Mīksti vārītas olas: derīgās īpašības un kontrindikācijas
Olu ieguvumi, tāpat kā jebkuru citu pārtikas produktu, ir atkarīgi no tā, cik daudz un kādā veidā tās tiek patērētas. Debates par šādu produktu nerimst. Tie, kas ievēro "vieglu" uzturu, uzskata, ka olas dzeltenumā ir daudz holesterīna, tāpēc tās būtu jāizslēdz no uztura. Var atstāt tikai olbaltumvielu daļu, kurai ir zems kaloriju saturs, bagātīgs vitamīnu un minerālvielu sastāvs, kā arī aminoskābju klātbūtne. Attiecībā uz olbaltumvielām tas viss ir pareizi, tomēr dzeltenumiem ir arī labvēlīgas īpašības. Holesterīns, kas biedē daudzus, patiešām tajos ir, taču tas iedarbojas pilnīgi citādi nekā dzīvnieku holesterīns.
- Kā atšķiras mīksti vārīta ola no cieti vārītas olas
- Kuras olas ir veselīgākas: cieti vārītas vai mīksti vārītas
- Sastāvs un kaloriju saturs
- Kā mīksti vārītas olas ir noderīgas
- Vispārējais ieguvums
- Sievietēm
- Vīriešiem
- Grūtniecības laikā
- Zīdīšanas periodā
- Bērniem
- Svara samazināšanai
- Mīksti vārītas olas medicīnā
- Cukura diabēta gadījumā
- Pankreatīta gadījumā
- Gastrīta gadījumā
- Pret aizcietējumiem
- Kaitējums un kontrindikācijas
- Cik ilgi var uzglabāt mīksti vārītas olas
- Cik ilgi vārīt mīksti vārītas olas
- Vistas olas
- Paipalu olas
- Zosu olas
- Kā notīrīt mīksti vārītas olas
- Interesanti fakti par olām
Kā atšķiras mīksti vārīta ola no cieti vārītas olas
Atšķirība starp šiem ēdienu veidiem ir atšķirīgs pagatavošanas laiks un gatavā produkta konsistence. Tā, mīksti vārīta ola tiek vārīta divas līdz trīs minūtes, un dzeltenumam ir šķidra struktūra. Savukārt cieti vārītai olai pagatavošanai nepieciešamas līdz desmit minūtēm. Šāda produkta dzeltenums kļūst ciets.

Kuras olas ir veselīgākas: cieti vārītas vai mīksti vārītas
Mīksti vārītu olu pagatavošana ietver apstrādes veidu, kas nepārsniedz trīs minūtes. Tiek uzskatīts, ka šādā termiskā apstrādē produktā saglabājas visas labvēlīgās īpašības. Attiecībā uz cieti vārītu olu jāatzīmē, ka nav ieteicams to vārīt ilgāk par desmit minūtēm. Pretējā gadījumā tā kļūs gumijota pēc garšas un, turklāt, tajā var sākt veidoties kaitīgi elementi.
Ja salīdzina abus šos produktus, var secināt, ka gan cieti vārītām, gan mīksti vārītām olām ir gandrīz vienāds kaloriju saturs un tām ir raksturīgas tās pašas labvēlīgās sastāvdaļas. Mīksti vārītas olas šķidrais dzeltenums ne visiem patiks. Cieti vārītas olas var izmantot kā sastāvdaļu salātiem vai kā patstāvīgu ēdienu.
Sastāvs un kaloriju saturs
Mīksti vārīta ola ir bagāta ar daudziem vitamīniem un minerālvielām. Tajā ir:
- A vitamīns – veicina redzes saglabāšanu un imunitātes stiprināšanu.
- B1 vitamīns – piedalās ogļhidrātu vielmaiņā.
- B2 vitamīns – sintezē antivielas, kas nodrošina šūnu elpošanu.
- B5 vitamīns – palīdz novērst depresīvu stāvokli, piedalās ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņā.
- B6 vitamīns – nodrošina sālsskābes ražošanu, uzlabo olbaltumvielu un tauku uzsūkšanos.
- B12 vitamīns – novērš anēmijas attīstību, nodrošina normālu gremošanu.
- Vitamīns D – produkta sastāvā atbild par kalcija-fosfora vielmaiņu, aizsargā pret osteoporozes rašanos.
- Vitamīns H – palīdz nervu sistēmai strādāt normālā ritmā.
- PP – atjauno kuņģa sulas sekrēciju, aizsargā pret dermatītu parādīšanos.
Mīksti vārītas olas minerālo sastāvu veido fosfors, kas piedalās vielmaiņā, kalcijs, kas uztur kaulaudu veselību, sērs, kas nepieciešams olbaltumvielu veidošanai. Produktā ir arī jods, kas palīdz sintezēt vairogdziedzera hormonus, un dzelzs, kas ražo hemoglobīnu un nodrošina skābekļa transportu organismā. Turklāt ir atrastas tādas vielas kā cinks, molibdēns un citas.
Vistas olas, kas vārīta mīksti, kaloriju saturs ir 159 kcal uz 100 gramiem produkta.
Kā mīksti vārītas olas ir noderīgas
Vispārējais ieguvums
Visvairāk olu produktu patērētāji baidās no augsta holesterīna līmeņa. Jā, tas tajās ir, tomēr tas atšķiras no dzīvnieku tauku holesterīna un pozitīvi ietekmē organismu. Pateicoties šai vielai, tiek normalizēta šūnu membrānu darbība.
Eksistē 'sliktais' un 'labais' holesterīns, un abiem jābūt cilvēka organismā. Svarīgi, lai starp tiem saglabātos līdzsvars, jo šī viela veic dzīvībai svarīgas funkcijas un pat uzņemas citu elementu darbu. Piemēram, ja kalcija organismā ir ļoti maz, tā funkcijas var veikt tieši holesterīns. Tas tiek diezgan ātri sadalīts. Pateicoties fosfolipīdiem, kas atrodas produkta dzeltenumā, notiek liekā holesterīna šķīdināšana. Rezultātā organisms gūst nenovērtējamu labumu. Piemēram, ādas bojājumu gadījumā ātrāk notiek reģenerācijas process.
Sievietēm
Olas dzeltenuma vērtība sieviešu pusei ir tā, ka tas satur lielu daudzumu holīna, kas aizsargā šūnu ārējo apvalku no iznīcināšanas. Zinātnieki ir pierādījuši, ka regulāra divu mīksti vārītu olu lietošana katru dienu samazina krūts vēža rašanās iespējamību.
Augstais dzelzs saturs dzeltenumā ir nepieciešams sievietes organismam menstruāciju laikā. Tajā ir arī atrasts D vitamīns, kas īpaši nepieciešams sievietēm, kuras kāda iemesla dēļ nevar regulāri uzturēties svaigā gaisā.
Vistas olas baltums ir olbaltumvielu avots, kas tiek sagremots pat labāk nekā svaiga gaļa. Šāda produkta īpašība nodrošina organismam ātru un kvalitatīvu piesātinājumu. Amerikāņu pētnieki atklāja, ka divas vārītas olas brokastīs palīdz ātrāk atbrīvoties no liekā svara.
Vīriešiem
Mīksti vārītas olas ir noderīgas arī vīriešiem. Pirmkārt, šāds produkts palīdz veidot muskuļu audus, samazinot zemādas taukus un palielinot muskuļus. Olās ir veselīgie tauki, kas var paaugstināt cilvēka izturību. Tie arī veicina testosterona hormona ražošanas palielināšanu, kas labvēlīgi ietekmē vīrieša dzimumdzīvi un saglabā prostatas veselību.
Lielākā daļa vīriešu cieš no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, tāpēc vīrieši mirst daudz agrāk nekā sievietes. Regulāra vārītu olu iekļaušana uzturā palīdzēs aizsargāt organismu no trombu veidošanās, insulta un infarkta attīstības.
Grūtniecības laikā
Grūtniecības plānošanas periodā un augļa iznēsāšanas laikā ieteicams lietot uzturā mīksti vārītas olas, jo tās satur ievērojamu daudzumu folskābes, kas nepieciešama normālai augļa augšanai un attīstībai. Turklāt šādi produkti satur daudzas citas noderīgas vielas, kas spēj aizsargāt topošās māmiņas organismu no dažādām slimībām.
Zīdīšanas periodā
Vārītu olu lietošana uzturā spēj atbalstīt jaunās māmiņas un viņas mazuļa veselību, jo tās satur D vitamīnu. Tas aizsargā bērna organismu no rahīta attīstības, nodrošina kalcija uzsūkšanos, kā arī uzlabo pašas sievietes matu un ādas stāvokli. Dzelzs šāda ēdiena sastāvā paaugstina hemoglobīna līmeni gan bērnam, gan māmiņai. Antibakteriālās vielas sastāvā aizsargā mazuļa un sievietes organismu no dažādām baktērijām.
Olā esošais holesterīns ir nepieciešams zīdainim, jo tas veicina imūnsistēmas un hormonālā fona veidošanos. Mātes piens kļūst barojošāks. Lietojot vārītu olu, var rasties daži veselības traucējumi, kas saistīti ar izkārnījumu traucējumiem, sliktu dūšu, alerģisku rinītu, bronhiālo astmu. Šādu produktu uzturā zīdīšanas laikā jāievieš pakāpeniski, novērojot bērna reakciju, turklāt sākt var pāris mēnešus pēc dzemdībām.
Bērniem
Mīksti vārītas olas sastāvdaļas ir svarīgas bērna organisma augšanai un attīstībai. Tajās ir liels daudzums uzturvielu, kuru labums ir nenovērtējams. Olbaltumvielā ir aminoskābes, kas paaugstina smadzeņu darbību, attīsta dzimumšūnas, uzlabo vielmaiņu un stiprina organisma aizsargapvalku.
Olas dzeltenumā ir lecitīns, kas nepieciešams asinsradei un nervu sistēmas darbībai.
Ar olas dzeltenumu bērnu var iepazīstināt 7–8 mēnešu vecumā. Olbaltumvielu bērnu uzturā jāievieš pēc gada, jo tā var izraisīt alerģisku reakciju.
Svara samazināšanai
Vārītas olas, kas apēstas kopā ar dzeltenumu, ir uzticams palīgs cīņā ar lieko svaru. To galvenā loma ir palīdzēt pārvarēt izsalkuma sajūtu. Augstais olbaltumvielu saturs padara produktu ļoti sātīgu, turklāt to kaloriju saturs ir diezgan zems.
Turklāt ola spēj sadedzināt kalorijas, jo olbaltumvielu sagremošanai nepieciešams vairāk enerģijas nekā tauku un ogļhidrātu pārstrādei. Olbaltumviela veicina muskuļu veidošanos. Šis produkts arī novērš pēkšņus glikozes un insulīna lēcienus asinīs, kas noved pie tauku uzkrāšanās.
Olu ēdieniem noteikti jābūt svara zaudētāju uzturā. Tajos ir atrasts liels daudzums holīna, kas aptur tauku uzsūkšanos un stimulē tauku nogulšņu sadedzināšanu.
Mīksti vārītas olas medicīnā
Jēlas olas tiek izmantotas medicīnā, ārstējot apdegumus, stipru klepu, bronhītu un pat pneimoniju. Mīksti vārītas olas saglabā visas šīs derīgās īpašības, jo termiskā apstrāde šajā gadījumā ir nenozīmīga un neietekmē tās.

Ola ir viena no vērtīgākajām pārtikas precēm, ko izmanto diētiskā uztura sastādīšanai dažādu slimību gadījumā.
Cukura diabēta gadījumā
Vārītas olas var lietot uzturā pacienti ar cukura diabētu, bet to skaits nedrīkst pārsniegt divus gabalus. Brokastīs var apēst vienu mīksti vārītu olu. Vienlaikus ar šādu ēdienu nevajadzētu ēst sviestmaizi ar sviestu. Tas saistīts ar to, ka, lai arī mērenā daudzumā, dzīvnieku izcelsmes sviestā tomēr ir holesterīns, kas ir bīstams diabētiķiem.
Pankreatīta gadījumā
Pie tādas slimības kā pankreatīts ārsti iesaka lietot uzturā mīksti vārītas olas, jo tieši šī pagatavošanas metode tiek uzskatīta par drošāko un labvēlīgi ietekmē gremošanas procesus un gremošanas dziedzera funkciju normalizēšanu. Šāda ēdiena pagatavošana paredz olu iegremdēšanu verdošā ūdenī uz trim minutēm, ne vairak, ar to pietiek, lai olbaltumviela sarecētu. Šo ēdienu pēc vēlēšanās var sadalīt un lietot uzturā tikai olbaltumu.
Paipalu olas var ēst pilnībā, tikai tam būs nepieciešama atbilstoša termiskā apstrāde. Ceptas olas ir kontrindicētas, jo tās rada slodzi aizkuņģa dziedzerim un var izraisīt slimības sasinājumu.
Gastrīta gadījumā
Gastrīts ar dažādu skābuma pakāpi pieļauj olu lietošanu, bet tikai tad, ja tās ir pagatavotas mīksti vārītas. Ārsti iesaka apēst ne vairāk kā divus līdz trīs gabalus nedēļā. Ja slimība ir hroniskā formā, ēdiens jāgatavo šādi: vispirms nomazgāt produktus ūdenī, pēc tam ievietot traukā ar ūdeni. Kad šķidrums uzvārās, turpināt vārīšanu divas minūtes.
Pret aizcietējumiem
Bieži vien speciālistu viedokļi par to, kādā veidā vislabāk lietot olas, atšķiras. Daži uzskata, ka vitamīni un minerālu savienojumi produktā var saglabāties tikai neapstrādātā stāvoklī un termiskās apstrādes laikā tiek iznīcināti. Citi uzstāj, ka neapstrādāts produkts var būt ļoti bīstams veselībai. Šādā gadījumā labāk izmantot minimālu termisku apstrādi ēdiena pagatavošanai, kas saglabās neapstrādāta, obligāti svaiga produkta derīgās sastāvdaļas, bet tajā pašā laikā nogalinās patogēnos mikroorganismus.
Cilvēkiem, kas cieš no aizcietējumiem, ieteicams lietot uzturā ne vairāk par 1–2 mīksti vārītām olām, lai nepasliktinātu stāvokli.
Kaitējums un kontrindikācijas
Tā kā, iegūstot mīksti vārītu olu, nenotiek pietiekama augstas temperatūras iedarbība, pastāv risks saslimt ar tādu slimību kā salmoneloze. Lai aizsargātu organismu no zarnu traucējumiem, rūpīgi jāmazgā gan rokas, gan pašas olas. Jāvāra noteiktu laiku atkarībā no tā, kuras putna olas tiek izmantotas.
Ir zināms, ka vistu olās ir daudz holesterīna, kas izraisa daudzas slimības. Protams, ja katru dienu apēd piecas olas, holesterīna līmenis organismā ievērojami palielināsies. Ja tomēr ievēro speciālistu ieteikumus, nekādu problēmu nebūs. Ja cilvēkam ir paaugstināts holesterīns un viņam ir ieteikta īpaša diēta svara samazināšanai, viņš var lietot uzturā tikai olu baltumu.
Cukura diabēts ir slimība, kas prasa mērenu patērējamo olu daudzumu.
Ļoti bieži tieši olas izraisa alerģiskas reakcijas, īpaši bērnībā. Ja pēc šāda produkta lietošanas parādās nepatīkamas sekas, tā lietošana jāierobežo; var arī noņemt olu baltumu vai mēģināt aizstāt vistu olas ar paipalu olām. Ja arī tas nepalīdz, šis produkts pilnībā jāizslēdz no uztura.
Vistu olas, kas pagatavotas mīksti vārītas, apvieno gan labvēlīgās, gan kaitīgās īpašības, tāpēc svarīgi tās lietot pareizā daudzumā.
Cik ilgi var uzglabāt mīksti vārītas olas
Pagatavojot šādu ēdienu, olas dzeltenums paliek pilnībā neapstrādāts, tāpēc pat ledusskapī to var uzglabāt ne ilgāk kā divas diennaktis. Pēc šī laika produkts ir bīstams saindēšanās dēļ, tāpēc, ja šādas olas ir ilgi stāvējušas ledusskapī, no to lietošanas labāk atteikties.
Mīksti vārītas olas ieteicams uzglabāt kopā ar čaumalu. Uzglabāšanai labāk izmantot nevis ierīces durvis, bet īpašu pārtikas trauku. Olas ar jēlu dzeltenumu nav ieteicams ņemt līdzi ceļojumā.
Lai pagarinātu olu derīguma termiņu, čaumala jāapstrādā ar augu eļļu vai jāvāra tās ar sīpolu mizu piedevu. Ja produkts ir kļuvis tumšāks vai tam ir nepatīkama smaka, no tā noteikti jāatbrīvojas.
Cik ilgi vārīt mīksti vārītas olas
Šāda ēdiena pagatavošanai jāizmanto tikai svaigi produkti. Lai pārbaudītu olu svaigumu, tās jāievieto traukā ar aukstu ūdeni. Ja tās nogrimst dibenā, tas nozīmē, ka tās ir svaigas. Ja olas ir pacēlušās uz ūdens virsmas, tad tās jau ir sabojājušās un tās nevajadzētu lietot uzturā.

Vistas olas
Mīksti vārīta ola tiek pagatavota ar dažādām metodēm. Piemēram, to var ievietot aukstā ūdenī, likt uz uguns un vārīt trīs līdz četras minūtes pēc šķidruma vārīšanās sākuma. Šādu variantu sauc par auksto ievietošanu.
Ir vēl viens variants, kad olas iegremdē jau verdošā ūdenī un vāra tikai vienu minūti. Šāda termiskā apstrāde tiek saukta par karsto ievietošanu. Pēc vārīšanas olas ieteicams atstāt karstajā šķidrumā vēl uz dažām minūtēm.
Paipalu olas
Pielietojot auksto ievietošanu, paipalu mīksti vārītas olas vāra vienu līdz divas minūtes uz lielas uguns.
Zosu olas
Lai pagatavotu zosu olas ar mīkstu dzeltenumu, katlā jāielej ūdens un jāliek to uz nelielas uguns. Pēc tam uzmanīgi ievietojiet olas šķidrumā tā, lai olu čaumala neplaisātu. Ūdenim pievienojiet nedaudz sāls. No vārīšanās brīža vārīšanai jānotiek desmit minūtes. Pēc šī laika karstais ūdens jānolej un olas jāpārlej ar aukstu šķidrumu.
Jāatzīmē, ka svaigas olas jāvāra piecas minūtes ilgāk nekā tās, kas jau kādu laiku glabātas ledusskapī.
Kā notīrīt mīksti vārītas olas
Lai notīrītu no čaumalas olu, kas pagatavota ar mīkstu dzeltenumu, viegli jāuzsit pa tās virsotni ar karoti; tā var būt speciāla vai vienkāršākā ierīce. Daži ir pieraduši uzsist pa platāko daļu, bet daži uzskata, ka daudz vieglāk ir tīrīt olu no asākās puses. Ja izmanto karoti vai nazīti, čaumalu var noņemt no abām pusēm. Vairākas reizes gar olu jāuzsit tā, lai pārplēstu tās virsotni. Pēc tam jānoņem čaumalas gabaliņi, izmantojot karoti, vai arī jātīra ar rokām. Var iespiest karoti telpā starp olu un čaumalu, lai būtu vieglāk to izdarīt.
Šim nolūkam var izmantot speciālas šķēres. Šādu šķēru gredzens jāuzliek uz olas asās daļas. Šai ierīcei ir rokturi, tās galā ir gredzens apļa formā, šis gredzens tiek uzlikts uz olas šaurās puses. Pēc tam ir jāsaspiež rokturi. Tad šķēru apaļā daļa tiek pagriezta ap produktu. Tas ļaus pārgriezt čaumalu pa visu apkārtmēru. Ar šādām šķērēm var atdalīt apmēram 1,5 cm no olas augšdaļas. Dažreiz čaumala atdalās kopā ar šo ierīci, bet dažos gadījumos papildus ir jāizmanto karote vai jātīra produkts ar pirkstiem.
Interesanti fakti par olām

- Pastāv īpaša dējējvistu šķirne, kas gada laikā izdēj apmēram trīs simtus olu. Lai izdētu vienu olu, putnam nepieciešams vairāk nekā diennakts. Šādas vistiņas var dēt pat bez tēviņa līdzdalības.
- No vienas strausa olas var iegūt tādu pašu daudzumu olu kulteni kā tad, ja izmantotu 25 vistas olas.
- Bieži vien vienā olā var atrast vairākus dzeltenumus. Zināms, ka lielākais to skaits, kas atrasts vienā olā, ir deviņi.
- Pastāv Pasaules olu diena. Šie «svētki» tiek atzīmēti oktobra vidū.
- Lai iegūtu cieti vārītu strausa olu, tā jāvāra apmēram divas stundas.
- Vidēja izmēra olu čaumalas virsmā ir 17 tūkstoši sīku poru, caur kurām olās var iekļūt dažādas smakas. Tieši šī iemesla dēļ šādu produktu ieteicams uzglabāt tālāk no dažādām smakām.
- Dažās valstīs ļoti populārs ir ēdiens «baluts». Tas ir vārīta pīles ola, kurā jau ir izveidojies auglis ar apspalvojumu, skrimšļiem un knābi.
- Ķīnā ir iemācījušies mākslīgi ražot olas. Šāda produkta čaumala tiek izgatavota no kalcija karbonāta, kā rezultātā tā kļūst raupja un spīdīga. Olbaltumvielu iegūšanai izmanto želatīnu un pārtikas krāsvielu.
- Dažās pasaules valstīs atrodas pieminekļi olām.
- Šokolādes olas «Kinder Surprise» parādījās Itālijā pagājušā gadsimta beigās.
«Svarīgi: visa informācija vietnē ir sniegta tikai informatīvos nolūkos. Pirms kādu ieteikumu lietošanas konsultējieties ar attiecīgās jomas speciālistu. Ne redakcija, ne autori neuzņemas atbildību par jebkādu iespējamo kaitējumu, ko var nodarīt materiāli.»
