Savvaļas rīsi: kā izskatās un kur aug, labvēlīgās īpašības, receptes

Rīsi ir visvērtīgākais graudaugs, kas ir nacionālais un galvenais pārtikas produkts Dienvidaustrumu Āzijā, Ķīnā un Japānā. Augs ir diezgan prasīgs, tāpēc lielākā daļa pasaules produkcijas nāk no valstīm ar subtropu un tropisku klimatu.

Kā izskatās un kur aug savvaļas rīsi

Ir daudz šī auga sugu. Viena no eksotiskākajām ir savvaļas rīsi jeb cicanija. To sauc arī par melnajiem rīsiem neparastā tumšā apvalka dēļ. Tāpat kā parastie rīsi, tas pieder graudaugiem, bet patiesībā tāds nav. Šī kultūra aug galvenokārt purvainās vietās, to ir diezgan grūti audzēt, tāpēc arī tik augstā cena. Ievērības cienīgi, ka Ķīnā viduslaikos Tibetas melnos rīsus, kas tika audzēti Himalajos, lietoja tikai augstmaņi.

Ar ko savvaļas rīsi atšķiras no baltajiem

Savvaļas jeb melnie rīsi starp graudaugiem ir 'čempions', jo satur daudz vitamīnu, olbaltumvielu un elementu. Ja salīdzina melnos un baltos rīsus, tad otrā sastāvā ir ļoti maz olbaltumvielu un B1 vitamīna. Šī vitamīna trūkuma dēļ Āzijā pirms kāda laika bija ļoti izplatīta beriberi slimība (avitaminoze), kurai raksturīgi ogļhidrātu un tauku vielmaiņas traucējumi šūnās. Rezultātā notiek asins uzkrāšanās nervu sistēmā, kas izraisa dažādas ar to saistītas slimības. Mūsdienu sabiedrībā šī slimība ir reta, taču tas uzskatāmi parāda monodiētu, kuru pamatā ir parastie rīsi, bīstamību.

Vēl viena savvaļas rīsu izcila īpašība ir antociāni jeb antioksidanti to sastāvā, kas piešķir tiem šādu nokrāsu.

Sastāvs un kaloriju saturs

Runājot par savvaļas rīsu ķīmisko sastāvu, pirmām kārtām jāatzīmē, ka tajos nav holesterīna un praktiski nav tauku. Produkta enerģētiskā vērtība ir aptuveni 100 kcal uz 100 g produkta.

Tajos ir (uz 100 g):

• Olbaltumvielas – aptuveni 4 g.
• Ogļhidrāti – aptuveni 20 g.
• Tauki – mazāk par 1 g.

Melno rīsu ķīmiskais sastāvs:

1. Kālijs ir mikroelements, kas ir atbildīgs par normālu organisma augšanu. Kopā ar magniju tas pozitīvi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas darbību. Tas ir nepieciešams arī šķidruma līdzsvara uzturēšanai organismā, enerģijas pārvadei un uzglabāšanai.
2. Kalcijs ir galvenais kaulu audu celtniecības eleements. No tā daudzuma tieši atkarīgs kaulu, zobu un nagų stiprums. Tas ir nepieciešams arī iekššūnu vielmaiņai.
3. Magnijs ir viela, kas veic regulējošu funkciju. Tas kontrolē vairāk nekā 300 enzīmu organismā un kopā ar kāliju ir nepieciešams normālai sirds darbībai. Turklāt tas tieši piedalās pārtikas pārvēršanā enerģijā, kā arī kālija un C vitamīna uzsūkšanā.
4. Fosfors ir makroelements, kas nepieciešams saistaudu un skrimšļa audu atjaunošanai un augšanai.
5. Dzelzs ir viens no svarīgākajiem elementiem, kas nepieciešams normālai cilvēka organisma darbībai. Tas piedalās asinsrades procesos un skābekļa piegādē katrai ķermeņa šūnai.
6. Mangāns ir elements, kas nepieciešams kaulu stiprībai, skrimšļu un locītavu veidošanai, kā arī cukura līmeņa regulēšanai asinīs. Tā pietiekams daudzums ir cukura diabēta profilakse.

Turklāt savvaļas rīsos satur B, A un E grupas vitamīnus, kā arī elementus: cinku, nātriju un varu, kā arī folijskābi.

Kā savvaļas rīsi ir noderīgi

Atšķirībā no lielākās daļas rīsu šķirņu, savvaļas rīsi netiek pulēti, tas ir, attīrīti. Tas ir process, kura rezultātā tiek noņemta čaumala un tieši dīglis, kas satur lielāko daļu derīgo vielu.

Nesenie zinātniskie pētījumi ir parādījuši, ka, pateicoties nešķīstošo šķiedrvielu klātbūtnei, melnie rīsi samazina un novērš iekaisuma procesus organismā, kas provocē alerģiju un astmas rašanos. Turklāt tas ir diētisks produkts, ko droši var iekļaut jebkuru diētu sastāvā.

Sievietēm

Sieviešu organismam savvaļas rīsi ir īpaši vērtīgi, jo satur lielu daudzumu antioksidantu. Tie ir svarīgi, lai novērstu priekšlaicīgu novecošanos. jebkurā organismā ir brīvie radikāļi – aktīvas vielas, kas bojā šūnas un traucē dabiskos procesus tajās. Tas pirmām kārtām atspoguļojas ādas stāvoklī: tā zaudē savu tvirtumu, elastību un veselīgo izskatu. Antocianīni neitralizē brīvo radikāļu darbību un tādējādi pagarina skaistumu un jaunību.

Tāpat nedrīkst aizmirst, ka brīvie radikāļi bojā ne tikai dermas šūnas, bet arī citas, tāpēc antioksidantu klātbūtne produktos ir ārkārtīgi svarīga. Melnajos rīsos to ir vairāk nekā pietiekami. To var redzēt ar neapbruņotu aci, jo tieši tie ir iemesls šādam neparastam šī grauda krāsojumam. Uztura speciālisti pēc šī rādītāja savvaļas rīsus pielīdzina avenēm un mellenēm.

Atšķirībā no antioksidantiem, retinols (E vitamīns) atjauno šūnu bojājumus un stimulē to augšanu. Pateicoties tam, āda kļūst skaista, tvirta un elastīga. Tieši tāpēc to sauc par "jaunības vitamīnu" un izlaiž kā atsevišķu bioloģiski aktīvu piedevu. Turklāt tā ir obligāta sastāvdaļa gandrīz visos vitamīnu kompleksos, krēmos un ziedēs, kuru darbība ir vērsta uz priekšlaicīgas novecošanās novēršanu un jaunības pagarināšanu.

Tas viss padara melnos rīsus par vienu no galvenajiem diētas un veselīga uztura komponentiem.

Vīriešiem

Uz vīrieša organismu savvaļas rīsi iedarbojas īpaši. Pirmkārt, tajā ir pietiekams daudzums magnija un kālija, kas tandēmā pozitīvi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas darbību, stiprinot to un novēršot lielāko daļu slimību, tostarp infarkta un insulta rašanos. Otrkārt, tajā ir liels daudzums olbaltumvielu, kas nepieciešams muskuļu augšanai un fiziskās slodzes laikā.

Zinātnieki ir atzīmējuši, ka regulāra savvaļas rīsu lietošana stiprina urīnizvades un dzimumorgānu sistēmu, kā arī nomāc baktērijas un vīrusus, kas izraisa ar to saistītās slimības. Pateicoties tam, kā arī asinsrites regulēšanai apakšējās daļās, graudi veicina potences uzlabošanos.

Grūtniecības laikā

Neapšaubāmi, katra sieviete vēlas dzemdēt veselu un stipru bērnu. Šim nolūkam grūtniecības laikā ir jālieto produkti, kas satur visus nepieciešamos vitamīnus un elementus. Šajā gadījumā melnie rīsi ir neaizstājams dabisks un noderīgs produkts.

Grūtniecēm tas ir īpaši vērtīgs, jo nesatur lipekli, kas bieži izraisa alerģisku reakciju, tāpēc to var iekļaut uzturā jebkurā periodā. Papildus šai galvenajai īpašībai vitamīni, olbaltumvielas un elementi piesātina topošās mātes organismu un veicina pareizu augļa attīstību.

Citas melno rīsu derīgās īpašības grūtniecēm:

1. Savvaļas rīsos ir pietiekams daudzums B vitamīna. Tieši tas izlīdzina tādu bieži sastopamu parādību grūtniecēm kā straujas un biežas garastāvokļa svārstības.
2. Produkts veicina liekā šķidruma drošu izvadīšanu no organisma, pateicoties tā urīndzenošajai īpašībai. Tas būs īpaši noderīgi tiem, kas cieš no tūskas vai aptaukošanās.
3. Melnajos rīsos ir sarežģīti ogļhidrāti, tāpēc tie ātri un ilgstoši piesātina organismu.
4. Caurejas gadījumā produktu var droši lietot daudzu medikamentu vietā.

Zīdīšanas periodā

Zīdīšana nodrošina jaundzimušo bērnu ar visām nepieciešamajām uzturvielām, vitamīniem un minerālvielām. Turklāt mātes piens aizsargā viņu pirmajos 6 dzīves mēnešos. Tieši tāpēc šajā periodā zīdītājai mātei ir tik svarīgi pareizi ēst.

Daudzas jaunās mātes baidās šajā periodā iekļaut uzturā eksotiskus produktus, tostarp savvaļas rīsus, un velti. Tam ir spēja kompleksi iedarboties pozitīvi gan uz mātes, gan bērna organismu.

Savvaļas rīsu ieguvumi zīdīšanas laikā:

1. Tajā ir liels daudzums ogļhidrātu, kas dod mātei enerģiju un sāta sajūtu uz ilgu laiku.
2. Mangāns pozitīvi ietekmē jaundzimušā nervu sistēmu.
3. Daudzas sievietes pēc bērna piedzimšanas saskaras ar tādu problēmu kā matu izkrišana, nagu un zobu bojāšanās. Melnajos rīsos ir pietiekams daudzums vitamīnu un minerālvielu, lai novērstu šo parādību.
4. Kunģa un zarnu trakta darbības traucējumu gadījumā produkts ātri un droši atjauno tā darbību un aptur caureju.
5. Šādi rīsi izvada no organisma atkritumvielas un toksīnus, regulē hormonālo līdzsvaru un uzlabo garastāvokli.
6. A vitamīns uzlabo laktāciju.

Bērniem

Savvaļas rīsus bērnu uzturā var ieviest no brīža, kad viņi spēj sakošļāt garos graudus.

Šī graudauga vērtību bērnu uzturā ir grūti pārvērtēt, jo tas satur visus nepieciešamos vitamīnus un elementus normālai attīstībai.

1. Pateicoties B grupas vitamīnu un folijskābes klātbūtnei melnajos rīsos, normalizējas asinsrades procesi. Tāpēc tie ir lielisks profilakses līdzeklis pret anēmiju un citām sirds un asinsvadu sistēmas slimībām.
2. Savvaļas rīsos ir liels olbaltumvielu saturs, kas nepieciešamas muskuļu masas attīstībai.
3. Graudaugs pieder pie diētiskajiem produktiem, tāpēc to var iekļaut bērnu uzturā, kuriem ir nosliece uz aptaukošanos.
4. Daži elementi un antioksidanti novērš ļaundabīgu audzēju attīstību.
5. Rīsos praktiski nav nātrija, bet kālija ir daudz. Kā tas ir labi bērnam? Lieta tā, ka nātrijs ir galda sālī, tāpēc tā daudzums organismā var kļūt pārmērīgs, kas izraisa šķidruma aizturi un tūsku. Kālijs regulē ūdens bilanci un veicina drošu šķidruma izvadīšanu no organisma.
6. Ne mazāk svarīgs makroelements ir kalcijs, kas nepieciešams normālai kaulu un skrimšļa audu attīstībai.
7. Holīns, kas atrodas savvaļas rīsos, veicina normālu neironu un nervu sistēmas šūnu darbību. Tas nodrošinās stresa izturību, palīdzēs pārvarēt nervozitāti un trauksmi bērniem.

Rīsus nevajadzētu dot ēst bērniem, kuriem ir smaga aptaukošanās, kolikas un aizcietējumi.

Svara samazināšanai

Lielākā daļa dietologu neiesaka svara zaudēšanai izmantot monodiētas, kuru pamatā ir parastie rīsi, jo tajos nav pietiekami daudz olbaltumvielu un B1 vitamīna. Tas atšķir savvaļas rīsus no parastajiem – tajos ir visi nepieciešamie elementi un minerālvielas.

Pastāv divi melno rīsu veidi: ķīniešu un taizemiešu. Tie atšķiras tikai ar to, ka otrajā ir vairāk kaloriju, bet abi ir piemēroti svara zaudēšanai.

Melnaino rīsu popularitātes iemesls svara zaudēšanā ir tas, ka to ķīmiskajā sastāvā praktiski nav tauku, bet liels ogļhidrātu daudzums ilgstoši nodrošina organismu ar enerģiju. Turklāt nešķīstošās šķiedrvielas, kas ir šī graudauga sastāvā, veicina toksīnu, atkritumvielu, pārtikas atlieku un liekā šķidruma izvadīšanu. Tāpēc, ja nepieciešams koriģēt svaru vai figūru, pirmais palīgs šajā jautājumā ir savvaļas rīsi.

Savvaļas rīsi medicīnā

Tāpat kā lielākajai daļai produktu, arī savvaļas rīsiem piemīt noteiktas ārstnieciskas īpašības. Austrumu medicīnā tos izmanto, lai uzlabotu gremošanas trakta darbību, palielinātu apetīti un uzlabotu ādas un matu stāvokli. Tomēr veiktie pētījumi ir parādījuši, ka tiem ir ievērojami plašāks ārstniecisko īpašību klāsts.

Sirds un asinsvadu sistēmas veselība

Pateicoties dažiem ķīmiskajiem elementiem, tas labvēlīgi ietekmē sirds darbību, regulē glikozes līmeni asinīs, kā arī uztur normālu holesterīna līmeni. Tas arī novērš aplikuma veidošanos uz asinsvadu sieniņām, samazinot infarkta un insulta risku.

Gremošanas trakta darbība

Melnajos rīsos ir daudz šķiedrvielu, kas kā «sūklis» attīra zarnas un stimulē kuņģa motoriku, normalizējot gremošanas trakta darbību. Tas lieliski novērš aizcietējumus, vēdera pūšanos un meteorismu.

Cukura uzsūkšanās

Pateicoties saliktajiem ogļhidrātiem, to uzsūkšanās notiek daudz lēnāk, kas ir diabēta un liekā svara uzkrāšanās profilakse.

Kaitējums un kontrindikācijas

Savvaļas rīsi paši par sevi nerada draudus veselībai un nav kontrindikāciju, tomēr, tos lietojot uzturā, ir jāievēro šādi noteikumi:

1. Nevajadzētu to ēst pārāk daudz, jo tas var negatīvi ietekmēt organismu. Liels melno rīsu daudzums var izraisīt aizcietējumus, sliktu dūšu un sāpes meteorisma gadījumā. Lai iegūtu labumu no grauda, dienā nepieciešams apēst ne vairāk kā sauju.
2. To ieteicams lietot brokastīs, lai ogļhidrāti piesātinātu ķermeni ar enerģiju, nevis uzkrātos tauku veidā.
3. Savvaļas rīsus vislabāk lietot kopā ar produktiem, kuros ir daudz šķiedrvielu, piemēram, ar dārzeņiem vai augļiem.

Kā izvēlēties un uzglabāt

Speciālisti neiesaka iegādāties melnos rīsus internetā, to var darīt tikai tad, ja pārdevējs ir pārbaudīts. Lieta tāda, ka augstās cenas dēļ to bieži sajauc ar citu, lētāku graudu – brūnajiem rīsiem, kas arī ir veselīgi, bet nepiemīt visas savvaļas rīsu īpašības. Melnajiem rīsiem jābūt spīdīgiem, iepakotiem hermētiskā traukā vai maisiņā. Tāpat ir jāskatās uz produkta izgatavošanas datumu un derīguma termiņu.

Savvaļas rīsus mājās ieteicams uzglabāt stikla burkā, kas cieši aizveras ar vāku. Pirms to iebērt, apakšā nepieciešams ielikt nelielu ķiploka galviņu.

Šādu vienkāršu ieteikumu ievērošana ļaus pareizi izvēlēties šo veselīgo produktu un saglabāt tā īpašības ilgākā laika periodā.

Kā pagatavot savvaļas rīsus

Atšķirībā no parastajiem rīsiem, savvaļas rīsiem ir apvalks, un pats grauds ir ļoti biezs, tāpēc ilgstoša termiskā apstrāde to nepadarīs mīkstu un ēdamu. Lai to risinātu, šis grauds, tāpat kā citas cietās kultūras, pirms vārīšanas ir jāizmērcē. Optimālais laiks – 7–10 stundas.

Lai izmērcētu melnos rīsus, jāņem dziļš trauks, jāievieto tos tur un jāpārlej ar ūdeni. Tas palīdzēs ne tikai padarīt graudus mīkstus, bet arī noņems to virsmas ķimikālijas, kuras daži ražotāji pievieno, lai pagarinātu glabāšanas laiku. Šo procedūru labāk veikt pa nakti, no rīta ūdeni notecināt un vairākas reizes izskalot rīsus.

Gatavā veidā graudi kļūst 2–3 reizes lielāki, tāpēc rīsu un ūdens attiecībai jābūt aptuveni 1 pret 3. Vidējais pagatavošanas laiks ir 30–50 minūtes.

Kas jāzina par savvaļas rīsu pagatavošanu:

1. Vārot šo graudaugu, pastāvīgi jākontrolē ūdens līmenis katlā. Nav jāuztraucas, ka tā būs pārāk daudz. Gluži pretēji, liels daudzums nodrošinās tā irdenumu.
2. Pat neliels daudzums vārītu melno rīsu iedarbojas uz zarnām kā sūklis. Tāpēc, lai nerastos problēmas, piemēram, slikta dūša un izkārnījumu traucējumi, kā piedevu vajadzētu pievienot dārzeņus. To daudzumam jābūt divreiz lielākam par rīsu tilpumu.
3. Vislabāk šo graudaugu vārit kokosriekstu pienā vai vistas buljonā, tieši šie šķidrumi atklās rīsu kvalitāti un papildinsās garšu.
4. Savvaļas rīsus var kombinēt ar jebkuriem citiem produktiem – dārzeņiem, augļiem, gaļas un zivju izstrādājumiem, tāpēc kulinārijas fantāzijas "lidojums" nav ierobežots.
5. Melnos rīsus vislabāk pasniegt vienmēr atdzesētus, vismaz līdz istabas temperatūrai, šajā gadījumā to garša būs bagātīgāka. Turklāt, atdziestot, tie uzsūc produktu garšas īpašības, kas ir ēdienā.
6. Tāpat kā no parastajiem rīsiem, no savvaļas rīsiem var pagatavot saldus ēdienus kā desertu.

Interesanti fakti par rīsiem

1. Uzskata, ka rīsus pieradināja vairāk nekā pirms 7 gadsimtiem. Tie ir vieni no pirmajiem kultūraugiem, ko cilvēki sāka audzēt.
2. Vecākie atradumi par rīsu lietošanu cilvēku uzturā tika atrasti mūsdienu Taizemes teritorijā, tie tiek datēti ar 5. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras.
3. Dažas sugas izaug līdz 6 m.
4. Lai gan pirmās liecības par rīsu lietošanu cilvēku uzturā tika atrastas Taizemē, par to dzimteni uzskata Indiju, jo tās teritorijā aug daudz savvaļas šī auga sugu.
5. Uz Ameriku rīsus ievezoja Kristofors Kolumbs. Neskatoties uz to, ka tās teritorijā bija savas sugas, Indijas rīsi ieguva pārākumu audzēšanā šajā kontinentā.
6. Krievijā rīsi nonāca Pētera I laikā.
7. Japānas kultūrā ir šī graudauga dieviete aizbildne, viņu attēlo lapsas veidā. Turklāt valsts teritorijā ir uzcelti daudzi tempļi par godu viņai.
8. Arī Japānas kultūrā uzskata, ka rīsiem ir dvēsele, tāpat kā cilvēkam, tāpēc jau no mazotnes japāņi tiek mācīti cienīt šo graudaugu.
9. Ilgu laiku Ķīnā pastāvēja rituāls, saskaņā ar kuru imperatoram pašam bija jāiesēj rīsi, un tikai pēc tam citi sāka tos sēt visās plantācijās.
10. Pastāv leģendas, saskaņā ar kurām ar rīsu palīdzību pārbaudīja, vai cilvēks melo. Pēdējam bija jāieliek mutē noteikts daudzums graudaugu un jātur tas noteiktu laiku, pēc tam jāizspļauj. Ja rīsi bija mitri, tas nozīmēja, ka viņš runāja patiesību, pretējā gadījumā – meloja.
11. Rīsi ir pamatprodukts pusi planētas iedzīvotāju ēdienos.
12. Aptuveni puse no izaudzētajiem rīsiem tiek patērēti apgabalos, kas atrodas ne tālāk kā 15 km no stādīšanas vietas.
13. No rīsiem gatavo miltus, cieti un degvīnu.
14. Japānā 1995. gadā tika apēsts vairāk rīsu nekā gaļas.
15. Augs ļoti mīl mitrumu, tāpēc tam veido mākslīgus purvus, kuros tas aug tieši no ūdens.
16. Rīsos ir ļoti daudz ogļhidrātu, sausajā atlikumā to daudzums var sasniegt aptuveni 70%.
17. Daudzi ražotāji kosmētisko pūderi ražo no rīsu miltiem.
18. No rīsu stiebriem gatavo papīru un kartonu.
19. Dienvidaustrumāzijā rīsi ir bagātības simbols, tieši no turienes nāk tradīcija apbērt jaunlaulātos ar šiem graudaugiem.
20. Daudzi uzskata, ka, gatavojot rīsus, jāizmanto 2 reizes vairāk ūdens nekā graudauga, un tas ir galvenais rīsu pagatavošanas noteikums. Bet speciālisti saka, ka šāds pagatavošanas veids var novest pie aptaukošanās un cukura diabēta. Lieta tā, ka rīsu plantācijās tiek izmantoti pesticīdi un citas ķīmiskas vielas, kā rezultātā augsnē uzkrājas arsēns. Tāpēc pirms pagatavošanas rīsus labāk izmērcēt uz nakti.

Savvaļas rīsu foto