Vārītas olas: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Olas ir viens no populārākajiem produktiem, ko cilvēki lieto uzturā. Tās dzer neapstrādātas, vāra, cep pannā, cep cepeškrāsnī. Iespējams, visizplatītākais to pagatavošanas veids ir vārīšana. Daudzi nevar iedomāties savas brokastis un uzturu bez tām. Bet ne visi zina, kādi ir olu ieguvumi, cik daudz tās var ēst, un kam tās vispār nevajadzētu lietot.

Kā atšķirt vārītu olu no jēlas

1. Jēlu olu no vārītas var viegli atšķirt šādi. Tā jānovieto uz līdzenas virsmas (piemēram, galda) un jāpagriež ap savu asi. Vārīta ola griezīsies ievērojami ātrāk nekā jēla. Tas izskaidrojams ar to, ka tās iekšpusē ir cieta masa, bet jēlas olas iekšpusē – šķidra.
2. Ja aizskarat griežamai olai ar pirksta galu un tā apstājas – tā ir vārīta. Ja turpina griezties – jēla.
3. Ir vēl viena vienkārša metode, kā atšķirt vārītas olas no jēlām: ievietot tās sālsūdenī. Pudele jāielej tīrs ūdens, jāpievieno galda sāls (puslitra pudelei 5 ēdamkarotes), šajā ūdenī jāiegremdē ola. Vārīta ola gulēs apakšā, bet jēla – peldēs virspusē.

Kuras olas ir veselīgākas: vārītas vai jēlas

Jēlas olas ir bagātīgs vitamīnu un mikroelementu avots, bet ēst tās tieši jēlas, lai iegūtu visu «komplektu», nemaz nav obligāti. Termiskās apstrādes laikā derīgās vielas nesadalās un nekur nepazūd, tāpēc jēlām olām nav nekādu priekšrocību pār vārītām olām.

Jāatzīmē, ka jēlu olbaltumvielu organisms sagremo grūtāk. Un, ja vista bija slima, tad pat svaigā olā būs milzīgs daudzums slimību izraisošu mikroorganismu, kas izraisīs saindēšanos vai citu slimību.

Tāpēc drošības un ērtas gremošanas ziņā tomēr labāk dot priekšroku vārītām olām.

Cik daudz vārītu olu var ēst dienā

Olas ir iekļautas liela skaita cilvēku ikdienas ēdienkartē, un sportisti, kuriem nepieciešams proteīns muskuļiem, tās pat īpaši izceļ savā uzturā. Bet tomēr ir jāierobežo sevi šajā produktā, jo veselīgai organisma darbībai visā ir vajadzīgs mērs.

Olas papildus derīgām vielām satur daudz holesterīna. Visiem zināms, ka tas ir sirds un asinsvadu slimību cēlonis. Dienā holesterīna uzņemšana nedrīkst pārsniegt 300 mg, bet vienā olā tā ir 200 mg! Tātad norma ir 1,5 olas dienā? Nē, jo olas baltumā ir arī tāda aminoskābe kā leicīns, kas neitralizē holesterīnu. Un tās saturs ir pietiekami augsts.

Tātad cik daudz olu var ēst? Zinātnieki atbild: vesels cilvēks var viegli lietot uzturā līdz 2 olām dienā, bet ar nosacījumu, ka kopējā uztura deva ir pareizi sabalansēta.

Vai var ēst naktī un tukšā dūšā

Var un pat labāk ir ēst vārītas olas tukšā dūšā no rīta: tās piesātinās ķermeni ar visiem nepieciešamajiem elementiem aktīvai un veselīgai dienai. Dienas laikā tās pilnībā sagremosies, ko nevar teikt par lietošanu pirms miega. Ķermenis gatavojas miegam, bet olas šādā nepiemērotā brīdī noslogos kuņģi ar darbu.

Vai to var ēst katru dienu

Vārītas olas var lietot uzturā katru dienu. Dietologu aprēķinātā dienas norma paredz šī produkta ikdienas lietošanu. Tātad 7–14 olas nedēļā vesels cilvēka ķermenis sagremos bez kaitējuma, tikai ar labumu.

Vai var ēst vārītu olu čaumalu

Olas čaumala – kalcija avots, kas ir dabisks un tāpēc viegli uzsūcas organismā. Tas ir nepieciešams veselīgai grūtniecībai, kauliem un zobiem, normālai kaulu smadzeņu darbībai.

Papildus augstajam kalcija saturam čaumalā ir daudz citu derīgu elementu: dzelzs, fosfors, aminoskābes, silīcijs u.c.

Dzīvnieki dabā, barojoties ar olām, tās apēd kopā ar čaumalu. Dažreiz tie neapēd baltumu vai dzeltenumu, bet no čaumalas nepaliek ne pēdas. Daba tiem norāda uz šī produkta labumu. Un cilvēkam arī vajadzētu to ņemt vērā.

Olas čaumalu var un vajag lietot. Sasmalcinātu līdz pulverveida stāvoklim, to ēd pa 1 tējkarotei dienā 2–3 nedēļas. Šādu kursu var atkārtot reizi pusgadā.

Vārītu olu čaumalu rūpīgi izžāvē vairākas stundas, labāk atstāt uz nakti. Pēc tam uzmanīgi atdala plēvi, lai uz čaumalas nepaliktu gabaliņi, un rūpīgi sasmalcina javā.

Sastāvs un kaloriju saturs

Pēc ķīmiskā sastāva olas apsteidz pat zivis un gaļu. Tās ir ļoti bagātas ar vitamīniem (B grupa, K, H, PP), biotīnu, lecitīnu, holīnu, varu, magniju, kalciju, fosforu, taukskābēm un citiem mikroelementiem.

Olas kaloritāte svārstās no 157 līdz 160 kcal uz 100 g atkarībā no tā, vai tā ir vārīta maisiņā, mīksti vai cieti.

Ar ko noderīgas ir vārītas olas

Sievietēm

Derīgās vielas, kas atrodas olās, piedalās asinsrades procesos, tāpēc palīdz atjaunot spēkus un veicina asiņu atjaunošanos menstruāciju laikā. To regulāra lietošana uzturā samazina piena dziedzeru slimību (patoloģiju, audzēju) rašanās risku.

Vīriešiem

Vīrieši bieži nodarbojas ar sportu, lai palielinātu muskuļu masu. Olas ar olbaltumvielu sastāvā ir neaizstājami palīgi šajā jomā. Tās tiek uzskatītas par dabīgu "vīriešu spēka" avotu un labvēlīgi ietekmē potenci.

Grūtniecības laikā

Olas ir neaizstājama jebkuras grūtnieces uztura sastāvdaļa. Tās ir ļoti bagātas ar derīgiem elementiem, kas nepieciešami topošajai māmiņai un bērnam.

Ļoti svarīga sastāvdaļa ir holīns, jo tas labvēlīgi ietekmē mazuļa garīgo attīstību un samazina iedzimtu deformāciju iespējamību. Savukārt olbaltumviela ir galvenais celtniecības materiāls augošam un attīstošam organismam.

Turklāt vārītas olas organismā ļoti labi uzsūcas un neietekmē figūru, kas ir ļoti svarīgi sievietēm, īpaši grūtniecēm. Tās bieži rūpējas, lai interesantā stāvoklī nepieņemtos lieki kilogrami.

Zīdīšanas periodā

Barojošām mātēm olas pakāpeniski jāievieš savā uzturā. Jā, tās ir nepieciešamas mātes un bērna organismam, bet ir spēcīgs alergēns. Jāsāk ar 1/3 vārīta dzeltenuma, novērojot bērnu. Ja viņam neparādās izsitumi vai caureja, stāvoklis nepasliktinās, tad var palielināt porciju. Bet maksimālais daudzums, ko sieviete var atļauties laktācijas periodā, ir 2 olas nedēļā.

Tās noteikti jāievieš uzturā: tās atjauno sievietes organismu pēc dzemdībām, neietekmē svaru, palīdz nervu sistēmai cīnīties ar stresu un miega trūkumu.

Bērniem

Olas ir mikroelementu avots organisma augšanai un attīstībai, tā veselīgai veidošanai. Tajās ir daudz lecitīna, kas ir labvēlīgs asinsrites un nervu sistēmām, normālai tauku vielmaiņai un pareizai pilnvērtīgai vitamīnu uzsūkšanai.

Vārītas olas bērna uzturā var sākt ieviest jau no 8 mēnešiem. Jāsāk ar ceturtdaļu dzeltenuma un pat, ja nav alerģisku reakciju, pirmajā dzīves gadā šo devu nepalielināt. Mazulim olu var dot 2–3 reizes nedēļā.

Nevajadzētu steigties dot baltumu, jo tieši tas ir galvenais alergēnu avots. Līdz gadam ieteicams atturēties no tā lietošanas. Pēc gada sasniegšanas baltumu var pakāpeniski ieviest uzturā un palielināt kopējo porciju līdz pusei olas 2–3 reizes nedēļā.

Ja parādījusies alerģiska reakcija, jāvēršas pie ārsta pēc konsultācijas. Atkārtoti olu vajadzētu mēģināt dot tikai no pusotra gada.

Vai, zaudējot svaru, drīkst ēst vārītas olas

Diēta ir stress organismam. Tam īsā laikā jāatbrīvojas no liekā svara, vienlaikus neciešot no tā. Tievēšana nedrīkst kaitēt organismam. Tas nozīmē, ka vielmaiņa nedrīkst tikt traucēta. Tauku nogulsnes, kas izzūd, ir jāaizstāj ar stipriem muskuļiem, un tas nav iespējams bez olbaltumvielām.

Olas viegli uzsūcas, ir ļoti barojošas un veselīgas, tieši tāpēc diētu laikā ieteicams uz tām likt uzsvaru.

Ļoti labs būs brokastis no vārītām olām, kas organismam dos daudz derīgu vielu un mundrumu. Olas paēdinās un sniegs enerģiju. Tās labi der kā uzkodas diētas laikā.

Vārītas olas medicīnā

Bagātīgais ķīmiskais sastāvs un tā komponentu veiksmīgā kombinācija ļauj olām cīnīties ar daudzām kaitēm. Ne tikai tautas, bet arī tradicionālā medicīna iesaka noteikti iekļaut olas savā uzturā vairāku veselības problēmu gadījumā.

Cukura diabēta gadījumā

Holesterīns, kas atrodams olās, ir «labs» un ir pieļaujams cilvēkiem, kuri slimo ar cukura diabētu.

Diabētiķi bieži cieš no blakusslimībām, tāpēc viņiem ir nepieciešams viss vitamīnu komplekss no vārītām olām. Turklāt viņu uzturs ir nabadzīgs daudzo ierobežojumu dēļ, un olas to var lieliski dažādot.

Pētījumi pierādījuši, ka regulāra olu lietošana uzlabo apetīti, sāta sajūta iestājas ātrāk, kas ir svarīgi arī cilvēkiem ar šo slimību. Jo diabēta gadījumā bieži ir laba apetīte. Un izsalkuma brīdī ir liels kārdinājums apēst kaut ko neatļautu, kas ar olām nenotiek – tās neatstāj nepietiekamas ēšanas sajūtu.

Olas labvēlīgi ietekmē aizkuņģa dziedzera darbību, kas ir atbildīga par insulīna ražošanu.

Holesterīna patēriņa limits diabētiķiem ir zemāks nekā veseliem cilvēkiem, tāpēc viņi var ēst tikai 1 olu dienā.

Svarīgi: vārītu olu glikēmiskais indekss — 48 vienības.

Pankreatīta gadījumā

Pacientiem ar pankreatītu ir nepieciešams pietiekams olbaltumvielu daudzums organismā: tās regulē aizkuņģa dziedzera sekrēcijas funkciju un palīdz tā audiem atjaunoties.

Olas noteikti ir vajadzīgas slimajam dziedzerim, bet tas nespēj tikt galā ar tik taukiem bagātu produktu kā vesels. Tāpēc pankreatīta saasināšanās periodā nevar ēst vārītas olas. Un pēc tam svarīgi neēst vairāk par vienu gabalu nedēļā.

Gastrīta gadījumā

Gastrīts ir kuņģa slimība, un tāpat kā ar citām kuņģa-zarnu trakta patoloģijām, ar to nevar tikt galā tikai ar medikamentiem – nepieciešama diēta. Pareizam uzturam gastrīta gadījumā jāsatur daudz olbaltumvielu, aminoskābju un vitamīnu. Tieši to olas var piedāvāt. Turklāt šīs slimības gadījumā nav ieteicams lietot cietus un stingrus produktus, tāpēc vārītas olas kalpos arī kā lielisks ēdienkartes dažādojums.

Tā kā priekšroka tiek dota mīkstai un šķidrai pārtikai, olas labāk vārīt maisiņā vai mīksti vārītas. Daudzums, ko var lietot pacienti ar gastrītu, neatšķiras no normas veseliem cilvēkiem.

Pret aizcietējumiem

Liels patērētā proteīna daudzums var pasliktināt zarnu evakuācijas funkciju. Savukārt olas ir bagātīgs olbaltumvielu avots. Bet izraisīt aizcietējumus vai tos pastiprināt var tikai cieti vārītas olas. Ja vāra mīksti, tās var turpināt ēst pa 1 gabalam dienā, pat sastopoties ar tādu problēmu kā aizcietējums, bet tikai pēc ārsta atļaujas.

Podagras gadījumā

Diēta pacientiem ar podagru, tāpat kā daudzi ārstnieciskie «galdi», izslēdz lielu daudzumu produktu, kas var pasliktināt stāvokli. Tādēļ organisms var nesaņemt nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus. Bet olas, par laimi, podagras gadījumā drīkst ēst, un to lietošanai nav nekādu ierobežojumu: tie paši 2 gabali dienā, vārīti jebkurā veidā.

Cilvēkiem ar podagru ir kategoriski aizliegts būt ar lieko svaru. Olas nepievieno kilogramus, kas ir ļoti noderīgi.

Kolīta gadījumā

Zarnu kolīts var būt dažādu veidu un var pavadīt caureja vai aizcietējums. Ja kolīts ir ar caureju, tad cieti vārītas vistas olas noteikti jābūt uzturā. Olas pieder pie tiem produktiem, kas normalizē izkārnījumus un nomierina zarnas.

Kā jau iepriekš minēts, tās ir bagātas ar olbaltumvielām, kas dažkārt var veicināt aizcietējumu. Izkārnījumu traucējumu gadījumā šī īpašība nāks tikai par labu.

Savukārt zarnu kolīta gadījumā ar aizcietējumiem labāk izslēgt olas no ēdienkartes, neskatoties uz to lietderīgumu. Slimības remisijas periodos ir atļauts lietot 1 olu dienā, kas pagatavota mīksti vārīta, bet tas obligāti jāsaskaņo ar ārstējošo gastroenterologu.

Aknām

Aknu slimību gadījumā obligāti jāapspriež iespēja lietot uzturā vārītas olas ar hepatologu. Fakts ir tāds, ka tās ir labvēlīgas aknām, palīdz tām attīrīties no toksīniem un ir bagātas ar tām nepieciešamajām aminoskābēm. Bet dažu fibrozes un cirozes gadījumā stingri ierobežo dzīvnieku olbaltumvielu lietošanu.

Piemēram, dekompensētas cirozes gadījumā aknas nespēj pārstrādāt amonjaku, tām ir kontrindicēts proteīns. Bet alkoholiskās cirozes gadījumā olbaltumvielu līmenis asinīs pazeminās, un tas ir jāsaņem ar pārtiku pēc iespējas vairāk.

Hemoroidu gadījumā

Ārstējot hemoroīdus, ir ļoti svarīgi normalizēt pacienta izkārnījumus. Nekāda ārstēšana nedos pozitīvu rezultātu, ja aizcietējums pastāvīgi izraisīs vēnu sasprindzinājumu un pasliktinās asinsriti zarnās, bet caureja – veicinās pastāvīgu sāpošās vietas kairinājumu un baktēriju vairošanos. Tāpēc vārītas olas pie izkārnījumu problēmām hemoroīdu gadījumā tiek lietotas tāpat kā pie zarnu kolīta. Pie caurejas var ēst "cieti vārītas" olas, bet pie aizcietējumiem tās nav ieteicamas vispār saasināšanās periodos. Remisijas periodos tās var ēst ne vairāk kā 1 gabalu mīksti vārītu.

Holecistīta gadījumā

Holecistīta gadījumā (gan akūtā, gan hroniskā) no uztura tiek izslēgti visi produkti, kas var pārmērīgi noslogot kuņģa-zarnu traktu. Un olas, kā jau zināms, pastiprina aizkuņģa dziedzera sekrēcijas funkciju un veicina aktīvāku enzīmu veidošanos. Tāpēc holecistīta gadījumā tās drīkst ēst ne biežāk kā 3 reizes nedēļā, turklāt tikai mīksti vārītas, vēlams tikai vienu dzeltenumu.

Saindēšanās gadījumā

Vārītas olas, tāpat kā daudzi citi produkti, ir smagas saindēšanās novājinātam organismam. Tikai no sestās dienas pēc ārstēšanas sākuma uzturā var ieviest tvaicētu omleti, bet vārītas olas atļautas tikai pēc 3 nedēļām.

Kaitējums un kontrindikācijas

Olas var nodarīt kaitējumu veselībai, ja cilvēkam ir kontrindikācijas to lietošanai:

• alerģija;
• gremošanas trakta orgānu slimības, kas norit akūtā formā;
• vairogdziedzera slimības;
• bērnu vecums līdz 8 mēnešiem.

Olas, pat ja tās ir nopirktas veikalā, vienmēr rūpīgi jāmazgā zem tekoša ūdens vai ar ziepju šķīdumu, kā arī jāpārbauda – uz tām nedrīkst būt nekādu plaisu. Tas ir svarīgi, jo salmonelozes baktēriju pašā olā nav, tās atrodas čaumalā. Caur plaisām salmonella var iekļūt olā.

Vārītas olas saindēšanās simptomi

Ar vārītām olām var saindēties, ja nav ievēroti uzglabāšanas apstākļi vai tām nav veikta pietiekama termiskā apstrāde, ja ir inficēšanās ar salmonelozi.

Vārītu olu saindēšanās simptomi ir tādi paši kā saindēšanās ar citiem pārtikas produktiem:

• slikta dūša (var būt ar vemšanu);
• drebuļi, paaugstināta ķermeņa temperatūra;
• vājums, reibonis;
• spazmatiskas sāpes vēdera rajonā;
• caureja vai aizcietējums;
• galvassāpes;
• redzes pasliktināšanās, apziņas apduļķošanās, neskaidra runa;
• sausums mutē.

Atklājot pat dažus vieglākos simptomus no šī saraksta, nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība!

Cik ilgi var uzglabāt vārītu olu ledusskapī

Vārītas olas ar veselu nebojātu čaumalu istabas temperatūrā telpā var uzglabāt ne ilgāk kā trīs dienas, ja čaumala ir bojāta – ne ilgāk kā divas. Ievietotas ledusskapī, olas tur viegli uzglabājas 20 dienas.

Vai var sasaldēt?

Saldēt var tikai atsevišķi vārītus dzeltenumus, jo olbaltumviela pēc sasaldēšanas un atkausēšanas kļūst “gumijas” un nederīga lietošanai uzturā.

Dzeltenumus atdala no baltumiem un uzmanīgi ievieto traukā ar ūdeni. Pēc tam liek uz uguns un uzvāra. Tiklīdz ūdens uzvārās, trauku noņem no uguns un pārklāj ar vāku uz 15 minūtēm. Pēc tam dzeltenumus pārliek caurdurī. Kad ūdens pilnībā notek, tos var salikt traukā un ievietot saldētavā.

Kā saprast, ka ola ir sabojājusies

Noteikt, vai ola ir svaiga vai sapuvusi, var ar šādiem veidiem:

1. Apskatīt čaumalu. Svaigu olu čaumala ir raupja un matēta, savukārt bojātu olu – gluda un spīdīga. Ja čaumala ir vietām mīksta un padodas pirksta spiedienam vai uz tās parādās plankumi, tad ola noteikti ir sapuvusi.
2. Pietuvināt pie spožas lampas. Ja pret spēcīgu gaismas avotu olā būs redzamas aptumšotas vietas, tad tā jau ir bojāta.
3. Sakratīt. Sapuvušai olai tās saturs stipri šūposies.
4. Pagriezt. To vajag nolikt uz virsmas (vēlams līdzenas) un likt griezties ap savu asi. Bojāta ola griežas ilgāk nekā svaiga. Taču šāds paņēmiens ne vienmēr ir piemērots, jo tikai vairāku olu salīdzinošā analīze parādīs, kuras ir svaigas un kuras nav. Bet ko darīt, ja ir tikai viena ola? Izmantot citas metodes.
5. Ielikt ūdenī. Glāzē ar parastu tīru ūdeni svaiga ola vienmēr gulēs apakšā, bet bojāta – peldēs virspusē. Ja tā stāv uz dibena vertikāli, tad tās derīguma termiņš ir beidzies un to nevajadzētu lietot uzturā.

Kā pareizi novārīt olas

Mīksti vārītas

Mīksti vārītas olas var pagatavot divos veidos:

1. Ievietot traukā ar aukstu ūdeni un uzvārīt uz lielas uguns. Tiklīdz ūdens uzvārās, samazināt uguni līdz vidējai un vārīt vēl 2 minūtes.
2. Siltas olas ievietot jau uzvārītā ūdenī uz 1 minūti. Pēc tam trauku noņemt no uguns un pārklāt ar vāku uz 5 minūtēm.

Cieti vārītas

Cieti vārītu produktu vāra tāpat kā pirmajā veidā mīksti vārītām olām, tikai uz vidējas uguns 7–8 minūtes. Bet ne vairāk par 10, citādi baltums kļūs ciets, bet dzeltenums – pelēks.

Pošēta ola

Pošēta ola ir ola, kas novārīta bez čaumalas. Šāds tradicionāls franču ēdiens, lai arī ir diezgan neparasts, tiek pagatavots ļoti vienkārši.

Ūdeni katlā uzkarsē, bet neuzvāra. Pievieno sāli pēc garšas un 1–2 ēdamkarotes etiķa (litra katlam pietiks ar vienu). Uzkarsētajā ūdenī ar šīm piedevām ielej iepriekš saplēstu olu. Tiklīdz baltums sāk baltēt un aptvert olu, to izņem ar caurduma karoti, iegremdē aukstā tīrā ūdenī, lai noskalotu etiķi, un izliek uz papīra salvetes, lai viss ūdens iesūktos tajā. Viss – pošēta ola ir gatava. To var ēst kā patstāvīgu ēdienu, vai arī likt uz sviestmaizēm. Dažas zupu un salātu receptes paredz izmantot tieši šādas vārītas olas.

Mikroviļņu krāsnī

Lai pagatavotu mikroviļņu krāsnī olas čaumalā, jāņem karstumizturīga trauks un jāizliek tās uz dibena (obligāti tikai vienā rindā). Pēc tam traukā jāielej tik daudz ūdens, lai tas būtu apmēram 1 cm virs olām. Var izmantot verdošu ūdeni. Pievienot ēdamkaroti galda sāls.

Lai šādi pagatavotu cieti vārītas olas, tās jātur mikroviļņu krāsnī pie vidējas jaudas 12 minūtes. Lai iegūtu mīksti vārītas olas, jāiestata vājš režīms un jāgaida apmēram 7–8 minūtes. Verdoša ūdens izmantošana samazina vārīšanas laiku uz pusi.

Lai pagatavotu olas bez čaumalas, jāatdala dzeltenumi no baltumiem un jāievieto atsevišķos karstumizturīgos traukos, kas iepriekš ieziesti ar sviestu. Dzeltenumu plēvītes noteikti jāpārdur. Katru trauku no augšas cieši jāpārklāj ar pārtikas plēvi.

Mikroviļņu krāsns jāiestata uz vidēju vai zemu jaudu. Viena baltuma pagatavošanas laiks ir aptuveni 1 minūte, diviem – 2 utt. Tie jāizņem no krāsns nedaudz nepagatavoti un jāļauj tiem “nonākt” istabas temperatūrā. Viens dzeltenums tiek vārīts pusminūti, gatavojot vairākus, laiks arī palielinās divas, trīs reizes utt. Dzeltenumu vāra līdz gatavībai, bet pēc tam tam arī jānostāv pāris minūtes – tā tas būs garšīgāks. Sālīt olas šādā pagatavošanas veidā vajag jau gatavas.

Multivārītājā

Olas multivarkā vāra tieši tāpat kā uz plīts:

• liek multivarkas apakšā un aplej ar aukstu ūdeni tā, lai tās pārklātu;
• ieslēdz režīmu ēdienu pagatavošanai tvaikā;
• cieti vāra 10 minūtes, mīksti – 5.

Kāpēc vārītas olas slikti tīrās

Vieglāk tīrās olas, kas nav pirmā svaiguma tiešā nozīmē. Runa, protams, nav par bojātām olām, bet gan par tām, kas nogulējušas 1–2 nedēļas. Tikko no vistas izdētas olas vienmēr tīrās no čaumalas visgrūtāk. Noslēpums ir tāds, ka laika gaitā iekšējā gaisa kamera palielinās, un vārīšanas laikā tur izveidojušais tvaiks atdala (stumj) saturu no čaumalas.

Olas ar marķējumu “D” uz čaumalas ir diētisks produkts. Pie tādām pieder olas, kas ir ne vecākas par septiņām dienām. Pēc šī termiņa beigām jebkura diētiska ola pēc noklusējuma kļūst par galda olu. Tāpēc jāpatur prātā, ka produkts ar šo burtu uz tā apvalka tīrīsies diezgan slikti.

Kāpēc vārīta ola uzpeld

Vārītai olai mainās baltuma un dzeltenuma blīvums, mainās to konsistence, un puga (gaisa dobuma) izmērs palielinās. Satura apjoms ir mazāks nekā jēlai olai, un turklāt ir palielināta gaisa kamera, kas liek tai peldēt uz virsmas, neļaujot nogrimt dibenā.

Vai var uzsildīt vārītas olas mikroviļņu krāsnī

Vārītu olu mikroviļņu krāsnī var uzsildīt tikai pēc tam, kad tā ir nomizota no čaumalas. Pēc 30–50 sekunžu sildīšanas ar vidēju jaudu tā būs karsta. Bet ola čaumalā izlidos gabalos. Ne vienmēr, bet trešdaļā gadījumu tieši tā notiek, tāpēc labāk neriskēt. Pēc vārīšanas iekšpusē veidojas dobumi ar ūdeni. Pēc sildīšanas krāsnī ūdens tajos nevārās, bet pie mazākā čaumalas bojājuma uzreiz pārvēršas tvaikā, kas izraisa “sprādzienu”. Dzeltenuma temperatūra šādas sprādziena brīdī sasniedz 100 grādus, kas var izraisīt ādas un gļotādu apdegumus, nokļūstot uz ķermeņa.

Ko var pagatavot no vārītām olām: receptes

Vārītas olas var ēst kā patstāvīgu ēdienu, vienkārši sālītas vai pievienojot nedaudz skābā krējuma vai majonēzes. Bet ir arī ļoti daudz recepšu dažādiem garšīgiem ēdieniem ar tām sastāvā.

Pildījums lavašam

6 cieti vārītas olas sajauc ar 3 ēdamkarotēm majonēzes, 2 ēdamkarotēm sasmalcinātu sīpolu un pievieno garšvielas pēc garšas (piparus, sāli, papriku, kaltētus ķiplokus u.c.). 4 plātsmaizes lapas apcep līdz zeltainai garoziņai. Uz tām liek pa 2 ceptām bekona strēmelēm, dažas salātu lapas, pusi gurķa, sagrieztu gredzenos vai iegarenās šķēlēs, un ceturto daļu olu maisījuma. Plātsmaizi sarullē rulonī, pēc tam tas ir gatavs lietošanai.

Salāti

Ļoti garšīgi salāti sanāks, ja sajauc glāzi speltas, 3 ēdamkarotes sēklu (parastu saulespuķu), 60 g svaigu vai kaltētu tomātu, ķekaru spinātu, 50 g olīvu un 3 vārītas olas. Olas un tomātus sagriež nelielos gabaliņos, spinātus vienkārši saplēš ar rokām, salātus garšo ar balzamiko etiķi, ķiplokiem un medu.

Uzkoda

Vārītas olas pārgriež uz pusēm un no tām izņem dzeltenumus. Tos sasmalcina ar dakšiņu kopā ar majonēzi, sāli, pipariem un zaļumiem. Precīzu proporciju nav: jāvadās pēc maisījuma konsistences (tai jābūt kā kartupeļu biezenim) un savām garšas vēlmēm. Piemēram, var pievienot sinepes vai ķiplokus, papriku vai zaļos sīpolus. Ja masa kļūst pārāk bieza, to var nedaudz atšķaidīt ar saulespuķu vai olīveļļu, skābo krējumu vai majonēzi. Iegūto pildījumu liek atpakaļ olu baltumu pusītēs un rotā ar zaļumiem. Šis ēdiens ir ļoti garšīgs, sātīgs un skaists.

Marinētas olas

Nomizotas vārītas olas uz nakti iemērc sālījumā: glāze ābolu etiķa, puse smalki sagrieztas vidējas bietes, tējkarote piparu graudiņu un tējkarote sāls. Pēc tam olas pārgriež un gatavo pildījumu tāpat kā iepriekšējā receptē. Tikai šajā gadījumā olu baltumu pusītes būs rozā un ar pikantu garšu.

Skotu stilā

Maltā gaļa sajauc ar garšvielām pēc garšas, kā kotletēm. Pēc tam gatavo gaļas maisījumu sadala mazās bumbiņās, katra sver 100–120 g, un tajās ietin veselas vārītas olas. Katru gaļas bumbiņu ar olu apviļā miltos, iemērc olā, tad apviļā rīvmaizē un liek uz pannas. Cep tās 3 minūtes no katras puses, pēc tam cep 5 minūtes cepeškrāsnī 150–180 grādu temperatūrā. Šādas olas sauc par Skotu stilā pagatavotām olām.

Īru salāti

200 g konservētu zaļo zirnīšu, 2 gurķi, 2 tomāti, 4 vārītas olas, 1 sīpols, 150 g siera, majonēze un garšvielas pēc garšas. Visu sagriež, sajauc, garšo ar majonēzi un rotā ar zaļumiem. Īru salāti ir gatavi lietošanai.

Kā ātri notīrīt vārītas olas

Pastāv vairāki noslēpumi, kas palīdz ātri nomizot vārītas olas no čaumalas:

1. Pēc vārīšanas tās uzreiz iegremdē ledus ūdenī uz 10–15 minūtēm. Šeit darbojas vienkāršs fizikas likums par vielu izplešanos un saraušanos augstu un zemu temperatūru ietekmē. No aukstā ūdens olas saturs nedaudz saraujas, un tā nolobās vieglāk.
2. Pirms vārīšanas sākuma ūdenī pievieno tējkaroti sodas. Tā paaugstinās olas pH līmeni, kas novērsīs plēves stipru pielipšanu pie olbaltumvielas, un to viegli notīrīs bez plīsumiem.
3. Atdzisušai vārītai olai izdurt divus caurumus augšā un apakšā, kuru izmērs ir kā neliela monēta. Šajos caurumos noņemt čaumalu. Pēc tam spēcīgi iepūst augšējā caurumā (kas atrodas olas šaurajā daļā). Bet tam būs nepieciešama patiešām spēcīga elpa, smēķētājiem šāds paņēmiens nebūs pa spēkam.
4. Nenotecināt visu ūdeni pēc vārīšanas, bet atstāt apmēram 1 cm apakšā. Olas atstāt turpat un pārklāt katlu ar vāku. Pēc tam vairākas minūtes enerģiski to kratīt ar straujām rotācijas kustībām. Čaumala saplaisās un daļēji pati atdalīsies no olām. Bet tā, kas paliks uz tām, ļoti viegli noņemsies, jo zem tās nokļuvis pietiekami daudz ūdens, lai olbaltumviela atdalītos.
5. Ja jānomizo nevis vairākas olas, bet tikai viena, var pielāgot iepriekšējo metodi ar katlu. Ņemt biezu sienu glāzi, tajā ievietot olu, ieliet ūdeni. No augšas glāzi cieši nosegt ar plaukstu un enerģiski sakratīt.

Vai dzīvniekiem drīkst dot vārītas olas

Dzīvnieku organisms maz atšķiras no cilvēka, un tam vajag pietiekamā daudzumā tos pašus mikroelementus, vitamīnus un aminoskābes. Iekšējie orgāni un sistēmas ir pakļauti slimībām, to simptomatika ir identiska. Tāpēc vārītu olu lietošana uzturā dzīvniekiem ir nepieciešama, tāpat kā cilvēkiem. Normu parasti aprēķina veterinārārsts, ņemot vērā dzīvnieka svaru, uzturu un šķirni.

Interesanti fakti par olām

1. Vista var dēt olas arī patstāvīgi, bez gaiļa līdzdalības. Lai radītu vienu olu, tai nepieciešama aptuveni viena diennakts. Gadā viena vista izdēj ap 300 olu.
2. Ir olas ar vairākiem dzeltenumiem. Lielākais atrastais skaits ir deviņi.
3. Katru gadu cilvēce visā pasaulē apēd gandrīz 600 miljardus olu.
4. Otrā oktobra piektdiena – Pasaules olu diena.
5. Visvairāk olu pašlaik tiek saražots Ķīnā.
6. Olas čaumala nav cieta un 'akla' – tā uz savas virsmas satur apmēram 17 000 mikroskopisku poru, kas nav redzamas cilvēka acij.
7. Olas ļoti spēcīgi uzsūc jebkādas svešas smakas.
8. Vienīgi viena ola spēj dot cilvēka organismam 12% diennakts olbaltumvielu normas.
9. Daudzās pasaules valstīs ir izveidoti pieminekļi olām.
10. Senajā Grieķijā ola tika uzskatīta par dabas pamatu, visa dzīvā priekšteci. Tās attēls bija miera simbols.
11. Ginesa rekordu grāmatā ir fiksēts gadījums, kad vīrietis vienā reizē apēda 144 olas. Tas notika jau 1910. gadā, bet joprojām neviens nav spējis pat pietuvoties viņa rekordam. No pašreizējā gadsimta rekordistiem līderē ir sieviete, kura apēda 65 gabalus.
12. Ungārijā tika pagatavota olu kultenis no 5 000 olām. Tas svēra 300 kg.
13. Bet vislielāko omleti pagatavoja Madrides pavārs. Viņš izmantoja arī 5 000 olu, bet citu sastāvdaļu dēļ gatavā ēdiena svars pārsniedza 599 kg.
14. Arī vistu vidū ir rekordistes. Kubas vista izdēja olu, kas sver 148 g, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk par standarta svaru – 50 g. Bet tās Baltkrievijas 'māsa' izdēja olu, kas sver 160 g.
15. Mazākā ola pasaulē svēra mazliet mazāk par 10 g.
16. Atšķirība derīgumā starp brūnām un baltām olām ir mīts. Čaumalas krāsa nekādi neietekmē derīgo vielu daudzumu olā. Baltas vistas dēj baltas olas, bet brūnas – ar tumšu čaumalu.
17. Ola tiks uzglabāta ilgāk, ja to noliks ar asu galu uz leju.
18. Rekordu olu tīrīšanā uzstādīja divi pavāri, septiņarpus stundu laikā notīrot vairāk nekā divpadsmit ar pusi tūkstošus olu. Viņi to darīja ar tausti, jo abi bija neredzīgi.
19. Kristieši krāso vārītas olas Lieldienu svētkos, bet Ķīnā tās krāso ar sarkanu pārtikas krāsvielu, kad piedzimst bērns. Sarkanā krāsa tiek uzskatīta par laimīgu, un ķīnieši tic, ka šāds rituāls nesīs bērnam veiksmi nākotnē.
20. Ja Jūs paturat svaigu olu divas diennaktas tīrā galda etiķī, tā kļūs par īstu 'lēcēju'. To neizdosies saplēst, pat nometot no liela augstuma.
21. Visražīgākais putns pasaulē ir dējējvista.
22. Olas bieži sastopamas arī senajās mitoloģiskajās teikās. Piemēram, bazilisks saskaņā ar nostāstiem dzimst no vistas olas, kuru vista izdēja bez gaiļa. Tajā nav dzeltenuma. Pēc tam to jāizperē čūskai vai krupim – tas dos dzīvību mītiskai būtnei.
23. Visi zina Alfrēdu Hičkoku, bet maz kurš zina, ka viņš līdz drebuļiem papēžos baidījās no parastām vistas olām. Patiešām, medicīnā pastāv šāda fobija. To sauc par ovofobiju, un tā ir bailes no visiem ovāliem priekšmetiem.
24. Uz olu izmēru ietekmē daudzi faktori: temperatūra, apgaismojums utt. Bet parasti viss ir daudz vienkāršāk: jo vecāka vista, jo lielākas tās olas.
25. Visvairāk olu ēd Meksikā: uz vienu cilvēku nāk vairāk nekā 20 kg olu gadā.
26. Dažreiz vista var izdēt olu ar dubultu čaumalu. Visbiežāk ar to 'grēko' leghornas šķirnes vistas.
27. Ķīnā rada mākslīgas olas: to čaumala tiek izgatavota no kalcija karbonāta, bet baltums un dzeltenums – no želatīna un krāsvielām. Šādu olu ražošana maksā ievērojami mazāk nekā dabisko. Bet tās nenes nekādu labumu cilvēkam. Šobrīd pasaulē akūti pastāv cīņas pret šādu olu kontrabandu problēma.

Vārītu olu foto