Kā rīss ietekmē cilvēka organismu

Rīss nejauši nav kļuvis par austrumu virtuves galveno sastāvdaļu. Daudzās Āzijas valstīs no šīs labības gatavo daudz garšīgu un veselīgu ēdienu. Bet rīsu putraimu lietderības pakāpe cilvēka veselībai lielā mērā ir atkarīga no graudu apstrādes veida.

Kurš rīss ir veselīgāks

Mūsdienu gastronomu plaukti ir pārpilni ar dažādām labības šķirnēm. Tas attiecas arī uz rīsiem. Pircējiem tiek piedāvāti brūnu un tumši brūnu krāsu graudi. Tradicionālās baltās krāsas putraimi ir pieejami arī dažādos variantos. Vienmērīgā rindā stāv rīsu iepakojumi:

• drupinātu;
• slīpētu;
• tvaicētu.

Tāpēc ir pilnīgi dabiski, ka daudzus pircējus interesē, kādu rīsu veidu izvēlēties mājas virtuvei. Uz šo sarežģīto jautājumu pēc daudziem pētījumiem atbildēja zinātnieki. Veselībai visnoderīgākie, pēc viņu domām, ir krāsainie veidi, jo to apvalkā ir koncentrētas visas labvēlīgās sastāvdaļas.

No baltajiem labības veidiem jāizceļ tvaicēts, bet mazāk noderīgi ir slīpēti graudi, jo apstrādes laikā no tiem tiek noņemts ārējais apvalks.

Ķīmiskais sastāvs

Ir pilnīgi saprotams, ka graudu krāsa ietekmē sastāvu. Tā, brūnie rīsi ir rekordisti pēc minerālvielu satura, bet savvaļas šķirnē ir daudz vairāk augu šķiedrvielu. Sarkanās krāsas putraimi ir bagāti ar dzelzi, kas arī izskaidro to neparasto nokrāsu. Bet dažādu rīsu šķirņu sastāvā ir šādas vielas:

1. Vitamīnu komplekss (īpašu uzmanību ir pelnījuši B grupas vitamīni).
2. Minerālvielas: molibdēns, kobalts, selēns, silīcijs, hroms.
3. Pelni un ciete.
4. Taukskābes (piesātinātās un nepiesātinātās).
5. Augu olbaltumvielas.
6. Monosaharīdi un vēl virkne vielu, kas ir ļoti vērtīgas cilvēka organismam.

Ir vērts pievērst uzmanību tam, ka krāsaino rīsu kaloritāte ir gandrīz trīs reizes zemāka nekā baltajām šķirnēm. Tāpēc daudzas diētas, īpaši to cilvēku uzturs, kas zaudē svaru, balstās tieši uz sarkanās vai melnās krāsas putraimiem.

Noderīgās īpašības

Neatkarīgi no krāsas, visām rīsu putraimu šķirnēm piemīt šādas noderīgas īpašības:

1. Nodrošina ķermeņa audus ar enerģiju un uzturu.
2. Normalizē gremošanas procesus.
3. Stabilizē zarnu mikrofloras līdzsvaru.
4. Piemītot izteiktām antioksidantu spējām, izvada no organisma toksiskus produktus.
5. Regulē holesterīna līmeni.
6. Normalizē endokrīnās sistēmas darbu.
7. Pozitīvi ietekmē nervu sistēmu.
8. Piemīt mērena diurētiska īpašība, kas ir noderīga tūskas gadījumā.
9. Pateicoties cietes saturam, palīdz normalizēt izkārnījumus zarnu traucējumu gadījumā.
10. Stiprina sirds muskuli, pateicoties kālija klātbūtnei.
11. Regulē vielmaiņas procesus.

Nesen zinātnieki noskaidroja, ka rīsu antioksidanta īpašības neitralizē brīvo radikāļu ietekmi, tāpēc ēdieni no šīs veselīgās graudaugu kultūras samazina vēža saslimšanas risku. Augstais neirotransmiteru saturs brūnajos rīsos novērš Alcheimera slimības attīstību gados vecākiem cilvēkiem.

Šim graudaugu priekšrocību sarakstam vēl jāpiebilst, ka no tā pagatavotie ēdieni ātri remdē izsalkumu. Šo īpašību plaši izmanto ārstnieciskajā diētikā. Uztura programmās daudzu slimību gadījumos obligāti tiek iekļauti rīsi.

Piemēram, gastrīta un čūlas slimības saasinājuma periodā pacientiem tiek nozīmēta šķidra rīsu putra, kas labi apņem kuņģa sienas, mazinot sāpes un diskomforta sajūtas. Graudaugi ir noderīgi vīriešu veselībai, jo cinka un selēna saturs graudos stimulē testosterona ražošanu.

Lai gan tiešu kontrindikāciju rīsu lietošanai nav, izņemot individuālu nepanesību, diabēta slimniekiem augstā cietes satura dēļ nav ieteicams uzturā lietot baltās šķirnes. Viņiem labāk gatavot ēdienu no brūnajiem graudaugiem. Uzmanīgi pret rīsiem jāizturas arī tiem, kam ir nosliece uz aizcietējumiem. Šis noteikums īpaši attiecas uz pacientiem, kuri cieš no hemoroīdiem un taisnās zarnas plaisām.