Zaļā tēja ar pienu: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Zaļā tēja ar pienu tiek uzskatīta par lielisku dzērienu slāpju remdēšanai. Tas cilvēkam dod možuma lādiņu, palīdz cīnīties ar hronisku nogurumu un depresiju. Šāds dzēriens ir arī ļoti noderīgs svara samazināšanai.

Sastāvs un kaloriju saturs

Šī dzēriena sastāvā ir vielas, kas atrodamas gan tējas lapā, gan pienā. Savukārt zaļās tējas ķīmiskais sastāvs ir diezgan sarežģīts: 60% no tā veido aminoskābes, fermenti, kofeīns, vitamīni un minerālvielas, 40% ir polifenoli.

Zaļā tēja satur:

1. Augu izcelsmes polifenoli jeb tanīni un katehīni. Tie nosaka dzēriena garšu, krāsu un aromātu. Tanīniem piemīt antioksidanta īpašības. Vienā tasē tējas var būt līdz 240 mg šo vielu. Katehīni normalizē sirds darbību, novērš ļaundabīgu audzēju attīstību.
2. Kofeīns (līdz 6% atkarībā no šķirnes) un teanīns. Interesanti, ka tas uzbudina nervu sistēmu un kopumā stimulē, kamēr teanīns, gluži pretēji, samazina trauksmes līmeni. Turklāt tiek uzskatīts, ka teanīns var uzlabot tējas garšu.
3. Teofilīns un teobromīns. Tie piešķir tējai rūgtu garšu, kas tiek izlīdzināta, pievienojot pienu.
4. Minerālvielas, kas labvēlīgi ietekmē visa organisma darbību.

Zaļā tēja ar pienu tiek uzskatīta par diētisku produktu. Vienas tases dzēriena (pēc aprēķina 2–2,5 g sausās tējas) enerģētiskā vērtība ir 30–80 kcal atkarībā no paša piena rādītājiem un saldinātāju daudzuma. Savukārt tasē zaļās tējas bez cukura un jebkādām piedevām ir tikai 1 kcal.

Kā zaļā tēja ar pienu ir noderīga

Tiek uzskatīts, ka zaļā tēja ar pienu ļauj normalizēt kuņģa-zarnu trakta darbu, izvadīt toksīnus, nodrošināt organismu ar vielām, kas ir noderīgas vielmaiņas paātrināšanai.

Sievietēm

Skaistā dzimuma pārstāves parasti interesē tāda zaļās tējas ar pienu īpašība kā spēja paātrināt vielmaiņas procesus. Patiešām, šis dzēriens pazemina cukura līmeni asinīs, normalizē vielmaiņu. Tas arī palīdz izvadīt no organisma lieko šķidrumu, tādējādi veicinot svara samazināšanu.

Tomēr jāatzīmē, ka zaļā tēja ar pienu ir labvēlīga arī tāpēc, ka satur daudz antioksidantu. No vienas puses, tie palērina novecošanās procesus, padara ādu jaunāku un elastīgāku. Turklāt šāds efekts tiek sasniegts gan lietojot tēju iekšķīgi, gan izmantojot dzērienu kosmētiskajām maskām (piemēram, ar medu un auzu pārslām). Pateicoties tajā esošajām vielām, tiek izlīdzinātas smalkās grumbiņas, nogludināts sejas kontūrs. No otras puses, tējā esošās vielas padara to par lielisku profilaktisku līdzekli pret vēža slimībām, tostarp arī pret ļaundabīgiem krūts veidojumiem.

Visbeidzot, zaļā tēja ar pienu tiek uzskatīta par labu līdzekli vispārējās pašsajūtas uzlabošanai menopauzes periodā.

Vīriešiem

Zaļā tēja ar pienu vīriešiem ir labvēlīga tāpēc, ka satur mangānu, un šis elements ir nepieciešams erektīlās funkcijas normalizēšanai. Jo īpaši tas piedalās vīriešu dzimuma hormona testosterona ražošanā. Turklāt mangāns ir nepieciešams normālai balsta un kustību aparāta darbībai.

Tējas sastāvs ļauj to izmantot asinsspiediena pazemināšanai – ar šo problēmu saskaras daudzi stiprā dzimuma pārstāvji. No vienas puses, kofeīns iedarbojas stimulējoši, bet no otras – teanīna klātbūtne tējas lapās un piena pievienošana dzērienam ļauj kompensēt šo efektu. Rezultātā paaugstinās darbaspējas un stresa izturība bez jebkādām nevēlamām blakusparādībām.

Antioksidantu klātbūtne zaļajā tējā padara dzērienu par lielisku profilaktisku līdzekli pret vēža slimībām, tostarp pret prostatas vēzi.

Grūtniecības laikā

Zaļā tēja ar pienu grūtniecības laikā ir labvēlīga tāpēc, ka palīdz izvadīt lieko šķidrumu un normalizē vielmaiņu.

Tomēr jāņem vērā, ka dzēriens satur kofeīnu, un topošajām māmiņām tā lietošana ir ierobežota. Tiek uzskatīts, ka dienā var atļauties ne vairāk kā 200 mg kofeīna. Lielāks daudzums var negatīvi ietekmēt augļa attīstību. Turklāt šī viela ir atrodama ne tikai tējā un kafijā, bet arī citos produktos. Lai novērstu tā pārpalikumu, topošajai māmiņai ieteicams ierobežot sevi ar vienu tasi zaļās tējas ar pienu dienā.

Turklāt šī dzēriena lietošanu nevar apvienot ar ēšanu, jo tajā esošās vielas kavē pilnvērtīgu dzelzs un folijskābes uzsūkšanos no pārtikas, bet abas šīs vielas ir ļoti svarīgas augļa attīstībai. Tāpēc zaļo tēju ar pienu topošajām māmiņām ārsti iesaka dzert starp ēdienreizēm. Jāaprēķina, lai līdz nākamajai maltītei paliktu vismaz 40 minūtes, un pēc iepriekšējās būtu pagājis tikpat daudz laika.

Zīdīšanas periodā

Zīdīšanas periodā zaļā tēja ar pienu tiek uzskatīta par ļoti noderīgu produktu. Daudzi domā, ka tā pastiprina laktāciju, bet tas tā nav. Krūts piena daudzumu, proti, tā izstrādi, ietekmē tikai hormons prolaktīns. Bet silta zaļā tēja ar pienu stimulē esošā piena plūsmu uz sprauslām, un tas ievērojami atvieglo pašu zīdīšanas procesu.

Tomēr šeit ir vēl viens svarīgs punkts. Dažiem mazuļiem attīstās alerģija pret govs piena olbaltumvielu. Tas noved pie dažādām negatīvām reakcijām, aizcietējumu vai caurejas parādīšanās. Šādā gadījumā nav obligāti jāatsakās no dzēriena lietošanas. Vajag tikai aizstāt parasto pienu ar bezlaktozes vai iebiezināto pienu.

Bērniem

Zaļā tēja ar pienu ir noderīga arī bērniem – tiesa, mazuļiem to tik un tā nedod. Sakarā ar centrālās nervu sistēmas nenobriedumu, dzērienā esošais kofeīns viņiem noteikti nenāks par labu. Zaļo tēju ar pienu var dot tikai bērniem, kas vecāki par 3 gadiem. Šajā gadījumā tā būs noderīga ar to, ka stiprinās imunitāti, normalizēs gremošanu, uzlabos kognitīvās spējas.

Tomēr arī šeit ir savi ierobežojumi. Zaļo tēju var dot tikai 2–3 reizes dienā pa 50 ml. Un tā nekādā gadījumā nedrīkst būt stipra. Zaļās tējas gadījumā tas, starp citu, ir atkarīgs nevis no tējas lapu daudzuma, bet gan no ievilkšanās laika. Tātad, jo mazāk dzēriens ievilksies, jo labāk. Pirmajai iepazīšanai ar to ievilkšanās laikam jābūt ne vairāk kā trim minūtēm.

Bērniem nevajadzētu dot zaļo tēju ar pienu vakarā tieši tās uzbudinošo īpašību dēļ. Vislabāk ir, lai bērns to izdzer dienas pirmajā pusē, līdz pulksten 12. Un, protams, tēja nedrīkst būt pārāk karsta, lai nesabojātu kuņģa un barības vada gļotādu. Tomēr šis ierobežojums attiecas arī uz pieaugušajiem.

Zaļā tēja ar pienu svara samazināšanai: receptes

Zaļā tēja ar pienu bieži ir daļa no diētas – piemēram, olbaltumvielu diētas. Šim nolūkam to var pagatavot pēc klasiskās receptes. Šajā gadījumā dzēriena pagatavošanai būs nepieciešams piens ar minimālu tauku saturu un jau pagatavota tēja – vienādās proporcijās. Tas ir, lielai krūzei ar tilpumu 300 ml ņem 150 ml tējas un tikpat daudz piena. Tēju pagatavo šādi – ņem 1 tējkaroti tējas lapu un aplej ar karstu ūdeni, bet ne verdošu, pēc tam ļauj ievilkties 5 minūtes. Paralēli pienu uzvāra un nekavējoties izslēdz, neatstājot uz plīts. Pēc tam tējas lapas izkāš, abas sastāvdaļas sajauc vienā traukā, pēc tam dzēriens ir gatavs lietošanai. Cukuru tam pievienot nedrīkst, jo, pirmkārt, tas ir pretrunā ar pašiem diētas principiem, otrkārt, tas bojā dzēriena garšu. Bet var pievienot nedaudz medus vai cukura aizstājēju uz stēvijas bāzes (sintētiskos saldinātājus arī nedrīkst lietot).

Zaļā tēja ar pienu var būt izkraušanas dienas dzēriens. Šādā gadījumā pienu var izvēlēties ar normālu tauku saturu, bet saldinātājus tomēr nav ieteicams lietot. Dzērienu gatavo šādi: uzkarsē 1 litru piena līdz 80–85 grādiem, bet nevāra to. Pēc tam karstajā pienā ieber 2 tējkarotes zaļās tējas. Dzērienu ievilkt 30 minūtes. To var dzert pamazām visas izkraušanas dienas garumā. No parastās izkraušanas uz ūdens šis variants atšķiras ar to, ka satur visas organismam nepieciešamās minerālvielas, turklāt tajā ir arī olbaltumvielas (piena proteīni). Tāpēc šādu diētu ir vieglāk izturēt gan fiziski, gan psiholoģiski.

Vēl viens variants svara zaudēšanai – pikanta tēja. To arī ieteicams lietot jebkurā diētā, kas atļauj olbaltumvielu iekļaušanu uzturā. To pagatavo šādi: uzvāra zema tauku satura pienu, tad pievieno tējas lapas un garšvielas, piemēram, kardamonu, kanēli (var pulverī), ķimenes, koriandru (ne vairāk kā 0,5 tējkarotes). Cukuru un saldinātājus nepievieno, ieteicams tos aizstāt ar jūras sāli.

Zaļā tēja ar pienu medicīnā

Šis dzēriens, pateicoties savam unikālajam sastāvam, iedarbojas kompleksi. Zaļā tēja ar pienu medicīnā:

1. Normalizē gremošanas procesus, palīdz cīnīties ar aizcietējumiem, meteorismu un vēdera uzpūšanos, pateicoties pektīnu un šķiedrvielu klātbūtnei. Turklāt šis dzēriens ir noderīgs saindēšanās gadījumos.
2. Aizsargā pret vīrusu infekcijām. Zaļā "piena tēja" tiek uzskatīta par lielisku līdzekli imunitātes stiprināšanai un saaukstēšanās slimību ārstēšanai.
3. Normalizē asinsspiedienu, pateicoties antioksidanta īpašībām. Tā sastāvā esošās vielas arī palīdz novērst aterosklerozi, normalizēt sirds ritmu.
4. Izraisa vieglu urīndzenošu efektu, neizskalojot no organisma derīgās vielas. Tas ļauj izvadīt lieko šķidrumu.
5. Veicina aknu attīrīšanu, normalizē žults aizplūšanu.
6. Nodrošina zobu aizsardzību pret kariesu, labvēlīgi ietekmē zobu emaljas stāvokli.

Atšķirībā no daudziem citiem dzērieniem, zaļā tēja ar pienu ir atļauta daudzām aknu slimībām. Tās sastāvā ir ne tikai polifenoli, bet arī vitamīni P un C, kas veicina žults aizplūšanu un hepatobiliārās sistēmas darbības normalizēšanu. Tomēr jāņem vērā, ka pārmērīga šī dzēriena lietošana var, gluži pretēji, postoši ietekmēt aknu šūnas. Tāpēc jāierobežo sevi ar 1–2 tasēm dzēriena dienā, tas būs labāk arī nierēm. Šim orgānam zaļā tēja ar pienu ir noderīga ar urīndzenošo iedarbību, jo ļauj ātrāk izvadīt toksīnus. Bet šīs īpašības izpaužas tikai tad, ja tēja ir pareizi pagatavota un tiek lietota ierobežotā daudzumā.

Zaļās tējas ar pienu labvēlīgā ietekme uz asinsvadiem ir izskaidrojama ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, dzēriens satur askorbīnskābi, kas veicina asins retināšanu, uzlabo to cirkulāciju asinsvados un tādējādi pazemina asinsspiedienu. Otrkārt, tējā ar pienu ir kalcijs, kas nepieciešams sirds muskuļa stiprināšanai. Treškārt, tajā ir P vitamīns, kas paaugstina asinsvadu tonusu. Uzlējums satur arī miecvielas, kas stiprina šo sistēmu.

Cilvēkiem, kuri slimo ar cukura diabētu, šis dzēriens ir noderīgs, jo tas var pazemināt cukura līmeni asinīs. Turklāt tas šķeļ tauku šūnas un novērš iekaisuma procesus, kas bieži rodas šādu slimību gadījumā.

Tējā ar pienu esošie vitamīni un antioksidanti paātrina vielmaiņas procesus un novērš sliktā holesterīna uzkrāšanos asinsvados, kas laika gaitā varētu pārvērsties par aterosklerozes plāksnēm. Tātad viena tase (vai maksimāli divas) šī dzēriena ir noderīga sirds slimību profilaksei. Tomēr, kā tiks minēts tālāk, tā labvēlīgā ietekme praksē izrādījusies ievērojami zemāka nekā teorētiski tika uzskatīts.

Kaitējums un kontrindikācijas

Zaļā tēja ar pienu cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām nav kaitīga, bet tajā pašā laikā nav tik noderīga, kā par to raksta spīdīgie žurnāli. Patiešām, zaļā tēja pati par sevi satur katehīnu – vielu, kas nepieciešama sirds un asinsvadu darbības normalizēšanai. Taču zinātnieki ir secinājuši, ka piena olbaltumvielas saista visus tējā esošos flavonoīdus, tostarp arī katehīnus. Tādējādi piena proteīni apgrūtina šo labvēlīgo vielu uzsūkšanos, un zaļā tēja šajā gadījumā nedod vēlamo rezultātu sirdij un asinsvadiem.

Daudzi uzskata, ka zaļā tēja ar pienu negatīvi ietekmē nieres. Patiesībā tas tā nav. Vienkārši tā ir diezgan spēcīgs diurētiķis, t.i., urīndzenošs līdzeklis, tāpēc dažu nieru slimību gadījumā tā patiešām ir kontrindicēta. Bet, ja šādu patoloģiju nav, tā neradīs kaitējumu. Vienīgā absolūtā kontrindikācija šim dzērienam ir laktozes nepanesība.

Tomēr tie, kas nevar dzert parasto pienu, var to aizstāt ar kokosriekstu, mandeļu, sojas pienu. Tas arī būs ļoti noderīgi, dažreiz pat vairāk nekā ar govs pienu. Piemēram, sojas piens satur lecitīnu, kas nesaista katehīnus, tāpēc šāds dzēriens būs daudz noderīgāks nekā tēja ar govs pienu. Tāpat var izvēlēties nevis lielo lapu tēju, bet matcha pulveri – tajā ir tik augsta labvēlīgo vielu koncentrācija, ka piens nesamazinās tā efektivitāti.

Nav ieteicams dzert zaļo tēju lielos daudzumos podagras gadījumā, jo tās lapas satur purīnus – vielas, kas traucēta sāls metabolisma apstākļos veicina šīs slimības progresēšanu.

Vēl, lietojot tēju ar pienu, ir vairāki ierobežojumi, kas jāievēro:

1. Nekādā gadījumā zaļo tēju ar pienu nedrīkst dzert tukšā dūšā. Šajā dzērienā esošās vielas var negatīvi ietekmēt kuņģa gļotādu.
2. Dzērienu nedrīkst lietot tieši pirms miega. Tas joprojām satur kofeīnu, un tas var izraisīt nervu sistēmas pārmērīgu uzbudinājumu pat ar teanīna izlīdzinošo efektu. Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad cilvēks lieto nevis lielo lapu tēju, bet matcha pulveri. Tajā visu iepriekš minēto vielu koncentrācija ir ievērojami augstāka, tāpēc arī stimulējošais efekts izpaužas spēcīgāk.
3. Tā kā zaļā tēja ar pienu ir diurētiķis, to nevajadzētu dzert pirms ilga ceļojuma, ja nebūs iespējas aiziet uz tualeti.
4. Zaļo tēju ar pienu nedrīkst lietot kopā ar medikamentiem, jo var rasties nevēlamas bioķīmiskas reakcijas.

Visbeidzot, jāatceras, ka nekādā gadījumā nedrīkst apvienot zaļo tēju un alkoholu. Tas var negatīvi ietekmēt nieru un aknu stāvokli.

Var dzert tikai siltu zaļo tēju ar pienu, kuras maksimālā temperatūra ir 60 grādi. Karsta tēja jebkurā gadījumā ir kaitīga kuņģim, un jo īpaši, ja runa ir par dzērienu, kas satur tik daudz aktīvo vielu.

Kā pagatavot zaļo tēju ar pienu

Iepriekš tika aprakstīti dažādi zaļās tējas ar pienu pagatavošanas veidi svara zaudēšanai. Bet to lieto arī medicīniskiem nolūkiem un kā sildošu vai atdzesējošu dzērienu (atkarībā no sezonas). Indijā zaļā tēja bieži kļūst par populārā dzēriena masala pamatu, kur kopā ar pienu tējai pievieno dažādas garšvielas. Kalmikijā un Tibetā gatavo savu zaļās tējas ar pienu variantu. Tam nolūkā 50 g zaļās tējas uzvāra, ielej līdz 1 litram piena, pievieno 1 tējkaroti sāls, nedaudz melno piparu un samaisa. Maisījumu uzvāra un atstāj uz lēnas uguns 10 minūtes. Pēc tam pievieno nedaudz sviesta un atstāj ievilkties vēl 20 minūtes. Pārsteidzoši, ka, neskatoties uz dzēriena kaloriju saturu, tas tiek atzīts par noderīgu svara zaudēšanai – bet tikai tad, ja cilvēks daudz kustas un vada aktīvu dzīvi.

Zaļā tēja ar pienu un medu

Šo dzērienu pagatavo klasiskā veidā. Tējas uzlējumu gatavo atsevišķi tējkannā vai frēzpresē, pārlejot ar karstu ūdeni, nevis verdošu. Pienu uzvāra, pēc tam abus šķidrumus sajauc. Medu pievieno siltai tējai, jo augstā temperatūrā tā derīgās vielas daļēji tiek iznīcinātas. Šī tēja ir kontrindicēta cilvēkiem ar cukura diabētu, bet kopumā piemērota tiem, kas ievēro diētu.

Zaļā tēja ar ingveru

Ņem ingvera sakni (ne vairāk par 10 g) un sarīvē to. Sajauc šo garšvielu ar 0,5 l piena, uzvāra un ļauj ievilkties 10 minūtes. Tajā pašā laikā pagatavo zaļo tēju klasiskā veidā – 25 g lielo lapu šķirnes uz 0,5 l karsta ūdens. Pēc tam abus šķidrumus izkāš un sajauc. Šo sildošo tēju var dzert visas dienas garumā – tā ir lielisks profilakses līdzeklis pret saaukstēšanos, kas turklāt palīdz arī zaudēt svaru (ievērojot racionālu uzturu).

Interesanti fakti par zaļo tēju

Daudzi domā, ka zaļā tēja ir kāda īpaša šķirne. Patiesībā to iegūst no tām pašām tējas krūmu lapām kā melno tēju. Atšķirība ir fermentācijas procesa ilgumā, proti, oksidācijā. Zaļo tēju oksidē tikai divas dienas, tātad tā oksidējas tikai par 3–12%. Salīdzinājumam – baltā tēja oksidējas par 12–17%, bet melnā tēja par 50% un vairāk atkarībā no šķirnes.

Zinātnieki ir secinājuši, ka tējas lapās ir aptuveni 700 gaistošu savienojumu, kas galu galā ietekmē dzēriena aromātu un garšu. Interesanti, ka tikai vismodernākās analītiskās ķīmijas metodes, izmantojot sarežģītas metodes un dārgus instrumentus, ir ļāvušas izpētīt tējas ķīmisko sastāvu. Turklāt zaļā tēja no šī skatpunkta ir vislabāk izpētīta, bet pat tad tās precīzs sastāvs joprojām nav zināms zinātniekiem.

Pētījumi ir parādījuši, ka pat iepriekš atklāto vielu saturs var mainīties, turklāt pat atkarībā no gada laika. Piemēram, ja tējas lapas tiek vāktas jūlijā vai augustā, tad tanīnu saturs tajās būs augstāks nekā maijā vai septembrī. Svarīga loma ir lapas vecumam. Jaunos dzinumos miecvielu ir mazāk nekā vecākās lapās.

Tējas garšu un tās labvēlīgās īpašības ietekmē tās pagatavošanas process. Zaļo tēju maisiņos vispār nevar uzskatīt par ārstniecisku produktu, jo šādā iepakojumā bieži pārdod tā saucamās atsijas vai ražošanas atkritumus. Brūvēt var vai nu zaļo tēju matcha pulverī, vai lielo lapu šķirnes.

Dzēriena kvalitāte galu galā būs stipri atkarīga no ūdens temperatūras. Tā kā, saskaroties ar karstu ūdeni, pirmie izdalās polifenoli, svaigi pagatavotas tējas garša var būt rūgta. Lai mīkstinātu šo rūgtumu, nevajadzētu ņemt verdošu ūdeni brūvēšanai.

No labvēlīgo īpašību viedokļa zaļajai tējai brūvēšanas laikam nav īpašas nozīmes. Galvenais, lai ūdens temperatūra nepārsniegtu 60–85 grādus. Verdošs ūdens ne tikai sabojās tējas garšu (polifenoli var piešķirt tai sasmakušu garšu), bet arī iznīcinās labvēlīgās vielas. Starp citu, polifenolu izdalīšanās ir vēl viens arguments par labu tam, lai nepirktu zaļo tēju maisiņos. Šādai stipri sasmalcinātai tējai saskares laukums ar ūdeni ir lielāks, tāpēc visas vielas izdalās ātrāk, un dzēriena garša atstāj daudz vēlamā. Priekšroka dodama lielo lapu šķirņu iegādei un to brūvēšanai tradicionālā tējkannā vai franču presē.

Zaļās tējas ar pienu foto