņiem var dot putras ar augstu glikēmisko indeksu, proti, tās, kas ātri sagremosies. Kviešu putra pieder pie tādām, tāpēc to var izmantot suņu barošanā. Bet ar to domāta tās pagatavošana ar gaļu, eļļu, dārzeņiem, proti, pilnvērtīgs sabalansēts uzturs. Barot suni tikai ar putru nedrīkst.

Augstā cietes satura dēļ tā vairāk ieteicama aktīviem suņiem.

Barojot kaķus, labāk izvairīties no kviešu putras. Ja izvēle ir starp lētu nekvalitatīvu barību un putru, tad, protams, labāka ir putra. Bet, ja ir iespēja pareizi un pilnvērtīgi barot dzīvnieku, tad "kviešu putra" ir jāizslēdz. Tās labums ir acīmredzams bagātīgajā derīgo vielu saturā, bet kaķa organismam ir vairāk mīnusu: tā slikti sagremojas viskozitātes un lielā lipekļa daudzuma dēļ, izraisa meteorismu, spazmas, vēdera uzpūšanos, sāpes zarnās.

Interesanti fakti par kviešiem

1. Senajā Ēģiptē kvieši tika uzskatīti par vienu no vērtīgākajām bagātībām. Tos kulja vērši ar saviem nagiem.
2. Romas impēriju sauca arī par kviešu impēriju, jo tur kviešiem bija ārkārtīgi svarīga loma lauksaimniecībā.
3. Senajā Krievzemē kviešu sējumus sauca par "pārbagātību".
4. Ekvadoras galvaspilsētā Kito muzejā glabājas māla pods, kurā tika izaudzēts pirmais kviešu krūms Amerikā.
5. Slāvi kviešu graudus uzskatīja par laimes un bagātības simbolu. Kāzās un bērnu dzimšanas reizēs viņi dāvināja maisu kviešu graudu.
6. Lielākais kviešu ražotājs ir Ķīna.
7. Lielākais kviešu importētājs ir ASV.
8. Lielākais eksportētājs ir Eiropas Savienība.
9. No kviešiem iegūto cieti izmanto medicīnā, pievieno ziedēm, pulveriem un izmanto īpašos cietes pārsējos.
10. Kvieši ir pasaulē visplašāk izplatītā labība.
11. Pastāv daudz kviešu šķirņu, bet vispopulārākās un visizplatītākās ir cietie un mīkstie kvieši. Neviena cita labība pasaulē nav tik daudz šķirņu.
12. Kvieši ir vieni no pirmajiem pieradinātajiem graudaugiem.
13. Kviešu mērīšanai izmanto kvartus un bušeļus. Vienā kvartā ir 27,2 kg, bet vienā bušelī – 217,7 kg.
14. Šveices muzejā atrodas vecākais kviešu maizes gabals – tas ir apmēram 6 000 gadu vecs.
15. Svētajos Rakstos apsolītā zeme tiek saukta par kviešu zemi jeb auglīgu vietu (vietu, kur aug graudaugi).
16. Izteiciens «auglīga vieta» mūsdienu dzīvē ir ieguvis ironisku nozīmi, apzīmējot nevis paradīzes sātu vietu, bet gan vietu, kur notiek kas slikts, kur valda dzērumi un izvirtība.
17. Par kviešu dzimteni tiek uzskatīta Armēnija.
18. Savvaļas kvieši nobirst tūlīt pēc nogatavošanās un nemaz neturas uz vārpām. Tāpēc senie cilvēki tos vāca vēl negatavus.
19. Kviešu sējumu platība pārsniedz jebkuras citas lauksaimniecības kultūras sējumu platību.
20. Apmēram 90% no visiem izaudzētajiem kviešiem tiek izmantoti lopbarībai.
21. Kviešu dīgļu ekstrakts ir spēcīgs imūnmodulators un pretapdeguma līdzeklis.
22. 1904. gadā tika atrasti kviešu graudi, kuru vecums ir vairāk nekā 5 000 gadu.
23. Van Gogs savos audeklos vairāk nekā 10 reizes ir attēlojis kviešu lauku.
24. Kvieši ir minēti pazīstamā ebreju līdzībā. Kamēr strādnieks gulēja, ienaidnieks iesēja nezāles starp kviešu rindām – pleveles. Strādnieks sagaidīja nogatavošanos un tikai tad atdalīja kviešus no nezālēm. Šī līdzība tiek skaidrota šādi: kvieši ir labie cilvēki, pleveles ir grēcinieki, ienaidnieks ir sātans, raža ir Pastarā tiesa, strādnieki ir Dieva pļāvēji. No šejienes radies izteiciens «atdalīt graudus no pelavām», kas apzīmē atšķirt slikto no labā.
25. No visiem graudaugiem tieši kvieši vislabāk uzsūcas cilvēka organismā.
26. Lai paaugstinātu kviešu graudu uzturvērtību, tos mērcē un diedzē.
27. No kviešu graudiem ražo iesalu, kas kalpo par pamatu alkoholiskajiem dzērieniem.
28. Vienas kviešu vārpas visu matiņu garums pārsniedz desmitiem tūkstošu kilometru.
29. Senos laikos valstis veidojās tur, kur kvieši bija īpaši ražīgi – upju ielejās. Tur kvieši varēja izaugt līdz četru metru augstumam, un senie cilvēki novāca simtkārtīgu ražu, bet trīsdesmitkārtīga raža tika uzskatīta par neveiksmi. Starp citu, tagad pat pieckārtīga raža tiek uzskatīta par lielu veiksmi.