Šķīstošā kafija: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Šķīstošā kafija ir viens no populārākajiem dzērieniem. Tomēr attiecībā uz šo produktu pastāv daudz mītu – gan par tā kaitīgumu, gan par ieguvumiem. Tāpēc dzēriena īpašības ir vērts aplūkot sīkāk.

Kā un no kā tiek gatavota šķīstošā kafija

Pretēji izplatītajam maldīgajam uzskatam, šķīstošo kafiju tomēr ražo no dabīgām izejvielām, proti, no grauzdētiem kafijas koka graudiem. Pastāv dažādas tās ražošanas tehnoloģijas. Izejvielas vai nu pakļauj sasaldēšanas žāvēšanai, vai arī izmanto sausās izsmidzināšanas tehnoloģiju. Rezultātā iegūst šķīstošu pulveri vai granulas. Pēc garšas šis dzēriens ir tuvs dabīgajai kafijai. Bet tā ražošanā dažkārt speciāli samazina kofeīna saturu, bet dažkārt ievada tā sintētisko aizstājēju. Tātad pēc ķīmiskā sastāva šie dzērieni tomēr atšķiras viens no otra.

Sugas

Pastāv trīs galvenie produkta veidi:

1. Kafija pulvera veidā. Ražojot šo veidu, grauzdētos kafijas graudus vispirms samaļ līdz gandrīz pulvera stadijai, tad tie nokļūst īpašā iekārtā, kur to praktiski uzvāra, izlaižot šķidruma pilienus vakuuma apstākļos. Pēc tam notiek momentāna kafijas daļiņu žāvēšana. Pēc tam izejviela pārvēršas ļoti smalka maluma pulverī. Šis veids tiek uzskatīts par vislētāko.
2. Granulētā kafija. To ražo no pulverveida izejvielām, kuras atkārtoti mitrina ar tvaiku. Rezultātā atsevišķas sīkas daļiņas salīp granulās. Šāda ražošanas tehnoloģija veicina ātrāku kafijas šķīšanu, tomēr tās garša un aromāts pasliktinās, kas neliedz granulētajam veidam būt dārgākam.
3. Sublimēto kafiju ražo pēc citas tehnoloģijas (tā tiks apskatīta tālāk). Galu galā tajā saglabājas sākotnējās izejvielas garša un aromāts. Šis ir visdārgākais kafijas veids.

Tādējādi kafijas veidi savā starpā atšķiras ne tikai pēc cenas un garšas īpašībām, bet arī pēc ražošanas tehnoloģijas. Turklāt augstākas izmaksas ne vienmēr ir arguments par labu konkrēta produkta izvēlei.

Kā maltā kafija atšķiras no šķīstošās

Būtībā tie ir pilnīgi atšķirīgi produkti, kas atšķiras gan ražošanas tehnoloģijas, gan aromāta un garšas īpašību ziņā, ko nosaka atšķirīgais kofeīna un citu vielu saturs.

Iepriekš tika apskatītas galvenās šķīstošās kafijas ražošanas tehnoloģijas. Ar maltu kafiju viss ir pavisam savādāk. Tās ražošanai ņem kafijas koka augļus, grauzdē graudus un samaļ tos īpašā aparātā. Turklāt mūsdienu iekārtas ļauj iegūt dažāda maluma kafiju – no smalkas līdz rupjai. Nekādu citu apstrādi izejvielas vairs neiziet, kas palīdz saglabāt kafijas graudu sākotnējo sastāvu, ieskaitot ēteriskās eļļas.

Maltās kafijas garša ir atkarīga no tā, no kādiem izejmateriāliem tā ražota un kā tā tika grauzdēta. Aptuveni 70% no kopējā ražošanas apjoma veido arabika. Pārējo veido robusta, kas atšķiras ar augstāku kofeīna saturu.

Izejvielas maltajai kafijai var būt dažādas grauzdēšanas pakāpes. Espresso pagatavošanai nepieciešama kafija ar tumšāko grauzdēšanas pakāpi, ko sauc par itāļu. Pēc tam krāsas dilstošā secībā seko franču, vīnes un skandināvu (visgaišākā). Šķīstošajai kafijai šāds izejvielu grauzdēšanas pakāpju skaits nav paredzēts.

Ar ko atšķiras sublimētā kafija no šķīstošās

Sublimētā kafija ir augsto tehnoloģiju produkts. Tā saglabā dabīgās kafijas krāsu un nokrāsu, bet iziet diezgan sarežģītu apstrādi, kas ļauj no tās iegūt šķīstošu dzērienu. Bet tā atšķiras no citiem veidiem ar ražošanas tehnoloģiju. Tā izgatavošanai kafijas graudus no paša sākuma samaļ burtiski putekļu stāvoklī, pēc tam šīs izejvielas, sajaucot ar ūdeni, tiek sasaldētas. Pēc atdalīšanas no šķidruma tiek iegūtas sava veida kafijas plāksnes, kuras atkal sasmalcina. Kafija saglabā savu garšu un aromātu, turklāt tai netiek pievienots kofeīns, krāsvielas, aromatizētāji. No visiem iepriekš minētajiem dzēriena veidiem šī opcija tiek uzskatīta par visveselīgāko – pēc maltās kafijas, protams.

Kura kafija ir labāka: šķīstošā vai maltā

Šķīstošajai kafijai ir tikai divas priekšrocības – tās pagatavošanas ātrums un ilgāks glabāšanas termiņš. To nosaka fakts, ka ražošanas procesā izejvielas zaudē savas ēteriskās eļļas, kas palielina derīguma termiņu, bet negatīvi atspoguļojas garšas un aromāta īpašībās.

Daudzi uzskata, ka galvenais šķīstošās kafijas trūkums ir tieši saistīts ar to – ka tā garšas ziņā ievērojami atpaliek no maltās kafijas. Tomēr patiesībā galvenais trūkums ir tas, ka ražotāji cenšas novērst šo atšķirību un produktam pievieno mākslīgus aromatizētājus un ēteriskās eļļas. Pat vislabākās pulvera vai granulu kafijas garša joprojām atšķiras no maltās, īpaši, ja runa ir par lētākām šķirnēm. Tajā pašā laikā daudzas ķīmiskās sastāvdaļas vismaz nevar saukt par veselīgām. Un cilvēkiem ar gremošanas orgānu patoloģijām tās pat var kaitēt, jo stimulē kuņģa sulas izdalīšanos, un gastrīta gadījumā tas ievērojami pasliktina slimības gaitu.

Lai gan šķīstošā kafija procentuāli satur mazāk kofeīna, dzēriens bieži vien ir rūgts. Tas izskaidrojams ar to, ka šī produkta ražošanai tiek izvēlētas apzināti zemākas kvalitātes izejvielas, jo labākos graudus pārdod veselus. Dažkārt ražotāji izmanto burtiski ražas atliekas, kas mazina pat no visdārgākās tehnoloģijas – sublimācijas – iegūtās priekšrocības. Papildus pašam kofeīnam praktiski visas labvēlīgās sastāvdaļas no šķīstošās kafijas tiek noņemtas jau ražošanas sākumposmos.

Maltā kafija tiek uzskatīta par veselīgāku, jo tā nesatur nekādas ķīmiskās piedevas, un tā mazāk ietekmē kuņģa sulas izdalīšanos nekā šķīstošais dzēriens. Tomēr ne viss ir tik vienkārši.

No otras puses, kvalitatīva šķīstošā kafija satur mazāk kofeīna nekā maltā – 60–80 mg vienā tasē, kamēr tradicionālajā atkarībā no izejvielu īpašībām un pagatavošanas veida ir līdz 80–150 mg. Tas ir svarīgi cilvēkiem, kas ir jutīgi pret kofeīnu.

Turklāt dabīgā maltā kafija satur vielu kafestolu. Tas nomāc mehānismus, kas regulē 'sliktā' holesterīna līmeni asinīs. Maltās kafijas, kas satur kafestolu, lietošana paaugstina holesterīna līmeni vidēji par 8% pusmūža vīriešiem, par 10% sievietēm, bet gados vecākiem cilvēkiem šis rādītājs var būt pat lielāks. Kafestols ir atrodams kafijas eļļās. Ražojot šķīstošo kafiju, šīs eļļas tiek noņemtas, un kafestols šajā produktā ir sastopams nenozīmīgā daudzumā. Tātad no šī viedokļa šķīstošais dzēriens ir pat veselīgāks.

Sastāvs un kaloriju saturs

Produkta enerģētiskā vērtība ir zema. Ja runājam par dzērienu, kas pagatavots bez cukura un piena, tad šķīstošās kafijas tasē ir tikai 1 kcal.

Dabīgās kafijas ķīmiskais sastāvs nav pilnībā izpētīts. Ir zināms, ka tajā ir vairāk nekā divi tūkstoši vielu, turklāt tās ir ne tikai ogļhidrāti, eļļas, organiskās skābes, bet arī dažādi vitamīni, minerālvielas un olbaltumvielas. Tomēr šķīstošās kafijas ķīmiskais sastāvs ir daudz pieticīgāks. Kofeīna tajā ir aptuveni 2,8%, ogļhidrātu – apmēram 1,8%, un trigonellīna – 4,5%. Pēdējā viela ir sastopama arī dabīgajā kafijā. Šis alkaloīds ir viens no daudzajiem savienojumiem, kas atbild par dzēriena aromātu. Visbeidzot, šķīstošajā kafijā ir dekstrīns – apmēram 5%, bet tā loma ir tikai tāda, ka tas palīdz labāk uzņemt atsevišķus elementus.

Attiecībā uz labvēlīgajām vielām – šķīstošajā kafijā, kaut arī mazākā daudzumā, ir fosfors un nātrijs, kas nepieciešami normāliem vielmaiņas procesiem, PP vitamīns, daži B grupas vitamīni un antioksidanti, kas palērina novecošanās procesus. Un pat produkta pulverveida paveids var saturēt līdz 4% ūdens.

Dzēriena sastāvs ir jālasa ļoti uzmanīgi, jo daži ražotāji šķīstošās kafijas ražošanai izmanto arī ogļskābi, sintētiskus kafijas eļļu aizstājējus, krāsvielas un stabilizatorus.

Ar ko šķīstošā kafija ir noderīga

Vispārējais ieguvums

Lai gan šķīstošā kafija satur mazāk kofeīna un citu aktīvo sastāvdaļu, tās tomēr atrodas šajā dzērienā, kas ietekmē tā īpašības:

• koncentrēšanās spēju uzlabošana;
• kognitīvo spēju pastiprināšana;
• klīniskās depresijas attīstības novēršana;
• zarnu peristaltikas normalizēšana.

Tika veikti arī pētījumi, ka kofeīns (pat mākslīgais, ko dažreiz pievieno šķīstošajam dzērienam) samazina ķermeņa masu. Zinātnieki uzskata, ka tas stimulē enerģijas patēriņu, vielmaiņas procesus un nomāc apetīti.

Sievietēm

Salīdzinoši nesen vairākās valstīs vienlaikus tika veikti plaša mēroga pētījumi, kuros piedalījās vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku. Rezultātā tika iegūti negaidīti rezultāti. Izrādījās, ka kafija (arī šķīstošā) samazināja vēža slimību attīstības risku, bet tikai daiļā dzimuma pārstāvēm. Runājot par konkrētiem skaitļiem, tām sievietēm, kuras izdzer līdz trim tasēm šķīstošās kafijas dienā, ievērojami samazinās nāves risks no vēža un sirds un asinsvadu slimībām.

Turklāt šis dzēriens, atšķirībā no dabīgās kafijas, mazākā mērā izskalo kalciju. Tāpēc sievietēm menopauzes periodā, kad palielinās osteoporozes attīstības risks, ieteicams dzert tieši šķīstošo dzērienu.

Vīriešiem

Iepriekš minētie pētījumi atklāja arī, ka šķīstošā kafija pozitīvi ietekmē vīriešu veselību. Tomēr interesanti, ka stiprā dzimuma pārstāvjiem kofeīns lielākā mērā ietekmē oksitocīna izdalīšanās procesu. Tas ir tā sauktais laimes hormons, ko ražo hipotalāms. Tas ne tikai regulē enerģijas metabolismu, bet arī samazina klīniskās depresijas attīstības risku. Tātad vīriešiem, kuri regulāri lieto šķīstošo kafiju, ne tikai samazinājās depresijas risks, bet kopumā tika reģistrēts mazāk sirds un asinsvadu slimību gadījumu, ko izraisījis emocionālais stāvoklis.

Jāatzīmē arī, ka vīrieši, kuri izdzer līdz trim tasēm kafijas dienā, ir mazāk pakļauti sociālajai agresijai, pašnāvībām un destruktīviem ieradumiem. Tomēr ikdienas kofeīna norma nedrīkst pārsniegt 400 mg dienā, un, ņemot vērā, ka cilvēks to saņem no dažādiem dzērieniem un produktiem, ar kafiju nevajadzētu pārspīlēt.

Grūtniecības laikā

Pētījumi ir parādījuši, ka kofeīns grūtniecības laikā viegli iekļūst caur hematoplacentāro barjeru un nonāk augļa asinīs. Visas embrija dzīvības uzturēšanas sistēmas vēl tikai attīstās, tāpēc šī viela vienkārši nevar pareizi uzsūkties organismā. Pastāv teorija, ka tas var izraisīt bērna piedzimšanu ar samazinātu svaru.

Tajā pašā laikā daudzas topošās māmiņas izjūt nepieciešamību pēc kofeīna, bez kura jūt vājumu un spēka zudumu. Šādā gadījumā jāvadās pēc PVO ieteikumiem, saskaņā ar kuriem labāk lietot šķīstošo kafiju, kas satur mazāk kofeīna nekā dabīgā. Maksimālā šīs vielas deva šādos gadījumos ir 100 mg dienā, proti, divas mazas tases šī dzēriena būs vairāk nekā pietiekami, bet ar nosacījumu, ka sieviete atteiksies no citiem kofeīna avotiem (koka-kolas, šokolādes, melnās un zaļās tējas).

Zīdīšanas periodā

Kamēr bērns nav sasniedzis trīs mēnešu vecumu, barojošajai māmiņai būs pilnībā jāatsakās no kafijas un citiem kofeīna avotiem. Pēc tam pakāpeniski var iekļaut iemīļoto dzērienu savā uzturā. Bet regulāri to labāk nelietot, tikai laiku pa laikam atļaujot sev tasi šķīstošās kafijas. Un jebkurā gadījumā rūpīgi jāseko, kā uz šo dzērienu reaģē mazulis. Ja bērns kļūst kaprīzs, izrāda nervozitāti, parādās izsitumi uz ādas, no šķīstošās kafijas būs jāatsakās. Labāk tad to aizstāt ar cigoriņiem.

Bērniem

Daudzi mazuļi sniedzas pēc aromātiskā dzēriena. Un, ja bērns 5–6 gadu vecumā iedzer dažus malkus šķīstošās kafijas, nekas briesmīgs nenotiks. Galu galā šis dzēriens satur mazāk kofeīna nekā dabīgā kafija, un turklāt dod labumu – piemēram, uzlabo koncentrēšanos un atmiņu, palielina fizisko izturību un reakcijas ātrumu. Ir pierādīts arī, ka šķīstošā kafija aktivizē gremošanas orgānu darbību un pat var mazināt alerģijas lēkmes.

Tomēr visas šīs priekšrocības var tikt iznīcinātas tām negatīvajām sekām, kādas var būt regulārai kafijas lietošanai. Jo īpaši tas var izvadīt no organisma kalciju, kas ir īpaši svarīgs augšanas periodā. Turklāt šis dzēriens var negatīvi ietekmēt hormonālo fonu, jo bērna endokrīnā sistēma vēl darbojas nestabili. Bērniem ar paaugstinātu jutību pret kofeīnu rodas uzbudināmība, aizkaitināmība, var būt histērijas lēkmes. Kafija ietekmē arī sirds ritmu.

Šādas neviennozīmīgas ietekmes dēļ uz organismu nav ieteicams iekļaut kafiju bērnu uzturā līdz 14 gadu vecumam. Pat jaunākajiem skolēniem var atļaut ne vairāk kā dažus malkus dzēriena. Bet, tā kā bērns vēlas uzvesties tāpat kā pieaugušie, viņam var piedāvāt cigoriņu dzērienu kā alternatīvu.

Svara samazināšanai

Pats par sevi šķīstošā kafija ir mazkaloriju dzēriens. Dietologi neiebilst pret tā iekļaušanu uzturā, bet tikai bez cukura un piena, kas ievērojami pasliktina tā garšas īpašības.

Zinātne ir pierādījusi, ka šķīstošās kafijas lietošana aktivizē aizkuņģa dziedzera darbību. Tas nozīmē, ka organisms palielina insulīna ražošanu. Šis hormons ir svarīgs ne tikai cilvēkiem, kuri cieš no cukura diabēta. Tas ir atbildīgs par ķermeņa tauku rezervju uzkrāšanu. Jo vairāk tā tiek ražots un jo labāk tas uzsūcas, jo mazāk tauku nogulsnēsies problēmzonās.

Visbeidzot, ir jāatzīmē, ka šķīstošajai kafijai ir izteikta diurētiska iedarbība. Tas palīdz izvadīt no organisma lieko šķidrumu un mazināt tūsku, sekmē atbrīvošanos no liekajiem kilogramiem. Turklāt, kā jau iepriekš minēts, kofeīns nomāc apetīti un aktivizē vielmaiņas procesus.

Pat šķīstošais dzēriens satur antioksidantus, kas ne tikai pagarina organisma jaunību, bet arī uzlabo asinsvadu stāvokli. Tomēr kafija nevar būt diētas pamats. Dienā var izdzert tikai 2–3 tases dzēriena, lai uzturētu sevi formā. Lai samazinātu svaru, jāizdzer līdz 4 tasēm, bez cukura un piena.

Šķīstošā kafija ar pienu: ieguvumi un kaitējums

Attiecībā uz šķīstošo kafiju ar pienu mediķiem nav viennozīmīga viedokļa. No vienas puses, piens samazina uzņemamā kofeīna daudzumu. Tāpēc šķīstošo kafiju ar pienu var dzert cilvēki, kas cieš no arteriālās hipertensijas – dzēriens nepaaugstinās spiedienu. No otras puses, piens neitralizē kofeīna asinsvadus paplašinošo iedarbību, tāpēc cilvēki ar hipotensiju tieši nesaņems vēlamo efektu. Šāda kafija nespēs uzmundrināt, gluži pretēji, dažiem cilvēkiem tā izraisīs miegainību.

Īpašu kaitējumu kafija ar pienu nenodarīs. Bet jāatzīmē, ka tā traucēs svara zaudēšanai. Šādā veidā dzēriens pat nedaudz samazinās vielmaiņas procesu ātrumu. Turklāt tas attiecas arī uz gadījumiem, kad tam pievieno vājpienu, jo tā ieguvumi drīzāk ir izplatīts maldīgs priekšstats, ko sen jau kliedējuši dietologi.

Šķīstošā kafija medicīnā

Ilgu laiku oficiālā medicīna nebija labvēlīga šķīstošajai kafijai, jo tika uzskatīts, ka tajā ir vairāk kofeīna nekā dabīgajā. Pēc tam tika pierādīts, ka šis rādītājs ir ievērojami zemāks, un kopumā kofeīns kombinācijā ar citām vielām, kas atrodas šajā dzērienā, nes vairāk labuma nekā kaitējuma.

Cukura diabēta gadījumā

Pēdējos gados ir veikti vairāki pētījumi par kafijas ietekmi uz otrā tipa cukura diabētu. Sākumā zinātnieki uzskatīja, ka šķīstošais dzēriens neietekmēs insulīna ražošanu tāpat kā tradicionālais, jo satur mazāk kofeīna. Bet turpmākie pētījumi parādīja, ka uz insulīna ražošanu un uzsūkšanos ietekmē viss vielu komplekss, kas atrodas kafijā. Un pat šķīstošais dzēriens, kas ir izgājis dekofeīnizācijas procesu (tas ir, no tā mākslīgi izņemts kofeīns), samazina diabēta attīstības risku vairāk nekā par 30%, ja cilvēks dienā izdzers 4 tases.

Svarīgi: Šķīstošās kafijas glikēmiskais indekss ir no 50 līdz 60 vienībām.

Pankreatīta gadījumā

Tā kā šķīstošajā dzērienā esošās vielas palielina aizkuņģa dziedzera aktivitāti, tas var izraisīt slimības saasinājumu. Tātad pankreatīta gadījumā šķīstošo kafiju nekādā veidā nedrīkst lietot.

Gastrīta gadījumā

Gastrīta gadījumā ar pazeminātu skābumu kafija pat ir noderīga ar to, ka veicina kuņģa sulas ražošanu. Bet citā slimības formā, ko pavada paaugstināts skābums, tā ir kontrindicēta tā paša iemesla dēļ.

Podagras gadījumā

Teorētiski kafija nesatur purīnus, kas izraisa šīs slimības attīstību. Tomēr daudz kas ir atkarīgs no tā, kā šis produkts ir ražots. Daži ražotāji, kas izmanto nevis sasaldēšanu, bet izejvielu karsēšanu līdz augstām temperatūrām, ir spiesti vēlāk atjaunot iznīcināto kofeīnu. Šim nolūkam viņi izmanto tā sintētisko analogu, kas ražots no ksantīna un urīnskābes, kas negatīvi ietekmē vielmaiņas procesus un izraisa podagras saasinājumu.

Šķīstošā kafija kosmetoloģijā

Tā kā šķīstošā kafija satur mazāk derīgu vielu, to kosmetoloģijā izmanto retāk nekā maltu kafiju. Bet tai ir ērtāka forma masku pagatavošanai, tāpēc dažreiz to izmanto mājas kosmētikas līdzekļos.

Sejai

No šķīstošās kafijas gatavo liftinga masku, kas savelk ādu un koriģē sejas ovālu. Tam būs nepieciešami 75 g šķīstošā dzēriena, 100 g cukura, 5 g kanēļa pulvera, 50 g kokosriekstu eļļas (to pārdod aptiekās un parfimērijas veikalos). Eļļu karsē uz lēnas uguns, neuzvārot, tad pievieno pārējās sastāvdaļas un samaisa ar koka lāpstiņu. Kad tās pilnībā izšķīdušas, maisījumu atdzesē līdz pieņemamai temperatūrai un uzklāj uz sejas un kakla ādas ar vieglām masējošām kustībām. Masku atstāj uz 20 minūtēm, pēc tam noskalo ar siltu ūdeni.

Matiem

Matu stiprināšanai uz 1 tējk. šķīstošās kafijas ņem divus jēlus dzeltenumus, 2 ēdamk. konjaka, 1 tējk. rīcineļļas un 1 ēdamk. karsta ūdens. Kafiju aplej ar ūdeni, tad sajauc ar pārējām sastāvdaļām un uzklāj uz mitriem matiem uz 15–20 minūtēm, pēc tam nomazgā ar šampūnu.

Kaitējums un kontrindikācijas

1. Regulāri lietojot, šķīstošā kafija var pasliktināt dzelzs uzsūkšanos no pārtikas produktiem. Tāpēc šis dzēriens ir kontrindicēts anēmijas gadījumā.
2. Tā lietošana lielos daudzumos izraisa nervu sistēmas izsīkumu. Lieta tāda, ka kombinācijā ar vielām, kas atrodas šķīstošajā dzērienā, kofeīns organismā aizkavējas nevis 2–3 stundas, bet trīsreiz ilgāk. Tas ievērojami paaugstina nervu sistēmas uzbudināmību. Turklāt tas var izraisīt atkarības attīstību.
3. Kafijas ietekmes dēļ uz kuņģa sulas veidošanos un aizkuņģa dziedzera darbību, dzēriens ir kontrindicēts kuņģa-zarnu trakta iekaisuma slimībās, tostarp pankreatīta, gastrīta, kolīta, čūlas u.c. gadījumā.
4. Kofeīnu nesaturošā šķīstošā kafija satur etilacetātu un dihlormetānu – lielā daudzumā tie ir toksiski.

Kā izvēlēties un uzglabāt šķīstošo kafiju

Jāpērk tikai pazīstamu ražotāju produkcija, iepriekš izpētot sastāvu un pārliecinoties, ka tajā nav sintētisku komponentu. Iepakojumam jābūt neskartam.

Šķīstošo kafiju ieteicams uzglabāt vai nu tumša stikla burkā, lai saules gaisma neizraisītu oksidācijas procesus, vai arī skārda traukā. Jebkurā gadījumā vākam ir cieši jānoslēdzas, lai aromāts neiztvaikotu. Trauks jāglabā sausā un vēsā vietā. Nekādā gadījumā nedrīkst kafiju ņemt ar mitru karoti – īpaši tas attiecas uz pulverveida formu, jo tā sacepsies blīvos kunkuļos.

Kā pagatavot šķīstošo kafiju

Šķīstošās kafijas pagatavošanas process ir ļoti vienkāršs. Ņem 1 tējk. šī dzēriena un aplej ar glāzi verdoša ūdens, pēc tam samaisa. Ja vēlas, dzērienu var padarīt koncentrētāku, izmantojot uz pusi mazāku šķidruma daudzumu.

Kā pareizi dzert šķīstošo kafiju

Šķīstošā kafija jāgatavo saskaņā ar ražotāja norādījumiem un jādzer tādā daudzumā, kādu iesaka PVO.

Cik daudz var dzert dienā

Kopējā kofeīna norma dienā pieaugušam cilvēkam ir 400 mg, bet pusaudzim – 100 mg. Taču no šī daudzuma var pagatavot dažādu tilpumu kafiju. Vispārīgi runājot, ievērojot ražotāja norādījumus, pusaudži dienā var izdzert 1–2 kafijas tases, bet pieaugušie – 3–4.

Vai var dzert naktī un tukšā dūšā

Šķīstošo kafiju naktī ārsti neiesaka dzert, jo tā iedarbojas stimulējoši un var radīt miega traucējumus. Savukārt tukšā dūšā šo dzērienu nav ieteicams lietot, jo tas izraisa pastiprinātu kuņģa sulas izdalīšanos.

Vai drīkst dzert termiņa beigušos šķīstošo kafiju

Pat šķīstošais dzēriens satur taukvielas, kas pēc derīguma termiņa beigām oksidējas. Tāpēc īpašas briesmas organismam tas nerada, taču ir iespējama atbilstoša gremošanas sistēmas reakcija – piemēram, meteorisms vai caureja. Kopumā termiņā beigusies šķīstošā kafija vienkārši būs negaršīga. Pat pirms derīguma termiņa beigām, ja vāks nav cieši noslēgts, tā zaudē garšu un aromātu. Ko lai saka par gadījumiem, kad no pagatavošanas brīža ir pagājuši jau divi gadi!

Labākās šķīstošās kafijas šķirnes

Atšķirībā no dabīgās kafijas, šajā gadījumā patērētājs ne vienmēr zina, kādas izejvielas izmantotas dzēriena ražošanā. Un jau nemaz nav zināms, kāda šķirne kafijas pupiņu izmantota tā pagatavošanā (vai tā bijusi maisījums, t.i., šķirņu jaukšana).

Par vienu no labākajām šī segmenta zīmoliem tiek uzskatīts Egoiste Noir, jo zīmols izmanto saldēšanas žāvēšanas tehnoloģiju, saglabājot dabisko garšu un aromātu. Arī izejvielas sākotnēji tiek atlasītas kvalitatīvas. Vēl viens dzēriens, kas ražots ar sublimācijas tehnoloģiju, ir Carte Noire Classic, un zīmols apliecina, ka tam tiek atlasīta tikai labākā arabika. Abi zīmoli atšķiras ar salīdzinoši augstu cenu.

No lētajiem dzērieniem kvalitatīvu šķīstošo kafiju ar sublimācijas metodi ražo Jacobs ar zīmolu Millicano.

Kā krāsot olas ar šķīstošo kafiju

Šo krāsvielu var lietot tikai baltām olu čaumalām. Vārīto olu vajag paturēt 10–15 minūtes karstā dzērienā, lai tā iegūtu pasteļbrūnu nokrāsu. Lai krāsa būtu piesātinātāka, olas burtiski vāra stiprā šķīstošā kafijā 2–3 minūtes.

Interesanti fakti par kafiju

1. Šķīstošās kafijas izgudrotājs bija japāņu ķīmiķis Satori Kato. Lai gan viņš izgudroja tehnoloģiju jau 1899. gadā, tā nekļuva masveidīga. Tāpēc oficiāli pirmā vieta šeit pieder uzņēmumam «Nestlé», kas uzsāka masveida ražošanu 1930. gados.
2. Šķīstošā kafija var pastiprināt dažu medikamentu iedarbību, piemēram, aspirīna. Tas ir tāpēc, ka tās lietošana paaugstina kuņģa skābumu, tabletes šķīst ātrāk un pilnībā uzsūcas.

Šķīstošās kafijas foto